Baltijas enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo būtiskas pārmaiņas, ko virza trīs galvenie attīstības virzieni - decentralizācija, digitalizācija un dekarbonizācija, uzsver Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā.

Ja agrāk enerģijas ražošana bija centralizēta un balstījās uz lieliem spēkstaciju projektiem, šodien tirgū strauji attīstās daudzi jauni, neatkarīgi ražotāji, skaidro A.Veliks. Mēs vairs neesam atkarīgi tikai no pāris lieliem piegādātājiem, kā ietekmē tirgus kļūst arvien elastīgāks, tā stiprinot energoapgādes drošību, skaidro ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā. Vienlaikus viņš norāda, ka nākotnē vēl lielāku nozīmi iegūs arī digitalizācija un dekarbonizācija. Viedās tehnoloģijas ļauj efektīvāk kontrolēt un pārvaldīt elektroenerģijas tīklus, savukārt Eiropas Savienības (ES) regulējums nosaka arvien stingrākas prasības ilgtspējai un emisiju samazināšanai. Ilgtspēja ir arī viens no ABB definētajiem stratēģiskajiem mērķiem, atzīmē A.Veliks.

Nozares attīstības tendences Eiropā norāda, ka Zaļā kursa ietvaros nākotnē dabasgāze varētu tikt aizstāta ar biometānu, zaļo ūdeņradi vai sintētisko metānu; AS Gaso lielāko potenciālu Latvijā saskata tieši biometāna izmantošanā.

No 2022. gada maija līdz oktobrim, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, kopējais dabasgāzes patēriņš Latvijā samazinājies par 47%, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas dati. Eksperti šo kritumu skaidro ar silto ziemu, fosilo energoresursu cenu kāpumu, kā arī pēdējā gada laikā pieņemtajiem politiskajiem lēmumiem, kas ierobežo dabasgāzes importu no Krievijas. Nozares pārstāvji norāda, ka pagaidām ir sarežģīti prognozēt, kāds būs Latvijas dabasgāzes patēriņš šogad, taču vienlaikus eksperti atzīmē, ka, visticamāk, arī nākotnē šī resursa patēriņš saglabāsies būtiski zemāks nekā iepriekš.

Meklē alternatīvas

Dabasgāze ir viens no visērtāk izmantojamajiem energoresursu veidiem, norāda Aleksandrs Koposovs, Gaso valdes loceklis. “Dabasgāze ir pārāka par citiem resursiem efektivitātes ziņā, kā arī rada mazāk CO2 un citus kaitīgo emisiju veidus nekā, piemēram, koksne vai bezakcīzes dīzeļdegviela. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka dabasgāzes patēriņš samazinās, tāpēc ir jādomā, kā racionāli izmantot esošo dabasgāzes infrastruktūru. Pašlaik Latvijas dabasgāzes nozarē Gaso lielāko potenciālu atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanā dabasgāzes tīklos saredz biometānam, jo biometāna ražošanas tehnoloģijas jau ir ļoti izplatītas un pieejamas visā Eiropā. Līdz šim brīdim esam izsnieguši tehniskos noteikumus astoņiem iespējamajiem projektiem, kas saistīti ar biometāna ievadīšanu Gaso piederošajā gāzesvadu sistēmā. Taču, lai pilnvērtīgi spētu īstenot Latvijas biometāna ražošanas potenciālu, ir jārod risinājumi tā izmantošanai arī reģionos, kur dabasgāzes patēriņš ir niecīgs vai tā nav vispār,” atzīmē A.Koposovs, piebilstot, ka līdz ar atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas attīstību vēja un saules parkos strauji varētu pieaugt arī ūdeņraža izmantošanas potenciāls.

Lai gan liela daļa enerģijas Latvijā joprojām tiek ražota, izmantojot dabasgāzi, atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvars elektroenerģijas gala patēriņā ik gadu lēni, bet turpina pieaugt.

2025. gada janvārī Latvijā pie sadales un pārvades tīkliem bija pieslēgti 3452 megavati (MW) elektroenerģijas jaudu, liecina Eiropas pārvades sistēmu operatoru organizācijas ENTS-E dati. Lielāko daļu no tām veidoja jaudas, kas elektrību ražo, izmantojot ūdens resursus un dabasgāzi. Lai gan atsevišķi enerģētikas eksperti uzskata, ka dabasgāzes patēriņš tuvāko gadu laikā ievērojami nesamazināsies, Klimata un enerģētikas ministrijas mērķi ir ambiciozi - līdz 2030. gadam visu valsts elektroenerģijas patēriņu plānots nosegt, izmantojot AER.

