Vācijas kancleres un fizikas zinātņu doktores Angelas Merkeles spēks ir izsvērti lēmumi un spēja rast kompromisu

Šajā nedēļas nogalē gaidāmās Eiropas ekonomiski spēcīgākās valsts parlamenta apakšpalātas Bundestāga vēlēšanas rada negaidīti mazu interesi un ažiotāžu. Jautājumu par to, kas būs nākamais Vācijas vadītājs, nav. Gandrīz pilnīgi skaidrs, ka šīs valsts kanclere arī turpmāk būs pēc daudzu domām pasaules ietekmīgākā sieviete Angela Merkele. Pretēji prognozēm un vērtējumiem, kas pavadīja viņas ievēlēšanu šajā amatā pirms četriem gadiem, pirmā Vācijas kanclere - sieviete savas pozīcijas kā spēcīga valsts vadītāja ir nostiprinājusi gan sevis vadītajā valstī, gan starptautiskajā politiskajā arēnā.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda trešdien brīdināja, ka eirozonas ekonomiku sagaida nestabila atlabšana no pandēmijas, neskatoties uz daudzsološām ziņām par koronavīrusa vakcīnas izstrādi.

"Kamēr netiks sasniegta plaša imunitāte, mūs apdraud cikliska vīrusa izplatība un ierobežojumu pastiprināšana," centrālo banku vadītāju virtuālā forumā norādīja Lagarda.

Viņa skaidro, ka eirozonas ekonomikas atlabšana var nebūt lineāra, bet gan nestabila un atkarīga no vakcīnas pieejamības.

ES noslēdz vienošanos par Covid-19 vakcīnu piegādi 

Eiropas Komisija (EK) trešdien paziņoja, ka noslēgusi vienošanos ar ASV farmācijas gigantu...

ECB obligāciju ārkārtas uzpirkšanas programma eirozonā iepludina 1,35 triljonus eiro, un šī programma, visticamāk, būs kā galvenais monetārās politikas līdzeklis, lai cīnītos ar pandēmijas radītajiem triecieniem ekonomikai, sacīja Lagarda.

ASV farmācijas gigants "Pfizer" un Vācijas kompānija "BioNTech" pirmdien paziņoja, ka to kopīgi izstrādātā vakcīna pret jauno koronavīrusu trešajā izmēģinājumu fāzē uzrādījusi 90% efektivitāti pret inficēšanos ar Covid-19.

Eiropa vienmēr bijusi visai "dažāda", kas nozīmējis, ka šajā pasaules daļā plaukst labs fons domstarpībām.

Pati Eiropas Savienība (ES) pamatā tika dibināta kā miera savienība, kuras galvenais mērķis bija tas, lai vecajā kontinentā vairs nebūtu kara. Varētu teikt, ka notika izvēle par labu birokrātijai un dažādu veidu citām ķildām, bet galvenais – "nē" karam Eiropā.

Arī šobrīd daudzi šķēpi tiek lauzi starp reģiona ziemeļiem un dienvidiem, piemēram, par to, vai vajadzētu emitēt kopēju reģiona parādu. Plaisas Eiropā (starp ziemeļiem un dienvidiem) gan, šķiet, kļūst arvien plašākas, kas licis uzdot daudz jautājumus par to, kā ES un monetārais reģions varētu izskatīties nākotnē.

Ja ar to nepietiek, tad šomēnes ar pamatīgu akmeni pa ES kopējo ķildu pūzni atļāvās iesviest Vācijas Konstitucionālā tiesa, kura Eiropas Centrālās bankas (ECB) iepriekšējo aktīvu uzpirkšanu jeb kvantitatīvo mīkstināšanu (gandrīz trīs triljonu eiro apmērā) draudējusi atzīt par potenciāli nelikumīgu, ja šī iestāde tai nesagatavos savas darbības "proporcionalitātes izvērtējumu".

Globālā ekonomiskā lejupslīde, iespējams, ir sasniegusi zemāko punktu, un ASV ir šī gada jūlija beigās vai augustā jau ir izkļuvusi no lejupslīdes. Šādu viedokli paudis Nobela prēmijas ekonomikā laureāts Pols Krugmans (Paul Krugman), ziņo Bloomberg.

