Esam aizvadījuši lielāko mājokļu politikai, īpaši ēku drošībai un energoefektivitātei veltīto konferenci, kas norisinājās pirmo reizi Latvijā, un pulcēja augsta līmeņa valsts amatpersonas, nozares profesionāļus, Latvijas lielo pilsētu asociācijas un Latvijas pašvaldību savienības viedokļu līderus, pašvaldību vadītājus, asociācijas, biedrības un daudz citu interesentu.

Konferencei bija izvēlēts divu dienu formāts, saprotot, ka svarīgi skart daudzus problēmjautājumus, jo pārrunājamo jautājumu loks ir ļoti plašs. To, ka darāmā vēl ļoti daudz, savā runā atzīmēja arī Valsts kontrolieris Rolands Irklis.

Lai aptvertu pēc iespējas plašāku auditoriju, konference bija skatāma interneta tiešraidē. 25 jaudīgi runātāji (referenti), t.sk. starptautisku organizāciju līderi - viesi no Igaunijas, konference pulcēja vairāk kā 2250 apmeklētāju klātienē un tiešsaistē!

Konferences darbs tika sadalīts sekcijās: abu konferences dienu pirmajās pusēs uz galvenās skatuves referēja augsta līmeņa amatpersonas un starptautisku organizāciju pārstāvji no Igaunijas, mājokļu politikas veidotāji, pašvaldību asociāciju (LLPA un LPS) vadītāji un padomnieki, risinājās spraigas paneļdiskusijas. Savukārt pēcpusdienās paralēli notikumiem uz galvenās skatuves, norisinājās praktiski Asociācijas “Mājoklis” un sadarbības partneru Clean R Grupa, Isover un Rīgas enerģētikas aģentūras semināri un praktiskās darbnīcas.

#Ilmāra Rimšēviča atkāpšanās no amata būtu nākusi par labu valsts finanšu sektora reputācijas atjaunošanai.

Finanšu skandālā iesaistītā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča atkāpšanās no amata būtu nākusi par labu valsts finanšu sektora reputācijas atjaunošanai, uzskata finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, par ko portālu db.lv informēja ar sava padomnieka komunikāciju jautājumos Arno Pjatkina starpniecību.

Lai arī ir saprotama I. Rimšēviča vēlme sevi aizstāvēt, valsts finanšu sektora reputācijas atjaunošanai daudz labāks risinājums būtu, ja viņš tomēr būtu nolicis Latvijas Bankas prezidenta pilnvaras, uzskata ministre.

Pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sniegtās informācijas, I. Rimšēvičam noteikts amata pienākumu pildīšanas aizliegums.

Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam vajadzētu nolikt pilnvaras vismaz uz izmeklēšanas laiku, svētdien preses konferencē par Latvijas finanšu sektora stabilitāti sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Pēc viņas teiktā katras valsts simbols ir centrālās bankas vadītājs, un būtu prātīgi, ja Rimšēvičs noliktu savas pilnvaras vismaz uz izmeklēšanas laiku.

Viņa gan uzsvēra, ka svētdienas pēcpusdienā sasauktā preses konference ir saistīta ar svētdien notikušo fiskālās padomes sēdi, kuras centrālās jautājums bijis Latvijas finanšu sektora stabilitāte saistībā ar šonedēļ izskanējušo informāciju par AS ABLV Bank.

Kuplā skaitā sapulcējušies mediju pārstāvji gan vairāk vēlējās uzzināt par Rimšēviča aizturēšanu.

«Galvas cirst bez iemesla ir visneprātīgākais, ko var darīt,» piebilda Reizniece-Ozola. Viņa uzvēra, ka Latvijas Banka funkcionē un pienākumi tiek pildīti profesionāli.

#Savas darbības laikā Latvijas Bankā tās prezidents Ilmārs Rimšēvičs ir «daudz laba izdarījis».

Savas darbības laikā Latvijas Bankā tās prezidents Ilmārs Rimšēvičs ir «daudz laba izdarījis», un šobrīd viņa reputācija, kā arī iespējas ieņemt ļoti augstu amatu Eiropas Centrālajā bankā ir iznīcinātas, biznesa portālam db.lv sacīja finanšu uzņēmuma Prudentia partneris Ģirts Rungainis. Viņš uzsvēra, ka šādā situācijā ir jābūt dzelžainiem pierādījumiem par Rimšēviča vainu.

