Austrumeiropas ekonomikas, no kurām lielākā daļa pārcieta rekordlielu samazinājumu pagājušajā ceturksnī, varētu sākt atlabt no recesijas gada otrajā pusē, kas saistīts ar eksporta tirgu Rietumeiropā atgriešanos pie izaugsmes, vēsta Bloomberg.

Rūpnieciskā ražošana jūnijā samazinājās lēnākā tempā Ungārijā, Čehijā, Rumānijā, Latvijā, Lietuvā un Slovākijā, kas palīdzēja Slovākijas un Čehijas ekonomikām pagājušajā ceturksnī augt, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs mēnešiem.

Bloomberg akcentē, ka Austrumeiropas no eksporta atkarīgajām ekonomikām ir nepieciešama atlabšana Rietumeiropā, tādējādi atjaunotos ražošana šajās valstīs un tiktu stimulēta darbavietu radīšana. Pēc tam, kad Vācija un Francija pagājušajā ceturksnī ir izkļuvušas no recesijas, ir uzlabojušās izredzes, ka pieprasījums atjaunosies. Tas varētu palīdzēt Austrumeiropas reģiona ekonomikām atkal augt.

Otrais ceturksnis varētu būt bijis sliktākais laiks reģiona ekonomikām, norāda Bloomberg, piebilstot, ka Polija ir vienīgā Austrumeiropas valsts, kurai ir izdevies izvairīties no recesijas.

Globālā ekonomiskā lejupslīde, iespējams, ir sasniegusi zemāko punktu, un ASV ir šī gada jūlija beigās vai augustā jau ir izkļuvusi no lejupslīdes. Šādu viedokli paudis Nobela prēmijas ekonomikā laureāts Pols Krugmans (Paul Krugman), ziņo Bloomberg.

«Izskatās, ka pasaules gals ir atlikts. Mums ir bijusi neparasti briesmīga krīze, taču, iespējams, esam jau sasnieguši zemāko punktu, jo pasaules ražošana atgūstas,» sacījis P. Krugmans kādā seminārā Helsinkos, Somijā.

Iepriekš P. Krugmans apgalvoja, ka strauja ekonomiskā atlabšana nav gaidāma, un uz pilnīgu atgūšanos ir jāgaida vismaz divus gadus un, iespējams, pat vairāk.

Šī gada otrajā ceturksnī no lejupslīdes izkļuva Vācija, Francija un Japāna. P. Krugmans uzskata, ka jūlijā vai augustā no lejupslīdes izkļuvusi arī ASV.

P. Krugmans arī šaubās par eksporta vadītu ekonomikas atlabšanu. «Problēmas ir tur, ka šī ir globāla finanšu krīze. Kā mums varbūt eksporta vadīta atlabšana? Ja nu vienīgi mēs atrodam citu planētu, kur eksportēt preces,» tā P. Krugmans.

Dziļākā ASV recesija kopš Lielās depresijas, iespējams, beigsies trešajā ceturksnī, bet nav skaidrs kāds būs ekonomiskās atlabšanas temps un ilgums, atsaucoties uz ekonomistu aptauju, raksta Reuters.

Ekonomiskās izpētes institūta Blue Chip Economic Indicators ekonomistu aptaujas rezultāti liecina, ka aptuveni 90% no respondentiem uzskata - šajā ceturksnī varēs paziņot, ka ekonomiskā lejupslīde ir beigusies.

Šāds secinājums seko datiem, ka ASV iekšzemes kopprodukts otrajā ceturksnī samazinājies par 1%. Pirmajā ceturksnī bija vērojams kritums par 6.4%. Reuters norāda, ka pēdējie dati, ieskaitot nekustamā īpašuma un darba tirgus rādītājus, liecina par izkļūšanu no recesijas. ASV ekonomika «iegrima» recesijā 2007.gada decembrī.

Blue Chip aptaujas rezultāti kopumā saskan ar Reuters aptaujas rezultātiem, kas tika publicēti pagājušajā mēnesī. Arī saskaņā ar Reuters aptauju ASV ekonomikai izaugsme tika prognozēta trešajā ceturksnī.

Lai gan pašreizējie Ķīnas ekonomiskie rādītāji liecina par izaugsmi, tomēr ekonomisti pauž bažas, ka finanšu krīze varētu vēl nebūt beigusies, vēsta timesonline.

