Vērtējot kādu tirgus situāciju vai ieguldīšanas iespēju, tirgus apskatnieki un finanšu pasaules komentētāji bieži piesauc teicienus vai sakāmvārdus, kurus populārus ir padarījusi gadu gaitā uzkrātā tirgus pieredze vai kāda leģendāra investora kodolīgs padoms, kā sasniegt labu investīciju rezultātu.
Sastopoties ar finanšu tirgiem raksturīgo nenoteiktību, ir liels kārdinājums paļauties uz kādu šādu īsu un trāpīgu investīciju likumu. Šoreiz gribu pavērtēt trīs šādus populārus sakāmvārdus, balstoties uz nesenu pagātni un notikumiem finanšu tirgos šobrīd. Cik īsti tie var būt noderīgi?
Esi alkatīgs, kad citi ir bailīgi; esi bailīgs, kad citi ir alkatīgi
Šis sakāmvārds liek veikt ieguldījumus brīdī, kad finanšu tirgū valda liels satraukums, nenoteiktība un lielas cenu svārstības, brīžiem pat atklāta panika. Investoram, kas seko šim principam, ir jārēķinās ar ārkārtīgi lielu psiholoģisko diskomfortu, jo viņš iet pret kopējo tirgus tendenci. Praksē to izturēt spēj retais.
Piemēram der atcerēties pavisam nesenus notikumus Eirozonā. 2011. gada otrajā pusē un 2012.gada sākumā Grieķijas parādu problēmas bija pamatīgi iedragājušas ticību eiro valūtas nākotnei un Dienvideiropas lielāko valstu valdību spējai segt savas parādsaistības. Dominēja ziņu virsraksti par Eirozonas sabrukumu, Grieķijas izstāšanos no Eirozonas un jaunās drahmas devalvāciju, kam drīz sekotu, iespējams, Itālija un Spānija. Eirozonā kopumā bija ekonomikas recesija. Visam pa virsu vēl dominēja politiskā nenoteiktība, kuru izraisīja viedokļu sadursme par veicamajiem pasākumiem krīzes atrisināšanā starp Eiropas ziemeļiem un dienvidiem. Valdošā nenoteiktība un bažas par nākotni spieda daudzus investorus pārdot riskantākos Eiropas aktīvus. Itālijas un Spānijas valstu valdību parāda vērtspapīru ienesīgumi sasniedza savus augstākos ienesīgumus pēdējo 10 gadu laikā (skatīt 1.attēlu). Palūkojoties atpakaļ, tagad, ir redzams, ka šis laika posms bija absolūti labākais brīdis, lai iegādātos, piemēram, Itālijas valsts ilgtermiņa obligācijas.
1.attēls. Vācijas, Itālijas un Spānijas valdību 10-gadīgo obligāciju ienesīguma (YTM) izmaiņas laikā no 2004. g. marta līdz 2014. g. martam.
Avots: Thomson Reuters Datastream
Protams, viegli ir atzīt, ka alkatība atmaksājas, ja aplūko pagātnes vērtspapīru cenu grafikus. Izvērtējot pagātnes notikumus, vienmēr šķiet, ka pieņemt pareizos lēmumus bija vieglāk, nekā bija īstenībā. Bet kā rīkoties investoram, kad šobrīd līdzīgā situācijā atrodas attīstības (EM – Emerging Markets) valstu finanšu tirgi?
