Lai gan pašreizējie Ķīnas ekonomiskie rādītāji liecina par izaugsmi, tomēr ekonomisti pauž bažas, ka finanšu krīze varētu vēl nebūt beigusies, vēsta timesonline.

Citic Securities galvenais ekonomists Zhu Jianfang sacījis: «Dati liecina, ka ekonomiskā atlabšana ir spēcīgāka nekā gaidīts.» «Nav bažu, ka valdības mērķis - 8% iekšzemes kopprodukta izaugsme šogad, varētu netikt sasniegts,» viņš norādījis.

Timesonline piebilst, ka 8% izaugsme ir Ķīnas valdošās partijas noteiktais minimālais līmenis, kas nepieciešams, lai cīnītos ar bezdarba pieaugumu.

Nacionālā Statistikas biroja pārstāvis Li Xiaochao sacījis, ka valdības stimulu paketes ietekme ir ievērojama. «Mūsu ekonomikā ir arvien vairāk un vairāk pozitīvu faktoru. Mēs redzam, ka cilvēki arvien vairāk iepērkas un cenas sāk augt. Ekonomika atlabst un atlabšana kļūst intensīvāka. Visas valdības rīcības kopā ir nostrādājušas, tādējādi palīdzot mums pārvarēt finanšu krīzi,» viņš skaidrojis.

Par spīti pēdējā laika pazīmēm par iekšzemes kopprodukta (IKP) stabilizāciju pasaules valstīs, Centrālā un Austrumeiropas valstis ekonomikas atlabšanas ziņā joprojām atpaliek no Rietumu valstīm, raksta Business Week.

Runājot konkrēti par Latviju, Business Week norāda uz mūžsenajiem strīdiem par to, kas padara cilvēku par pesimistu un kas par optimistu. Proti, Latvijas premjers Valdis Dombrovskis augustā sacījis, ka valsts IKP rādītāji, kas patiesībā liecina par dziļu lejupslīdi, «norāda uz ekonomikas stabilizāciju».

Atgādinām, ka Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šī gadā pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2008. gada attiecīgo laika periodu, Latvijas IKP saruka par 18%, savukārt otrajā ceturksnī kritums palielinājies līdz 19.6%. Business Week ironizē par V. Dombrovska mēģinājumu mierināt tautu: «situācija vismaz nav tik dramatiska, kā prognozējuši atsevišķi ekonomisti, proti, kritumu 22 līdz 28 procentu apmērā».

Globālā ekonomiskā lejupslīde, iespējams, ir sasniegusi zemāko punktu, un ASV ir šī gada jūlija beigās vai augustā jau ir izkļuvusi no lejupslīdes. Šādu viedokli paudis Nobela prēmijas ekonomikā laureāts Pols Krugmans (Paul Krugman), ziņo Bloomberg.

«Izskatās, ka pasaules gals ir atlikts. Mums ir bijusi neparasti briesmīga krīze, taču, iespējams, esam jau sasnieguši zemāko punktu, jo pasaules ražošana atgūstas,» sacījis P. Krugmans kādā seminārā Helsinkos, Somijā.

Iepriekš P. Krugmans apgalvoja, ka strauja ekonomiskā atlabšana nav gaidāma, un uz pilnīgu atgūšanos ir jāgaida vismaz divus gadus un, iespējams, pat vairāk.

Šī gada otrajā ceturksnī no lejupslīdes izkļuva Vācija, Francija un Japāna. P. Krugmans uzskata, ka jūlijā vai augustā no lejupslīdes izkļuvusi arī ASV.

P. Krugmans arī šaubās par eksporta vadītu ekonomikas atlabšanu. «Problēmas ir tur, ka šī ir globāla finanšu krīze. Kā mums varbūt eksporta vadīta atlabšana? Ja nu vienīgi mēs atrodam citu planētu, kur eksportēt preces,» tā P. Krugmans.

Dziļākā ASV recesija kopš Lielās depresijas, iespējams, beigsies trešajā ceturksnī, bet nav skaidrs kāds būs ekonomiskās atlabšanas temps un ilgums, atsaucoties uz ekonomistu aptauju, raksta Reuters.

Ekonomiskās izpētes institūta Blue Chip Economic Indicators ekonomistu aptaujas rezultāti liecina, ka aptuveni 90% no respondentiem uzskata - šajā ceturksnī varēs paziņot, ka ekonomiskā lejupslīde ir beigusies.