Citic Securities galvenais ekonomists Zhu Jianfang sacījis: «Dati liecina, ka ekonomiskā atlabšana ir spēcīgāka nekā gaidīts.» «Nav bažu, ka valdības mērķis - 8% iekšzemes kopprodukta izaugsme šogad, varētu netikt sasniegts,» viņš norādījis.

Timesonline piebilst, ka 8% izaugsme ir Ķīnas valdošās partijas noteiktais minimālais līmenis, kas nepieciešams, lai cīnītos ar bezdarba pieaugumu.

Nacionālā Statistikas biroja pārstāvis Li Xiaochao sacījis, ka valdības stimulu paketes ietekme ir ievērojama. «Mūsu ekonomikā ir arvien vairāk un vairāk pozitīvu faktoru. Mēs redzam, ka cilvēki arvien vairāk iepērkas un cenas sāk augt. Ekonomika atlabst un atlabšana kļūst intensīvāka. Visas valdības rīcības kopā ir nostrādājušas, tādējādi palīdzot mums pārvarēt finanšu krīzi,» viņš skaidrojis.

Joprojām vājais iekšzemes pieprasījums, kā arī zemais ārvalstu investīciju apjoms varētu aizkavēt Austrumeiropas valstu atgūšanos no ekonomikas krīzes. Ar šādu viedokli nākusi klajā Pasaules Banka, raksta Bloomberg.

Pasaules Banka savā ziņojumā par pasaules ekonomikas perspektīvām prognozē, ka Austrumeiropas reģiona ekonomika 2010. gadā augs par 1.3%, savukārt 2011. gadā par 3.5%. Ekonomikas izaugsmi ierobežos bezdarba līmeņa paaugstināšanās, nodokļu sloga palielināšanās, kā arī zemais atalgojums, kas ierobežos patēriņu privātajā sektorā. Banka uzskata, ka visstraujāk reģionā šogad pieaugs Krievijas ekonomika, proti, par 3.2%.

Ņemot vērā ar nodokļiem un zemo atalgojumu «apkrauto» privāto sektoru, vājo banku nozari un mājsaimniecību parādsaistības, tiek sagaidīts, ka iekšzemes pieprasījuma atlabšana varētu aizkavēties. Pasaules Banka arī uzskata, ka ārvalstu tiešo investīciju un aizdevumu pieplūdums saglabāsies ievērojami zemāks nekā tas bija pirms krīzes.

Koronavīrusa pandēmijas dēļ ES ekonomika šogad saskarsies ar dziļu recesiju, neraugoties uz ātro un visaptverošo politisko reakciju gan Eiropas Savienības, gan valstu līmenī, prognozē Eiropas Komisija (EK).

Tā kā ārlieguma pasākumu atcelšana notiek pakāpeniskāk, nekā tika pieņemts pavasara prognozē, ietekme uz saimniecisko darbību 2020. gadā būs būtiskāka par paredzēto.

Saskaņā ar 2020. gada vasaras ekonomikas prognozi, eirozonas ekonomikai 2020. gadā paredzēts samazinājums par 8,7 %, savukārt 2021. gadā tā pieaugs par 6,1 %. Tiek prognozēts, ka ES ekonomika 2020. gadā saruks par 8,3 %, savukārt 2021. gadā izaugsme būs 5,8 %. Tādējādi gaidāms, ka samazinājums 2020. gadā būs ievērojami lielāks nekā pavasara prognozē paredzētie 7,7 % (eirozonā) un 7,4 % (visā ES kopumā). Izaugsme 2021. gadā arī būs nedaudz vājāka, nekā prognozēts pavasarī.

EK vasaras ekonomikas prognoze Latvijai paredz 7.0% kritumu šogad un 6.4% izaugsmi nākamgad. Salīdzinājumam - Lietuvā šogad tiek prognozēts ekonomikas kritums 7,1% apmērā, bet Igaunijā - 7,7% apmērā.

Eiropas Komisijas (EK) jaunākajās ekonomikas prognozēs lēsts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 3,2%, mūsu valstij paredzot straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstu vidū.

Ceturtdien publiskotajās prognozēs EK sagaida, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes temps nākamgad paātrināsies līdz 3,5%.