Mērķi sasniedzami

Šobrīd, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, Latvija procentuāli no kopējā elektroenerģijas gala patēriņa AER izmanto visvairāk, liecina jaunākie Eurostat dati. Kaspars Melnis, klimata un enerģētikas ministrs uzsver, ka mūsu valstī šis rādītājs ir pat augstāks nekā Eiropas Savienības (ES) vidējais. “2023.gadā, izmantojot AER, Latvijā tika saražoti 54,3% no nepieciešamās elektroenerģijas, Lietuvā - 36,5%, Igaunijā - 31,8%, bet vidēji ES - 42,6%. To vērtējam kā labu starta pozīciju, lai sasniegtu klimata un enerģētikas mērķus 2030. gadā. Kopumā jāsaka, ka Baltijas valstis pēdējos gados ir aktīvi attīstījušas AER sektoru, tomēr nevajadzētu aizmirst, ka katrai no tām ir bijušas atšķirīgas starta pozīcijas. Latvija vēsturiski ir bijusi viena no Eiropas līderēm hidroenerģijas izmantošanā, pateicoties Daugavas hidroelektrostaciju (HES) kaskādei.

Kopējais dabasgāzes patēriņš Latvijā pēdējo 26 gadu laikā ievērojami sarucis, eksperti prognozē, ka šāda tendence saglabāsies

Laika posmā no 1990. līdz 2016. gadam kopējais izlietotās dabasgāzes apjoms Latvijā samazinājies par 1565 miljoniem m³ gadā jeb 53,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Lai gan patēriņa tendences visspēcīgāk ietekmējis samazinājums pārveidošanas sektorā, dabasgāzes patēriņš sarucis arī rūpniecības, transporta, lauksaimniecības, mežsaimniecības, medniecības, zivsaimniecības un enerģētikas nozarēs. Nedaudz vairāk šo resursu tērēt sākušas vien mājsaimniecības.

Lielāko daļu no Latvijas kopējā dabasgāzes patēriņa veido pārveidošanas sektors, kas dabasgāzi izmanto elektrības un siltuma ražošanai, tāpēc šī resursa lietošanas tendences valstī kopumā gandrīz pilnībā pielīdzināmas arī patēriņa izmaiņām šajā nozarē. CSP dati liecina, ka laika posmā no 1990. līdz 2016. gadam dabasgāzes patēriņš pārveidošanas sektorā samazinājies par 1094 miljoniem m³ gadā jeb 53,4%. Visvairāk dabasgāzes, 2094 miljonus m³ gadā, elektrības un siltuma ražošanai Latvijā tērēja 1991. gadā, bet vismazāk, 550 miljonus m³, vien dažus gadus vēlāk – 1994. gadā. Līdzīga situācija vērojama arī kopējā patēriņā – 1991. gadā Latvijas patēriņš bija 2961 miljons m³, bet 1994. gadā – vairs tikai 1028 miljoni m³. Enerģētikas eksperts Edgars Vīgants šīs straujās patēriņa izmaiņas skaidro ar rūpniecības recesiju. «Energoresursu patēriņš korelē ar ekonomisko izaugsmi, ko apliecina arī dabasgāzes patēriņa mērens pieaugums kopš 1997. gada līdz pēdējai krīzei pirms desmit gadiem,» komentē E. Vīgants.

Enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo pārmaiņas, kas līdzinās agrīnajai 4G tehnoloģiju attīstībai telekomunikācijās – netverams potenciāls un būtiski ieguldījumi.

Līdzīgi kā telekomunikāciju sektorā, arī enerģētikā nepieciešama pāreja no konservatīviem modeļiem uz inovatīviem risinājumiem. Ja koncentrējamies tikai uz esošo valsts energoresursu patēriņu kā iespējamo mērauklu, nav pamata cerēt uz atjaunīgo energoresursu platformas izveidi, kas veicinātu augstākas pievienotās vērtības produktu attīstību un ieviešanu.

Valsts līmenī tas ietver risku uzņemšanos un ilgtermiņa vīzijas veidošanu, lai pārvarētu ierobežota tirgus un infrastruktūras izaicinājumus. Latvijas enerģētikas potenciāls ir ievērojami lielāks nekā tikai pašmāju patēriņš. Šeit runa ir par jaunu nozari, kuras izveidošanu un potenciālu nedrīkst laist garām, pretējā gadījumā būsim importētāji nevis ražotāji.

Dabasgāzes patēriņš Latvijā un Eiropā turpina samazināties, eksperti uzskata, ka šāda tendence būs novērojama arī turpmāk.

Pakāpeniska atteikšanās no oglekļa intensīvas elektroenerģijas ražošanas, tostarp no dabasgāzes, ir Eiropas Savienības (ES) klimata un enerģētikas politikas mērķis, taču tas nenotiks vienā dienā - tam būs nepieciešami aptuveni desmit gadi, uzskata Mārtiņš Vancāns, energokompānijas Enefit valdes priekšsēdētājs. Viņš norāda, ka Baltijas enerģijas cenu galvenie virzītājspēki, arī Latvijā, vēsturiski vienmēr ir bijuši saistīti ar fosilā kurināmā un CO2 emisiju cenām, kā arī elektroenerģijas pieprasījumu. Pašlaik situācija mainās, un tieši atjaunīgie energoresursi spēlē arvien lielāku lomu, atzīmē M.Vancāns.