Šāds secinājums seko datiem, ka ASV iekšzemes kopprodukts otrajā ceturksnī samazinājies par 1%. Pirmajā ceturksnī bija vērojams kritums par 6.4%. Reuters norāda, ka pēdējie dati, ieskaitot nekustamā īpašuma un darba tirgus rādītājus, liecina par izkļūšanu no recesijas. ASV ekonomika «iegrima» recesijā 2007.gada decembrī.

Blue Chip aptaujas rezultāti kopumā saskan ar Reuters aptaujas rezultātiem, kas tika publicēti pagājušajā mēnesī. Arī saskaņā ar Reuters aptauju ASV ekonomikai izaugsme tika prognozēta trešajā ceturksnī.

Ministru kabinets Indriķi Muižnieku Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā, visticamāk, neapstiprinās, izriet no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) sacītā.

Kariņš pēc Sadarbības padomes sēdes žurnālistiem sacīja, ka otrdien, 27.augustā, valdībā paredzēts izskatīt jautājumu par LU rektora apstiprināšanu. Pagājušajā nedēļā valdība vienbalsīgi, atbalstot izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku (JKP), pieņēma lēmumu par augstākās izglītības pārvaldes sistēmas reformām.

«Šuplinska ir gatava strādāt ar citām ministrijām, kas ar to ir saistītas, lai līdz decembra vidum nāktu klajā ar konceptuālu ziņojumu par to, kā pozitīvās maiņas augstākajā izglītībā īstenosim,» teica Kariņš, piebilstot, ka šajā sakarā ir arī ministres ierosinājums tomēr izskatīt jautājumu par LU rektora vēlēšanām.

«Patlaban izskatās, ka visas valdības partijas, un es arī sagaidītu, ka visi ministri atbalsta Šuplinsku,» teica politiķis.

Ārvalstu kaujinieku problēma prasa aktīvu rīcību, uzskata iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, kurš ceturtdien, 9. oktobrī, Luksemburgā vada Latvijas delegāciju Eiropas Savienības (ES) Iekšlietu un tieslietu padomes sanāksmē, lai diskutētu par iekšlietu politikas jautājumiem, informē Latvijas Pastāvīgā pārstāvniecība ES.

Padomes sēdes ietvaros ministriem bija padziļināta diskusija par ārvalstu kaujiniekiem, kā to augustā noteica Eiropadome. Diskusijas mērķis bija sniegt politiskas norādes tālākai virzībai divos jautājumos – pasažieru datu reģistrēšana un robežkontroles mehānismi uz Šengenas ārējās robežas. Ministri arī vienojās par nepieciešamo rīcību, lai paātrinātu jau spēkā esošo pasākumu ieviešanu praksē. R. Kozlovskis kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm vienojās paātrināt Pasažieru datu reģistra izveidi, lai ar tā palīdzību laicīgi identificētu potenciāli radikalizētus ārvalstu kaujiniekus, novērstu organizēto noziedzību un terorismu. Ministri vienojās par stratēģiskas pieejas attīstīšanu migrācijas plūsmas pārvaldībai, kā arī uzklausīja atbildīgo dienestu informāciju par paveikto migrācijas plūsmas kontroles uzlabošanā.

Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2024.gadā sasniegs 1,8%, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" ekonomistu prognoze.

Lai gan Latvijas un Lietuvas IKP pieauguma prognoze šim gadam pazeminājusies, prognozētais IKP pieaugums Latvijā ir lielāks nekā kaimiņvalstīs: Lietuvā IKP pieauguma prognoze sasniedz 1,6%, savukārt Igaunijai jau otro gadu pēc kārtas tiek prognozēta recesija -0,4% apmērā. Vienlaikus, Baltijas valstu ekonomikas atveseļošanās prognozes neiepriecina: Lietuvai tā tiek prognozēta šī gada otrajā pusē, savukārt Latvijā un Igaunijā - vēl vēlāk. Visas Baltijas mērogā augstam riskam tuvākā gada laikā varētu būt pakļauti eksportējošie uzņēmumi un ar tiem saistītās nozares, tostarp transports, brīdina "Coface".

