Jaunākais izdevums

Mašīnbūves un metālapstrādes nozares uzņēmumu nākotni vairāk ietekmēs nevis Latvijā, bet Eiropas tirgū un pat visā pasaulē notiekošie procesi.

Tādu pozīciju pauž aptaujātie šīs jomas uzņēmēji. Proti, nozare pati par sevi ir cieši saistīta ar citām industrijām un arī globālo pasaules tirgu.

Uzņēmumu vadītāju noskaņojums arī ir ļoti atšķirīgs, īpaši ņemot vērā, kā tirgū klājas konkrētajam ražotājam. Pašmāju tirgū nav novērotas krasas svārstības, jo pieprasījums ir stabils, taču vienlaikus jāņem vērā, ka uzņēmuma produkcijas pircēji to lielākoties izmanto savos izstrādājumos, kuri galu galā tāpat tiek pārdoti aiz Latvijas robežām – citās Eiropas valstīs. «Neviens neko «klāt nenesīs», tāpēc viss atkarīgs no pašiem,» situāciju raksturo SIA KnK Mefab valdes loceklis Kārlis Jansons.

Šūpošanās efekts

«Grūti saprast, kas un kā būs, bet Eiropā ir skaidri redzama «sabremzēšanās»,» norāda SIA Leax Baltix un SIA Leax Rēzekne valdes loceklis Henriks Silenieks. Viņš gan atzīst, ka bremzēšanās procesi notiek atšķirīgos ātrumos. «Salīdzinājumā ar tā dēvētajiem pīķa apjomiem pašlaik samazinājums ir 10% līdz 30% atkarībā no konkrētā segmenta, un šo tendenci arī uzņēmumi jūt,» tā H. Silenieks. Viņš gan uzskata, ka ekonomiskais cikliskums nav nekas jauns un pārsteidzošs, jo augšupeju nomaina lejupslīde un to atkal nomaina augšupeja – tie ir sava veida amerikāņu kalniņi. «Latvija šūpojas globālās ekonomikas viļņos, un kāds vilnis atnāk vēlāk, līdz ar to arī tā ietekme ir jūtama ar laika nobīdi, bet ir arī tādi, kuru ietekmi jūt nekavējoties,» salīdzina H. Silenieks. Viņš gan steidz piemetināt, ka pašreizējo ciklisko svārstību brīdi nedrīkst pielīdzināt 2008.–2009. gada recesijai, jo tad kritumu piedzīvoja visi un teju vai visā pasaulē.

Atbalsis jutīs arī šeit

«Tā kā vairums nozares produkcijas tieši vai pastarpināti tiek realizēta ārvalstu tirgū, tad arī tur notiekošais atsaucas uz Latvijā strādājošajiem uzņēmumiem,» secina SIA AB Metal valdes loceklis Māris Balodis. Viņš norāda, ka šādu ārējo faktoru Latvijā strādājošie ietekmēt nevar, bet var tikai pielāgoties. «Pašlaik skan prognozes par sava veida «miera periodu», un tā kā 2/3 visas produkcijas tiek realizētas ārzemēs, nav pamata pārspīlētam optimismam, ka mūs Latvijā tas neskars,» pauž M. Balodis. Viņaprāt, 2020. gadā saprātīgi uzņēmēji Leiputriju negaida, bet to, kāda situācija būs realitātē, rādīs laiks. «Eiropā «sēžas» autorūpniecība, arī būvniecība, kas ir lielākās metāla produkcijas patērētājas,» stāsta M. Balodis. Viņš gan steidz piemetināt, ka uz šo procesu raugās mierīgi, jo neba pirmo reizi ko līdzīgu nākas pieredzēt. «Šo vēsmu kontekstā ir svarīgi, lai valdību veidojošie politiķi neiegrimst sapņos par rožainu nākotni – lielu IKP pieaugumu un to «ietver» budžeta ieņēmumos, īpaši situācijā, kad «miera laiki» iestāsies vairākām jaudīgajām nozarēm un rezultēsies ar bēdīgām sekām, turklāt visām jomām papildu naudu vajag,» tā M. Balodis.

Viņaprāt, papildu līdzekļi jāmeklē valsts pārvaldes tēriņu pārskatīšanā. «Citas valstis var dzīvot bez deficīta, Latvija nevar, tajā pašā laikā budžeta deficīta apkalpošanai ik gadu jātērē vairāki simti miljonu eiro nodokļu maksātāju naudas, ko varētu tērēt sāpīgāko problēmu risināšanai,» iesaka M. Balodis. Viņaprāt, labāk pieņemt pesimistiskāku prognozi un priecāties par labāku rezultātu nekā otrādi. «Negribu domāt, ko darīs tad, ja ienākumi daudziem saruks, kas sev līdzi vilks arī mazākus nodokļus,» tā uz jautājumu par iespējamo rīcību, atbild M. Balodis. Uzņēmēji ir tie, kuri rada nodokļus, ko politiķiem pārdalīt, un šīs tendences, kuras skar biznesu, ignorēt nedrīkst. «Bizness labajos laikos «parādu» nastu samazina, un valstij jārīkojas tieši tāpat, jo, ja parādu «mugursoma» kļūst par smagu, to panest nevar un tad sākas citi «procesi»,» klāsta M. Balodis.