Izmaksu jautājums

Lai gan dabasgāze piedāvā elektroenerģijas ražošanu ar zemākām oglekļa emisijām, ilgtermiņā arī tā tiks aizstāta ar jaunām un tīrākām tehnoloģijām, uzskata M.Vancāns. “Mēs sagaidām, ka līdz ar atjaunīgās enerģijas ražošanas uzplaukumu pieprasījums pēc gāzes samazināsies, tomēr, tā kā atjaunīgo energoresursu pieejamība lielākoties nav kontrolējama, mums joprojām būs nepieciešamas arī dabasgāzes spēkstacijas. Tāpat gāzei saglabāsies svarīga loma nākotnes enerģijas bilancē kā rezerves jeb balansējošai jaudai. Teorētiski gāzi varētu pilnībā aizstāt, taču tas ir izmaksu jautājums. CO2 emisiju kvotu cenai būtu būtiski jāpalielinās vai arī alternatīvām enerģijas ražošanas tehnoloģijām jākļūst daudz lētākām, lai gāzes spēkstacijas izspiestu no ražošanas. Izvēršot atjaunīgo enerģijas avotu izmantošanu, kopējais pieprasījums pēc gāzes gan, protams, samazināsies, bet tai joprojām būs būtiska loma kā rezerves ražošanas jaudai. Pašlaik Baltijas valstis ir koncentrējušās uz jaunu atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu attīstību, tomēr tas rada pieprasījumu pēc liela mēroga enerģijas uzglabāšanas risinājumiem un kontrolējamām ražošanas jaudām, lai padarītu enerģijas tirgu stabilu un prognozējamu,” uzsver M.Vancāns.

Jau līdz gada beigām valdībai tiks iesniegts Nacionālais enerģētikas un klimata plāns, kas sola gan nodokļu pārmaiņas, gan dažādu atbalstu energoefektivitātei un atjaunojamo energoresursu izmantošanai

Tā forumā Vai bizness šodien var atļauties nebūt energoefektīvs? norādīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dzintars Kauliņš, uzsverot, ka top plāns nākamajiem 10 gadiem un jau tūdaļ sāksies tā sabiedriskā apspriešana, kurā ar ieteikumiem, jautājumiem un uzlabojumiem var piedalīties ikkatrs Latvijas iedzīvotājs.

Lai nebūtu pretrunu

«Enerģētikas politika Eiropas Savienībā ir veidojusies daudzus gadus. Atsevišķi jau ilgi ir stāsts par enerģētikas infrastruktūru, par atjaunojamajiem energoresursiem, par iekšējo tirgu un tā drošību. Katra no šīm Eiropas politikām ir svarīga, taču gadās, ka tās nonāk pretrunās. Tāpēc ir pieņemts lēmums par vienotas sistēmas izveidošanu,» Nacionālā plāna priekšnoteikumus un nepieciešamību izskaidroja Dz. Kauliņš. Ir radīts priekšstats par enerģētikas savienību. Lai to iedzīvinātu, arī pieņemts lēmums, ka katra Eiropas Savienības dalībvalsts radīs vienu visaptverošu plānu, kurā būtu skarti visi aspekti. Perspektīva jārada desmitgadu ciklā, to saskaņojot ar kaimiņvalstīm, un rezultātā jārodas pārliecībai, ka visi virzās uz viena mērķa sasniegšanu.

Paredzams, ka tuvākajos gados Baltijā pieaugs elektroenerģijas ģenerējošo jaudu deficīts, tāpēc jādomā par jaunu jaudu uzstādīšanu, to intervijā DB norāda Rīgas Tehniskās universitātes enerģētikas institūta direktors, profesors Antans Sauhats.

Viņš atklāj, ka pēc Ignalinas atomelektrostacijas (AES) slēgšanas Baltijā izveidojies elektrības jaudu deficīts, kas līdz ar iespējamo Igaunijas degslānekļa elektrostaciju slēgšanu tuvākajā nākotnē varētu tikai palielināties. Nākotnes izaicinājumus enerģētikas nozarē profesors saista arī ar atjaunojamo energoresursu (AER) un koģenerācijas atbalsta shēmas pilnveidošanu, siltumapgādes sektora liberalizāciju, enerģētikas, transporta, rūpniecības un citu ekonomikas sektoru elektrifikāciju, viedo tehnoloģiju ieviešanu un Baltijas valstu tīklu sinhronizāciju ar Eiropu.

Fragments no intervijas

Kā vērtējat enerģētikas nozares attīstību pēdējos gados – kas būtu nozīmīgākie notikumi, raugoties, piemēram, piecpadsmit gadus tālā pagātnē?

Ogļu patēriņš pasaulē šogad veidos 8,77 miljardus tonnu, un tas būs visu laiku augstākais līmenis, trešdien paziņoja Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA).

Neskatoties uz aicinājumiem apturēt visnetīrākā fosilā kurināmā dedzināšanu, kas izraisa klimata pārmaiņas, IEA paredz, ka pieprasījums pēc oglēm pasaulē šogad jau trešo gadu pēc kārtas sasniegs rekordaugstu līmeni.

Vienlaikus aģentūra prognozē, ka ogļu patēriņš pasaulē savu maksimālo līmeni sasniegs 2027.gadā, taču tas būs atkarīgs no Ķīnas, kas pēdējos 25 gados patērējusi par 30% vairāk ogļu nekā pārējās pasaules valstis kopā.