«Izskatās, ka pasaules gals ir atlikts. Mums ir bijusi neparasti briesmīga krīze, taču, iespējams, esam jau sasnieguši zemāko punktu, jo pasaules ražošana atgūstas,» sacījis P. Krugmans kādā seminārā Helsinkos, Somijā.

Iepriekš P. Krugmans apgalvoja, ka strauja ekonomiskā atlabšana nav gaidāma, un uz pilnīgu atgūšanos ir jāgaida vismaz divus gadus un, iespējams, pat vairāk.

Šī gada otrajā ceturksnī no lejupslīdes izkļuva Vācija, Francija un Japāna. P. Krugmans uzskata, ka jūlijā vai augustā no lejupslīdes izkļuvusi arī ASV.

P. Krugmans arī šaubās par eksporta vadītu ekonomikas atlabšanu. «Problēmas ir tur, ka šī ir globāla finanšu krīze. Kā mums varbūt eksporta vadīta atlabšana? Ja nu vienīgi mēs atrodam citu planētu, kur eksportēt preces,» tā P. Krugmans.

Vācijas tirgus ir raksturojams kā tradicionāls un piesātināts tirgus ar 80 miljoniem patērētāju un plaši attīstītu rūpniecību. Kaut arī dzīves līmenis Vācijā ir augsts, ap 42% no iedzīvotājiem saņem dažādus pabalstus.

Attiecīgi arī patērētāju psiholoģija ir balstīta taupīšanas paradigmā, kā rezultātā Vācijā ir viens no augstākajiem naudas krāšanas rādītājiem pasaulē. Ņemot vērā visus šos apstākļus, Vācijas ekonomikas modelis ir balstīts uz spēcīgu rūpniecības preču eksporta nozari, kuras piedāvātā produkcija bieži tiek finansēta ar pašu vāciešu eksportēto kapitālu.

Vācijas ekonomikas attīstība

Sākot ar 2008. gada septembri Vācijas ekonomika atradās brīvā kritienā un sasniedza savu zemāko punktu 2009. gada Lieldienās. Gada sākumā vairākkārtīgi uz leju tika koriģētas šī gada ekonomikas izaugsmes prognozes līdz pat -6% samazinājumam. Lai mazinātu krīzes iespaidu 2009. gada sākumā Vācijas valdība pieņēma divas konjunktūras paketes ekonomikas stimulēšanai kopsummā 83 miljardu Eiro vērtībā.

Koronavīrusa pandēmijas dēļ ES ekonomika šogad saskarsies ar dziļu recesiju, neraugoties uz ātro un visaptverošo politisko reakciju gan Eiropas Savienības, gan valstu līmenī, prognozē Eiropas Komisija (EK).

Tā kā ārlieguma pasākumu atcelšana notiek pakāpeniskāk, nekā tika pieņemts pavasara prognozē, ietekme uz saimniecisko darbību 2020. gadā būs būtiskāka par paredzēto.

Saskaņā ar 2020. gada vasaras ekonomikas prognozi, eirozonas ekonomikai 2020. gadā paredzēts samazinājums par 8,7 %, savukārt 2021. gadā tā pieaugs par 6,1 %. Tiek prognozēts, ka ES ekonomika 2020. gadā saruks par 8,3 %, savukārt 2021. gadā izaugsme būs 5,8 %. Tādējādi gaidāms, ka samazinājums 2020. gadā būs ievērojami lielāks nekā pavasara prognozē paredzētie 7,7 % (eirozonā) un 7,4 % (visā ES kopumā). Izaugsme 2021. gadā arī būs nedaudz vājāka, nekā prognozēts pavasarī.

EK vasaras ekonomikas prognoze Latvijai paredz 7.0% kritumu šogad un 6.4% izaugsmi nākamgad. Salīdzinājumam - Lietuvā šogad tiek prognozēts ekonomikas kritums 7,1% apmērā, bet Igaunijā - 7,7% apmērā.

Jauni partneri, līgumi un sadarbības iespējas Vācijā, ar šādiem rezultātiem šonedēļ noslēdzies pirmais Vācijas-Baltijas Digitālais samits Dīseldorfā, informē tā rīkotāja Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera (AHK).