Divi riski

«Uztrauc Brexit un tas, lai, Lielbritānijai izstājoties no ES, mūsu produkciju un pakalpojumus uz šo valsti neapliktu ar kādu ievedmuitu,» uz jautājumu par iespējamiem riskiem atbild SIA KnK Mefab valdes loceklis K. Jansons.

Visu rakstu lasiet 24. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas parlaments trešdien apstiprinājis likumprojektu par Brexit vienošanos, kas ļaus Apvienotajai Karalistei atstāt Eiropas Savienību (ES) 31.janvārī.

Likumprojekts tika galīgi apstiprināts pēc tam, kad parlamenta augšnams - Lordu palāta - atteicās no mēģinājumiem panākt tajā grozījumus.

Parlamenta apakšnams - Pārstāvju palāta - iepriekš trešdien vairākos balsojumos noraidīja visus piecus lordu pieprasītos grozījumus un nosūtīja likumprojektu atpakaļ parlamenta augšnamam, kas piekrita atkāpties no savām prasībām.

Karaliene Elizabete II likumprojektu varētu parakstīt jau ceturtdien no rīta.

Eiropas Parlaments (EP) gatavojas ratificēt Brexit vienošanos 29.janvārī, ļaujot Lielbritānijai izstāties no bloka divas dienas vēlāk.

Brexit likuma pieņemšana ir milzīga uzvara premjerministram Borisam Džonsonam, kurš valdības vadītāja amatā stājās pagājušajā gadā, solot realizēt Brexit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons svētdien prezentējis savas Konservatīvās partijas manifestu pirms decembrī gaidāmajām britu parlamenta ārkārtas vēlēšanām, kurā sola pabeigt valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), lai tā varētu izbeigt taupības pasākumus un veicināt uzplaukumu.

Jūlijā Džonsons sāka vadīt mazākuma valdību, bet tā arī nespēja panākt Brexit vienošanās apstiprinājumu britu parlamentā. Tagad viņš vēlas pārliecinošu uzvaru 12.decembrī gaidāmajās vēlēšanās.

"Kā jums zināms, ir atlikušas nepilnas trīs nedēļas līdz visizšķirošākajām vēlēšanām mūslaiku vēsturē," Džonsons sacīja, Telfordā prezentējot toriju priekšvēlēšanu manifestu.

"Izvēle nekad nav bijusi skaidrāka," viņš teica. "Pabeigt Brexit, un tad mēs varam atjaunot uzņēmēju un ģimeņu pārliecību un uzticību," Džonsons piebilda.

"Pabeigt Brexit, un tad mēs varam koncentrēt savas sirdis un prātus uz Lielbritānijas iedzīvotāju prioritātēm," viņš uzsvēra, sakot, ka "ir laiks atbrīvot visas valsts potenciālu un kalt jaunu Lielbritāniju".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas uzņēmumus mēreni satrauc Brexit un tirdzniecības kari

Lelde Petrāne,25.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brexit un Ķīnas-ASV tirdzniecības karš ir sējis neziņu par globālās ekonomikas nākotni. Tomēr Baltijas valstu uzņēmumiem ir visai atšķirīgi uzskati par to, kā šīs divas ilglaicīgās starptautiskās sāgas ietekmēs uzņēmējdarbību.

Latvijā uzņēmēji vairāk uztraucas par Brexit, Lietuvā lielāko uztraukumu rada ASV-Ķīnas tirdzniecības karš, tikmēr Igaunija izceļas ar mieru un pārliecību par abiem notiekošajiem procesiem, rāda Luminor aptaujas rezultāti.

Luminor aicināja mazos un vidējos uzņēmumus izvērtēt riskus, ko varētu radīt divi notikumi — Brexit, kā arī Ķīnas un ASV tirdzniecības karš. Aptaujas dati atklāj, ka visvairāk par Brexit satraucas Latvijā — katrs ceturtais jeb 27% no Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem uzskata, ka Brexit lielākā vai mazākā mērā viņus ietekmēs. Tikai 16% mazo un vidējo uzņēmumu Lietuvā atbildēja, ka Brexit viņus ietekmēs, līdzīgi arī Igaunijā — 18%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) jeb Brexit nenāks par labu Latvijas tautsaimniecībai, uzskata Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Viņš norādīja, ka bezvienošanās Brexit nozīmētu, ka Latvija nākotnē būs spiesta veikt lielākas iemaksas ES budžetā, piemēram, Finanšu ministrijas aplēses liecina, ka 2020.gadā tās varētu būt par 23 miljoniem eiro lielākas. Tāpat Brexit gadījumā Latvija saņems mazāk ES fondu līdzekļu, jo Apvienotā Karaliste vairs neveiks iemaksas.

«Tautsaimniecībai tas par labu nenāks,» sacīja Rimšēvičs.

