Melnās piektdienas iepirkšanās trakums visvairāk redzams ASV, bet arvien jūtamāks tas kļūst arī Eiropā un Latvijā

«Strādājot ASV tirgū, Melnā piektdiena ir ļoti nozīmīga, šim periodam mēs gatavojamies visu gadu. Pērn Melnā piektdiena ASV radīja 6,59 miljardus dolāru un arī t.s. Kiberpirmdiena – 6,59 miljardus dolāru. Paredzams, ka šogad klienti ASV iztērēs vēl par 10 līdz 15% vairāk nekā pērn un tiks sasniegti atkal jauni rekordi,» saka Raitis Puriņš, Printful mārketinga vadītājs. Kiberpirmdiena ASV tirgū jau ir kļuvusi nozīmīgāka par Melno piektdienu, un iepirkšanās notiek visu nedēļu, ne tikai vienā vai otrā dienā. Eiropā skaitļi nav tik lieli, taču turpina augt, un eiropieši iepērkas arvien vairāk. To veicina arī Amazon un citu lielo zīmolu popularitāte. Printful paredz, ka gan Melnajā piektdienā, gan Kiberpirmdienā saņems aptuveni divas reizes vairāk pasūtījumu nekā dienu iepriekš.

Melnajā piektdienā, kas ir diena, kad ASV tradicionāli un ar vērienu tiek atklāta Ziemassvētku iepirkšanās sezona, iedzīvotāji tiešsaistē dažādos pirkumos iztērējuši vairāk nekā miljards ASV dolāru, citējot comScore datus, ziņo Reuters.

Tiešsaistē ASV iedzīvotāji šā gada melnajā piektdienā iztērējuši 1,04 miljardus ASV dolāru, kas ir par 26% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā dienā, kad pirkumiem internetā tika iztērēti 816 miljoni dolāru.

Melnajā piektdienā ASV iedzīvotāju visiecienītākais interneta veikals pirkumiem bija Amazon.com, kam seko iepirkšanās portāli, kas pieder tādām kompānijām kā Wal-Mart, Best Buy, Target Corp., Apple u.c.

Tikmēr fiziskajos veikalos melnajā piektdienā tika iztērēti aptuveni 11,2 miljardi ASV dolāru, kas ir par 1,8% mazāk nekā pērn šajā dienā, liecina ShopperTank aplēses.

Pārdošanā par 220 tūkstošiem eiro izlikts klubs Melnā piektdiena, liecina informācija vietnē realat.lv.

Brīvības gatvē esošā kluba platība ir 509 kvadrātmetri, tādējādi par vienu kvadrātmetru tiek prasīti 432,22 eiro.

Sludinājumā norādīts, ka pārdošanas cenā iekļauta visa koncertu tehnika, garderobe, mēbeles utt.

Tāpat sludinājumā norādīts, ka kluba Melnā piektdiena tīrā peļņa mēnesī ir tūkstoš lati.

SIA Jauniešu kultūras centrs MP Club, kas pārvalda klubu Melnā piektdiena 2012. gadā apgrozīja vairāk nekā 44 tūkstošus latu, savukārt peļņa pēc nodokļu nomaksas veidoja 21058 tūkstošus latu, liecina Lursoft dati. Uzņēmuma valdē darbojas Valdis Bēržvads, Deniss Deņisenko, Sergejs Kustovs un Andrejs Tihomirovs.

Dienu pēc Pateicības dienas ASV un citviet pasaulē iestājas Black Friday jeb Melnā piektdiena – diena, kad veikalos preces tiek izpārdotas ar ievērojamām atlaidēm.

Šogad Melnā piektdiena iekrīt 23.novembrī un izpārdošanas šajā dienā rīkos gan tradicionālie veikali, gan arī internetveikali. Laikus šim iepirkšanās drudzim gatavojas arī loģistikas centri.

Fotogalerijā ieskats ASV tirdzniecības giganta Amazon pasūtījumu izpildes centrā Hārtfordšīras grāfistē Lielbritānijā!

Pašlaik Lielbritānijā ir 13 Amazon pasūtījumu izpildes centri, kuros nodarbināti 24 000 cilvēku.

LASI ARĪ:

Bezoss: Kādu dienu Amazon bankrotēs

Lielbritānija no 2020.gada tehnoloģiju gigantiem piemēros jaunu nodokli

Akcija «Melnā piektdiena» (Black Friday) kopš 2005.gada ir bijusi viena no lielākajām iepirkšanās dienām ASV, bet nu šīs akcijas popularitāte sasniegusi arī Latviju - dienas laikā interneta veikals 1A saņēma teju 5000 pasūtījumu par kopējo summu 0,5 miljoni eiro, kas salīdzinot ar pērno gadu ir divas reizes vairāk. informē 1A.LV mārketinga direktors Normunds Namnieks.

Apkopojot 1A pirktāko preču kategorijas šajā akcijā, tās bijušas rotaļlietas, parfimērijas un kosmētikas produkti un dažāda veida tehnika – viedtālruņi, datortehnika un dažādas sadzīves preces.

