Alternatīvie enerģijas avoti turpina attīstīties, sekojot tehnoloģiju inovācijām; patlaban notiek darbs pie likumdošanas izmaiņām, sekojot ES klimata pārmaiņu ierobežošanas stratēģijām, un klimata pārmaiņas turpina diktēt nozares virzību.
Lai diskutētu par panākto progresu un jaunumiem siltumapgādes nozarē, Izdevniecība Dienas Bizness, Latvijas Gāze un Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija 25. septembrī rīko ikgadējo siltumapgādes nozares pārstāvju diskusiju platformu – Siltumapgādes forumu «Izaicinājumi un sasniegumi kā siltumapgādes nozares attīstības dzinējspēks».
Darbs turpinās
Patlaban turpinās darbs pie Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2030. gadam (NEKP 2030) izstrādes. Kā skaidro Ekonomikas ministrija (EM), pēc Eiropas Komisijas rekomendāciju un sabiedrības sniegto priekšlikumu analīzes ministrija nupat aktualizējusi NEKP 2030 redakciju, nosakot arī plānotos rīcības virzienus un pasākumu sarakstu. Patlaban zināms, ka NEKP 2030 būs galvenais dokuments ilgtermiņa enerģētikas un klimata politikas formulēšanai, un plāna ilgtermiņa vīzija ir ilgtspējīgā, konkurētspējīgā un drošā veidā veicināt klimatneitrālas tautsaimniecības attīstību. Kā skaidro EM, plāna mērķis ir veicināt resursu efektīvu izmantošanu, kā arī to pašpietiekamību un dažādību; nodrošināt resursu, it īpaši fosilu un neilgtspējīgu resursu, patēriņa būtisku samazināšanu un vienlaicīgu pāreju uz ilgtspējīgu, atjaunojamu un inovatīvu resursu izmantošanu, kā arī stimulēt tādas pētniecības un inovāciju attīstību, kas veicina ilgtspējīgas enerģētikas sektora attīstību un klimata pārmaiņu mazināšanu. Lai sasniegtu minētos mērķus, šobrīd plānā iekļauts saraksts ar 104 pasākumiem, kas sadalīti 12 rīcības virzienos, tostarp ēku energoefektivitātes uzlabošana, energoefektivitātes uzlabošana un AER tehnoloģiju izmantošanas veicināšana siltumapgādē, aukstumapgādē un rūpniecībā, kā arī transportā, ne-emisiju tehnoloģiju izmantošanas veicināšana elektroenerģijas ražošanā, enerģijas pašražošanas un pašpatēriņa veicināšana un citi jautājumi.
Mainās sadalījums
Runājot par sektora attīstību, statistika liecina, ka šobrīd Latvijā patērētāju siltumapgāde tiek nodrošināta, izmantojot centralizētās siltumapgādes sistēmas, lokālo siltumapgādi un individuālo siltumapgādi, skaidro EM pārstāvji. Latvijā siltumenerģiju ražo katlumājās un koģenerācijas stacijās, vienlaicīgi ražojot elektroenerģiju, un pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski mainījies sadalījums starp saražoto siltumenerģiju katlumājās un koģenerācijas stacijās. 2007. gadā koģenerācijas stacijās tika saražoti 56% no kopējās saražotās siltumenerģijas, katlumājās – 44%, savukārt 2017. gadā saražotās siltumenerģijas īpatsvars koģenerācijas stacijās palielinājies, sasniedzot 75,7%. Kā liecina Centrālās statistikas pārvades (CSP) dati, 2018. gadā siltum- enerģiju ražoja 633 katlumājas ar uzstādīto siltumenerģijas jaudu 2360,2 MW un 175 koģenerācijas stacijas ar uzstādīto elektrisko jaudu 1269,7 MW. Lielākā daļa no centralizētās siltumapgādes sistēmās saražotās siltumenerģijas apjomiem tiek saražota Rīgas reģionā. 2018. gadā Rīgas reģionā tika saražoti 3412 GWh siltumenerģijas jeb 41,4% no kopējā saražotā siltumenerģijas daudzuma, Pierīgas reģionā – 1267 GWh (15,4%), Latgales reģionā – 996 GWh (12,1%), Kurzemes reģionā – 897 GWh (10,9%), Zemgales reģionā – 844 GWh (10,2%), Vidzemes reģionā – 831 GWh (10,1%).
Visu rakstu lasiet 23. septembra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!