Viņš arī atzīmēja, ka ES struktūrfondu naudai ir nozīmīga ietekme uz Latvijas ekonomikas izaugsmi. «Latvijas tautsaimniecība zināmā mērā ir atkarīga no šiem līdzekļiem. Esmu pat kādreiz teicis, ka esam tā kā uzsēdināti uz adatas,» piebilda Latvijas Bankas prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nule kā par Lielbritānijas premjerministru kļuvušais toriju jeb konservatīvo līderis Boriss Džonsons britu ietekmīgāko laikrakstu slejās netiek novērtēts kā spilgts līderis, kurš varētu izvest Lielbritāniju no ieilgušās krīzes saistībā ar Brexit. Gluži pretēji, tiek prognozēts, ka situācija tikai saasināsies, jo, kā apgalvo vairums britu politisko komentētāju, Džonsona kļūšana par valdības vadītāju ir būtiski paaugstinājusi risku, ka notiks bezvienošanās izstāšanās no ES.

Pesimistiskākie apgalvo, ka tas ir gandrīz nenovēršami. Pats Boriss Džonsons savā pirmajā runā ir uzsvēris, ka Lielbritānija jebkurā gadījumā no ES izstāsies līdz 31. oktobrim, jo to vēlas iedzīvotāju vairākums, kas nobalsoja par Brexit. Līdz ar to B. Džonsons arī kategoriski ir noraidījis atkārtota referenduma iespējamību. Lai gan jaunais premjerministrs bravūrīgi apgalvo, ka atšķirībā no līdzšinējās valdības vadītājas Terēzas Mejas viņš panāks jaunu, daudz labāku izstāšanās līgumu ar ES, bloka līderu līdzšinējie apgalvojumi ir bijuši ļoti cieti: līguma saturs pēc būtības pārskatīts netiks, tā ka par to B. Džonsons, izskatās, var aizmirst. Vēl jo vairāk tādēļ, ka viņš ir paziņojis, ka atcels antidemokrātisko Īrijas atbalsta plānu. Proti, pašreizējais līgums paredz, ka līdz tirdzniecības sarunu noslēgšanai starp Lielbritāniju un ES nebūs cietas robežas starp Ziemeļīriju un Īriju, kas de facto nozīmē, ka Lielbritānija paliek kopējā ES muitas savienībā. Šis punkts līdz šim ir bijis lielākais klupšanas akmens sarunās par izstāšanās līgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Ārlietu ministrija aicina Latvijas pilsoņus nokārtot savu tiesisko statusu Lielbritānijā

LETA,23.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārlietu ministrija (ĀM) aicina Latvijas pilsoņus, kas dzīvo Lielbritānijā, nokārtot savu tiesisko statusu Lielbritānijā, informēja ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris.

Lai izvairītos no sarežģījumiem, pastāvīgi uzturoties Lielbritānijā pēc 2020.gada 31.janvāra, ĀM turpina aicināt Lielbritānijā dzīvojošos Latvijas pilsoņus reģistrēties "pastāvīgā" jeb "settled" vai "pagaidu" jeb "pre-settled" iedzīvotāja statusam.

"Pēc vēlēšanām Lielbritānijā un jaunā parlamenta sesijas atklāšanas ir skaidrs, ka janvāra beigās Brexit būs. Tādējādi ĀM uzstājīgi aicina Latvijas pilsoņus nokārtot savu tiesisko statusu Apvienotajā Karalistē," norādīja ministrijā.

Pēc Lielbritānijas Iekšlietu ministrijas datiem, līdz 30.novembrim statusam pieteikušies kopumā 79 500 Latvijas pilsoņu. Novembrī saņemti 3 400 jauni reģistrācijas pieteikumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

ES vēl nepieņem lēmumu par laiku, uz kādu atliekams Brexit

LETA--AFP,25.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) vēstnieki līdz nākamajai nedēļai atlikuši lēmuma pieņemšanu par to, uz cik ilgu laiku atliekama Lielbritānijas izstāšanās no ES, piektdien pēc sarunām Briselē pavēstīja diplomāti.

27 ES dalībvalstis ir vienisprātis, ka Brexit ir jāatliek uz laiku pēc 31.oktobra, tomēr šobrīd vēl turpinās sarunas par to, cik ilgs laiks varētu tikt atvēlēts.

Vēstnieki vienojušies, ka lēmums tiks pieņemts rakstiskā procedūrā, nevis līderu ārkārtas samitā, un viņu nākamā sanāksme gaidāma pirmdien.

ES dalībvalstis jau trešdien vēstnieku sanāksmē principā piekrita atlikt Brexit uz laiku pēc 31.oktobra.

«Visi bija vienisprātis, ka termiņu ir nepieciešams pagarināt, lai izvairītos no bezvienošanās Brexit,» pēc trešdienas sanāksmes ziņu aģentūrai AFP sacīja avots.

Atbilstoši līdzšinējam plānam paredzēts, ka Lielbritānijai jāizstājas no ES 31.oktobrī, bet Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons sestdienas vakarā lūdza ES pagarināt Brexit termiņu līdz 31.janvārim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Lielbritānijas parlaments nobalso par Brexit vienošanās atlikšanu

LETA--BBC,19.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas parlaments sestdien nobalsojis par priekšlikumu, saskaņā ar kuru parlaments nevar apstiprināt Borisa Džonsona panākto Brexit vienošanos, kamēr parlamentā nav pieņemts vienošanās izpildes likums.