Pasākums, kurā galvenie akcenti tika likti uz aktualitātēm e-pārvaldes, kiberdrošības un tā dēvēto Viedo Pilsētu jomā, pulcēja vairāk nekā 250 dalībniekus, no kuriem ievērojams vairākums bija Vācijas uzņēmumu, iestāžu un institūciju pārstāvji.

Baltijas valstu panākumus digitālajā jomā atzina arī Ziemeļreinas-Vestfālenes ekonomikas ministrs Andreass Pinkvarts, kurš kopā ar AHK prezidentu Tomasu Šēlkopfu atklāja samitu.

«Baltijas valstis uzņēmējdarbībā un pārvaldē veiksmīgi soļo uz digitālo nākotni. Par to es pārliecinājos pagājušajā gadā vizītes laikā Igaunijā, kur ieguvu daudz noderīga mūsu projektiem Ziemeļreinā-Vestfālenē. Esmu gandarīts, ka Ziemeļreinā-Vestfālenē uzņēmumiem un iestādēm tagad ir arī iespēja Vācijas-Baltijas Digitālajā samitā tieši iepazīties ar šo progresīvo paraugreģionu pārstāvjiem un gūt impulsus digitālajam attīstībai,» atzina Ziemeļreinas-Vestfālenes ekonomikas ministrs.

Eiropas Komisijas (EK) jaunākajās ekonomikas prognozēs lēsts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 3,2%, mūsu valstij paredzot straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstu vidū.

Ceturtdien publiskotajās prognozēs EK sagaida, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes temps nākamgad paātrināsies līdz 3,5%.

Savukārt inflācija Latvijā šogad būs 2,2% un nākamgad saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums būs 2%, bet bezdarbs samazināsies līdz 9,2% šogad un 8,7% nākamgad, lēš EK.

Abās pārējās Baltijas valstīs EK prognozē lēnāku ekonomikas izaugsmi nekā Latvijai.Lietuvā EK sagaida 2,9% IKP pieaugumu šogad un 3,1% kāpumu nākamgad. Inflācija Lietuvā šogad tiek prognozēta 2,8%, bet nākamgad tā palēnināsies līdz 2%. Savukārt bezdarbs šogad saruks līdz 7,6% un nākamgad samazinājums turpināsies līdz 7,2%, lēš EK.

Igaunijā šogad tiek prognozēta 2,3% ekonomikas izaugsme, kas nākamgad sasniegs 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad būs 3,3%, bet nākamgad - 2,9%. Savukārt bezdarbs pieaugs no 7,7% šogad līdz 8,6% nākamgad, paredz EK.EK pavasara ekonomikas prognozēs tiek lēsts, ka gan šogad, gan nākamgad Eiropas Savienības (ES) kopējā ekonomikas izaugsme būs 1,9%, savukārt eirozonā tā šogad būs 1,7%, bet nākamgad - 1,8%.Inflācija ES šogad tiek gaidīta 1,8% apmērā, bet nākamgad - 1,7%, savukārt eirozonā tā atbilstoši EK prognozēm būs attiecīgi 1,6% un 1,3%. Bezdarbs ES samazināsies no 8% šogad līdz 7,7% nākamgad, bet eirozonā - no 9,4% šogad līdz 8,9% nākamgad.

Vācijas Centrālā banka (Deutsche Bundesbank) Baltijas reģionam nozīmējusi atsevišķu pārstāvi, kurš pastāvīgi ziņos par ekonomiskajām norisēm un finanšu sistēmu reģionā, lai veicinātu Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Vācijas centrālo banku sadarbību un paplašinātu minēto valstu tautsaimniecību sadarbību.

Ar sava pārstāvja nozīmēšanu Vācija ir paudusi skaidru ekonomisko interesi par Baltijas reģionu, tā palielinot valstu potenciālu piesaistīt starptautisku kompāniju interesi un kapitālu, veicinot inovācijas, kļūstot interesantākiem augsti kvalificētam darba spēkam, attīstot banku sektoru, kā arī atvieglojot jaunu starptautisku biznesa projektu uzsākšanas procesus.

Trešdien, 31. janvārī, finanšu ministrs Arvils Ašeradens tikās ar Vācijas Centrālās bankas valdes locekli Burkhardu Balcu (Burkhard Balz) un tikko nozīmēto bankas pārstāvi Baltijas valstīs Nikolu Marcinko (Nikola Marcinko). Tikšanās laikā puses apsprieda aktuālo situāciju Latvijas ekonomikā un Baltijas reģiona priekšrocības.