Savukārt inflācija Latvijā šogad būs 2,2% un nākamgad saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums būs 2%, bet bezdarbs samazināsies līdz 9,2% šogad un 8,7% nākamgad, lēš EK.

Abās pārējās Baltijas valstīs EK prognozē lēnāku ekonomikas izaugsmi nekā Latvijai.Lietuvā EK sagaida 2,9% IKP pieaugumu šogad un 3,1% kāpumu nākamgad. Inflācija Lietuvā šogad tiek prognozēta 2,8%, bet nākamgad tā palēnināsies līdz 2%. Savukārt bezdarbs šogad saruks līdz 7,6% un nākamgad samazinājums turpināsies līdz 7,2%, lēš EK.

Igaunijā šogad tiek prognozēta 2,3% ekonomikas izaugsme, kas nākamgad sasniegs 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad būs 3,3%, bet nākamgad - 2,9%. Savukārt bezdarbs pieaugs no 7,7% šogad līdz 8,6% nākamgad, paredz EK.EK pavasara ekonomikas prognozēs tiek lēsts, ka gan šogad, gan nākamgad Eiropas Savienības (ES) kopējā ekonomikas izaugsme būs 1,9%, savukārt eirozonā tā šogad būs 1,7%, bet nākamgad - 1,8%.Inflācija ES šogad tiek gaidīta 1,8% apmērā, bet nākamgad - 1,7%, savukārt eirozonā tā atbilstoši EK prognozēm būs attiecīgi 1,6% un 1,3%. Bezdarbs ES samazināsies no 8% šogad līdz 7,7% nākamgad, bet eirozonā - no 9,4% šogad līdz 8,9% nākamgad.

Bažas par reģionāla rakstura finanšu krīzi Austrumeiropā ir mazinājušās, un patlaban devalvācija Latvijā nav gaidāma, taču iespēja, ka tā varētu notikt nākamgad ir augsta. Tā uzskata ASV ekonomists Nouriels Raubini, kurš arī paredzējis šo ekonomisko krīzi, vēsta Forbes.

Zināmi riski Centrālās un Austrumeiropas valstu ekonomikās joprojām pastāv – jaunas runas par Latvijas valūtas devalvāciju, turpinās nedienas banku sektorā un vairākās valstīs pieaug politiskie riski saistībā ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) programmām.

Runājot par Latviju, N. Raubini norāda, ka patlaban devalvācija Latvijā nav gaidāma, taču iespēja, ka tas varētu notikt nākamgad viņaprāt ir augsta. Devalvācijas gadījumā reģiona valstu valūtas un akciju tirgos satricinājums ir iespējams, taču tam nevajadzētu būt ilgstošam.

Viņš uzskata, ka pozitīvas pazīmes joprojām rada Vācijas un Francijas, kas ir galvenie Centrālās un Austrumeiropas valstu eksporta tirgi, izkļūšana no lejupslīdes šogad otrajā ceturksnī, taču joprojām nav skaidri zināms, cik spēcīga ir šo valstu ekonomiku atlabšana.

Japānas un Austrālijas centrālās bankas paziņojušas par pazīmēm, kas liecina, ka šo valstu ekonomiskā situācija uzlabojas, bet investorus satriekuši sliktie dati par ekonomisko situāciju Eiropā un ASV, kā arī Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) brīdinājums, ka valdībām vēl daudz jādara, lai atbalstītu ekonomikas, vēsta Reuters.

Japānas Banka saglabājusi savu procentu likmi 0.1% apmērā, jo tās ekonomikā vairs neesot vērojama pasliktināšanās un drīzumā sagaidāma atlabšana. Arī Austrālijas centrālā banka nav uzskatījusi, ka ir nepieciešams samazināt procentu likmes, jo esot vērojamas ekonomikas stabilizācijas pazīmes gan Austrālijā, gan citās valstīs. Līdz ar pozitīvajiem paziņojumiem par Austrālijas ekonomiku, Austrālijas Rezervju banka īpaši norādījusi uz atlabšanu Ķīnas, kā arī citās Āzijas ekonomikās.