Tā kā līdz ar to netiek apstiprināta Brexit vienošanās, automātiski iedarbojas likums bezvienošanās Brexit novēršanai, saskaņā ar kuru premjeram sestdienas vakarā jālūdz ES pagarināt Brexit termiņu līdz 31.janvārim.

Pārstāvju palātas deputāti ar 322 balsīm par un 306 pret atbalstīja konservatīvo deputāta Olivera Letvina iesniegto priekšlikumu, ka pirms vienošanās ratifikācijas jāpieņem likums tās izpildei.

Pēc Letvina priekšlikuma pieņemšanas valdība atsaukusi šodien paredzēto balsojumu par Brexit vienošanās ratifikāciju.

Džonsons pēc balsojuma paziņoja, ka turēsies pie līdzšinējā izstāšanās termiņa - 31.oktobra - un nelūgs ES pagarināt termiņu un ka valdība nākamnedēļ iesniegs Brexit īstenošanai nepieciešamo likumprojektu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas raidorganizācija «Sky News» izveidojusi ziņu kanālu bez jaunumiem par Brexit, šādi vēršoties pie nokaitinātajiem skatītājiem, kuri vairāk nekā trīs gadus ilgās Brexit sāgas dēļ vispār pārtraukuši skatīties ziņu programmas.

Jaunais kanāls bez Brexit darbu sāks trešdien un raidīs darbadienu vakaros, kamēr «Sky News» galvenajā kanālā turpinās «detalizēti atspoguļot visus Brexit aspektus», kā arī sniegs ziņas par notikumiem valstī un pasaulē.

Kā norādīja «Sky News», tas jaunu kanālu izveidojis pēc vasarā publicētas aptaujas, ka trešdaļa britu pilnībā izvairās no ziņām.

Vairāk nekā 70% respondentu tajā vainoja Brexit, sakot, ka viņi ir «pārāk nokaitināti par politiskajām debatēm ap to», bet 40% aptaujāto sacīja, ka «jūtas bezspēcīgi, lai ietekmētu notikumus», paziņoja «Sky».

««Sky News Brexit-Free» ir drosmīga pieeja, taču, ieklausoties sabiedrības viedoklī pēdējās nedēļās un mēnešos, tas ir kaut kas, ko mūsu skatītāji uzskatīs par vērtīgu,» paziņoja «Sky News» vadītājs Džons Railijs. «Brexit ir vēsturisks stāsts, kuram ir liela ietekme, un mēs turpināsim tā visaptverošu atspoguļošanu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Norāda uz nepieciešamību vienoties ar Lielbritāniju par iegūto kvalifikāciju atzīšanu

LETA,21.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Brexit Latvijas vai Eiropas Savienības (ES) līmenī būs jāstrādā pie vienošanās ar Lielbritāniju par iegūto kvalifikāciju atzīšanu, šodien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē norādīja Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (V).

Diskusija par to raisījās, arī deputātam Aleksandram Kiršteinam (VL-TB/LNNK) aktualizējot Latvijas ieinteresētību tautiešiem atgriezties atpakaļ Latvijā. Latvijas vēstniece Lielbritānijā Baiba Braže norādīja, ka, lai iedzīvotāji no Lielbritānijas remigrētu atpakaļ uz Latviju, ir jāsakārto arī jautājums par viņu kvalifikāciju un diplomu atzīšanu. Vēstniece vērsa uzmanību, ka pašlaik viņa nevar sniegt skaidrojumu Lielbritānijā medicīnas jomā strādājošajiem Latvijas valsts piederīgajiem, kā viņu kvalifikācija tiktu atzīta Latvijā, ja tautieši nolemtu atgriezties.

Uz nepieciešamību risināt jautājumu par kvalifikāciju atzīšanu norādīja arī deputāti Rihards Kols (VL-TB/LNNK), Reinis Znotiņš (JKP) un Marija Golubeva (AP).

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Tirgi atkorķē šampanieti uz šķietamas Brexit un tirdzniecības karu skaidrības

Jānis Šķupelis,13.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izskatās, ka politiķi vadošajiem pasaules finanšu tirgiem pasnieguši agrīnu Ziemassvētku dāvanu, un cenu rekordu birums tajos šā gada beigās un nākamā gada sākumā var turpināties.

Britu velēšanās pārliecinoši triumfējusi Konservatīvā partija, kas nozīmē, ka šīs valsts parlaments beidzot izskatās gatavs kādiem laicīgiem un izšķirīgiem lēmumiem saistībā ar ieilgušo Brexit procesu. Tādējādi sagaidāms, ka to pašu Konservatīvo partiju pārstāvošais britu premjers Boriss Džonsons varēs strādāt pie tā, lai Apvienotā Karaliste Eiropas Savienību (ES) pamestu jau nākamā gada janvāra beigās. Būtībā britu "bezvienošanās" scenārija iespējamība vairs netiek nopietni apsvērta. Kopējā sajūta ir – sliktākais Brexit frontē jau ir aiz muguras, ko attiecīgi svin arī, piemēram, akciju tirgus dalībnieki.