«Ņemot vērā, ka virkne Vācijas lielražotāju daļu savas produkcijas ražo ārvalstīs, Latvijai ir ļoti labas iespējas vēl plašāk iekļauties šajā piegādes ķēdē, kas būtu liels ieguvums Latvijas uzņēmējiem un ekonomikai, radot jaunas investīcijas un darbavietas.»

Tā pēc tikšanās ar Vācijas ekonomikas un tehnoloģiju ministru Filipu Rosleru (Philipp Rösler), kurš otrdien industriālajā gadatirgū Hannover Messe apmeklēja Latvijas nacionālo stendu, pauda Latvijas ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Viņš savu Vācijas kolēģi iepazīstināja ar Latvijas uzņēmumiem, to darbības profilu un piedāvājumu potenciālajiem biznesa partneriem Vācijā.

«Hannover Messe, kas ir centrālais industriālais gadatirgus pasaulē, ir lieliska iespēja pastāstīt un iepazīstināt ar sevi, rast jaunus sadarbības partnerus un biznesa attīstības iespējas. Tāpēc liels prieks, ka Latvijas nacionālais stends, kurā šogad ir pārstāvēti astoņi uzņēmumi, ir plaši apmeklēts, piesaistot arī Vācijas amatpersonu neviltotu interesi. Politiķu uzdevums ir atvērt durvis, ielikt pamatus valstu attiecībām. Savukārt uzņēmējiem pārliecinoši jāieliek kāja atvērtajās durvīs, veidojot biznesa kontaktus, lai vēlāk īstenotu arī praktiskus sadarbības projektus,» sacīja D. Pavļuts.

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no IKP, samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem.

Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada, ar nelielu izņēmumu 2019. gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 24,2% no IKP 2018. gadā, 25,5% no IKP 2020. gadā. 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022. gadā pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā ir mazinājies Igaunijā: par 1.0 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu, sasniedzot 18,0% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā, jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.

Eiropā lielākās ekonomikas – Vācijas – izaugsme šā gada ceturtajā un nākamā gada pirmajā ceturksnī, visticamāk, būs vāja. To veicinās eirozonas krīzes izraisīts investīciju apjomu kritums, pavēstījusi valsts Ekonomikas ministrija.

Ministrija paredz, ka ziemā būs novērojama pamanāmi vājāka ekonomiskā dinamika, tomēr tā būšot tikai īslaicīga parādība. Vācijas ekonomikas dati pēdējā nedēļā liecina, ka samazinās pasūtījumu skaits rūpniecībā un ātrākajā tempā kopš pagājušā gada krītas eksporta apjomi, jo samazinājies valsts parādu krīzes skarto partneru pieprasījums, vēsta Reuters.

Līdz šim eirozonas krīzes izraisīto eksporta apjoma kritumu Vācijai kompensēja augstais pieprasījums no Āzijas valstīm, tomēr ziemas mēnešos tas vairs nebūs tiks liels. «Vācijas rūpniecības produktu ārējais un iekšējais patēriņš samazinās,» norādīja Vācijas Ekonomikas ministrija.

Vācijā šogad sagaidāma ekonomiskā izaugsme 1.4% apmērā, kas ir par 0.2 procenta punktiem vairāki nekā liecināja sākotnējās prognozes. Prognoze uzlabota, jo, atlabstot globālajai ekonomikai, palielinās pieprasījums eksporta tirgos, ziņo Bloomberg.

Vācijas Ekonomikas ministrija prognozē, ka šogad Vācijā gaidāms eksporta pieaugums par 5.1%. 2009. gadā Vācijas eksporta apjomi saruka par 14.7%.

Bezdarbnieku skaits Vācijā šogad varētu palielināties līdz aptuveni 3.7 miljoniem, jo pēc iekšzemes kopprodukta (IKP) samazinājuma pērn 5% apmērā, ekonomikas atlabšana aizvien ir nestabila.