«Jāatzīst, ka bijām nedaudz pārsteigti par milzīgo klientu interesi - iepriekšējos gados »Melnā piektdiena« nekad nebija izraisījusi tādu ažiotāžu. Lielākais gandarījums, ka šī, pat nedaudz negaidīti populārā akcija, ļāva mums reālos «kaujas» apstākļos pārbaudīt savas modernizētās noliktavas gatavību operatīvi apstrādāt milzīgu daudzumu pasūtījumu un veiksmīgi tās izsūtīt visiem klientiem, ko bija īpaši svarīgi pārbaudīt pirms decembra iepirkšanās buma», skaidro 1A.LV interneta veikalu pārvaldošā uzņēmuma SIA Mobilukss valdes loceklis Mareks Zuika.

Labdarība prasa iedziļināšanos sabiedrības vajadzībās, tā nedrīkst būt formāla, aprobežojoties ar kārtējo saldumu paciņu

Tā uzskata aģentūras Digg Deep MGMT vadītājs, pirmais grupas Prāta Vētra menedžeris Aldis Hofmanis, kurš kopā ar kultūras biedrību Spektrs organizē populārās Ziemassvētku dziesmas Klusa nakts, svēta nakts 200 gadu jubilejas koncertu tūri Latvijas baznīcās.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. decembra laikrakstā Dienas Bizness:

Ar ko tu šobrīd nodarbojies?

Man ir uzņēmums Digg Deep MGMT, kas nodrošina visa veida menedžmenta pakalpojumus mūziķiem, kā arī stratēģisko plānošanu un tehnisko menedžmentu dažādiem projektiem un pasākumiem. Šobrīd strādāju ar vienu no talantīgākajiem šī brīža pianistiem Andreju Osokinu. Piedāvāju arī pakalpojumus mūzikas noskaņas radīšanai veikalos un restorānos. Manu klientu vidū ir, piemēram, Vīna studija, kurai jau sešus gadus veidoju muzikālo fonu. Tā nu ir sagadījies, ka šogad ir Latvijas valsts simtgade, grupai Putni – 25 gadu, bet dziesmai Klusa nakts, svēta nakts – 200 gadu jubileja. Pirms gada vokālās grupas Putni vadītāja Antra Dreģe mani uzrunāja un izstāstīja par ideju organizēt populārās Ziemassvētku dziesmas Klusa nakts, svēta nakts 200 gadu jubilejas koncertu tūri Latvijas baznīcās. Man šķita interesanti salikt kopā klasiskās Ziemassvētku dziesmas un Matīsa Čudara un Jēkaba Nīmaņa mūsdienīgo izpratni par to izpildījumu. Ir radīti gan jaundarbi, gan šīs dziesmas aranžējumi, izmantojot gan viduslaiku mūziku, gan agrīno latviešu komponistu darbus. Piemēram, Matīss Čudars speciāli šiem koncertiem ir radījis muzikālu triloģiju Es nomodā par Tevi palecos ar Ivetas Šimkus, Arvīda Ulmes un Aivara Neibarta vārdiem. Ir tapusi ļoti skaista – reizē akadēmiska un mūsdienīga – Ziemassvētku programma, koncerti notiks septiņās Latvijas baznīcās, uz tiem bez maksas tiks aicināti arī maznodrošinātie un daudzbērnu ģimenes. Pirmssvētku laikā, kad visapkārt valda iepirkšanās bums, starp mums ir cilvēki, kuriem nepietiek naudas savām primārajām vajadzībām, nemaz nerunājot par iespēju garīgi bagātināties. Tāpēc mēs vēlamies iespēju robežās uz šiem koncertiem aicināt tos cilvēkus, kuri paši to nevarētu atļauties. Plānojam, ka 20–30% no visiem koncertu apmeklētājiem būs trūcīgie Latvijas iedzīvotāji. Mēs aicinām uzņēmējus atbalstīt mūsu iniciatīvu, iegādājoties biļetes, kuras tiks nogādātas adresātiem. Šobrīd ir atsaukušies divi uzņēmēji, kuri ir vēlējušies palikt anonīmi. Priecāsimies, ja mūsu iniciatīvai pievienosies vēl kāds.

#Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties, kā picērijā Pica Rīga top vistas filejas pica.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties, kā picērijā Pica Rīga top vistas filejas pica.

Pica Rīga dibināta 2016.gada janvārī. Sākotnēji uzņēmums pieņēma tikai pasūtījumus, taču tad atvēra arī picēriju Rīgā, Strēlnieku ielā.

Tiesa gan, pasūtījumi aizvien kopējos pārdošanas apjomos dominē, taču piektdienas vakaros un sestdienās arī picērija ir pārpildīta, cilvēki zvana, lai rezervētu vietu, taču viss jau ir pilns, stāsta kompānijas īpašnieks Normunds Bērziņš.

