Jaunajā plānošanas periodā paralēli grantiem, kas neparedz finansējuma atmaksu, būs arī citi jauni finanšu instrumenti ideju īstenošanai, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā no 2014.gada līdz 2020. gadam finansējuma piešķiršana projektiem sāks mainīties, lielāku uzsvaru liekot uz apzināšanos, ka ES fondi ir nodokļu maksātāju nauda. Uzņēmēji uztraucas, ka jaunajā plānošanas periodā ES fondi būs galvenokārt pieejami kā finanšu instrumenti, nevis kā granti, kas paredz iegūtā finansējuma atmaksāšanu. Tomēr Finanšu ministrija bažas noraida – granti pastāvēs kā līdz šim, tomēr paralēli šim finansējuma avotam būs pieejami citi instrumenti.
«Iepriekšējā plānošanas periodā bija granti, un tie ir arī šajā plānošanas periodā. Bez grantiem, kas ir Kohēzijas fonds, ERAF un Sociālais fonds, ir vēl papildu finanšu instrumenti, kur finansējums tiek piesaistīts no citiem instrumentiem un bankām,» Dienas Biznesam uzsver Finanšu ministrijas preses sekretārs Aleksis Jarockis.
Arī Attīstības finanšu institūcija Altum norāda, ka nākotnē būtu vairāk jādomā par finanšu instrumentiem, ne tik daudz par grantiem. Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš teic, ka tas veicina atbildīgāku pieeju projektu dzīvotspējai kopumā. Viņš uzsver, ka ES fondu nauda nav dāvināta nauda.
Jaunajā plānošanas periodā līdz 2020. gadam ES fondu ieguldījums paredzēts 4,4 mljrd. eiro apmērā.
Visu rakstu Plašāka ES fondu finansējuma priekšā lasiet 22. novembra laikrakstā Dienas Bizness.