Turklāt arī šī gada ogļu patēriņa kāpumu galvenokārt veicinājusi Ķīna un tās aizvien pieaugošais pieprasījums pēc elektroenerģijas, jo šīs valsts spēkstacijās izmantota vairāk nekā trešdaļa no kopējā pasaulē patērētā ogļu apjoma, vēstī IEA.

Tā VII samitā Globālā enerģija, kas 10.aprīlī notika Karlsrue Tehnoloģijas institūtā (KIT) Vācijā, secināja pasaules enerģētikas jomas eksperti.

Galvenā samita tēma bija «Enerģētika jaunā ciklā», un tā laikā eksperti prognozēja nākotnes enerģētikas tendences, skaidroja sabiedrības gatavību industriālajai revolūcijai un definēja problēmas, kas jārisina, lai sagatavotu enerģētikas jomu nozīmīgām pārmaiņām. Liela uzmanība tika veltīta drošu, nedārgu un mūsdienīgu enerģijas avotu pieejamības problēmai, kā arī starptautiskajai sadarbībai šajā sakarā. «Mūsu paaudze ir globālo tehnoloģiju pārmaiņu lieciniece, un tās skars visas sabiedrības dzīves sfēras. To izmērs ir salīdzināms ar tādiem izgudrojumiem kā tvaika mašīna, pirmā skaitļošanas tehnika un internets,» atzīmē asociācijas «Globāla enerģija» prezidenta pienākumu izpildītājs Aleksandrs Ignatovs.

No 2017.gada līdz 2022.gadam atjaunīgās enerģijas īpatsvars centrālajā siltumapgādes (CSA) sistēmā palielinājies no 44,3% līdz aptuveni 63%; šāda pieaugoša tendence, visticamāk, saglabāsies arī turpmāk.

Atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvars siltumapgādē jau ilgāku laiku pārsniedz 50%, norāda Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM), uzsverot, ka atjaunīgās enerģijas nozīme centralizētajā siltumapgādes sistēmā turpmākajos gados tikai pieaugs. Ministrijā atzīmē, ka 2022. gadā, reaģējot uz energoresursu un enerģijas cenu krīzi, CSA mazinājās dabasgāzes patēriņš, tajā pašā laikā arī kopumā mazinoties saražotajam un patērētajam siltumenerģijas apjomam. Vienlaikus KEM atgādina, ka siltumenerģija ir lielākais enerģijas patērētājs Latvijā, tāpēc CSA ir liela loma Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanā.

Piemēru netrūkst

CSA nākotnē sagaida daudz izaicinājumu, kas neaprobežosies tikai ar zaļāku resursu izmantošanu vien, domā Edgars Vīgants, enerģētikas eksperts. “Jau šobrīd CSA uzņēmumi arvien lielāku uzmanību pievērš energoefektivitātes uzlabošanas iespējām un procesu digitalizācijai, piemēram, tīklu temperatūras samazināšanai, industriālo tehnoloģiju siltumenerģijas atlikumu izmantošanai, visu procesu digitalizācijai un automatizētai vadības optimizēšanai. Tāpat CSA uzņēmumiem joprojām ir jārēķinās arī ar ilgstošo nenoteiktību nozares regulējumā, piemēram, saistībā ar obligāto pienākumu investēt siltumenerģijas patērētāju energoefektivitātes uzlabošanā vai obligātu pienākumu veikt tiešos norēķinus ar katru gala patērētāju. Neraugoties uz šiem izaicinājumiem, es gan nezinu nevienu citu nozari Latvijā, kura būtu veikusi tik vērienīgu pāreju no importētu fosilo kurināmo izmantošanas tehnoloģijām uz enerģijas ražošanu no vietējiem energoresursiem, galvenokārt enerģētiskās koksnes šķeldas,” norāda E.Vīgants, piebilstot: kā viens no veiksmes stāstiem noteikti jāpiemin Latvijā īstenotais Baltijā lielākais saules kolektoru projekts, kas integrēts Salaspils centralizētās siltumapgādes sistēmā.

Līdz 2050.gadam Latvijā izmantoto energoresursu portfelī elektroenerģiju iecerēts palielināt 2,6 reizes, dīzeļdegvielas patēriņu samazināt 3,7 reizes un biomasas patēriņu - par 29,8%, liecina Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) sagatavotā Enerģētikas stratēģija līdz 2050.gadam.

Kopumā 2023.gadā Latvijā tika patērētas 60,3 TWh dažādu energoresursu. Tostarp 18,5 TWh veidoja biomasa, 12,7 TWh - dīzeļdegviela, 7,8 TWh - dabasgāze un pa 7,2 TWh siltumenerģija un elektroenerģija. Vēl 4,4 TWh no gada patēriņa bija citas degvielas un 1,8 TWh - benzīns.

KEM prognozē, ka 2050.gadā kopējais energoresursu patēriņš varētu būt līdzīgs - 61,5 TWh gadā, bet mainītos dažādu izmanto energoresursu īpatsvars.