Jāteic, ka britu vēlēšanas nav bijis vienīgais iemesls, kādēļ šīs nedēļas laikā vērojams riska aktīvu mijēju optimisms. Tiek ziņots, ka arī ASV prezidents Donalds Tramps varētu būt piekritis sākotnējam tirdzniecības darījumam ar Ķīnu. Tādējādi šo svētdien spēkā varētu nestāties iepriekš paredzētie jaunie ASV tarifi pret šo Tālo Austrumu lielvalsti. Šīs darba nedēļas beigās pieejamā informācija liecināja, ka Ķīna 2020. gadā varētu būt piekritusi uzpirkt ASV lauksaimniecības produkciju 50 miljardu ASV dolāru vērtībā. Savukārt ASV – mazināt esošos tarifus savam Ķīnas importam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas Volstrītā pieaug, britu mārciņas vērtība svārstās

LETA--AFP,18.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pieauga, bet britu mārciņas vērtība svārstījās, Brexit vienošanās projektam starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību (ES) uzkurinot gan cerību, gan skepsi valūtu tirgū.

Mārciņas vērtība pret ASV dolāru pieauga gandrīz līdz 1,30 dolāriem par mārciņu pēc ziņām par Brexit vienošanās noslēgšanu, bet sāka kristies, kad investori saprata, ka tai nav garantēts Lielbritānijas parlamenta atbalsts.

«Pēc sākotnējā atvieglojuma, ka Lielbritānijas valdība un ES ir panākušas vienošanos, tirgi ir satraukti, ka tai vēl nav pietiekama atbalsta apstiprināšanai [Lielbritānijas] parlamentā sestdien,» sacīja neatkarīgais ekonomists Džūljens Džesops.

Akciju cenas Volstrītā pieauga, un analītiķi to izskaidroja ar Brexit vienošanos, lai gan opozīcija pret šo vienošanos britu parlamentā apdraud tās apstiprināšanas izredzes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Šogad dominējis dolārs; paredz nelielu tā cenas atslābumu

Jānis Šķupelis,06.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad valūtu frontē dominējis ASV dolārs. Tā vērtība pakāpusies pret lielu daļu no citām pasaulē visvairāk tirgotajām valūtām. Tas noticis, neskatoties uz pagājušā gada beigu un šā gada sākuma prognožu birumu, ka ASV dolāram tomēr vajadzētu sagurt (vairums tirgus dalībnieku eiro/ASV dolāra virzienu kļūdaini min jau gandrīz divus gadus, liecina "Reuters" dati).

Pēdējos gados pierādījies – ja finanšu tirgos aug stress, tirgus dalībnieki patvērumu meklē tieši ASV dolāros. Tādējādi šogad, nostiprinoties pieņēmumiem par pasaules ietekmīgāko tautsaimniecību bremzēšanos un esot aktuāliem vairākiem ASV un Ķīnas tirdzniecības kariņa saasināšanās viļņiem, pieprasījums pēc ASV dolāriem saglabājās liels. Tāpat, ja vērtē lielāko tautsaimniecību izaugsmi, ASV tā saglabājās salīdzinoši veselīgāka. Līdz ar šādu situāciju ASV dolāri – pat, ja ne īpaši glīti – tāpat uz pārējā fona izskatās laba alternatīva.

Valdot šādam fonam, eiro cena ASV dolāros kopš šā gada sākuma sarukusi par 3,3%, un šīs nedēļas otrajā pusē tā atradās pie 1,109 ASV dolāru atzīmes. Dažās pēdējās nedēļās gan tomēr ir vērojams zināms ASV dolāra cenas atslābums, kas eiro cenai ļāvis pakāpties gandrīz par 2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas pieaug, britu mārciņas vērtība īslaicīgi sasniedz piecu mēnešu maksimumu

LETA--AFP,22.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru pirmdien īslaicīgi pieauga līdz piecu mēnešu maksimumam, pateicoties jaunam Brexit optimismam, bet pēc tam kritās.

Akciju cenas pasaules biržās pārsvarā pieauga, ko noteica pozitīvs noskaņojums par ASV-Ķīnas tirdzniecības situāciju un labu kompāniju peļņu.

Britu mārciņas vērtība dienas vidū pieauga līdz 1,3013 ASV dolāriem par mārciņu, kas bija augstākais līmenis kopš maija, atjaunojoties Brexit optimismam pēc Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona lūguma ES pagarināt Brexit termiņu.

Mārciņas vērtība vēlāk kritās pēc tam, kad Lielbritānijas parlamenta apakšpalātas spīkers Džons Bērkovs bloķēja Džonsona mēģinājumu sarīkot atkārtotu balsojumu par viņa panākto jauno Brexit vienošanos.

«Tiem, kas seko Džonam Bērkovam, nebija nekāds pārsteigums, ka palātas spīkers ir paziņojis, ka šodien nebūs nekāda nozīmīga Brexit balsojuma,» sacīja XTB galvenais tirgus analītiķis Deivids Čītems.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 31. janvāra pusnaktī pēc Centrāleiropas laika (attiecīgi 1. februārī plkst. 01.00 pēc Latvijas laika) notika Apvienotās Karalistes (AK) izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) – Brexit. Tālāk rakstā lasāma informācija, kas jāņem vērā ceļotājiem.