Vācijas valdība iztērējusi 85 miljardus eiro (597.38 miljonus latu) ekonomiskās izaugsmes veicināšanai, kā arī šim mērķim veikusi aptuveni 24 miljonu eiro (16.87 miljoni latu) vērtu nodokļu samazinājumu.

Attīstītajām ekonomikām kādu laiku vajadzētu saglabāt brīvo monetāro politiku un zemas procenta likmes, uzsver Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektora vietnieks Džons Lipskis (John Lipsky).

Viņš norāda, ka šādi soļi ir jāsper, lai nodrošinātu to, ka pasaules ekonomikas atveseļošanās turpinās saskaņā ar plānoto.

«Vairākās attīstītās valstīs šobrīd inflācijas riski nav novērojami, tāpēc zema procentu likme monetārajā politikā, visticamāk, kādu laika var saglabāties,» uzsver Dž. Lipskis.

Dž. Lipskis norādīja, ka ir ļoti svarīgi, lai fonda dalībvalstis turpinātu īstenot ekonomikas stimulēšanas pasākumu izpildi tik ilgi, cik nepieciešams, jo pretējā gadījumā ekonomikas atlabšana var neturpināties kā cerēts. Viņš arī brīdina, ka atlabšana vairākās valstīs vēl joprojām saglabājas nepastāvīga un ekonomikas augšupeja ir ļoti jutīga pret jauniem finanšu satricinājumiem.

Joprojām vājais iekšzemes pieprasījums, kā arī zemais ārvalstu investīciju apjoms varētu aizkavēt Austrumeiropas valstu atgūšanos no ekonomikas krīzes. Ar šādu viedokli nākusi klajā Pasaules Banka, raksta Bloomberg.

Pasaules Banka savā ziņojumā par pasaules ekonomikas perspektīvām prognozē, ka Austrumeiropas reģiona ekonomika 2010. gadā augs par 1.3%, savukārt 2011. gadā par 3.5%. Ekonomikas izaugsmi ierobežos bezdarba līmeņa paaugstināšanās, nodokļu sloga palielināšanās, kā arī zemais atalgojums, kas ierobežos patēriņu privātajā sektorā. Banka uzskata, ka visstraujāk reģionā šogad pieaugs Krievijas ekonomika, proti, par 3.2%.

Ņemot vērā ar nodokļiem un zemo atalgojumu «apkrauto» privāto sektoru, vājo banku nozari un mājsaimniecību parādsaistības, tiek sagaidīts, ka iekšzemes pieprasījuma atlabšana varētu aizkavēties. Pasaules Banka arī uzskata, ka ārvalstu tiešo investīciju un aizdevumu pieplūdums saglabāsies ievērojami zemāks nekā tas bija pirms krīzes.

Martā finanšu tirgi turpināja augšupeju, akciju tirgiem sasniedzot jaunus vēsturiski augstākos punktus gan ASV, gan Eiropā. Kas ir tirgus dalībnieku optimisma cēlonis, un kādas EURIBOR likmes šogad paredz tirgus dalībnieki?

ASV akciju indeksa vērtība martā pieauga par 3,2 %, kamēr Eiropa uzrādīja nedaudz labāku sniegumu ar 4,0 % cenu kāpumu. To galvenokārt ietekmēja tehnoloģiju sektora augšupeja un tirgus dalībnieku optimisms par sagaidāmajiem procentu likmju kritumiem šogad. Arī attīstības valstu akcijas, sekojot spēcīgiem rezultātiem februārī, uzrādīja salīdzinoši labu sniegumu – to vērtība pakāpās par 2,5 %. Par spīti lielākām svārstībām martā obligāciju sektorā cenu kāpumu varēja novērot visās lielākajās klasēs, starp kurām indeksu līmenī visspilgtāk izcēlās attīstības valstu obligācijas ar 1,6 % kāpumu. Tām sekoja Eiropas un ASV investīciju reitinga obligācijas ar 1,2 % pieaugumu.

Pašreizējā situācijā Latvijas ekonomikai svarīga ir plaša diversifikācija - lai Latvijā attīstītos vairāki sektori, otrdien Vācijas-Latvijas ekonomikas forumā sacīja Vācijas kanclere Angela Merkele.