Tostarp elektroenerģijas patēriņš iecerēts 19 TWh, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2023.gadā. Siltumenerģijas patēriņu iecerēts palielināt par 9,7% līdz 7,9 TWh, bet benzīna patēriņu - par 88,9% līdz 3,4 TWh.

Savukārt biomasas patēriņu iecerēts samazināt par 29,8% - līdz 13 TWh, un dīzeļdegvielas patēriņu - 3,7 reizes līdz 3,4 TWh. Arī dabasgāzes patēriņu iecerēts samazināt par 57,7% līdz 3,3 TWh.

Kopējais kurināmā patēriņš pēdējos 26 gados samazinājies apmēram uz pusi, eksperti prognozē, ka lejupuslīdoša tendence saglabāsies arī turpmāk.

Kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas kopējais kurināmā patēriņš sarucis par 133 505 TJ jeb 53%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskas izmaiņas notikušas arī patēriņa struktūrā- ievērojami samazinājies ogļu, dabasgāzes un naftas produktu īpatsvars, savukārt kurināmās koksnes apjoms pieaudzis. CSP Lauksaimniecības un vides statistikas departamenta direktors Armands Plāte skaidro,ka izmaiņas kurināmā patēriņā un struktūrā noteikušas ģeopolitiskās izmaiņas, kā arī pieņemtie lēmumi enerģētikas un klimata pārmaiņu politikā.

Vēsturiskie statistikas dati par energoresursu patēriņu Latvijā kopš 1990. gada pārliecinoši apliecina to, ka strauji tuvojas ne tikai ogļu, bet arī naftas produktu laikmeta beigas, secina enerģētikas eksperts Edgars Vīgants.

Enerģētikas nozare Eiropā, arī Latvijā, patlaban piedzīvo izmaiņas, jo neatjaunojamos un videi kaitīgos energoresursus arvien plašāk nomaina atjaunīgie un videi draudzīgie resursi, to pieprasa arī Eiropas Zaļā kursa principi. Izmaiņas tiešā veidā skar elektroapgādes sistēmu, kurai ir jāpakārtojas jaunajām tendencēm.

Elektrotīkla pārbūve atbilstoši nākotnes prasībām, lai spētu nodrošināt elektroenerģijas izkliedētu plūsmu un attiecīgi – kvalitatīvu un drošu elektroapgādi, – būs lielākais nozares izaicinājums 2021. gadā un turpmāk, secina AS "Sadales tīkls".

AS "Sadales tīkls" apkopotā statistika rāda, ka 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, par vairāk nekā pusi (54 %) pieaugusi valstī uzstādīto mikroģeneratoru jauda. Mikroģenerācija jeb elektroenerģijas ražošana pašpatēriņam (ar jaudu līdz 11,1 kW), izmantojot atjaunīgos energoresursus, šogad piedzīvojusi sprādzienveida izaugsmi. To veicinājis "zaļais" dzīvesveids, izmaiņas saules fotovoltu paneļu cenās, tiem kļūstot iedzīvotājiem daudz pieejamākiem, kā arī tiešā veidā to ietekmējuši šī gada aprīlī apstiprinātie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, vienkāršojot elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas piemērošanas kārtību. Ar šiem grozījumiem neto sistēmas lietotāji tika atbrīvoti no maksājumiem par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) mainīgo daļu par pašu saražotās elektroenerģijas apjomu, ko gada ietvaros viņi nodevuši tīklā un saņem no tīkla atpakaļ.

Elektroenerģijas sistēmas sadales operators AS "Sadales tīkls" saistībā ar Covid-19 pandēmijas ietekmē radušos elektroenerģijas patēriņa kritumu šogad prognozē ieņēmumu samazinājumu, aģentūrai LETA atzina kompānijas valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Viņš skaidroja, ka pirmajā pusgadā galvenokārt Covid-19 izplatības ierobežošanai noteiktās ārkārtējās situācijas dēļ "Sadales tīkla" sadalītās elektroenerģijas apmērs samazinājās par 5,2%, tostarp patēriņš saruka juridisko klientu segmentā, bet privātpersonu segmentā - pieauga.

Salīdzinot ar pagājušā gada pirmajiem sešiem mēnešiem, šogad pirmajā pusgadā lielākais elektroenerģijas patēriņa kritums bija tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas nozarē - par 9,7%, nerūpniecības objektos (birojos, kultūras, sporta objektos, viesnīcās) - par 8,6%, rūpniecības sektorā - par 8,7%, kā arī lauksaimniecības objektos - par 3,9%.

Savukārt lielākais pieaugums - par 3% - bija mājsaimniecību segmentā. Jansons norādīja, ka, spriežot pēc elektroenerģijas patēriņa datiem, pēc ārkārtējās situācijas ierobežojumu atcelšanas juridiskie klienti pakāpeniski ir atsākuši darbību. Elektroenerģijas patēriņš ir stabilizējies un atjaunojies iepriekšējā gada attiecīgā perioda līmenī.