Patlaban Pica Rīga piedāvājumā ir vairāk nekā desmit picas, picu piedāvājums ik pa laikam tiek pārskatīts, taču lielākoties saglabājas stabils. Starp interesantākajām picām uzņēmuma klāstā ir melnā pica ar mīdijām, kā arī pica ar strausa gaļu. Pirms kāda laika no piedāvājuma izņemts viens picas veids, kurā bija iekļauta liellopu gaļa, paipalu olas un citas sastāvdaļas.

Neticami, bet vairāk nekā ceturtā daļa britu jau ir izdzīvojuši Ziemassvētku iepirkšanās drudzi, ziņo BBC.

Liela daļa britu līdz oktobra beigām jau ir sapirkuši vairumu no iecerētajām dāvanām. Ar to gan šī tauta ir unikāla, jo tik augsts rādītājs nav novērots nevienā citā Eiropas valstī.

Aptauju pasūtījis vietnes VoucherCodes.co.uk mazumtirdzniecības izpētes centrs.

Tā rāda, ka 11 procenti britu Ziemassvētku iepirkšanos sāk septembrī vai pat agrāk un vēl 18 procenti to paveikuši pagājušajā mēnesī. 32 procenti iepirksies novembrī, bet atlikušie 39 procenti - pēdējā brīdī decembrī.

Domājams, ka britu čaklums saistīts ar vēlmi sadalīt izmaksas ilgākā laika posmā un izmantot dažādas mazumtirgotāju piedāvātās akcijas. Jo labāk tiek izplānota Ziemassvētku iepirkšanās, jo mazākas raizes par to, kā izdzīvot janvārī. Savu lomu šajā tendencē spēlē arī tādas vispasaules iepirkšanās akcijas kā Black Friday, kas tradicionāli notiek novembrī.

Novembra nakts lielā izpārdošana, Ziemassvētku atlaides, maza atelpa un priekšā jau Jaunā gada plauktu tīrīšana. Tuvojas gada lielākais iepirkšanās maratons. Neskatoties tu to, ka iedzīvotāji samazinājuši dažādus tēriņus, lai kompensētu dzīves dārdzību, piemēram, izdevumus izklaidei un ceļošanai, kā arī citus ikdienas izdevumus, svētkus neviens nav atcēlis un vairums tos gribēs izbaudīt. Lai piesaistītu maksimāli daudz pircēju, nepieciešams nodrošināt pēc iespējas labāku klienta pieredzi – pārskatīt, cik ērti un ātri var iepirkties jūsu e-veikalā.

Ja e-veikals, tad cik viegli ir tikt pie preces?

Iepirkšanās no vienas puses ir ļoti vienkāršs process, no otras – tā ietver ļoti svarīgu sastāvdaļu – savas naudas nodošanu cita rokās un uzticību, ka pretī tiks saņemta prece vai pakalpojums. Vienkārši tas ir, ja apmaiņa notiek klātienē, tomēr uzticības faktors spēlē nozīmīgāku lomu, ja iegāde notiek internetā. Līdz ar to katram tirgotājam būtu jārūpējas, lai no pirmā acu uzmetiena ir skaidrs, ka veikals ir uzticams. Profesionāls mājaslapas dizains, plaši un gramatiski pareizi produktu apraksti, informācija par uzņēmumu – tās ir pamata lietas. Nepieciešams arī pietiekami detalizēti aprakstīt, kādā veidā ir iespējams tikt pie preces jeb norādīt piegādes iespējas. Tāpat klientam būs svarīgi zināt, kādā veidā var sazināties ar veikala klientu apkalpošanu. Bieži ir situācijas, kad preci vajag uzreiz, tāpēc ir svarīgi klientam sniegt skaidrojumu par piegādes ilgumu.

"Melnās piektdienas" iepirkšanās drudzim nav izdevies kāpināt tirgotāju akciju vērtību, kas liecina, ka investorus šis pasākums nepārliecina, secina Lielbritānijas investīciju uzņēmuma "AJ Bell" finanšu direktors Rass Moulds, ziņo BBC.

Atklāti sakot, "Melnā piektdiena" nav vairuma uzņēmumu lielā peļņas diena kā dažiem varētu šķist. Lai gan šī akciju diena veicina pārdevēju apgrozījuma kāpumu, investoriem svarīgāka par apgrozījumu ir peļņa. Uzņēmumu īstais izaicinājums ir gada garumā pārdot pēc iespējas vairāk produktu par pilno cenu, norāda R.Moulds.

"Melnās piektdienas" galvenais mērķis ir veikalos ievilināt pircējus, cerībā, ka cilvēki iegādāsies arī kādu produktu par pilnu cenu. "Vai tas nostrādās, redzēt varēs pēc tam," piemetina finanšu eksperts.

Piektdien, 24.novembrī daudzās pasaules valstīs, tostarp arī Latvijā norisinās savulaik ASV ieviestā Black Friday jeb Melnā piektdiena, kad veikalos un tirdzniecības centros notiek preču izpārdošanas ar lielām atlaidēm.