Lūgts komentēt Rimšēviča aizturēšanu, Rungainis sacīja, ka, protams, ir divas iespējamās versijas: pirmā, ka Latvijas Bankas vadība ir iesaistījusies koruptīvās darbībās, otrā - tie ir nepamatoti apgalvojumi un apvainojumi, taču patlaban trūkst informācijas, lai pateiktu, kura ir pareizā. Vienlaikus viņam esot grūti noticēt pirmajai versijai par korupciju.

Latvijas komanda Rīgas Dinamo leģendārā Sanda Ozoliņa vadībā šodien Omskā uzsāk savu desmito Kontinentālās hokeja līgas (KHL) sezonu.

Rīdzinieki plkst.16 pēc Latvijas laika viesos spēkosies ar Omskas Avangard komandu. Maču tiešraidē varēs skatīties kanālā Viasat Sport Baltic.

Turpinājumā tiks aizvadīti vēl trīs izbraukuma mači - ceturtdien rīdzinieki spēkosies ar Novosibirskas Sibirj, sestdien duelēsies ar Astanas Baris, bet pirmdien krustos nūjas ar Hantimansijskas Jugra. Pēc tam būs piecu mājas spēļu sērija, kas sāksies 31.augustā ar maču pret Maskavas Spartak.

FOTO: Latvija, uzvara! Atskats uz basketbola nedēļas nogali

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Latvijas Banka ceturtdien, 5. oktobrī, izlaiž izcilajam latviešu dzejniekam Eduardam Veidenbaumam (1867–1892) veltītu unikālu kolekcijas monētu komplektu.

Divas monētas komplektā veido stilizētu briļļu atveidu. Katras sudraba monētas nominālvērtība ir 2.5 eiro. Kolekcijas monētu komplekta Eduards Veidenbaums grafisko dizainu veidojis mākslinieks Arvīds Priedīte, bet plastiskā dizaina autore ir Ligita Franckeviča.

Monētu komplekts izgatavots Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande). Uz vienas monētas priekšpuses redzams mākoņu attēls ar Eduarda Veidenbauma paraksta faksimilu un dzejoļa rindu Tiem vēlētos es līdzi tālu skriet….

Otras monētas priekšpusē redzams mākoņu attēls ar dzejoļa rindu Tur tālumā, kur ziemas nepazīst. Abu monētu aizmugurē attēlota horizontāla josla ar cilvēka pēdām sniegā.

Saskaņā ar mākslinieka Arvīda Priedītes ieceri abas monētas komplektā veido stilizētas brilles, kas asociējas ar Eduarda Veidenbauma tēlu, kādu to pazīstam no vienīgās autentiskās fotogrāfijas, kas saglabājusies līdz mūsu dienām. Kolekcijas monētu komplekts veltīts izcilā dzejnieka 150 gadu jubilejai. Dzejnieka talanta spēks viņa dzīves laikā palika plašākam lasītāju lokam nezināms, bet ar gadiem tas ieguva nozīmīgu vietu latviešu dzejā.

Viena no pēdējos gados straujāk augošajām kompānijām Austrumeiropā ir finanšu tehnoloģiju uzņēmums Eleving Group, kas darbojas 14 valstu tirgos trīs kontinentos un kuras galvenais birojs atrodas Rīgā.

Kā izdodas audzēt peļņas rādītājus par spīti pandēmijai un šā gada krīzei, Dienas Bizness jautāja Eleving Group valdes priekšsēdētājam Modestam Sudņum (Modestas Sudnius).

Jau pieejama informācija, ka esat viens no straujāk augošiem uzņēmumiem reģionā, esat gan Eiropas, gan citu kontinentu tirgos. Pastāstiet par Eleving Group, kas ir jūsu specializācija?