Ogļu patēriņš pasaulē pērn sasniedza rekordaugstu līmeni un šogad saglabāsies tuvu šim apjomam, prognozē Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA).

IEA jaunākie dati liecina, ka ogļu patēriņš pasaulē pērn pieauga par 3,3% un veidoja 8,3 miljardus tonnu.

Ogļu patēriņš "šogad saglabāsies tuvu šim līmenim, jo spēcīgs pieprasījuma kāpums Āzijā gan elektroenerģijas ražošanai, gan rūpnieciskajiem nolūkiem apsteigs kritumu ASV un Eiropā," skaidro aģentūra.

Ķīna, Indija un Dienvidaustrumāzija šogad veidos aptuveni trīs ceturtdaļas no kopējā ogļu patēriņa pasaulē.

IEA lēš, ka pieprasījums pēc oglēm Eiropā kopš gada sākuma sarucis par 16% un par 24% ASV, pateicoties dabasgāzes cenu kritumam. Taču Ķīnā un Indijā, kur ir lielākais ogļu patēriņš pasaulē, pieprasījums pieaudzis par vairāk nekā 5%.

Baltijas valstīs enerģētikā pašlaik burtiski deg jaunu ģenerējošo jaudu jautājums, taču rīcībā pietrūkst ātruma un jau tagad ir skaidrs, ka izvirzītos ambiciozos mērķus paredzētajā laikā neizdosies sasniegt, intervijā atzina Pasaules enerģijas padomes (PEP) Latvijas nacionālās komitejas prezidente Olga Bogdanova.

Viņa norādīja, ka Baltijas valstis līdz šim nekad nav bijušas tik lielā ģenerējošo jaudu deficītā kā pašlaik. Tostarp Igaunija pamazām elektrības ražošanā pārtrauc izmantot degslānekli. Lietuvā kopš Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanas visu laiku ir 60-70% ražošanas jaudu deficīts. Arī gāzes stacijas Lietuvā un Igaunijā ir gana vecas. Savukārt enerģijas patēriņš aug.

Vienlaikus Latvijā, lai gan augsta prioritāte ir noteikta jaunu atjaunojamo energoprojektu īstenošanai, praksē neiet tik labi. Ir ļoti daudz pieteikumu, izņemtas tehniskās specifikācijas, bet praktiskās darbības buksē un neiet uz priekšu. Tādēļ, lai gan pieteikto projektu skaits ir liels, attīstība visdrīzāk īpaši strauja nebūs.

Ja mēs sasniegtu elektroenerģijas ražošanas apjomus lielākus nekā Latvijas vidējais gada patēriņš pēc četriem gadiem, kas ir izdarāms, tad iegūtu, ka elektroenerģija kopumā tiek vairāk eksportēta, nekā importēta un valsts iegūst, nevis zaudē.

Tādu mērķi un novērtējuma skalu sev izvirzījis klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars. Viņaprāt, enerģētika ne tikai “jānostāda uz kājām”, bet arī jāpadara par klimata mērķiem atbilstošu.

Fragments no intervijas

Gadās, ka jūs vēl uzrunā kā enerģētikas un klimata ministru un jūs dedzīgi labojat, ka pareizi ir klimata un enerģētikas ministrs. Šķiet, ka kārtība ir būtiska ne tikai burta pēc. Vai tā ir, vai klimats arī pēc būtības ir pirmajā vietā un pēc tam enerģētika? Kāpēc?

Taisnība, šis brīdis tiešām ir saistīts ar ļoti konkrētiem izaicinājumiem enerģētikā. Mēs sastopamies ar bezprecedenta cenu kāpumu, ir problēmas ar energoresursu pieejamību, mēs to izjūtam katrs savā ikdienas dzīvē! Paralēli tam notiek ļoti strauja transformācija enerģētikā, ievērojot tieši atteikšanos no fosilajiem energoresursiem. Protams, patlaban enerģētikas tēma ir numur viens, jo tā tieši ietekmē mājsaimniecību ikdienu un uzņēmēju konkurētspēju. Raugoties arī uz īstermiņa uzdevumiem, enerģētika ir pirmajā vietā. Dienaskārtībā ir sadales un pārvades tarifu jautājumi, ir arī vēja un citu atjaunojamo energoresursu jaudu ģenerācijas palielināšana, ir jautājumi par sašķidrinātās dabasgāzes piegādes nodrošināšanu. Tomēr, raugoties uz to, kā mēs dzīvosim turpmāk un kā dzīvos mūsu bērni, šajā gadījumā priekšplānā parādās klimata joma. Pie šīs atklāsmes esam nonākuši ilgstošu debašu ceļā. Vēl pirms desmit gadiem mums valstī bija pietiekami liels skeptiķu loks, kuri apšaubīja klimata pārmaiņu esamību vispār un to ietekmi globāli uz civilizāciju kopumā. Šīs balsis pēdējā laikā patiešām ir noklusušas.

AS "Latvenergo" 17.oktobrī atklāja Telšu (Telšiai, Lietuva) vēja parka būvniecības sākumu Lietuvā, ieliekot simbolisku kapsulu tā pamatos.

