Siltumuzņēmumiem bažas rada neskaidrības Energoefektivitātes likumā, kavēšanās ar ES fondu apguvi un centralizētās siltumapgādes sistēmas liberalizācija
Tādi ir galvenie problēmjautājumi, kas satrauc aptaujātos siltumapgādes jomas ekspertus pirms DB rīkotās konferences Evolūcija vai revolūcija – siltumapgāde pārmaiņu priekšā. «Lielākās bažas ir saistībā ar Energoefektivitātes direktīvu un likumu – ieilgusī neskaidrība par obligātā pienākuma shēmu, kas attieksies uz siltumuzņēmumiem. Tāpat joprojām nav skaidras Eiropas Savienības (ES) fondu izmantošanas iespējas šajā atbalsta periodā līdz 2020. gadam,» teic Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas padomes loceklis Edgars Vīgants.
2014.–2020. gada ES fondu plānošanas periodā energoefektivitātes un vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanai centralizētajā siltumapgādē plānots atbalsts vairāk nekā 50 milj. eiro apmērā, tomēr to apgūšana vēl nav sākta, lai gan jau tuvojas 2017. gads. Attīstoties tehnoloģijām siltumapgādē un enerģētikā, parādās jaunas tendences, tomēr uzņēmēji uzsver ekonomiskā pamatojuma nepieciešamību.
«Ir jāmaina izpratne, jo energoefektivitāte vairs nav renovācija un siltināšana vien, tā ir gudrā inženierija,» saka uzņēmējs, Enerģijas Risinājumu grupas akcionārs Guntars Kokorevičs. Siltumapgādes sistēmas eksperti ir vienisprātis, ka svarīga un veicināma ir centralizētās siltumapgādes sistēmas saglabāšana.
Visu rakstu Nepieciešami jauni instrumenti lasiet 29. septembra laikrakstā Dienas Bizness.