Izpārdošanas šajā dienā rīko gan tradicionālie veikali, gan arī internetveikali. Taču pēdējie gatavojas vēl kādam notikumam – pirmdien, 27.novembrī notiks Cyber Monday jeb kiberpirmdiena, kad izpārdošanas rīkos daudzi internetveikali.

Laikraksts Dienas Bizness piektdien ziņo, ka pēdējos gados šādas akcijas mēģina iedzīvināt arī Latvijā.

Iepirkšanās drudzi fotogrāfijās skatiet galerijā!

Uzņēmēji izmanto masu psihozi, lai kārtējo reizi mēģinātu nopelnīt. «Vārās» kinoindustrija, bunkuru ražotāji un interneta tirgotāji, vēsta laikraksts Diena.

Daudziem uzņēmējiem ir kārdinājums pasaules gala tēmu likt lietā mārketingā, jo galu galā tā ir vēl viena «pēdējā iespēja» un «karstā tēma», sacījis psihoterapeits Ansis J. Stabingis. Viņš piebildis, ka rodas pretruna - ja pats uzņēmējs tic pasaules galam, tad nav jēgas nopelnīt vairāk naudas, ko tērēt «pēc tam», bet, ja pats netic, «spiest» uz citiem, kuri tic, arī nav pārāk «sakarīga pozīcija».

Uzņēmēju iespējas «vārīties» uz pasaules gala rēķina izpaužoties kā konservu, petrolejas un sveču izķeršana Krievijā vai Sičuaņas provincē Ķīnā. Citur pasaulē ārkārtas situāciju nozare attīstījusies daudz nopietnāk - acīmredzot ar faktu, ka iespējamais tehnosabrukums 2000. gadā jeb Y2K fenomens izrādījās «pīle», nepietika, raksta Diena.

Interneta veikals Latvijā 1a.lv noliktavas modernizācijā investējis vairāk nekā 200 000 eiro, informē uzņēmumā.

Sekojot e-komercijas attīstības tendencēm, uzņēmums gan būtiski palielinājis noliktavas platību, gan ieviesis jaunus tehnoloģiskos risinājumus, kas ļauj apstrādāt pat trīskāršu pasūtījumu apjomu. Noliktavas platība paplašināta par 2000 m2, ieviestas inovatīvas un jaudīgas tehnoloģijas, kas ļauj apstrādāt pat trīs reizes lielākus preču apjomus nekā pērn pie tāda paša resursu skaita.

Uzņēmumā atzīmē, ka jaunā noliktavas infrastruktūra darbības efektivitāti jau apliecinājusi «Melnā piektdiena» (Black Friday) akcijas laikā aizvadītajā nedēļas nogalē. Tās laikā interneta veikals saņēma teju 5000 pasūtījumu dienā, kas ir dubults apjoms, salīdzinot ar gadu iepriekš. Tikmēr paredzams, ka šī gada decembrī tiks izsūtītas līdz pat 200 000 preču vienības visā Baltijā, un modernizētā noliktava ļaus operatīvi apstrādāt lielo pasūtījumu daudzumu, lai preces ātri un veiksmīgi nosūtītu klientiem.

Piektdienā, kas iekrīt pēc Pateicības dienas, amerikāņi tradicionāli ar vērienu atklāj Ziemassvētku iepirkšanās sezonu.

Šī diena guvusi «melnās piektdienas» (black friday) apzīmējumu. Taču tirgotājiem diena nemaz nav tik «melna» - gluži pretēji, tā tiek uzskatīta par aktīvāko tirdzniecības dienu visa gada garumā.

Mazumtirgotāji, ieskaitot nozares ietekmīgākos spēlētājus, nereti šajā dienā piedāvā atlaides.

Oficiāli šī diena nav brīvdiena, taču daudzi darba devēji, kas nedarbojas tirdzniecības jomā, saviem padotajiem piešķir brīvdienu, izprotot tradīcijas nozīmīgumu.

Piedāvājam ielūkoties «iepirkšanās neprātā», kas šodien valda ASV.

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties AS «Latvijas Maiznieks» ražotnē, lai redzētu kā top rudzu maize.

«Latvijas Maiznieks» ceptuve atrodas Daugavpilī un nepārtraukti darbojas jau kopš 1968. gada. Laika gaitā tā piedzīvojusi vairākas pārmaiņas, un, mērot pēc apgrozījuma, kas pērn sasniedza 28,72 miljonus eiro, tā ir lielākā maizes ražotne valstī. Savukārt uzņēmuma peļņa bija 680 000 eiro.

Uzņēmumā strādā vairāk nekā 270 darbinieki.

Jau ziņots, ka, saskaņā ar «Latvijas maiznieks» valdes locekļa Māra Daudes teikto, pēdējos desmit gados uzņēmumam ikviens gads ir aizvadīts ar apgrozījuma pieaugumu un arī uz 2019.gadu «Latvijas maiznieks» raugās pozitīvi.