Paredzams, ka parkā atjaunīgo enerģiju Baltijas valstu tirgum sāks ražot jau 2026. gadā, ienākumiem nonākot Latvijas budžetā. Šis notikums apliecina Latvenergo stratēģisko apņēmību arī turpmāk būt vadošajam atjaunīgās enerģijas komersantam Baltijas valstīs, izmantojot trīs resursus – ūdeni, sauli un vēju.

Gada sākumā AS "Latvenergo" iegādājās "Utilitas Wind" vēja parka projektu "Telšiai", kam šodien tiek iemūrēta simboliska kapsula. Paredzams, ka jau 2026. gada pirmajā ceturksnī tajā uzsāks vēja enerģijas ražošanu ar 124 megavatu (MW) jaudu.

Projekta ietvaros tiks uzstādītas 20 mūsdienīgas "Vestas" 6,2 MW vēja turbīnas, kas nodrošinās elektroenerģiju, ekvivalentu vairāk nekā 125 000 mājsaimniecību ikgadējam patēriņam. Vienlaikus Latvenergo koncerna stratēģiskais mērķis ir attīstīt jaunas atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudas 2,3 GW apmērā visā Baltijā, līdz 2024. gada beigām papildinot atjaunīgās enerģijas portfeli par 130 MW, bet līdz 2026. gada beigām – vēl par 600 MW, kas ir vairāk nekā Rīgas un Ķeguma HES jauda kopā. Tādēļ Telšu projekts ir nozīmīgs solis ceļā uz Latvijas enerģētikas ilgtspējīgu attīstību un atjaunīgās enerģijas kapacitātes palielināšanu.

Uzņēmējus satrauc gan pieaugošie rēķini, gan neskaidrība par to, kādas energoresursu cenas būs nākotnē.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) valdības pārstāvjiem pieprasa nekavējošu rīcību enerģētikas krīzes pārvarēšanai, jo līdz šim piedāvātie atbalsta risinājumi ir nepietiekami un situācija energoresursu patērētājiem – gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem – ir kritiska.

“Ražojot stikla šķiedras produktus ir nepieciešams liels gan elektroenerģijas, gan gāzes patēriņš, kas mainīgajās ražošanas izmaksās kopā sastāda vairāk par 30%. Salīdzinot ar 2021. gadu, elektroenerģijas cena nu jau ir 4.5 reizes augstāka, savukārt gāzei 6.2 reizes augstāka. Kas nozīmē, ka par enerģiju 2022. gadā maksāsim turpat 10 miljonus eiro vairāk nekā pagājušajā gadā. Kā nosegt šo milzīgo izmaksu pieaugumu, lai neciestu uzņēmums, kas 98% savu produkciju eksportē uz Japānu, ASV, ES un citām industriāli attīstītām valstīm, šobrīd nav īsti skaidrs. Redzam, ka arī nepieciešamo izejmateriālu izmaksas aug. Visticamāk ir jāsāk runāt par zaudējumiem, nevis peļņu. Mēs un citi uzņēmēji ar šo krīzi cīnāmies paši, jo pagaidām neviens būtiskus instrumentus, kas palīdzētu ar šo neprātu tikt galā, nav piedāvājis. Nav nekādu vērā ņemamu prognožu par energoresursu cenu dinamiku un attīstību. Neredzam steidzamu valdības rīcību krīzes pārvarēšanai, šeit nederēs plāni “kaut kad”, reakcijai jāseko tagad un tūlīt, jo daudziem laika vienkārši nebūs,” stāsta AS “Valmieras stikla šķiedra” valdes loceklis Ģirts Vēveris.

Enerģētikas pieprasījums līdz 2040.gadam strauji palielināsies, pateicoties Ķīnai un Indijai, jaunākajā tirgus apskatā prognozē Naftas Eksportētājvalstu organizācijas pārstāvji.

Kā raksta CNBC, kopējais enerģētikas pieprasījums palielināsies par 33%, salīdzinot ar 2015.gada līmeni. Lielākoties pieprasījumu veicinās Indijas un Ķīnas patēriņš. Izaugsme gadā būs aptuveni 2%, 2040.gadā sasniedzot 365 miljonus barelu dienā.

«Enerģētikas pieprasījums Indijā un Ķīnā šajā laika periodā palielināsies par attiecīgi 22 miljoniem barelu dienā un 21 miljonu barelu dienā, tādējādi šajā periodā enerģētikas pieprasījums jaunattīstības valstīs augs par vairāk nekā 50%.

Šobrīd enerģētikas tirgus dalībnieki aizvien vairāk bažījas par globālās ekonomikas izaugsmes bremzēšanos, ko var veicināt augošā tirdzniecības spriedze, šo valstu valūtu vājināšanā un citi faktori.

AS "Latvijas gāze" (LG) uz 2022.gada 31.augustu nevarēs nodrošināt Enerģētikas likumā noteikto publiskā tirgotāja pienākumu par nepieciešamo dabasgāzes krājumu apjoma uzglabāšanu Inčukalna pazemes krātuvē, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Saskaņā ar Enerģētikas likumu situācijā, kad esošais publiskais tirgotājs (LG) nepilda likumā noteikto uzdevumu, publiskā tirgotāja funkcijas pārņem un pilda VAS "Latvenergo".