2.attēls. Attīstīto valstu akciju tirgus un attīstības (Emerging Markets) valstu akciju tirgus cenu indeksa vērtība laikā no 2004. g. marta līdz 2014. g. martam
Avots: Thomson Reuters Datastream
Lejupslīde EM valstu finanšu tirgos, kas aizsākās pagājušā gada vasarā pēc ASV centrālās bankas paziņojumiem par pakāpenisku stimulējošās monetārās politikas ierobežošanu, turpinās un atsevišķās valstīs vēl pastiprinās. Kamēr attīstīto valstu akciju tirgus vērtība kāpj, EM akciju cenu līmenis kopš 2011. gada ir pakāpeniski slīdējis uz leju (skatīt 2.attēlu). Cietuši ir ne tikai EM valstu akciju tirgi, bet arī EM valstu obligāciju un valūtu tirgus. Rezultātā, kā norāda SEB analītiķi Emerging Markets Explorer 2014. gada 20. februāra publikācijā, EM akciju cenas šobrīd izskatās neapšaubāmi lētas salīdzinājumā ar attīstīto valstu akciju tirgiem un, piemēram, MSCI EM akciju tirgus indeksa P/E koeficienta vērtība šobrīd ir 9.6 salīdzinājumā ar tā vidējo vērtību 14.3 iepriekšējo 20 gadu laikā. Tomēr, pirms būt alkatīgam un steigties ieguldīt EM tirgos, ir jāatceras viens cits teiciens.
Zemai cenai parasti ir labs iemesls
Ja kāda vērtspapīra tirgus cena ir «neticami» zema un pievilcīga, tad visticamāk šeit ir ļoti pamatoti iemesli, kādēļ cena ir zema un tiek uztverts liels investīciju risks. Piemēram, atšķirībā no iepriekš pieminētajām Itālijas valdības obligācijām, kuru cenas piedzīvoja ievērojamas svārstības, kaut arī beigās bija ļoti veiksmīgs ieguldījums, investori Grieķijas obligācijās piedzīvoja pavisam reālus un neatgriezeniskus zaudējumus.
Ja eiro krīzes laikā bija parādījies akronīms «PIIGS», kas apzīmēja Eirozonas perifērijas valstis – Portugāle, Itālija, Īrija, Grieķija un Spānija, tad šobrīd EM valstu sakarā ir ieviests termins «trauslais piecinieks» – Brazīlija, Indija, Indonēzija, Turcija un Dienvidāfrika. Visas šīs valstis raksturo liels tekošā konta deficīts un nozīmīgs ārējā parāda līmenis ārvalstu valūtā. Tie ir faktori, kas būtiski negatīvi var ietekmēt nākotnes izaugsmes tempu, ja lielās attīstīto valstu centrālās bankas sāk pakāpeniski ierobežot līdzšinējo stimulējošo monetāro politiku («naudas drukāšanas» samazināšana un procentu likmju palielināšana). Ķīnas ekonomiskās izaugsmes tempa samazināšanās arī atstāj negatīvu ietekmi uz EM valstīm, īpaši uz tām, kas eksportē izejvielas. Šaubas par ekonomikas ilgtermiņa konkurētspēju un izaugsmes potenciālu nākotnē ir papildinājušas «trauslā piecinieka» valstu sarakstu ar Krieviju un Argentīnu. Politiskie satricinājumi Ukrainā, Turcijā un Taizemē vēl tikai pastiprina investoru jau tā negatīvo noskaņojumu par EM valstu segmentu. Ir liela iespēja, ka investoram, kurš šobrīd veic ieguldījumus EM valstu vērtspapīros, var nākties atzīt trešā sakāmvārda patiesumu.
Necenties noķert krītošu asmeni
Zemas vērtspapīru cenas vai valūtu kursi nenozīmē, ka tie nevar samazināties vēl vairāk. Lielas nenoteiktības un tirgus cenu svārstību laikā noteikt zemāko punktu praktiski ir neiespējami (vai Krievijas rubļa kurss pret eiro ir sasniedzis savu zemāko punktu?). Pateikt, vai 2014. gada marts bija labs laiks ieguldījumiem EM valstu finanšu tirgos, visticamāk varēsim tikai pēc vairākiem gadiem.
Kāds ir secinājums? Sakāmvārdi ir trāpīgi un sakņojas pieredzē, bet tie arī šķietami padara investīciju lēmumu pieņemšanu vienkāršāku nekā ir patiesībā. Iepazīstoties ar investīciju idejām un iespējām tuvāk, liela nenoteiktība (risks) saglabājas. No otras puses, ja investors var atļauties būt alkatīgs ar zināmu savu portfeļa daļu katru reizi, kad tirgus dalībnieki kopumā ir nobijušies, iespējas gūt augstāku peļņu ilgtermiņā nozīmīgi pieaug.