"Coface" ekonomisti publiskotajā pasaules ekonomikas ceturkšņa barometrā savās prognozēs par globālo ekonomiku ir piesardzīgi: ņemot vērā globālās ekonomikas palēnināšanos, kā papildu nestabilitātes faktors pasaules mērogā tiek minētas arī politiskās pārbīdes - 2024.gadā pasaulē notiks 60 nacionāla līmeņa, prezidenta vai parlamenta, vēlēšanas. "Coface" galvenais ekonomists Centrālajā un Austrumeiropas (CAE) reģionā Gžegožs Sīlevičs (Grzegorz Sielewicz) stāsta, ka, ņemot vērā vispārējo ekonomisko situāciju CAE un ģeopolitiskos riskus, Latvijas IKP pieauguma prognoze šogad samazināta līdz 1,8 procentiem. To galvenokārt noteica aizkavētā ekonomikas atveseļošanās, kam, kā jau tika gaidīts, Baltijas valstīs vajadzēja notikt agrāk. Arī pārējām Baltijas valstīm prognozes pasliktinājušās - pēc "Coface" datiem, 2024.g IKP pieaugums Lietuvā sasniegs 1,6 procentus, savukārt Igaunija piedzīvos -0,4 procentu recesija.

Vērtējot kādu tirgus situāciju vai ieguldīšanas iespēju, tirgus apskatnieki un finanšu pasaules komentētāji bieži piesauc teicienus vai sakāmvārdus, kurus populārus ir padarījusi gadu gaitā uzkrātā tirgus pieredze vai kāda leģendāra investora kodolīgs padoms, kā sasniegt labu investīciju rezultātu.

Sastopoties ar finanšu tirgiem raksturīgo nenoteiktību, ir liels kārdinājums paļauties uz kādu šādu īsu un trāpīgu investīciju likumu. Šoreiz gribu pavērtēt trīs šādus populārus sakāmvārdus, balstoties uz nesenu pagātni un notikumiem finanšu tirgos šobrīd. Cik īsti tie var būt noderīgi?

Esi alkatīgs, kad citi ir bailīgi; esi bailīgs, kad citi ir alkatīgi

Šis sakāmvārds liek veikt ieguldījumus brīdī, kad finanšu tirgū valda liels satraukums, nenoteiktība un lielas cenu svārstības, brīžiem pat atklāta panika. Investoram, kas seko šim principam, ir jārēķinās ar ārkārtīgi lielu psiholoģisko diskomfortu, jo viņš iet pret kopējo tirgus tendenci. Praksē to izturēt spēj retais.

Virkne no valdības deklarācijā apsolītajiem darbiem ir iesākti, tomēr viens no neiesāktajiem darbiem Valda Dombrovska vadītajai valdībai var būt visai riskants.

Reaģējot uz Valsts prezidenta Andra Bērziņa izteikumiem par to, ka valdības jaunie ministri pagaidām ievērības cienīgus darbus nav paveikuši, tāpēc valdības darbu vērtēt pēc nostrādāta pusgada neesot lietderīgi, DB apkopojis informāciju par visu 13 ministru darbu. Pagaidām darvas karoti valdības paveiktā medus mucā ielej jautājums, kas saistīts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādībā esošām personām paaugstināšanu. Valdības partneri iepriekš to uzsvēra kā īpaši svarīgu.

Tagad, pretēji tam, ka tika uzdots līdz 1. septembrim izstrādāt ziņojumu par iespējām palielināt neapliekamo minimumu no nākamā gada jūlija, koalīcija jau paziņojusi, ka pašlaik nav plānots virzīt neviena rādītāja paaugstināšanu. «Mēs redzam, ka valdība atkal melo, ka tās interesēs nav uzlabot strādājošo cilvēku materiālo stāvokli, nodrošināt tiem iespēju cienīgam darbam, cīnīties pret ēnu ekonomiku,» paziņojumā sašutumu pauž Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers. «Valdības lēmums, nepildīt vienošanos ar sociālajiem partneriem nav ilgtspējīgs un demonstrē, ka īstermiņa vajadzības ir svarīgākas par vēlmi risināt tautsaimniecības problēmas ilgtermiņā,» uzsver LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone.

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite parakstījusi dekrētus, ar kuriem pieņēmusi izglītības un zinātnes ministres un kultūras ministres atlūgumus un atbrīvojusi no amata vides ministru.

Lūgumu atbrīvot no amatiem izglītības un zinātnes ministri Jurgitu Petrauskieni, kultūras ministri Liānu Ruoķīti-Jonsoni un vides ministru Ķēstuti Navicku premjerministrs Sauļus Skvernelis prezidentei iesniedza trešdien. Iepriekš viņš norādīja, ka uzticas šiem ministriem un neuzskata, ka viņi slikti strādājuši, bet ar ministru nomaiņu vēlas dot jaunu impulsu reformām.

