Piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība (PKS) Straupe sasniegusi rekordapgrozījumu, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
«Pagājušajā gadā sasniedzām 6,6 miljonu eiro apgrozījumu. Tas ir augstākais rādītājs kooperatīva vēsturē,» stāsta ilggadējais kooperatīva valdes priekšsēdētājs Imants Balodis, kurš nule kā atkal pārvēlēts šajā amatā. Šogad kooperatīvam ir jubilejas gads – PKS apritēs 25 gadi, bet kooperatīva ražotnei – Straupes pienotavai – 105 gadi, tāpēc jo īpaši prieks par sasniegto. I. Balodis atklāj, ka pirms 105 gadiem dibināja arī Straupes piensaimnieku biedrību, kura darbību pārtrauca 1949. gadā un pienotavu pārņēma valsts. Jau izsenis Straupē ražo sviestu, bet jau kopš PKS dibināšanas sviestam pievienojies plašs produktu klāsts. Pēdējā gada laikā pusotru reizi pieaugusi šķidro fasēto piena produktu – piena, kefīra, paniņu – ražošana, ko var skaidrot ar pieprasījuma pieaugumu un jauniem iepirkumu līgumiem.
Kooperatīva apgrozījums, salīdzinot ar gadu iepriekš, audzis arī straujā sviesta un arī citu piena taukus saturošo produktu pieprasījuma un cenu kāpuma gada vidū dēļ, neslēpj Balodis. PKS Straupe pērn izdevies realizēt vislielāko sviesta daudzumu kooperatīva vēsturē – 164 tonnas. Pērnais gads bija zīmīgs arī ar to, ka no biedriem saņemtas pārstrādei 9578 tonnas piena – šis ir labākais rādītājs kooperatīva vēsturē. Sviestu un citus piena produktus kooperatīvs realizē vietējā tirgū – gan savās tirdzniecības vietās, gan piedaloties publiskajos iepirkumos un apgādājot valsts budžeta iestādes – skolas, bērnudārzus, pansionātus, slimnīcas. Nelielos apjomos produkcija nosūtīta uz ASV, Lielbritāniju un vēl dažām valstīm. Kooperatīvs sadarbojas pārstrādē ar Smiltenes pienu, un rezultātā šim uzņēmumam saražotas ap 100 tonnām sviesta.
Pienu PKS Straupe iepērk tikai no saviem biedriem. «Esam mazo piena ražotāju kooperatīvs. Pusei no 65 kooperatīva biedriem govju skaits saimniecībā ir mazāks par 10, bet tikai trīs saimniecībās govju skaits ir no 100 līdz 200,» stāsta Imants Balodis. Piens tiek savākts ap 25 km rādiusā no uzņēmuma, līdz ar to loģistikas izmaksas ir samērīgas.
Līdz šim Straupe saviem biedriem spējusi maksāt vienu no augstākām piena iepirkuma cenām. Martā tā bija 33,2 eirocenti par kilogramu, kad piena iepirkuma vidējā cena valstī nokrita līdz 27,48 eirocentiem. Arī ES piena vidējā cena samazinās un ir nonākusi līdz 33,4 eirocentiem/kg, bet ne tik strauji kā Latvijā, kur uz kopējā fona tā nonākusi zemākajā punktā. Kāpēc izveidojusies šāda situācija? I. Balodis teic, ka atkal ir pienācis brīdis, kad piena ir par daudz, kaimiņvalstīs pēc mūsējā neilgojas, un tad seko mūsu valstī piena biznesā ierastais – «kāpēc maksāt, ja var nemaksāt».
Visu rakstu Straupe sasniedz augstākos rezultātus lasiet otrdienas, 8.maija laikrakstā Dienas Bizness!