Uzņēmuma maizes meistari – tehnologi – seko līdzi dažādiem jauninājumiem, ceptuvē ieviešot tehnoloģijas, taču vienlaikus saglabājot latviešu maizes cepšanas tradīcijas un ierasto garšu. Jaunums ir diedzētu graudu iekļaušana starp izejvielām - tos izmanto jaunās maizes sērijas «Latvijas Graudu maize» ražošanā, kuras sastāvā, pateicoties šiem īpaši fermentētajiem graudiem, ir samazināts cukura daudzums.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv piedāvā ielūkoties SIA «Skrīveru pārtikas kombināts» ražotnē, kur top konfektes «Gotiņa» ar kaņepēm.

SIA «Skrīveru pārtikas kombināts» ir dibināts 1956. gadā un ir pirmā vieta Latvijā, kur vairāk nekā pirms 60 gadiem sāka ražot konfektes «Gotiņa». Tagad SIA «Skrīveru pārtikas kombināta» ēkās un uzņēmumā saimnieko skrīverieši Baiba un Aigars Lūši. Tas ir ne tikai viņu ģimenes bizness, bet arī viņu sirdsdarbs jau trešajā paaudzē. Aigaram Skrīveru Pārtikas Kombināts savulaik bija pirmā darba vieta - tāpat kā viņa vecākiem un tagad pašu bērniem.

Konfekšu receptūra gadu gaitā ir mainījusies un pilnveidota, Skrīveru «Gotiņas» ir ražotas «Skrīveru pārtikas kombinātā». Šobrīd konfektes tiek ražotas pēc uzņēmuma 70. - 80.gadu autentiskās receptūras un tehnoloģijas .

Tirdzniecības centrs internetā 220.lv nācis klajā ar vērienīgu piedāvājumu pircējiem – bezmaksas piegādēm uz pakomātiem visā Latvijā. Līdz šim 220.lv Marketplace izdevies pulcēt ap 4000 Baltijas valstu un Somijas uzņēmēju, un tas vēl nav viss. 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols uzskata, ka Latvijas uzņēmēji kopā var turēties pretī globālo tirdzniecības milžu iespējām.

Ko uzņēmums pēdējo piecu gadu laikā, kopš attīstījis Marketplace, paveicis, šobrīd attīsta un darīs nākotnē, to stāsta 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols.

Pandēmijas periods no 2020.gada līdz 2022.gadam bija īpašs posms visā tiešsaistes pārdošanā, mainot iedzīvotāju paradumus, sekmējot strauju pieprasījuma pieaugumu, radot izaicinājumus piegādes ķēdēm. Kā pēc pandēmijas laika mainījies 220.lv darbs, un kādas atziņas un secinājumus uzņēmums guva šajā pandēmijas laikā?

Pandēmijas laika lielākais izaicinājums bija preču piegādes līdz gala pircējam. Īsā laika periodā strauji palielinājās pieprasījums un radās situācijas, kad prece ir noliktavā, tā ir pasūtīta, bet kurjers, kas varētu to piegādāt, ir rezervēts jau divas nedēļas uz priekšu. Tā bija sarežģīta situācija, ka ir prece, ir pircējs, bet nav, kas piegādā. Tobrīd mēs pieņēmām lēmumu skaitliski palielināt savu fizisko veikalu tīklu un preču saņemšanas punktus, kas bija vienīgais veids, kā veicināt, lai pircējiem ir iespēja preces saņemt viņiem ērtā laikā. Toreiz veikaliem bija liegumi, tāpēc, ievērojot visus drošības un higiēnas nosacījumus, garantējām preču saņemšanu klātienē, ko pircēji ļoti novērtēja konkrētajos apstākļos. Vienlaikus loģistikas uzņēmumi investēja savā attīstībā, tāpēc, beidzoties pandēmijai, loģistikas uzņēmumi bija veikuši tehnoloģisku lēcienu. Praktiski tas nozīmēja, ka paciņas patērētājs var saņemt krietni ātrāk un saņemšanas punktu skaits ir būtiski pieaudzis. Pakomātu skaits Latvijā pandēmijas laikā būtiski palielinājās, un mēs nonācām pie secinājuma, ka preču saņemšanas punktu nepieciešamība ir jāpārvērtē, jo pakomātu piegāžu izmaksas bija kļuvušas krietni izdevīgākas. Turklāt pēc pandēmijas bija bažas, ka interneta darījumu vai pirkumu skaits saruks, bet varu teikt, ka šīs bažas nav piepildījušās un pircēji turpina iepirkties internetā. Taču kopumā e-komercijā situācija ir kļuvusi saspringtāka un attīstības temps mērenāks. Mēs atšķiramies ar to, ka esam tirdzniecības platforma, kas apvieno daudzu uzņēmēju darbību, tādēļ ir mazliet vieglāk, bet vienam uzņēmējam - izaicinoši. Kopējais secinājums no pandēmijas laika ir nemitīgi uzraudzīt pircēju paradumu maiņu, kādas ir globālās tendences, un jācenšas aktīvi pielāgoties. Tie uzņēmumi, kuri to spēs, izdzīvos.