Savukārt ASV Ņujorkas štata rūpniecības sektorā pēc pēdējos mēnešos vērojamā uzlabojuma jūnijā atkal ražošana palēninājusies. Un eiro noslīdējis līdz zemākajam līmenim pret dolāru gandrīz mēneša laikā pēc Eiropas Centrālās bankas paziņojuma, ka eirozonas aizdevējiem, iespējams, būs jānoraksta vēl 283 miljardi ASV dolāru. Turklāt jaunākie dati liecina, ka 16 eirozonas valstīs šā gada pirmajā ceturksnī zaudēti 1.22 miljoni darbavietu.

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no IKP, samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem.

Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada, ar nelielu izņēmumu 2019. gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 24,2% no IKP 2018. gadā, 25,5% no IKP 2020. gadā. 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022. gadā pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā ir mazinājies Igaunijā: par 1.0 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu, sasniedzot 18,0% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā, jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.

Pasaules ekonomika ir tuvu dziļākās recesijas pēckara vēsturē zemākajam punktam, paziņojusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO), ziņo BBC.

Organizācija, kas pārstāv 30 attīstītākās pasaules valstis, sacījusi, ka šo valstu ekonomikās šogad būs samazinājums par 4.1%, un ekonomiku atlabšana, visticamāk, kādu laiku būs «vāja un trausla».

Taču organizācija akcentē, ka globālās lejupslīdes temps patlaban - pēc spēcīga krituma sešu mēnešu laikā līdz martam - mazinās, un šī ir pirmā reize divu gadu laikā, kad tā ir paaugstinājusi savu ekonomisko prognozi nākotnei. Prognozes maiņa galvenokārt balstīta uz to, ka Japānas un ASV ekonomikās samazinājums būs mazāks nekā iepriekš prognozēts.

ESAO prognozē, ka attīstītāko valstu ekonomikās vāja izaugsme - 0.7% apmērā - būs vērojama jau 2010.gadā. Iepriekš organizācija prognozēja, ka šo valstu ekonomikas saruks par 0.1%. Saskaņā ar ESAO paziņojumu arī potenciālais risks, ka attīstība būs sliktāka nekā prognozēts, esot mazinājies.

Attīstītajām ekonomikām kādu laiku vajadzētu saglabāt brīvo monetāro politiku un zemas procenta likmes, uzsver Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektora vietnieks Džons Lipskis (John Lipsky).

Viņš norāda, ka šādi soļi ir jāsper, lai nodrošinātu to, ka pasaules ekonomikas atveseļošanās turpinās saskaņā ar plānoto.

«Vairākās attīstītās valstīs šobrīd inflācijas riski nav novērojami, tāpēc zema procentu likme monetārajā politikā, visticamāk, kādu laika var saglabāties,» uzsver Dž. Lipskis.

Dž. Lipskis norādīja, ka ir ļoti svarīgi, lai fonda dalībvalstis turpinātu īstenot ekonomikas stimulēšanas pasākumu izpildi tik ilgi, cik nepieciešams, jo pretējā gadījumā ekonomikas atlabšana var neturpināties kā cerēts. Viņš arī brīdina, ka atlabšana vairākās valstīs vēl joprojām saglabājas nepastāvīga un ekonomikas augšupeja ir ļoti jutīga pret jauniem finanšu satricinājumiem.

Āzijas un Klusā okeāna reģiona ekonomiskā foruma (APEC) līderi saglabās stimulēšanas pasākumus līdz tie būs droši, ka ir sākusies ilgstoša atlabšana no pasaules ekonomikas lejupslīdes, atsaucoties uz komunikē tekstu, kas nonācis medija rīcībā, vēsta AFP.

«Mēs saglabāsim mūsu ekonomikas stimulēšanas politikas līdz būs nodrošināta ilgtspējīga ekonomiku atveseļošanās,» teikts komunikē, uzsverot, ka «ekonomiskā atlabšana pasaulē vēl nav spēcīga».

APEC, kurā ietilpst 21 dalībvalsts, ieskaitot ASV un Ķīnu, līderi tiksies Singapūrā 14.-15. novembrī, lai apspriestu pasaules ekonomikas atveseļošanos, vides jautājumus un brīvo tirdzniecību.

Austrumeiropas bankas vēl nav tikušas «ārā no meža» un finanšu pakalpojumu nozares perspektīvas valstīs, kurās, visticamāk, šogad joprojām būs novērojama lejupslīde, ir «satraucošas».