Viņa teica, ka Latvijas un Vācijas eksporta un importa darījumi veido 1,3 miljardus eiro (0,9 miljardus latu), kas ir viena desmitā daļa no Vācijas ārējās tirdzniecības bilances. Viņa atzina, ka investoriem pašlaik nav vienkārši, jo ekonomiskā krīze Latviju ļoti ietekmēja. Savukārt pēc sarunām ar vācu uzņēmējiem viņa secinājusi, ka tie joprojām ir gatavi investēt Latvijā.

Merkele uzsvēra, ka Latvijas valdības uzņemtais kurss ir ļoti drosmīgs, kā arī piebilda, ka Latvijai ir jāuzklausa starptautisko aizdevēju norādījumi un nopietni jāstrādā pie finanšu situācijas uzlabošanas un budžeta konsolidācijas.

Viņa norādīja, ka Eiropas Savienība (ES) ir vienots tirgus, kurā ir 27 valstis, katrai no tām ir savi mērķi un problēmas, bet ir arī tādas, kas skar visas 27 valstis, tostarp valsts budžetu konsolidācija un finanšu situācijas uzlabošana. Merkele atzina, ka Eiropā ir jāizveido arī kopīgs enerģijas tirgus, lai visām ES valstīm būtu pieeja elektroenerģijas un gāzes tirgum.

G7 valstu finanšu ministri brīdinājuši, ka pasaules ekonomikas atlabšana joprojām ir trausla. Viņi arī pārrunājuši bažas par to, ka ASV dolārs varētu turpināt «krist» un sagraut pasaules ekonomiku, vēsta AP.

Bet viņi brīdinājuši, ka nedrīkstētu iestāties pašapmierinātība, jo atlabšana joprojām ir trausla un bezdarbs turpina palielināties. Piemēram, jaunākie dati par ASV ekonomiku liecina, ka tā zaudējusi vairāk darbavietu nekā plānots un bezdarbs pieaudzis līdz 9.8%.

G7 valstu pārstāvji vienojušies, ka ir pārāk ātri atcelt ekonomiku stimulēšanas pasākumus, piemēram, speciālos valdību izdevumus un zemās procentu likmes.

ASV finanšu ministrs Timotijs Geitners (Timothy Geithner) sacījis, ka ASV ārkārtas politikas pasākumus atcels tikai tad, kad apstākļi stabilizēsies un izaugsme nostiprināsies.

Koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes dēļ Vācijas ekonomika šogad otrajā ceturksnī, visticamāk, uzrādīs rekordstrauju kritumu, pirmdien prognozē valsts centrālā banka "Bundesbank".

Banka lēš, ka koronavīrusa pandēmijas ietekmē Vācijas iekšzemes kopprodukts (IKP) otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējiem trīs mēnešiem reģistrēs straujāko lejupslīdi kopš šo datu apkopošanas sākšanas 1970.gadā.

Vācijas biznesa pārliecībai jūlijā kāpums trešo mēnesi pēc kārtas 

Vācijas institūta "Ifo" biznesa pārliecības indekss šā gada jūlijā palielinājies līdz 90,5...

Tikmēr ekonomisti prognozē, ka Vācijas ekonomika otrajā ceturksnī uzrādīs divciparu skaitlī mērāmu kritumu.

Taču "Bundesbank" arī norāda, ka valsts ekonomikas zemākais punkts, visticamāk, ir sasniegts jau aprīlī un otrajā pusgadā turpināsies atlabšana.

Kā ziņots, Vācijas IKP šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs mēnešiem, samazinājās par 2,2%, tādējādi reģistrējot straujāko lejupslīdi kopš 2008.gada finanšu krīzes, turklāt ekonomika nonāca recesijā.

Jūnijā Vācijas valdošās koalīcijas partijas vienojās par jaunu ekonomikas stimulēšanas paketi 130 miljardu eiro apmērā, lai palīdzētu valsts ekonomikai atkopties no Covid-19 pandēmijas.

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

Latvijas trešajā lielākajā eksporta tirgū Vācijā fiksēta tehniskā recesija – IKP šajā valstī ir samazinājies divus ceturkšņus pēc kārtas.

Vācijai piedzīvojot kopš 1991.gada lielāko ekonomikas lejupslīdi, starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" eksperti, kā galvenos tās iemeslus min privātā patēriņa samazināšanos un augsto inflāciju, un Vācijas ekonomikai prognozē stagnāciju. Latvijas rūpniecībai, kam Vācija ir nozīmīgs eksporta tirgus, šie ir satraucoši signāli, kas neprognozē ātru atveseļošanos.