Brīvdienās, tirdzniecības centros strādājošajos pirmās nepieciešamības preču veikalos cilvēki bez Covid-19 sertifikāta iepirkties nevarēs, tādējādi tirgotājiem radīti stingrāki ierobežojumi nekā lokdauna laikā.

Tādu secinājumu, izvērtējot Ministru kabineta sēdē 9. novembrī apstiprinātos grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, paredzot epidemioloģiskās drošības prasības no 15.novembra, kad būs beidzies iepriekš noteiktais stingrais mājsēdes periods, izdara Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

No 15.novembra atcels īpaši stingros Covid-19 ierobežojumus 

No nākamās pirmdienas, 15.novembra, Latvijā tiks atcelti Covid-19 dēļ noteiktie īpaši stingrie...

Paredzēts, ka no 15.novembra visi pakalpojumi tiks sniegti tikai epidemioloģiski drošā vidē, izņemot būtiskos pakalpojumus, kas var tikt sniegti arī personām bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātiem. Tāpat arī bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātiem varēs apmeklēt veikalus, kas tirgo pirmās nepieciešamības preces un kuru platība nepārsniedz 1 500 m2, pārējās tirdzniecības vietas pakalpojumus sniegs tikai epidemioloģiski drošā režīmā.

"Būtiski, gandrīz uz pusi, samazināts nevakcinētajiem pieejamo pirmās nepieciešamības veikalu skaits un viņi nevarēs iepirkties arī grāmatu, ziedu un elektronisko preču veikalos. Ņemot vērā tendenci mazināties saslimstībai, loģiski gaidīt pretējo - vairāk atvērtu veikalu. Tā Lietuvā, kur slimo vairāk nekā Latvijā, atļauts strādāt visiem veikaliem "zaļajā" režīmā, Latvijā tikai darbdienās. Nerunājot par Igauniju, kur ierobežojumi ir tikai m2", skaidro LTA prezidents Henriks Danusēvičs.

Asociācija turpinās diskusiju ar Veselības ministriju, lai samazinātu pieļaujamo kvadrātmetru skaitu uz vienu pircēju no pašlaik spēkā esošajiem 25 m2 uz 15 m2. Latvijas Tirgotāju asociācija piedāvā palielināt atbalsta apmēru Covid-19 krīzē cietušajiem mazākiem industrijas strādājošiem uzņēmumiem, kuru vidējais apgrozījums mēnesī pēc 2020.gada datiem ir līdz 20 000 eiro. LTA uzskata, ka atbalsta apmēram jābūt 90% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī, nosākot apmēra minimumu, kā 75 % no uzņēmuma kritumā un maksimumu – 100 % no uzņēmumu krituma. Šī uzņēmumu grupa LTA jau iepriekš vērsa Ekonomikas ministrijas uzmanību uz nesamērīgi mazo, salīdzinoši ar Covid-19 krīzes laikā zaudējumiem, un atbalsta apmēru.

Pārējiem uzņēmumiem atbalsta apmēram LTA ieskatā jābūt 60% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī, nosākot apmēra minimumu, kā 50 % no uzņēmuma kritumā un maksimumu – 75 % no uzņēmumu krituma.

Jau vēstīts, ka no 15.novembra līdz ārkārtējās situācijas beigām nākamā gada 11.janvārī "nedrošajā režīmā" jeb bez Covid-19 sertifikātu uzrādīšanas turpinās darboties tikai pirmās nepieciešamības veikali, otrdien nolēma valdība.

Bez Covid-19 sertifikātiem būs pieejami tirdzniecības pakalpojumi iekštelpās, ja kopējā apmeklētājiem publiski pieejamā telpu platība nav lielāka par 1500 kvadrātmetriem un ja ir atsevišķa ieeja, varēs darboties pārtikas veikali, medicīnas preču veikali, optikas veikali, dzīvnieku barības veikali, preses tirdzniecības vietas, higiēnas preču veikali.

Šajās tirdzniecība vietās, izņemot aptiekas, jānosaka tāds maksimālais apmeklētāju skaits, lai nodrošinātu ne mazāk kā 25 kvadrātmetri no publiski pieejamās iekštelpu platības uz apmeklētāju. Savukārt aptiekās, kas veic vakcināciju pret Covid-19 vai izsniedz testēšanas sertifikātus, noteikta prasība vienai personai nodrošināt ne mazāk kā 15 kvadrātmetrus no publiski pieejamās telpu platības.