Atbilstoši AK Izstāšanās no ES līgumam no š.g. 1. februāra līdz 31. decembrim būs pārejas periods, kad AK vairs nebūs ES dalībvalsts, bet uz to vēl attieksies ES tiesības un pienākumi. ES un AK sadarbība šajā laikā turpināsies tāpat kā līdz šim ar vienīgo izņēmumu, ka AK vairs nepiedalīsies ES lēmumu pieņemšanā.

Par ES un AK attiecībām, sākot ar 2021.gada 1.janvāri, turpināsies sarunas. Šīs sarunas jānoslēdz līdz pārejas perioda beigām.

Ceļošana uz Apvienoto Karalisti Brexit pārejas periodā no 2020.gada 1.februāra līdz 31.decembrim

Pārejas perioda laikā ceļošanas nosacījumos nekas nemainīsies – ES, t.sk. Latvijas, pilsoņi uz AK un AK pilsoņi uz ES varēs ceļot tāpat kā līdz šim.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Bezvienošanās Brexit klauvē pie durvīm

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore,04.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir ļoti ticams, ka Lielbritāniju pēc Borisa Džonsona pēdējā Brexit plāna tomēr sagaida izstāšanās bez vienošanās.

Kā zināms, Lielbritānijas valdība beidzot publiskojusi jauno Brexit piedāvājumu, ko tā iesniegusi Briselei. Tajā iekļauts kompromisa variants sāpīgajā Īrijas robežas jautājumā. Pēc jaunā plāna Ziemeļīrija paliktu Eiropas vienotajā preču tirgū, bet izstātos no muitas savienības. B. Džonsons jau paziņojis, ka vienīgā alternatīva viņa priekšlikumam ir bezvienošanās izstāšanās 31. oktobrī. B. Džonsona pašmāju oponenti šo priekšlikumu kritizē, norādot, ka ir nereāli palikt vienotā tirgū bez kopējām muitas procedūrām. Jāteic, ka oficiālā Brisele pret šo piedāvājumu izturas, pašreizējā Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera vārdiem runājot, ar ārkārtīgi lielu piesardzību. Proti, valda neapmierinātība, ka starp Ziemeļīriju un Īriju būs muitas pārbaudes. Īrijas premjerministrs Leo Varadkars norādījis, ka par plāna detaļām vēl sīki jādiskutē un jākonsultējas ar Briseles amatpersonām. Tāpat L. Varadkars norādījis, ka britu premjera plāns neatbilst tām vienošanām, kas noslēgtas starp Ziemeļīriju un Īriju. Savukārt Īrijas ārlietu ministrs Saimons Kovenijs norādījis, ka britu priekšlikumā vēl ļoti daudz kas uzlabojams. Bet, ja iesniegtais plāns ir britu galavārds, tad vienošanās nebūs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Lielbritānijas Pārstāvju palāta beidzot apstiprina Brexit vienošanos

LETA--AFP,10.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas Pārstāvju palāta ceturtdien beidzot apstiprinājusi izstāšanās vienošanos Lielbritānijas aiziešanai no Eiropas Savienības (ES), paverot ceļu bloka pamešanai 31.janvārī.

Salīdzinot ar pagājušo gadu, kad teju katrs balsojums par Brexit varēja kļūt par iemeslu iepriekšējās valdības krišanai, šoreiz vienošanās tika viegli apstiprināta - par nobalsoja 330 deputāti, pret - 231.

Kopš 2016.gada referenduma, kurā vairums Lielbritānijas vēlētāju nobalsoja par valsts izstāšanos no ES, deputāti atradušies strupceļā Brexit jautājumā, bet pagājušajā mēnesī situācija mainījās, premjera Borisa Džonsona vadītajiem konservatīvajiem izcīnot pārliecinošu vairākumu parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās.

Lielbritānijas parlamenta jaunais sasaukums jau pirms Ziemassvētkiem pirmajā lasījumā atbalstīja Brexit vienošanos, un valdība šonedēļ atvēlēja trīs dienas vienošanās apspriešanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers otrdien uzstāja, ka Eiropas Savienība (ES) ir darījusi visu, kas ir tās spēkos, lai nodrošinātu Brexit organizētā veidā.

ES būtu jāsagaida, kad Lielbritānijas parlaments apstiprina jauno Brexit vienošanos, un tikai tad tas jāratificē, sacīja Junkers.

Paužot nožēlu, ka Lielbritānija plāno pamest ES 31.oktobrī, Junkers sacīja: «Vismaz mēs varam skatīties sev acīs un teikt, ka mēs esam darījuši visu, kas ir mūsu spēkos, lai panāktu, ka šī izstāšanās notiek organizētā veidā.»

«Mums tagad ir jāseko līdzi notikumiem Vestminsterā ļoti cieši. Nav iespējams, nav iedomājams, ka šis parlaments ratificē vienošanos, pirms Vestminstera ir ratificējusi vienošanos,» Junkers sacīja Eiropas Parlamentā Strasbūrā.