Eleving Group pirmsākumi meklējami Latvijā pirms nedaudz vairāk kā desmit gadiem, kad uzsākām lietotu automašīnu iegādes finansēšanu. Pamatideja bija palīdzēt cilvēkiem, kuriem nav iespējas saņemt kredītu bankā, kā arī veicināt tādu automašīnu iegādi, ko tradicionālās bankas nefinansē. Kā zinām, bankas labprātāk finansē jaunu automašīnu iegādi, tomēr ne visi tās var atļauties. Šo gadu laikā esam apguvuši daudzus pasaules tirgus un šobrīd pakalpojumus sniedzam ne vien Eiropā, bet arī tādās relatīvi eksotiskās valstīs kā Kenija, Uganda, Uzbekistāna u.c.

Eleving Group līdz šim ir bijis zināms kā viens no aktīvākajiem obligāciju emitentiem Baltijā, kas 10 gadu laikā ir piesaistījis teju 400 miljonus eiro caur šo instrumentu. Tagad kompānijas vadība ir pieņēmusi lēmumu doties biržā ar pirmreizējo publisko akciju piedāvājumu (IPO), sniedzot iespēju investoriem ieguldīt globāli augošā biznesā un saņemt dividendes divreiz gadā.

Lai saprastu piedāvājumu, uzņēmuma mērķus un investoru iespējas, Dienas Bizness iztaujāja Eleving Group izpilddirektoru Modestu Sudņu.

Ne pirmo reizi sniedzat interviju Dienas Biznesam, tomēr aicināšu atgādināt, kas ir Eleving Group un kas ir tā pamata bizness?

Esam eksportējošs finanšu tehnoloģiju uzņēmums, kas ir dibināts Latvijā 2012. gadā un kas strādā divos segmentos – transportlīdzekļu un patēriņa finansēšanā. Transportlīdzekļu finansēšana veido 2/3 no mūsu biznesa, tādēļ uzskatāma par mūsu pamatdarbības jomu, ko esam izvērsuši 10 tirgos. Tikmēr patēriņa finansēšana, ko nodrošinām pamatā Āfrikā un Balkānos, veido attiecīgi 1/3 no portfeļa. Šobrīd 55% no mūsu biznesa atrodas Eiropā, 32% Āfrikā, bet atlikušos 13% veido tirgi, kas atrodas citās lokācijās, piemēram, Āzijā un Kaukāzā. Ja runājam produktu kategorijās, tad nodrošinām dažāda veida finansēšanas produktus, sākot ar tradicionāliem auto kredītiem, turpinot ar līzinga un atgriezeniskā līzinga pakalpojumiem un noslēdzot ar automašīnu nomu, koplietošanu un patēriņa finansēšanas produktiem. Kenijā un Ugandā mēs piedāvājam arī īpašus automašīnu un motociklu finansēšanas produktus pašnodarbinātajiem un mazajiem uzņēmējiem, kur transportlīdzeklis ir peļņas gūšanas instruments. Kopumā strādājam 16 tirgos, fokusējoties uz augošām un gana spēcīgām ekonomikām.

Augstsprieguma tīkla (AST) zaļās obligācijas jau tiek kotētas biržā, Latvenergo jau bijuši vairāki obligāciju laidieni, savukārt valsts finanšu institūcijas Altum obligācijas tirgū ir kopš 2017. gada, uzsākot savu ceļu regulētos kapitāla tirgos ar zaļo obligāciju emisiju. Kopumā šo uzņēmumu pieredze ir labākais piemērs pārējiem, kā strādāt pareizi un veiksmīgi.

Kāda tā ir, un kādi ir galvenie secinājumi, Dienas Bizness jautāja Altum obligāciju emisiju vadītājai Elīnai Salavai, AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājam Rolandam Irklim un AS Latvenergo valdes loceklim Guntaram Baļčūnam.

Pēdējā laikā aizvien biežāk izskan viedokļi, ka, valsts un pašvaldību kapitāla sabiedrībām ieejot kapitāla tirgū, tās noteikti iegūs papildu attīstības grūdienu, būs lielāks apgrozījums, parādīsies starptautiskie investori u.tml. Esat šīs kustības aizsācēji un insaideri, jau saistīti ar kapitāla tirgu. Vai varat pateikt priekšnoteikumus, pie kādiem valsts kapitāla sabiedrībai ir vērts un ir arī lietderīgi startēt kapitāla tirgū?

Ikreiz, kad finanšu tirgos notiek būtiska lejupslīde, aktualizējas jautājums par krituma ietekmi uz pensiju uzkrājumiem, un šis rudens nav izņēmums.