Saskaņā ar jaunākajiem datiem, 2023.gada pirmajā ceturksnī Vācijas IKP samazinājies par 0,3 procentiem salīdzinājumā ar situāciju 2022.gada ceturtajā ceturksnī, kad arī reģistrēts IKP kritums 0,5 procentu apmērā. Izņemot 2020. gadu, kad ekonomiskos procesus visā Eiropā ietekmēja pandēmijas ierobežojumi, šī ir pirmā tehniskā lejupslīde Vācijā kopš 2012.–2013. gada.

Āzijas un Klusā okeāna reģiona ekonomiskā foruma (APEC) līderi saglabās stimulēšanas pasākumus līdz tie būs droši, ka ir sākusies ilgstoša atlabšana no pasaules ekonomikas lejupslīdes, atsaucoties uz komunikē tekstu, kas nonācis medija rīcībā, vēsta AFP.

«Mēs saglabāsim mūsu ekonomikas stimulēšanas politikas līdz būs nodrošināta ilgtspējīga ekonomiku atveseļošanās,» teikts komunikē, uzsverot, ka «ekonomiskā atlabšana pasaulē vēl nav spēcīga».

APEC, kurā ietilpst 21 dalībvalsts, ieskaitot ASV un Ķīnu, līderi tiksies Singapūrā 14.-15. novembrī, lai apspriestu pasaules ekonomikas atveseļošanos, vides jautājumus un brīvo tirdzniecību.

Latvijas darba tirgū atlabšana varētu būt gaidāma nākamā gada otrajā pusē, trešdien intervijā Latvijas Radio pauda Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vecākais ekonomists Normunds Ozols.

Viņš norādīja, ka šobrīd ir samērā grūti izteikt konkrētas prognozes, jo saglabājas samērā augsta nenoteiktība, tomēr, pieņemot, ka Latvijas ekonomikas attīstībā varētu piepildīties "U" veida scenārijs, visdrīzāk, ekonomikas, tostarp arī darba tirgus atlabšana varētu būt gaidāma nākamā gada otrajā pusē.

Vienlaikus Ozols minēja, ka Latvijā nodarbināto skaits varētu arī neatgriezties pirmskrīzes līmenī, ko veicinās gan darba procesu automatizācija un digitalizācija, gan arī demogrāfiskās tendences.

Jau vēstīts, ka Latvijā šogad septembra beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 7,7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,5 procentpunktiem mazāk nekā mēnesi iepriekš. 2020.gada septembra beigās NVA bija reģistrēti kopumā 70 306 bezdarbnieki, kas ir par 4707 cilvēkiem mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Tie, kuri mēģināja iestāstīt, ka Vācijas kanclere Angela Merkele atbrauks uz Rīgu ar milzu pārsteigumu tūtu, bija labākajā gadījumā naivi, taču neizmantotais potenciāls Latvijas un Vācijas attiecībās joprojām ir liels.

Nevar noliegt, ka pasaules politisko līderu vizītes Latvijā ir ievērības cienīgi notikumi. Tā arī pirms Vācijas federālās kancleres Angeles Merkeles 18. augusta vizītes Rīgā publisko telpu saviļņoja spekulācijas par to, ko vadošā Eiropas politiķe Rīgā pārspriedīs, ko atvedīs un ko apsolīs. Līdzīgi, kā bērni raksta vēstuli Ziemassvētku vecītim, prasot dāvanas, daļa Latvijas aktīvistu vēstulē Angelai Merkelei prasīja NATO bāzes izveidi Baltijā. Taču, tā kā Angela Merkele nav ne Ziemassvētku vecītis, ne labā feja un vispār ar brīnumu radīšanu nenodarbojas, tad viņas mierinājums baltiešiem bija iepriekš ļoti paredzams – darīsim visu atbilstoši NATO līgumam, lai vajadzības gadījumā jūs aizstāvētu, bet ilgtermiņa kaujas vienību izvietošanai šeit pagaidām nav pamata. Tā sakot, galvas augšā, nav jau nemaz tik traki.