Kā ziņots, Lielbritānijas parlaments sestdien nobalsoja par priekšlikumu, saskaņā ar kuru parlaments nevar apstiprināt premjerministra Borisa Džonsona panākto Brexit vienošanos, kamēr parlamentā nav pieņemts vienošanās izpildes likums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu izstāšanos no ES daudzi gaida, uzpērkot mārciņas un šīs valsts akcijas, spēle - riskanta.

Jau vairāk nekā trīs gadus finanšu tirgus dalībniekiem jāmēģina stūrēt pa ķēpīgajiem Brexit ūdeņiem. Tiesa gan, jau pavisam drīz – galējais datums noteikts 31. oktobris – būtu jātop zināmam šī procesa iznākumam. Pēdējo dienu laikā Brexit sāgu aptvēris zināms optimisms, ko ataino tas, ka cena palēkusies gan sterliņu mārciņai, gan citiem britu aktīviem. Pietiekami daudzi tirgus dalībnieki Apvienotās Karalistes sarunās ar Eiropas Savienību (ES) aktīvi mēģina saskatīt cerību uz pēdējā brīža vienošanos.

Pamatā, šķiet, vērojama spēle uz to, ka Brexit iznākums būs ar vienošanos par tālāku abu reģionu sadarbību. Tas daļai liek izdarīt attiecīgas spekulācijas jeb mēģināt cenu atgūšanās vilcienā ielēkt jau laicīgi. Neskaidrība par britu izstāšanos no ES ilgstoši metusi ēnu pār dažādiem šīs valsts finanšu aktīviem. Ja beidzot šie mākoņi vismaz daļēji pagaisīs, tad tas var raisīt zināmu atvieglojuma nopūtu. Citiem vārdiem sakot, finanšu tirgiem ne vienmēr var piedēvēt pacietību, un jau tagad dzirdami dažādi vērtējumi, kuri būs uzvarētāji no tā, ka nematerializēsies sliktākais Brexit scenārijs. Tādējādi tirgus dalībnieki metušies laicīgi pārcenot britu aktīvus, kas lielā mērā nozīmē daļu No-Deal (arī vienošanās atlikšanas) risku izņemšanu no vienādojuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas.

1. Uzmanība atkal uz riskiem

Maijā pasaules finanšu tirgos tomēr sākusi iezagties zināma nepārliecība. Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas. Viens no tiem ir ASV un Ķīnas attiecības, kuras kļūst arvien saspīlētākas.

ASV politiķu vidū izskanējusi eksperimentālā ideja par ASV parāda "atcelšanu", ko tur Ķīna (tā savas rezerves nobāzē galvenokārt ASV obligācijās). Daži politikas komentētāji to pat salīdzinājuši ar kaut ko līdzīgu kara pieteikšanai. ASV vadība paudusi milzīgu neapmierinātību, ka Ķīnas apsolītā ASV preču pirkšana nenotiek tik strauji. Piemēram, "Bloomberg" ziņo, ka ASV un Ķīnas attiecības izskatās sliktākās kopš 1979. gada. Tāpat ASV prezidents Donalds Tramps solījis cieši "skatīties" uz Ņujorkas biržā kotētajām Ķīnas kompānijām. Tiek arī runāts par to, ka ASV valdība grib panākt Ķīnas uzņēmumu izņemšanu no ASV piegāžu ķēdēm. Piemēram, piektdien ASV jau lēma, ka Ķīnas Huawei rada draudus ASV drošībai, un tā vairs nepiegādās tai vajadzīgos mikročipus. Augusi ASV un Ķīnas konfrontācija arī gandrīz visos citos iespējamos jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Britu bizness iestājas par ES regulējuma saglabāšanu

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore,16.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu premjerministra Borisa Džonsona plāni par pēc Brexit tirdzniecības līgumiem ar Eiropas Savienību (ES) ir izsaukuši piecu lielāko industriju sīvu pretestību.

Proti, runa ir par to, ka B. Džonsons ir atteicies no bijušās valdības vadītājas Terēzas Mejas plāna, kas paredzēja saglabāt ES regulējumu un standartus nozarēs, kā arī saglabāt dalību ES uzraudzības institūcijās, kas, protams, iet kopā ar dalības maksas veikšanu. B. Džonsona plāns paredz, ka tirdzniecības saites starp Lielbritāniju un ES regulēs Pasaules tirdzniecības organizācijas noteikumi. Tas nozīmē būtiskus eksporta apgrūtinājumus vairākām nozarēm. Protesta vēstuli valdībai ir parakstījušas britu farmācijas, pārtikas un dzērienu, ķīmijas, autobūves un aviācijas nozares. Tās kopumā nodarbina 1,1 miljonu strādājošo, un to ikgadējais pienesums Lielbritānijas ekonomikai ir 98 miljardi mārciņu (110 miljardi eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ārlietu ministrija par Brexit: Ir svarīgi turpināt gatavoties sliktākajam scenārijam

Lelde Petrāne,31.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārlietu ministrija nosūtījusi vēstules nozaru ministrijām, Latvijas Bankai, Latvijas Darba devēju konfederācijai un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, aicinot aktualizēt rīcības plānus bezvienošanās Brexit gadījumā.