Šogad īstermiņa vērtības sarukumu redzam gan ASV, Eiropas un Āzijas akciju indeksu grafikos, gan visu Latvijas pensiju plānu rezultātos. Šo kritumu, gluži tāpat kā iepriekšējās lejupslīdes, jāvērtē racionāli un ilgtermiņā – kopš darbojas atjaunotās Latvijas pensiju sistēma, pensiju plāni pensiju 2. un 3. līmenī ilgtermiņā uzrāda pozitīvus atdeves rādītājus. Ko tad īsti nozīmē šis kritums?

Lai gan septembris akciju tirgos vēsturiski visai bieži ir negatīvs, šī rudens kritumu, protams, nevaram saukt par ierastu septembra paklupienu. 2022. gads līdz šim bijis izaicinājumiem pārpilns – sektoru rotācija, Krievijas iebrukums Ukrainā, inflācija un centrālo banku politika (likmju celšana). Šie notikumi, kas skar visu pasauli, negatīvi ietekmējuši arī finanšu tirgus. No tā izrietoši kritums finanšu tirgos ir samazinājis visu pensiju 2. līmeņa un pensiju 3. līmeņa klientu uzkrājumus īstermiņā – daļai tikai nedaudz, bet citiem būtiski.

Es esmu matemātiķis. Konsekvence, apdomība, loģika, precizitāte un definīciju pilnība ir tas, kas mani vienmēr piesaista, un tas, ko man gribētos redzēt cilvēku un organizāciju rīcībā sarežģītās situācijās. Turklāt es esmu arī finanšu analītiķis. Individuālu darbību un lēmumu plānošana, saskanība, koncentrēšanās uz saprotama kopējā rezultāta sasniegšanu ir tas, ko man gribētos redzēt krīzes gadījumā. Diemžēl, pagaidām Latvijas finanšu sistēmas krīzē visu šo īpašību un elementu ir visai maz.

Krīzes priekšvēsture

Latvijas banku sektors vienmēr visai skaidri dalījies divās daļās. Pirmo daļu veidoja (un veido) bankas, kas, galvenokārt, apkalpoja klientus no Latvijas un citām Eiropas Savienības valstīm, turklāt ne visus. Pie šīs piebildes «ne visus» es vēl atgriezīšos, jo tā ir ļoti svarīga, lai izprastu to, kāda situācija šobrīd izveidojusies nozarē. Otro banku grupu veidoja tās finanšu institūcijas, kas apkalpoja (lielākā vai mazākā apmērā) papildus Latvijas klientiem arī ofšoru uzņēmumus un fiziskas personas no bijušajām PSRS valstīm. Ļoti svarīgi ir norādīt, ka arī darījumu veids un caurspīdīgums no starptautisko normu viedokļa un šo klientu īpašnieku ģeogrāfiskā piederība bija pilnīgi citāda.Šādu klientu dažādo veidu raksturošanai nepieciešams atsevišķs apjomīgs raksts, taču es esmu pārliecināts, ka ievērojama daļa šo klientu nav saistīta ne ar starptautiskajām, ne nacionālajām kriminālajām aprindām, ne ar korupciju.

Lai gan šis gads uz dažu iepriekšējo gadu fona finanšu tirgos aizritējis mierīgi – ar salīdzinoši nelielām svārstībām – kopumā tas bijis interesantiem notikumiem bagāts.

Vēlos tuvāk aplūkot vienu no šiem interesantajiem notikumiem vai drīzāk fenomeniem, ko šogad cita starpā novērojām un izjutām finanšu tirgos, – “lielisko septītnieku”. To veido septiņi lielākie ASV tehnoloģiju nozares uzņēmumi, kuru kopējā vērtība ir tik liela, ka pat spēj radīt ietekmi finanšu tirgos pasaulē.