Tāpat epidemioloģiski nedrošā vidē jeb "sarkanajā" drošības režīmā strādās - degvielas uzpildes stacijas, autoostas un dzelzceļa stacijās esošās biļešu tirdzniecības kases, kurās tiek pārdotas biļetes tikai uz iekšzemes maršrutiem, kā arī tirgi ārtelpās un ielu tirdzniecības vietas, tirdzniecības pakalpojumu sniedzējam un pircējiem ielu tirdzniecības vietās un atklātā tirgus teritorijā tirdzniecības laikā lietojot sejas maskas.

Tikmēr pretēji - "zaļajā" režīmā jeb ar Covid-19 sertifikātu - tirdzniecības pakalpojumus varēs sniegt jebkurā tirdzniecības vietā iekštelpās, nosakot tādu maksimālo apmeklētāju skaitu, lai nodrošinātu ne mazāk kā 15 kvadrātmetri no publiski pieejamās iekštelpu platības uz apmeklētāju, kā arī lietojot mutes un deguna aizsegus.

Tāpat tikai ar sertifikātiem no 15.novembra klientus varēs apkalpot arī telekomunikāciju preču veikalos un grāmatnīcās, kas "lokdauna" laikā ir pieejami pakalpojumi ikvienam.

Visās tirdzniecības vietās iepirkšanās līdzekļu, tai skaitā grozu, ratu vai tirdzniecības dalībnieka nodrošināto iepirkšanās somu skaits kopā nedrīkst pārsniegt maksimāli atļauto apmeklētāju skaitu tirdzniecības vietā. Ja tirdzniecības vietā tiek nodrošināta iepirkšanās līdzekļu pieejamība apmeklētājiem, atrašanās tirdzniecības vietā bez iepriekš minētajiem iepirkšanās līdzekļiem ir aizliegta.

Tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietu darba laiks noteikts no plkst.6 līdz plkst.21, izņemot pirmās nepieciešamības preču veikalus, kas drīkst darboties bez darba laika ierobežojumiem.

Tāpat uz visu ārkārtējās situācijas laiku aizliegta ielu tirdzniecības organizēšana, piemēram, gadatirgu, Ziemassvētku tirdziņu un tam līdzīgu tirdzniecības pasākumu organizēšana.

Savukārt brīvdienās un svētku dienās aizliegta tirdzniecības pakalpojumu sniegšana tirdzniecības centros, kur telpu platība ir virs 1500 kvadrātmetriem un ir vismaz piecas tirdzniecības vietas, izņemot iepriekš minētās pirmās nepieciešamības tirdzniecības vietas un pirmās nepieciešamības pakalpojumu sniegšanas vietas. Vienlaikus tirdzniecības centros brīvdienās un svētku dienās atļauta būs arī tādu pakalpojuma sniegšanas vietu un tirdzniecības vietu darbība, kurām ir atsevišķa ieeja un tiek nodrošināta apmeklētāju plūsmas nodalīšana no tirdzniecības centra koplietošanas telpām.

Vienlaikus attālināti iegādāto preču izsniegšana iekštelpās tirdzniecības vietās, kas strādā epidemioloģiski drošā vidē, jāorganizē, nodrošinot atsevišķu apmeklētāju plūsmu, kas pilnībā tiek nodalīta no epidemioloģiski drošā vidē sniegtajiem tirdzniecības pakalpojumiem un ar atsevišķu ieeju, vai arī izsniedzot preces ārpus telpām.

Skaistākajos un gaidītākajos svētkos vēlamies pārsteigt savus tuviniekus ar izsapņotām dāvanām, bet bieži vien rodas dilemma – kur meklēt un iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai nebūtu krietni jāpārmaksā. Salīdzinot cenas ar ārzemju interneta veikaliem, var pamanīt, ka to pašu preču cenas mūsu zemē bieži ir daudz augstākas, bet preču sortiments ne tik plašs. Daudziem ārzemju e-veikaliem nav piegādes uz Latviju, bet apķērīgi pircēji ir raduši risinājumu, kā iegādāties preces par labāku cenu un reizēm pat uzsākt savu biznesu.

Par risinājumu ir kļuvusi preču pārsūtīšanas platforma „PercEU”, kas veiksmīgi darbojas jau piecus gadus. Tā piedāvā lielisku iespēju dažādas preces no ārzemju interneta veikaliem atvest lētāk. „PercEU” darbību sāka ar sūtījumu piegādi no Vācijas e-veikaliem, bet tagad piedāvā iepirkšanos jau 8 valstīs! Pavasarī sākta sūtījumu piegāde no Spānijas, bet šoruden valstu sarakstu papildināja Nīderlande.

Toms Bacis, kas dibinājis un vada SIA PERCEU, „PercEU” projekta pārvaldītāju, apgalvo, ka populārākais sūtījumu virziens ir no Vācijas un Polijas interneta veikaliem, kas var piedāvāt labākas cenas ne tikai izpārdošanu laikā.

Šogad pirmssvētku laikā iedzīvotāju aktivitāte tirdzniecības centros un internetā ir augsta, atklāja aptaujātie nozares pārstāvji.