Capital Economics vecākais ekonomists Londonā Neils Šērings (Neil Shearing) norāda, ka Ungārijā Rumānijā, Bulgārijā un Baltijas valstīs finansiālais stāvoklis aizvien ir ļoti vājš. Viņš uzskata, ka pēdējo desmit gadu laikā reģiona kredītu tirgū novēroto «pārmērību» dēļ, kredītu nosacījumi, visticamāk, saglabāsies ļoti saspringti, raksta Bloomberg.

N.Šērings uzsvēra, ka vēl viens būtisks kaitējums globālajā finanšu vidē var izraisīt jaunu problēmu vilni bankām. Latvijā, Igaunijā, Rumānijā un Bulgārijā ir augstākais slikto kredītu īpatsvars šajā reģionā, attiecīgi ir 14.5%, 12%, 11.2% un 10,1% no kopējā skaita. Ungārijā slikto kredītu procentuālais lielums ir 9.5%, savukārt Lietuvā 8.2%.

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), visticamāk, pārskatīs savu 2010.gada izaugsmes prognozi pasaules ekonomikai, jo ir pazīmes, ka lejupslīdes tempi mazinās, vēsta Reuters.

SVF pirmais izpilddirektors Džons Lipskis tomēr brīdinājis, ka ir pāragri uzskatīt, ka krīze ir uzvarēta, jo pasaules ekonomika joprojām ir recesijā.

«Lai gan pēdējie dati liecina, ka globālās lejupslīdes tempi mazinās, joprojām ir liela neskaidrība par to, kad sāksies ekonomiskā atlabšana un cik tā būs strauja,» viņš sacījis. Tomēr, ņemot vērā pozitīvās pazīmes pasaules ekonomikā, SVF jau tuvākajās nedēļās varētu nedaudz paaugstināt ekonomikas izaugsmes prognozi, kas galvenokārt attieksies uz 2010.gadu.

Reuters norāda, ka SVF atjaunoto prognozi jāpublisko 7.jūlijā Vašingtonā. Savā iepriekšējā prognozē aprīlī fonds paredzēja, ka pasaules ekonomika šogad varētu sarukt par 1.3%, bet nākamgad varētu būt vērojama izaugsme 1.9% apmērā.

Latvijas darba tirgū atlabšana varētu būt gaidāma nākamā gada otrajā pusē, trešdien intervijā Latvijas Radio pauda Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vecākais ekonomists Normunds Ozols.

Viņš norādīja, ka šobrīd ir samērā grūti izteikt konkrētas prognozes, jo saglabājas samērā augsta nenoteiktība, tomēr, pieņemot, ka Latvijas ekonomikas attīstībā varētu piepildīties "U" veida scenārijs, visdrīzāk, ekonomikas, tostarp arī darba tirgus atlabšana varētu būt gaidāma nākamā gada otrajā pusē.

Vienlaikus Ozols minēja, ka Latvijā nodarbināto skaits varētu arī neatgriezties pirmskrīzes līmenī, ko veicinās gan darba procesu automatizācija un digitalizācija, gan arī demogrāfiskās tendences.

Jau vēstīts, ka Latvijā šogad septembra beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 7,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,5 procentpunktiem mazāk nekā mēnesi iepriekš. 2020.gada septembra beigās NVA bija reģistrēti kopumā 70 306 bezdarbnieki, kas ir par 4707 cilvēkiem mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Eiropas ekonomikā joprojām nav vērojama stabila atlabšana, uzskata Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozo, ziņo Bloomberg.

«Eiropā vēlarvien ir jūtama finanšu un ekonomiskās krīzes ietekme, un mums joprojām ir daudz darāmā,» preses konferencē Briselē sacījis Eiropas Komisijas (EK) prezidents. Viņš akcentējis, ka vairākās Eiropas ekonomikās ir vērojamas iedrošinošas atlabšanas pazīmes, taču stabila atlabšana vēl nav saskatāma.

Bloomberg norāda, ka, lai gan eiro zonas ekonomika pēc piecus ceturkšņus ilgušā samazinājuma atkal varētu augt, ekonomisti tomēr uzskata, ka tā ir atkarīga no stimulēšanas pasākumiem un to apdraud augstais bezdarbs, kā arī vājā kreditēšana.