"Latvenergo" pārstāvji aģentūrai LETA skaidroja, ka Ministru kabinets otrdien pieņēma saistošus noteikumus, ar kuriem tiek nodrošināts, ka LG krātuvē esošā dabasgāze tiek rezervēta saistīto lietotāju apgādei visai apkures sezonai, kas garantēti paliktu Latvijas mājsaimniecību rīcībā.

"Latvijas normatīvie akti nodrošina dabasgāzes piegādi mājsaimniecības lietotājiem. Attiecīgi, rīkojoties atbilstoši likumam un saņemot nepieciešamo lēmumu, situācijā, ja "Latvenergo" būs jāpārņem mājsaimniecības klientu portfelis, mūsu rīcībā ir pietiekami klientu apkalpošanas resursi, lai to izdarītu," pauž "Latvenergo" pārstāvji.

Vienota Baltijas dabasgāzes tirgus izveide samazinātu dabasgāzes cenas, kas savukārt varētu paaugstināt kopējo dabasgāzes patēriņu, Dienas Bizness organizētajā forumā Enerģētikas nozare pārmaiņu un izaicinājumu priekšā uzsvēra Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Lai gan kopējais dabasgāzes patēriņš Latvijā pēdējo 26 gadu laikā ievērojami sarucis un DB aptaujātie eksperti prognozē, ka šāda tendence saglabāsies arī turpmāk, R.Irklis norāda, ka dabasgāzes cenas samazināšanās varētu šo situāciju mainīt. SPRK vadītājs domā, ka vienota tirgus izveidei būtu arī vairāki citi ieguvumi. «Lielākie ieguvēji būtu tieši gāzes patērētāji, jo iespējamo plusu ir daudz vairāk nekā mīnusu,» atzīmēja R.Irklis, norādot, ka bez minētā cenu samazinājuma, vienots dabasgāzes tirgus veicinātu konkurenci, paaugstinātu pārvades infrastruktūras izmantošanas līmeni, nodrošinātu efektīvāku Klaipēdas termināla un Inčukalna dabasgāzes krātuves izmantošanu, kā arī mazinātu AS Gazprom tirgus varas ietekmi.

Vēja enerģijas potenciāls Latvijā pašlaik netiek izmantots, taču perspektīvā vējš kļūs par būtisku spēlētāju enerģētikas sektorā un varēs aizstāt elektroenerģijas importu, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas vēja parki valdes priekšsēdētājs Jānis Urtāns. Viņš norāda, ka iecerēto vēja parku izveide Latvijā prasa ne tikai daudz pūļu un zināšanu, lai varētu iegūt attiecīgās atļaujas, bet arī izskaidrošanas darbu.

Kāda ir pašreizējā situācija ar vēja parku izveidi valsts mežos?

Saskaņā ar 2023. gada 28. novembra Latvijas valdības lēmumu SIA Latvijas vēja parki ir piešķirtas astoņas teritorijas ar kopējo platību 39 941 ha, lai tajās uzstādītu elektroenerģijas ģenerācijas jaudas 800 MW apmērā (aptuveni 120 vēja staciju torņi ar vienas turbīnas jaudu līdz 8MW). Ir noteiktas astoņas vēja parku lokācijas vietas — divas Kurzemē (Ventspils 1 un Ventspils 2) , divas — Vidzemē (Limbaži un Valmiera- Valka), divas Vidzemē - Zemgalē (Ogre- Aizkraukle- Bauska un Bauska - Ķekava - Ogre) un divas Latgalē (Balvi- Ludza un Augšdaugava).

Latvijā mājokļos apmēram 80% no kopējā enerģijas gala patēriņa veido siltumenerģija apkures un karstā ūdens nodrošināšanai, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas padomnieks enerģētikas un klimata politikas jomā Dzintars Jaunzems.

Apgaismojumam un citām elektriskajām ierīcēm, kā arī ēdiena pagatavošanai kopā tiek izmantots mazāk par 20% no visa mājsaimniecību enerģijas gala patēriņa.

Jaunzems norāda, ka šobrīd būtiskāko daļu no šīs siltumenerģijas nodrošina, sadedzinot dažādus kurināmos gan mājsaimniecībās, gan centralizēto siltumapgādes sistēmu siltumiekārtās.

Jaunzems informē, ka Starptautiskā enerģētikas aģentūra secinājusi - Latvijas ēku fonds "turpina patērēt lielu enerģijas daudzumu un ir novecojis, kas kavē panākt būtisku enerģijas patēriņa un siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanu".

Vairāk nekā pusē no visām Latvijas mājsaimniecībām, tostarp pilsētās līdz pat 70% apkure tiek nodrošināt no ārējā piegādātāja, tas ir, ar centralizētās siltumapgādes sistēmām. Savukārt ārpus pilsētām aina ir pretēja - individuālā siltumapgāde ir gandrīz 80% mājsaimniecību, raksta Latvijas Bankas padomnieks.