Dekrēti par izglītības ministri un vides ministru stājas spēkā no šodienas, bet par kultūras ministri - no 21.decembra. Kā norādījusi pati Ruoķīte-Jonsone, viņa lūgusi prezidentei laiku, lai pabeigtu iesākto kultūras stratēģijas izstrādi.

Līdz jaunu ministru iecelšanai prezidente izglītības un zinātnes ministra pienākumus uzticējusi pildīt satiksmes ministram Rokam Masjulim, bet vides ministra pienākumus - enerģētikas ministram Žīgimantam Vaičūnam.

Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis pirmdien paziņojis, ka nomainīs trīs savas valdības locekļus - kultūras ministri, izglītības un zinātnes ministri un vides ministru, vienlaikus uzsverot, ka viņa lēmums nav saistīts ar skolotāju streiku vai protestiem pret mežu izciršanu aizsargājamajās teritorijās.

«Ir jomas, kurās es gribētu redzēt lielāku izrāvienu, lielāku dinamiku, lielāku apņēmību. Tādēļ gribu jums paziņot, ka šodien esmu pieņēmis lēmumu nomainīt trīs šīs valdības ministrus - izglītības un zinātnes ministri Jurgitu Petrauskieni, kultūras ministri Liānu Ruoķīti-Jonsoni un vides ministru Ķēstuti Navicku,» valdības vadītājs sacījis žurnālistiem.

«Es tiešām uzticos šiem ministriem, nevaru teikt, ka viņi slikti strādājuši. Jā, kļūdas ir bijušas, bet par kļūdām atbildam mēs visi. Labāk ir darīt un reizēm kļūdīties, nekā imitēt darbu vai vispār neko nedarīt,» viņš izteicies, piebilstot, ka ar ministru nomaiņu vēlas dot jaunu impulsu reformām.

Eiropas Parlaments (EP) šodien balsos par strīdīgo reformu kravas automobiļu pārvadājumu nozarē.

Jaunie noteikumi, par kuriem provizoriski jau panākta vienošanās ar Eiropas Padomi, tiks uzskatīti par pieņemtiem, ja vien EP deputāti nepieņems iesniegtos grozījumus ar absolūtu balsu vairākumu, tas ir, vismaz ar 353 balsīm.

Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Bulgārijas, Maltas, Polijas, Ungārijas, Kipras, Rumānijas transporta un ārlietu ministri kopīgā vēstulē EP vērsa uzmanību uz Pirmās mobilitātes pakotnes negatīvo ietekmi uz ES vienoto tirgu un klimata politiku. Šī pakotne turpmākos gadus regulēs nosacījumus par piekļuvi starptautiskajam autopārvadājumu tirgum ES.

Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Bulgārijas, Maltas, Polijas, Ungārijas, Kipras, Rumānijas transporta un ārlietu ministri kopīgā vēstulē vērsa EP uzmanību uz nepieciešamību izvērtēt riskus un saskaņotību ar ES politiku, ko radīs jaunais regulējums.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) piektdien paziņoja, ka pieprasīs kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes (VL-TB/LNNK) demisiju.

Formālais gala lēmums tiks pieņemts pirmdien, 16.septembrī. Pirms tam par to tiks informēti koalīcijas partneri.

Dombrovskis aicina nacionālo apvienību izvirzīt jaunu kultūras ministra amata kandidātu, kā arī aicina nacionālo apvienību uz konstruktīvu darbu valdībā.

Ministru prezidents norādīja, ka kultūras nozarē bija izveidojies nopietns konflikts starp ministri un daļu nozares. Viņš aicinājis ministri rast konfliktam risinājumu, taču ministre saslimusi, tad pārstājusi slimot un vēlāk konfliktu nevis mazinājusi, bet gan saasinājusi.

Dombrovskis norādīja, ka šis nav pirmais ministres konflikts. «Diemžēl mēs redzam, ka šādi gadījumi atkārtojas un dialogs ar nozari nevedas,» teica premjers.

Koronavīrusa pandēmijas dēļ ES ekonomika šogad saskarsies ar dziļu recesiju, neraugoties uz ātro un visaptverošo politisko reakciju gan Eiropas Savienības, gan valstu līmenī, prognozē Eiropas Komisija (EK).