Eiropas Centrālās bankas pārstāvji zīmes, kas liecina par Eiropas ekonomikas atlabšanu vērtē piesardzīgi. «Mēs redzam dažas zīmes, kas apstiprina, ka reālā ekonomika sāk izkļūt no brīvā kritiena perioda,» pirms dažām dienām sacīja Centrālās bankas prezidents Žans Klods Trišē (Jean-Claude Trichet). Taču viņš uzskata, ka, neraugoties uz pieaugošo pierādījumu skaitu, ka pasaules ekonomika sāk izkļūt no dziļākās recesijas kopš Lielās depresijas, tā varētu saskarties ar «ļoti bedrainu ceļu priekšā».

Pakāpeniska ekonomikas atveseļošanās lielākajā daļā Austrumeiropas un Centrāleiropas valstu turpinās, lai gan izaugsmes perspektīvas Krievijā un Ukrainā ir pasliktinājušās, ņemot vērā abu valstu attiecību saasināšanos, secināts SEB jaunākajā Austrumeiropas ekonomikas apskatā.

Tiešā savstarpējā tirdzniecība starp atsevišķām valstīm ar konfliktā iesaistītajām pusēm, izņemot Baltijas valstis, ir salīdzinoši neliela. Tālāka ekonomikas augšupeja Vācijā un citviet Rietumeiropā daļēji kompensēs zaudēto eksportu vājā Krievijas pieprasījuma dēļ. Tāpat ir labi priekšnosacījumi privātā patēriņa kāpumam.

Tomēr SEB banka pazeminājusi Austrumeiropas 2014.-2015.gada ekonomikas izaugsmes prognozes, jo atsevišķās valstīs ģeopolitiskās nestabilitātes ietekmē ir pieauguši īstermiņa riski.

Jāņem vērā, kā SEB prognozes balstās uz pieņēmumu, ka Krievijas un Ukrainas konflikts neizvērsīsies par savstarpēju militāru konfliktu, kā arī netiks ieviestas liela mēroga tirdzniecības sankcijas un nenotiks būtiski Krievijas energoresursu piegāžu traucējumi Eiropai.

Jaunākais Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitings, ko izstrādājusi kredītrisku apdrošināšanas kompānija “Coface”, pērn parāda Centrālo un Austrumeiropu kā izaugsmes un labklājības reģionu.

Reitingā iekļuvuši arī 36 uzņēmumi no Baltijas, 8 no tiem – Latvijā bāzēti uzņēmumi. Nozares, kas dominējušas un bijušas īpaši veiksmīgas 2019. gadā, ir transports, kam seko naftas, gāzes un nespecializētās tirdzniecības nozares.

Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitingā iekļauto uzņēmumu kopējais apgrozījums pieaudzis par 5,5%, 2019. gadā sasniedzot 740 miljardus eiro.

373 reitingā iekļautie uzņēmumi (74,6% no visiem reitingā iekļautajiem uzņēmumiem, salīdzinot ar 79% 2018. gadā un 80% 2017. gadā) ir uzrādījuši apgrozījuma pieaugumu. Līdz ar to tikai 25,4% no uzņēmumiem ir reģistrējuši stagnāciju vai apgrozījuma samazinājumu. Pērn 500 lielāko uzņēmumu vidējais apgrozījums pieauga līdz 1,480 miljoniem eiro, salīdzinot ar 1,396 miljoniem eiro 2018. gadā.

Globālās ekonomikas atlabšana turpmākajos ceturkšņos, pateicoties jaunajiem tirgiem, varētu būt pārsteidzoši spēcīga, prognozējis investīciju pārvaldes kompānijas Government of Singapore Investment Corporation (GIC) priekšsēdētāja vietnieks Tonijs Tans (Tony Tan), ziņo Reuters.

Pasaules ekonomika arī varētu kļūt vairāk atkarīga no valdību politikām, piemēram, likviditātes atbalsta un aktīvu iegādes, T. Tans sacījis forumā Taipejā, norādot, ka atteikšanās no šādām politikām varētu negatīvi ietekmēt atlabšanu, ja tas notiks pārāk ātri vai pārāk strauji.

«Globālā atlabšana kopumā bijusi spēcīgāka nekā lielākā daļa analītiķu paredzēja un arī turpmāk varētu pārsteigt ar augšupeju, vismaz tuvākajos ceturkšņos,» sacījis T. Tans.