“Lielisko septītnieku” veido tehnoloģiju nozares milži: Apple, Amazon, Alphabet, Facebook, Tesla, Nvidia un Microsoft. Kopumā finanšu tirgi ir visnotaļ komplekss mehānisms, ko ietekmē ļoti daudz un dažādi faktori, un “lieliskais septītnieks” ir vien neliela daļa kopainas. Taču tam ir vērts pievērst uzmanību, jo – ja šiem uzņēmumiem sokas labi, tas mēdz pozitīvi atsaukties arī finanšu tirgos. Savukārt, ja finanšu tirgos redzam pozitīvas tendences, tad, visdrīzāk, augšupeju varam novērot āri savu pensiju plānu rezultātos.

Vieglprātība un skopums liedz ieguldīt eksportā saskaņā ar riska izvērtējumu; apdrošināšana risinātu virkni problēmu

Sākot ar pilnīgi liekiem un pat muļķīgiem uzņēmējdarbības riskiem un beidzot ar Latvijas tirdzniecības bilances izkļūšanu no hroniski negatīvajiem rādītājiem – tik plaša spektra risinājumu spēj dot eksporta kredītrisku vadības instrumenti. Neinformētība par tiem Latvijā ir kritiski augsta. Tā secināts attīstības finanšu institūcijas Altum un DB rīkotajā ekspertu diskusijā Riski eksporta tirgos un priekšizpētē.

Priekšapmaksas bremze

Jau pēc gadiem ilgušiem valsts atbalsta pasākumiem eksportētājiem no jaunu tirgu meklējumiem, biznesa sākšanas līdz apjomīgām kredītgarantijām uzņēmēju neinformētība par to, kā arī neticīga attieksme pret šādiem finanšu instrumentiem Latvijā ir ļoti augsta. Dažādās auditorijās tā ir atšķirīga. DB aptaujas rezultāti ir redzami grafikā, un Altum dati ir līdzīgi.

Latvijā dibinātā fintech kompānija Eleving Group pērno gadu noslēgusi ar lieliskiem peļņas rādītājiem, un aiziešana no Ukrainas un Baltkrievijas tirgiem nav samazinājusi uzņēmuma izaugsmes tempus un pārstāvēto valstu sarakstu, tieši otrādi - grupa klātbūtni ārvalstu tirgos palielinājusi par četrām valstīm.

Kā krīzes un ekonomiskās vētras pārvar Eleving Group, intervijā Dienas Biznesam atklāj grupas izpilddirektors Modests Sudņus (Modestas Sudnius).

Pirms nedaudz vairāk kā gada intervijā ar jums Dienas Bizness rakstīja par Eleving Group kā vienu no straujāk augošajām Austrumeiropas kompānijām, kas darbojas 14 valstu tirgos un trīs kontinentos un kam galvenais birojs ir Rīgā. Kas šajā laikā ir mainījies, noticis? Turpināt augt tikpat strauji?

Neraugoties uz visiem pretvējiem, ko aizvadītajā gadā piedzīvoja globālā ekonomika, Eleving Group ir turpinājusi organisku izaugsmi ne tikai svarīgākajos biznesa rādītājos, bet arī produktu piedāvājumā un kvalitātē. Salīdzinot ar 2022. gadu, ir piedzīvots lēciens kā portfeļa izaugsmē, tā arī peļņas un rentabilitātes rādītājos. Sasniegtie rezultāti apliecina, ka ir ielikts labs pamats turpmākai attīstībai un Eleving Group šobrīd atrodas ļoti stabilā finanšu pozīcijā. Aizvadītajā gadā izjutām augstu inflāciju un samērā nelabvēlīgu procentu likmju vidi, kas ietekmēja patērētājus un uzņēmumus. Tādēļ vairāk nekā citos gados šajā laikā pievērsām pastiprinātu uzmanību portfeļa kvalitātes celšanai, procesu efektivizācijai, kā arī saistību struktūras un risku diversifikācijai. Tie bija galvenie pīlāri, uz kuriem balstījām savu stratēģiju, un skaitļi rāda, ka šāds lēmums ir bijis pareizs. Pērn sekmīgi emitējām obligācijas 50 milj. eiro apmērā, un esošajiem Latvijas obligāciju turētājiem tā bija iespēja apmainīt viņu rīcībā esošās nenodrošinātās obligācijas pret jaunajām nodrošinātajām, kas turklāt bija ar augstāku fiksēto kupona likmi un dzēšanas termiņu pēc pieciem gadiem. Šīs apmaiņas rezultātā mums izdevās refinansēt aptuveni pusi no Latvijas obligācijām, kurām dzēšanas termiņš būs jau šā gada 31. martā, tādējādi ievērojami uzlabojot Grupas parādu dzēšanas struktūru. Šobrīd mums nav neviena nozīmīga parāda, kas būtu jāatmaksā tuvākajā laikā.