Saskaņā ar 2019. gada 10. aprīļa ārkārtas Eiropadomes lēmumu Apvienotās Karalistes (AK) izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) datums ir pagarināts līdz 31. oktobrim. Tādējādi, ja vien atlikušo trīs mēnešu laikā nestājas spēkā Izstāšanās līgums vai netiek lemts par atkārtotu 50. panta pagarinājumu, AK kļūs par trešo valsti ārpus ES jau šā gada 1. novembrī.

Ņemot vērā AK iekšpolitiskās norises un to, ka AK parlaments jau vairākas reizes balsojumā noraidījis ES-AK sarunu rezultātā panākto vienošanos par Izstāšanās līgumu un tam pievienoto politisko deklarāciju par ES-AK nākotnes attiecību ietvaru, šobrīd bezvienošanās Brexit scenārija risks ir augstāks nekā jebkad iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Noderīga informācija Latvijas studentiem Apvienotajā Karalistē pēc Brexit

Lelde Petrāne,30.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārlietu ministrija sadarbībā ar Apvienotās Karalistes vēstniecību Rīgā ir apkopojusi informāciju studentiem, kuri uzsākuši vai plāno uzsākt studijas Apvienotajā Karalistē 2019./2020. mācību gadā un 2020./2021. mācību gadā.

Eiropas Savienības (ES) pilsoņiem – studentiem, kuri uzsākuši vai uzsāks studijas 2019./2020. mācību gadā un 2020./2021. mācību gadā, studiju maksa un pieeja studiju kredītam saglabājas līdzšinējā kārtībā. Šajā periodā mācību maksa ES, tostarp Latvijas, pilsoņiem būs tāda pati kā Apvienotās Karalistes studentiem. Studiju maksa iepriekšējā līmenī saglabāsies visu studiju programmas laiku.

Lai novērstu iespējamos šķēršļus Erasmus+ mācību mobilitātes aktivitāšu norisei gadījumā, ja Apvienotā Karaliste izstājas no ES bez vienošanās, Eiropas Savienības Padome un Parlaments 2019. gada 25. martā pieņēma ārkārtas pasākumu regulu (2019/499). Šī Regula nodrošina, ka tiem studentiem, kuri brīdī, kad Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības, atradīsies ārzemēs Erasmus+ programmā, iesāktais mobilitātes periods netiks pārtraukts, ja tas nepārsniedz 12 mēnešus. Sīkāka informācija par regulu latviešu valodā atrodama Eiropas Komisijas mājaslapā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Eiroparlamentārieši noraizējušies par iedzīvotāju tiesībām saistībā ar Brexit

LETA,15.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai saņemtu Eiropas Parlamenta (EP) piekrišanu Lielbritānijas izstāšanās līgumam, ir jāgarantē pilsoņu tiesību aizsardzība, savā trešdien pieņemtajā rezolūcijā uzsvēris EP, tādējādi paužot bažas par iedzīvotāju tiesībām saistībā ar plānoto Brexit vienošanos, informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Viņš skaidroja, ka EP īpaši pauž bažas par Lielbritānijā pašlaik īstenoto Eiropas Savienības (ES) pilsoņu uzturēšanās statusa nostiprināšanas shēmu. Deputāti ir noraizējušies par to, ka ES iedzīvotāji nesaņem fizisku apliecinājumu viņu tiesībām uzturēties Lielbritānijā, kā arī par shēmas, kas paredz fizisku pieteikumu iesniegšanu, ierobežoto pieejamību.

EP deputāti arī apšauba Izstāšanas līgumā paredzētās Lielbritānijas "neatkarīgās iestādes" patieso neatkarību un veidu, kā to plānots izveidot, norādot, ka viņi labprāt izveidotu kopēju EP un Lielbritānijas parlamenta izstāšanās kontroles mehānismu.

EP pieņemtais teksts aicina uzsākt informācijas kampaņas, lai iedzīvotājus sagatavotu, un mudina 27 ES dalībvalstu valdības pieņemt konsekventus pasākumus, lai aizsargātu Lielbritānijas pilsoņus to teritorijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Brexit priekšdarbi izmaksājuši Lielbritānijai 4,4 miljardus mārciņu

LETA--AFP,06.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) priekšdarbi ir izmaksājuši vismaz 4,4 miljardus britu mārciņu valdības papildu izdevumos, piektdien paziņoja Nacionālais audita birojs.

Birojs informēja, ka valdības iestādes laikā no 2016.gada referenduma par dalību ES līdz šā gada 31.martam būs iztērējušas vismaz 4,4 miljardus mārciņu saistībā ar Brexit.

Brexit priekšdarbiem bija piešķirti pavisam 6,3 miljardi mārciņu, tostarp rēķinoties ar iespējamību, ka Lielbritānija izstātos no ES bez vienošanās.

Lielbritānija 31.janvārī kļuva par pirmo valsti, kas izstājusies no ES. Līdz gada beigām būs spēkā pārejas posms, kurā vēl tiks piemēroti ES noteikumi, jo Londonai un Briselei vēl jānoslēdz tirdzniecības vienošanās.

Nacionālais audita birojs paziņoja, ka tās paziņotais skaitlis ir "minimālais aplēstais izdevumu līmenis", ņemot vērā "ierobežojumus" datos, kurus sniegušas valdības iestādes.

Komentāri

Pievienot komentāru