Tā kā ārlieguma pasākumu atcelšana notiek pakāpeniskāk, nekā tika pieņemts pavasara prognozē, ietekme uz saimniecisko darbību 2020. gadā būs būtiskāka par paredzēto.

Saskaņā ar 2020. gada vasaras ekonomikas prognozi, eirozonas ekonomikai 2020. gadā paredzēts samazinājums par 8,7 %, savukārt 2021. gadā tā pieaugs par 6,1 %. Tiek prognozēts, ka ES ekonomika 2020. gadā saruks par 8,3 %, savukārt 2021. gadā izaugsme būs 5,8 %. Tādējādi gaidāms, ka samazinājums 2020. gadā būs ievērojami lielāks nekā pavasara prognozē paredzētie 7,7 % (eirozonā) un 7,4 % (visā ES kopumā). Izaugsme 2021. gadā arī būs nedaudz vājāka, nekā prognozēts pavasarī.

EK vasaras ekonomikas prognoze Latvijai paredz 7.0% kritumu šogad un 6.4% izaugsmi nākamgad. Salīdzinājumam - Lietuvā šogad tiek prognozēts ekonomikas kritums 7,1% apmērā, bet Igaunijā - 7,7% apmērā.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Martā finanšu tirgi turpināja augšupeju, akciju tirgiem sasniedzot jaunus vēsturiski augstākos punktus gan ASV, gan Eiropā. Kas ir tirgus dalībnieku optimisma cēlonis, un kādas EURIBOR likmes šogad paredz tirgus dalībnieki?

ASV akciju indeksa vērtība martā pieauga par 3,2 %, kamēr Eiropa uzrādīja nedaudz labāku sniegumu ar 4,0 % cenu kāpumu. To galvenokārt ietekmēja tehnoloģiju sektora augšupeja un tirgus dalībnieku optimisms par sagaidāmajiem procentu likmju kritumiem šogad. Arī attīstības valstu akcijas, sekojot spēcīgiem rezultātiem februārī, uzrādīja salīdzinoši labu sniegumu – to vērtība pakāpās par 2,5 %. Par spīti lielākām svārstībām martā obligāciju sektorā cenu kāpumu varēja novērot visās lielākajās klasēs, starp kurām indeksu līmenī visspilgtāk izcēlās attīstības valstu obligācijas ar 1,6 % kāpumu. Tām sekoja Eiropas un ASV investīciju reitinga obligācijas ar 1,2 % pieaugumu.

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Ekonomikas atveseļošanās visās trijās Baltijas valstīs ir straujāka nekā gaidīts, un tālākas ekonomiskās attīstības nodrošināšanā būtu aktīvāk jāizmanto tādas finanšu metodes kā kredītu, aizdevumu izsniegšana un riska kapitāla piesaiste, ikgadējās tikšanās laikā secinājuši Igaunijas, Latvijas un Lietuvas finanšu ministri.

Viņuprāt, īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai šādi finanšu pasākumi tiktu efektīvi pielietoti, piemēram, piešķirtais finansējums tiktu savlaicīgi izmantots un metodes precīzi atbilstu konkrētām tirgus vajadzībām.

Pārrunājot jautājumus, kas saistās ar budžeta izpildes gaitu, 2011. gada plāniem, budžeta konsolidēšanas pasākumiem, tika uzsvērta nepieciešamība turpināt iesāktās strukturālās reformas.

Ministri secinājuši, ka Baltijas valstīm, nākotnē plānojot budžeta stratēģiju, apņēmīgi jāievēro fiskālā disciplīna, kas ļaus vidējā un ilgākā termiņā nodrošināt līdzsvarotu valsts finanšu izlietojumu.

Baltijas valstu un Polijas satiksmes ministri aicinājuši Eiropas Savienību (ES) aizliegt autokravu pārvadājumus ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī šo valstu ienākšanu ES ostās, paziņojis Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis.

"Šodien es parakstīju trīs Baltijas valstu un Polijas satiksmes ministru kopīgu aicinājumu ES institūcijām un citiem kolēģiem ieviest ES mēroga aizliegumu autokravu pārvadājumiem uz un no Krievijas un Baltkrievijas, vienlaikus aizliedzot šo valstu kuģu ienākšanu ES ostās," sociālajā tīklā "Facebook" otrdien, 22.martā, ierakstījis Skuodis.