Krievijas militārā agresija Ukrainā radījusi satraukumu arī pasaules finanšu tirgos, par to liecina cenu svārstības daudzu valstu akciju tirgos.

Tomēr kopumā finanšu tirgi šobrīd darbojas pragmatiski, ASV S&P 500 akciju tirgus indeksa kritums joprojām ir “korekcijas” līmenī (kritumu finanšu tirgos, kas nepārsniedz 10% atzīmi, mēdz dēvēt par “korekciju”). Citviet, piemēram Eiropā, akciju cenu lejupslīde uz 4. martu jau sasniegusi 12%-15% atzīmi.

Lejupslīde finanšu tirgos bija vērojama jau šī gada janvārī un februāri, vēl pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā. Negatīvās tirgus tendences gada sākumā lielā mērā skaidrojamas ar finanšu tirgu cikliskumu – pēc kāpumiem seko kritumi. 2021. gads finanšu tirgos bija ļoti veiksmīgs; to galvenokārt veicināja ekonomikas atkopšanās pēc vīrusa izraisītās lejupslīdes, īpaši veiksmīgi bija tehnoloģiju uzņēmumi. Taču 2022. gada sākumā investoru lēmumos iezīmējās “nozaru rotācija”, proti uzsvara pārcelšana no tehnoloģijām uz citiem ekonomikas sektoriem. Papildus spriedzi radīja un turpina radīt arī inflācija.

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Stabila, pārskatāma un ienesīga pensiju sistēma ir ļoti būtiska, lai iedzīvotājus motivētu ieguldīt finansiāli nodrošinātās vecumdienās. Pārdomāta sistēma rada pārliecību, ka pēc darba attiecību izbeigšanas un došanās pelnītā atpūtā iedzīvotājs varēs apmierināt savas pamatvajadzības.

Pietiekami ienākumi pensijas laikā atvieglo slogu arī ģimenes locekļiem un sabiedrībai kopumā, radot drošību, ka vecākie sabiedrības locekļi nekļūs finansiāli atkarīgi no valsts sociālās palīdzības vai ģimenes atbalsta, varēs baudīt vecumdienas, arī ceļojot un atpūšoties. Šobrīd ir ierosināti priekšlikumi sistēmas uzlabošanai, ļaujot pārnest 2. līmeņa pensiju uz 1. līmeni, bet cik pietiekami un tālredzīgi tie ir pašreizējā situācijā?

Jābūt sazobē ar ekonomikas tendencēm

Kopumā pensiju sistēma Latvijā ir labi izveidota un liberāla. Iedzīvotājiem ir pieejami gan aktīvi, gan pasīvi pārvaldīti pensiju plāni ar dažādām ieguldījumu stratēģijām, savukārt pensiju pārvaldniekiem ir plašas iespējas izvēlēties, kur līdzekļus ieguldīt. Tomēr pensiju sistēma nav akmenī kalta – gluži pretēji, tai jābūt ciešā sazobē ar ekonomikas un demogrāfijas tendencēm, tādēļ regulāra tās izvērtēšana un pārskatīšana ir ļoti būtiska. Mēs, uzņēmumi, kas iesaistīti pensiju sistēmas nodrošināšanā, labprāt aktīvi līdzdarbojamies tās uzlabošanā un to vēlamies darīt arī nākotnē.

Pensija nav sarunām pateicīga tēma. Statistika rāda, ka cilvēki par savu pensiju neinteresējas, jo tā lielākoties, asociējas ar tālu nākotni un cilvēkam neizprotamu aprēķinu metodiku, kas nosaka pensijas ikmēneša apmēru seniora gados neatkarīgi no mūsu šīsdienas izvēlēm.