Viņš piebildis, ka arī attīstītās ekonomikas var gaidīt izaugsmi, piemēram, ASV, visticamāk, piedzīvošot samērā spēcīgu izaugsmi šā gada pirmajā pusē, bet pēc tam atkal gaidāma palēnināšanās. Savukārt Eiropa, visticamāk, gūšot labumu no situācijas uzlabošanās globālajā tirdzniecībā.

Latvijas ekonomikas atlabšana varētu sākties jau nākamgad, intervijā Reuters televīzijā sacījis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Viņš arī norādījis, ka Latvija latu nedevalvēs arī gadījumā, ja tā nesaņems tālākus aizdevumus no Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda, vēsta Reuters.

«Cilvēkiem, kuri izsaka šādas prognozes (devalvācija ir iespējama) trūkst izglītības un zināšanu,» sacījis centrālās bankas prezidents.

I. Rimšēvičs sacījis, ka Latvijas ekonomika šogad varētu sarukt par gandrīz 20%. Vienlaikus viņš stāstījis, ka Latvijas ekonomikā ir vērojamas pazīmes, kas liecina, ka ekonomikas atlabšana vai vismaz stabilizācija ir pie horizonta.

«Es ticu, ka nākamā gada sākumā vai vismaz otrajā ceturksnī Latvijas ekonomika sāks augt,» viņš sacījis.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paaugstinājis Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām («World Economic Outlook»), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,8% un 3,9% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 3% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,3% apmērā.

Inflācija Latvijā gan šogad, gan nākamgad prognozēta 3% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 9% šogad un 8,7% nākamgad, salīdzinot ar 9,6% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 0,3% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 1,5%.

No Baltijas valstīm lielāku IKP pieaugumu nekā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas tiek prognozēts 4% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,7% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 2,5% un 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3,8% un 3,4% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 1,8% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,4%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 8,4% šogad un 9% nākamgad, salīdzinot ar 6,8% pirms gada.

Pārliecība globālajā ekonomikā šī gada augustā palielinājusies, sasniedzot augstāko līmeni pēdējo 22 mēnešu laikā, un norādot, ka straujākā lejupslīde kopš Otrā Pasaules kara tuvojas beigām.

Bloomberg Professional Global indekss augustā palielinājies līdz 58.12 punktiem no 39.13 punktiem šogad jūlijā.

«Ir skaidri redzams, ka lejupslīde ir beigusies un kaut kāda līmenī jau sākusies [globālās ekonomikas] atlabšana,» uzskata Fortis Bank galvenais ekonomists Eiropā Niks Kouniss (Nick Kounis), piebilstot, ka nākamais karstais temats pasaulē varētu būt par to, cik strauja un ilgtspējīga šī atlabšana ir.

Vislabākais noskaņojums bijis Āzijā, kur indekss pārsniedzis 74 punktus (no 59 punktiem pagājušajā mēnesī). Arī analītiķi paredz, ka Āzija (te gan kā izņēmums tiek minēts Japāna) no recesijas atkopsies ātrāk. Kā dzinulis tiek minēta Ķīnas ekonomika, kurai, piemēram, Goldman Sachs eksperti šogad paredz 9.4 % IKP pieaugumu.

Martā finanšu tirgi turpināja augšupeju, akciju tirgiem sasniedzot jaunus vēsturiski augstākos punktus gan ASV, gan Eiropā. Kas ir tirgus dalībnieku optimisma cēlonis, un kādas EURIBOR likmes šogad paredz tirgus dalībnieki?

ASV akciju indeksa vērtība martā pieauga par 3,2 %, kamēr Eiropa uzrādīja nedaudz labāku sniegumu ar 4,0 % cenu kāpumu. To galvenokārt ietekmēja tehnoloģiju sektora augšupeja un tirgus dalībnieku optimisms par sagaidāmajiem procentu likmju kritumiem šogad. Arī attīstības valstu akcijas, sekojot spēcīgiem rezultātiem februārī, uzrādīja salīdzinoši labu sniegumu – to vērtība pakāpās par 2,5 %. Par spīti lielākām svārstībām martā obligāciju sektorā cenu kāpumu varēja novērot visās lielākajās klasēs, starp kurām indeksu līmenī visspilgtāk izcēlās attīstības valstu obligācijas ar 1,6 % kāpumu. Tām sekoja Eiropas un ASV investīciju reitinga obligācijas ar 1,2 % pieaugumu.