Ministri pauduši cerību, ka šādi aizliegumi tiks apspriesti ceturtdien, 24.martā, un piektdien, 25.martā, Briselē paredzētajā ES samitā.

"Ņemot vērā, ka Krievijas brutālā agresija Ukrainā turpinās, ES rīcība ir vajadzīga šeit un tagad. Mēs ceram, ka ES valstu un valdību vadītāji, kas tiksies Briselē ceturtdien, nešaubīsies," piebildis Skuodis.

Eiropas Komisijas (EK) jaunākajās ekonomikas prognozēs lēsts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 3,2%, mūsu valstij paredzot straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstu vidū.

Ceturtdien publiskotajās prognozēs EK sagaida, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes temps nākamgad paātrināsies līdz 3,5%.

Savukārt inflācija Latvijā šogad būs 2,2% un nākamgad saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums būs 2%, bet bezdarbs samazināsies līdz 9,2% šogad un 8,7% nākamgad, lēš EK.

Abās pārējās Baltijas valstīs EK prognozē lēnāku ekonomikas izaugsmi nekā Latvijai.Lietuvā EK sagaida 2,9% IKP pieaugumu šogad un 3,1% kāpumu nākamgad. Inflācija Lietuvā šogad tiek prognozēta 2,8%, bet nākamgad tā palēnināsies līdz 2%. Savukārt bezdarbs šogad saruks līdz 7,6% un nākamgad samazinājums turpināsies līdz 7,2%, lēš EK.

Igaunijā šogad tiek prognozēta 2,3% ekonomikas izaugsme, kas nākamgad sasniegs 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad būs 3,3%, bet nākamgad - 2,9%. Savukārt bezdarbs pieaugs no 7,7% šogad līdz 8,6% nākamgad, paredz EK.EK pavasara ekonomikas prognozēs tiek lēsts, ka gan šogad, gan nākamgad Eiropas Savienības (ES) kopējā ekonomikas izaugsme būs 1,9%, savukārt eirozonā tā šogad būs 1,7%, bet nākamgad - 1,8%.Inflācija ES šogad tiek gaidīta 1,8% apmērā, bet nākamgad - 1,7%, savukārt eirozonā tā atbilstoši EK prognozēm būs attiecīgi 1,6% un 1,3%. Bezdarbs ES samazināsies no 8% šogad līdz 7,7% nākamgad, bet eirozonā - no 9,4% šogad līdz 8,9% nākamgad.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs oficiālās vizītes Turkmenistānā laikā ar šīs valsts ministriem vienojies par tiešā avioreisa Ašgabata (Ašhabada) - Rīga - Toronto izveidošanu, kas radītu spēcīgu impulsu tālāko ekonomisko sakaru attīstībā, informē Ārlietu ministrija.

Kā informē Ārlietu ministrijas vēstnieks - preses sekretārs Kārlis Eihenbaums, šī projekta izstrāde ir nobeiguma stadijā ar labām izredzēm, ka jau pārskatāmā laikā tiks uzsākti avioreisi. Domājams, tas labvēlīgos apstākļos ir tuvāko mēnešu jautājums, saka ĀM pātstāvis. Turkmēnijas nacionālā aviokompānija Türkmenhowaýollary vēlas uzsākt šos lidojumus, kur Rīgai būs svarīga starpposma vieta. Vairāk informācijas tik sniegts tuvākajā laikā, un ministri ir vienojušies procesu paātrināt.

E. Rinkēvičs ar Turkmenistānas amatpersonām pārrunāja plašu jautājumu loku, īpašu uzmanību pievēršot ekonomisko sakaru paplašināšanai starp abām valstīm. Latvijas ārlietu ministrs kā perspektīvākās nozares ekonomikas sadarbībā uzsvēra tranzītu un loģistiku, farmāciju, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas drošību.

Eiropas Savienības finanšu ministri otrdien vienojās, ka nepieciešams jauns noteikumu kopums, lai turpmāk izvairītos no bumu un tirgus apstāšanās cikliem finanšu tirgos, raksta The Wall Street Journal.

Tomēr finanšu ministri noraidīja Vācijas ierosinājumu atcelt kapitāla prasības bankām.

Ikmēneša sanāksmē Briselē ministri kritizēja pašreizējos banku kapitāla noteikumus. Ministri uzskata, ka šobrīd spēkā esošie nosacījumi veicina ekonomikas ciklu rašanos, jo ļauj bankām iztērēt rezerves laikā, kad ekonomikā situācija šķiet veselīga, un piespiež tās uzkrāt kapitālu, kad ekonomika sāk rukt.