Patiesībā viss ir vienkārši – nākotnes pensija katru dienu pamazām "aug", un tā ir atkarīga no diviem galvenajiem lielumiem: mūsu nomaksāto nodokļu apjoma un tā, cik daudz šī nākotnei "uzkrātā" nauda spēs nopelnīt papildus. Jo daļa no mūsu pensijas (t.s. pensijas otrais līmenis) tiek ieguldīta akcijās un vērtspapīros, kas ļauj ne tikai apsteigt inflāciju, bet ilgtermiņā – nodrošināt kapitāla pieaugumu un jūtami lielāku pensiju. Kāpēc par nākotnes pensiju ir svarīgi domāt savlaicīgi un kādi ir būtiskākie lēmumi, kuri jāpieņem katram individuāli, jo ne valsts, ne pensijas pārvaldītājs to cita vietā izdarīt nevar?

Kā izvēlēties savu pensiju pārvaldītāju?

Aizvadītais gads pasaulei bijis politisku, humānu un ekonomisku izaicinājumu pilns. Karam Ukrainā novedot pie inflācijas uzplaiksnījuma, šobrīd mēs piedzīvojam monetārās sistēmas pārprogrammēšanu, un šādā vidē kapitāla vērtības saglabāšana ir liels izaicinājums.

Kur pašreizējos ekonomiskajos apstākļos ieguldīt, lai cīnītos ar inflāciju, un vai šobrīd finanšu tirgos ir pamats kaut nelielam optimismam?

2022. gads ir bijis pagrieziena punkts pasaules ekonomikā – gadiem ilgusī atbalstošā monetārā politika inflācijas rezultātā ir nonākusi strupceļā, izraisot centrālo banku bāzes procentu mērķtiecīgu paaugstināšanu. Šo inflācijas uzplaiksnījumu diemžēl veicināja traģēdija – karadarbība Eiropas kontinentā. Taču var teoretizēt, ka šāds monetāro notikumu pavērsiens kalpojis kā noderīgs attaisnojums centrālajām bankām beidzot izkāpt no negatīvo likmju apburtā loka.

Raugoties vidējā un ilgākā termiņā, ļoti iespējams šis ir veselīgs pavērsiens pasaules ekonomikai, kur naudai un kapitālam ir atgriezta pozitīva vērtība, un tas ir pamats veselīgai kapitāla izvietošanai un produktīvai ekonomiskai izaugsmei. Taču šogad izjutām tikai īstermiņa efektus šai pārejai no viena monetārā režīma uz citu – satricinājumus un perturbācijas, kam finanšu tirgi ir krāšņākais spogulis. Caurmērā visu finanšu aktīvu vērtības ir zemākas kā gada sākumā, īstermiņā iecenojot zemāku ekonomisko izaugsmi un augstāku kapitāla cenu.

Tā intervijā Dienas biznesam atzīst uzņēmuma Livonia Print valdes priekšsēdētāja Janīna Blūma

Poligrāfijas bizness ir sezonāls. Gada pirmajā pusē ir klusā sezona, kad varam satikties, atskatīties uz paveikto un ieskatīties tuvākās nākotnes plānos. Janīnas Blūmas vadītais uzņēmums Livonia Print ir atzīts par eksportspējīgāko komersantu lielo un vidējo komercsabiedrību grupā Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras rīkotajā konkursā Eksporta un inovācijas balva 2015.

Runā, ka Ziemeļvalstu uzņēmēji poligrāfijas jomā ir diezgan konservatīvi un tāpēc ir nokavējuši iespēju ieviest modernās poligrāfijas tehnoloģijas. Vai tiešām Latvija šajā ziņā viņus apsteidz?

Ja pie mums krīze 2008. un 2009. gadā bija reāla, tad kolēģiem Eiropā krīze vairāk bija galvās. Livonia Print 2007. gadā sāka darbību ar pilnīgi jaunām iekārtām. Katru gadu, arī krīzes laikā, esam investējuši iekārtās. Poligrāfijas uzņēmumi ārvalstīs šādas investīcijas nav veikuši. Tāpat Skandināvijas uzņēmumos darba ņēmējiem ir citas prasības pret darba devējiem, piemēram, Zviedrijā poligrāfijas nozares arodbiedrība pieprasīja 35 stundu garu darba nedēļu un 1,5% piemaksu pie darba algas. Līdzīgas prasības ir arī citās Skandināvijas valstīs – Norvēģijā, Dānijā.

Ik pa laikam Eiropas Savienības institūciju dienas kārtībā parādās kādas nozares vai jautājuma vispusīga sakārtošana. Tā tas notika gan ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomu, gan personas datu aizsardzību, kas uzņēmumu ikdienā ienesa virkni jaunu politiku, procedūru un pienākumu. Tagad ir pienācis laiks līdzīgam vingrinājumam arī attiecībā uz digitālo risku pārvaldību finanšu nozarē.

Digitālās darbības noturības regula jeb DORA (Digital Operational Resilience Act), kas stāsies spēkā 2025. gada 17. janvārī, pirmo reizi vienā tiesību aktā apvienos noteikumus, kas attiecas uz digitālo risku finanšu nozarē. Daļa šo noteikumu jau parādās sektorālajos Eiropas Savienības tiesību aktos.

Piemēram, daļa informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) riska pārvaldes noteikumu attiecībā uz maksājumu iestādēm ir iekļauta Maksājumu pakalpojumu direktīvā (PSD2), attiecībā uz ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām – Finanšu instrumentu tirgus direktīvā (MiFID), utt. DORA papildinās jau pastāvošos noteikumus, ieviešot vienotu regulējumu visām finanšu iestādēm.DORA ir piemērojama ļoti plašam finanšu iestāžu lokam, tostarp kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas starpniekiem, un kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Esmu jau ne reizi vien rakstījis, ka finanšu tirgus dalībnieki nevar ilgi iztikt ar vienām un tām pašām ziņām un notikumiem. Lai cik svarīgi būtu notikumi gan cilvēku dzīvē, gan ekonomikā, pienāk brīdis, kad tie iziet no modes un par tiem pārstāj interesēties investori.

Un neviens vairs internetā negaida stundām ilgi, kad parādīsies ziņas vai analizē minimāli pieejamu informāciju par to, kas jau mēnesi visiem ir prātā. Vizuālu apstiprinājumu šim faktam mēs redzējām aprīlī. Ļaujiet atgādināt, kas laika posmā no decembra līdz martam satrauca tirgu - Tramps un viņa politiskie oponenti (un jo īpaši sienas būvniecība uz Meksikas robežas), ASV un Ķīnas tirdzniecības karš, Brexit un ASV FRS monetārās politikas virziens – šīs ir četras iecienītākās tēmas šajā periodā. Pat nelieli jaunumi kādā no šīm jomām tika pavadīti ar strauju tirgus kustību (tomēr Brexit kādā brīdī ieguva tik dīvainu attīstību, ka uz to pārstāja strauji reaģēt). Katrs datums, kas saistīts ar šiem notikumiem, tirgū tika sagaidīts ar iespējami strauju kustību. Tomēr viss pāriet...

Cilvēkam ir tendence pārspīlēt dažādu īstermiņa notikumu ietekmi. Pēdējā laikā pārspīlētu emocionālu reakciju uz dažādiem politiskajiem notikumiem ļoti labi varam redzēt finanšu tirgos

Piemēram, pēc Brexit sākotnēji viss gāzās, bet, kad nāca atklāsme, ka tomēr dzīvosim tālāk, dažādu finanšu aktīvu cenas strauji atguvās. Tāpat arī Donalda Trampa triumfu sākotnēji bija aptvēris milzīgs stress, lai gan tagad visi lielākie ASV akciju indeksi gandrīz katru nākamo dienu spēj aizsniegties līdz jauniem vēsturiskiem maksimumiem.

Aplūkojot šo reakciju, kārtējo reizi, šķiet, var secināt, ka mūsu sugai viena no izteiktajām vājībām ir pārspīlēta reakcija uz īstermiņa notikumiem. Daudzi uzreiz cenšas novērtēt, piemēram, Brexit vai jaunā ASV prezidenta ietekmi, tai piešķirot pārspīlēti lielu lomu. Būtībā arī Volstrītas cenu tendences bīda pūļa gudrība (un pūļa gudrība nav gudrība), kas gan nekāds fenomenāls jaunums nav. Arī investori mazākā mērā uzmanību mēdz pievērst kādiem fundamentāliem rādītājiem, bet lielāku – tam, ko dara citi tirgus dalībnieki.