Tas saasina ekonomikas lejupslīdi, sanāksmē saviem kolēģiem sacīja Vācijas finanšu ministrs Pērs Šteibriks. Viņš aicināja uz laiku atcelt banku kapitāla prasības, lai iedrošinātu bankas aizdot vairāk. Lielākā daļa ministru gan neatbalstīja šo priekšlikumu. Ministri vienojās, ka Eiropas Komisijai šis jautājums ir jāizpēta un jāsagatavo ziņojums par situāciju šajā jomā līdz oktobrim.

Premjers Valdis Dombrovskis (JL) pēc pirmdien notikušās koalīcijas partiju sanāksmes pauda pārliecību, ka otrdien valdībā ministru vairākums atbalstīs finanšu ministra Einara Repšes (JL) rosināto atstādinātā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) šefa Dzintara Jakāna pārcelšanu citā amatā.

Pēc premjera teiktā, koalīcijas padomē viņš saņēmis visu partneru, izņemot Tautas partijas (TP), atbalstu Dz.Jakāna pārcelšanai. Koalīcijas partneri iepazīstināti arī ar saņemtajiem Valsts kancelejas un Tieslietu ministrijas atzinumiem, un līdz ar to vairs nav juridisku šķēršļu, lai atliktu jautājuma izlemšanu.

ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis pēc koalīcijas sēdes atzina: «Mūsu ministri atbalstīs rotāciju.» Tādējādi viņš stingri apliecināja, ka otrdienas valdības sēdē ZZS ministri balsos par pārcelšanu.

Pirms nedēļas valdībai lemjot par rotāciju, šīs partijas ministri no lēmuma atturējās, līdz ar to Ministru kabinets neizlēma par Dz.Jakāna pārcelšanu. Arī pirms nedēļas pēc koalīcijas padomes sēdes ZZS bija atzinuši, ka atbalstīs E.Repši. Jautāts, vai šoreiz atkal nebūs tāpat, A.Brigmanis teica, ka tagad esot saņemti visi nepieciešamie atzinumi un ZZS ministri atbalstīšot finanšu ministru. Juridisku šķēršļu vairs neesot.

Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri pirmdien vienojušies paplašināt to personu sarakstu, kam piemērotas sankcijas par saistību ar Ukrainas krīzi, paziņojusi ES augstākā ārlietu pārstāve Ketrina Eštone.

Ministri arī pieprasīja, lai Krievija «atsauc savus karavīrus no Ukrainas robežām un nekavējoties anulē Federācijas padomes mandātu spēka izmantošanai Ukrainas zemē».

«Jebkādas tālākas darbības, kuru mērķis ir destabilizēt Ukrainu, ir jāpārtrauc. (..) Pēdējo notikumu gaismā mēs esam izlēmuši paplašināt to [personu] sarakstu, kam piemērota līdzekļu iesaldēšana un vīzu aizliegumi,» paziņoja K. Eštone.

Gaidāms, ka eksperti tagad nāks klajā ar konkrētiem ierosinājumiem saraksta paplašināšanai.

K. Eštone nedeva nekādus mājienus, kuras personas varētu tikt iekļautas šajā sarakstā, vien norādīja, ka amatpersonas pie tā strādā.

Bijusī Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektore Kristīne Lagarda ceturtdien brīdinājusi, ka pasaules ekonomikas izaugsme ir trausla un apdraudēta, un politikas veidotājiem vajadzētu strādāt, lai samazinātu cilvēka radītos riskus.

Politikas veidotājiem kopīgi vajadzētu «mēģināt samazināt trauslumu» un «atrisināt neskaidrību» par pasaules ekonomiku, viņa sacījusi intervijā ziņu aģentūrai AFP.

Lagarda, kas pagājušajā nedēļā oficiāli atkāpās no SVF izpilddirektores amata, lai kļūtu par Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītāju, kritizēja vairākas cilvēku pašu radītos riskus ekonomikai, sakot, ka, piemēram, Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības un tirdzniecības konflikti «ir cilvēka radīti un cilvēks var tos sakārtot».

Vienlaikus Lagarda, kas bija pirmā sieviete SVF vadītāja amatā un varētu kļūt par pirmo sievieti ECB vadītāja amatā, norādīja, ka «nedaudz sievietes pieskāriena nekaitētu».