Tirdzniecības centra "Domina Shopping" direktore Dina Bunce pauda, ka precīzus datus par decembri pagaidām nevar sniegt, jo mēnesis vēl nav noslēdzies, tomēr jau tagad vērojamas pozitīvas tendences.

"Ja vērtējam apmeklētāju plūsmas rādītājus, tad precīzus datus par decembri pagaidām nevaram sniegt, jo mēnesis vēl nav noslēdzies. Taču jau skaidri redzam pozitīvu tendenci, kurai piekrīt arī mūsu nomnieki – ņemot vērā, ka jau decembra pirmajās divās nedēļās sasniedzām aizvadītā gada teju visa decembra rezultātu, mēneša beigās rādītāji būs vēl augstāki. Savukārt, ja atskatāmies uz novembri, kas sakrita ar brīdi, kad veikalos sāka parādīties sezonālās Ziemassvētku preces, pircēju plūsma tad bija par +101% lielāka nekā 2021. gada novembrī," norāda D.Bunce.

Valdības ieviestie aizliegumi 23 dienām izskatās kā kārtējais lielais un unikālais eksperiments.

Jau esam pieredzējuši citur neredzētus ierobežojumus vai stingrākus nodokļus. Ierēdņiem patīk administrēt. Tāpēc arī konsultācijas ar ekspertiem un nozarēm ir fragmentāras un epizodiskas, savukārt, aizliegto preču saraksti neizprotami un neloģiski.

Salīdzinājumam, piemēram, Francijā uz šodienu saslimušo skaits ir divarpus reizes lielāks kā Latvijā (3,63% pret 1,49%), bet visi veikali ir atvērti. Uz pircēju noteikti 8m2, lielveikalos (virs 400m2) jāuzrauga apmeklētāju skaits. Savukārt, Zviedrijā (3,49% saslimušo) “cilvēki aicināti atturēties no veikalu un tirdzniecības centru apmeklējumiem”. Kaimiņvalstī Igaunijā (1,51%) nav nekādu aizliegumu, bet ar šodienu atļauti brīvdienu lidojumi uz 15 valstīm. Preču ierobežojumu valstis ievieš, galvenokārt, sākot ar 25.decembri līdz 10.janvārim. Piemēram, Polijā (3,08%) Ziemassvētku iepirkšanās tika atļauta, ierobežojot tikai pircēju skaitu.

Idejas ģimenes locekļu un radu Ziemassvētku dāvanām, ko varat iegādāties arī pēdējā brīdī

Dāvanas

Līdz Ziemassvētku vakaram palikušas vairs tikai dažas dienas, un ne visiem izdevies īstenot apņemšanos šogad sagādāt dāvanas laikus. Visu vēl var vērst par labu, pat nešturmējot veikalus un nenīkstot rindās. Internetveikalu ekspansija mainījusi iepirkšanās ieradumus, un tagad dāvanas pašas ierodas pie jums. Piemēram, Lattelecomveikals.lv pirmssvētku laikā daudzas no tām par velti piegādā līdz pašām namdurvīm.

Piedāvājam dažas idejas, kā iepriecināt tuviniekus svētkos ar atbilstošām dāvanām. Pat ja ģimenē esat vienojušies izvairīties no apdāvināšanās, decembra nogale ir ļoti piemērots laiks dažādu preču iegādei, jo šajā laikā daudzas preces nopērkamas ar tādām atlaidēm, kādas citos mēnešos neredzēsiet.

Alus patērētāju paradumi pēdējā laikā izteikti mainās – šogad par aptuveni 8% ir pieaudzis ekskluzīvā alus tirgus segmenta īpatsvars.

To liecina kompānijas Nielsen pētījums. AS Aldaris, kas ir viens no lielākajiem uzņēmumiem, kuri strādā alus un bezalkoholisko dzērienu nozarē, pieprasījums šajā segmentā audzis par 50%. Līdzīgu pieaugumu segmentā nākamgad paredz arī SIA Valmiermuižas alus.

Alus nozarei kopumā 2018. gads nesis ne vienu vien jaunumu. Piemēram, 1. martā tika paaugstināts akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem. Alus cenu ietekmēja arī PET iepakojuma aizliegums. Šā gada pirmajā ceturksnī pārdotā alus daudzums samazinājās. Pēc karstās vasaras var secināt, ka 2018. gads alus nozarē aizvadīts samērā veiksmīgi, apliecināja Latvijas Alus darītāju savienībā.

Dažādu administratīvo slogu ietekmē alus cenas veikalos aug, un tas notiek vienlaikus ar patērētāju meklējumiem pēc jaunām, ekskluzīvām garšām. Dienas Bizness aptaujā konstatēja, ka daļa patērētāju savas prasības paaugstinājuši tieši cenas pieauguma dēļ.

Dāvanu meklējumos apmulsušajiem Lattelecom e-veikalā palīdz virtuālā konsultante Anete

Pirmssvētku nedēļās ikviens var gūt ieskatu, kā drīzā nākotnē Ziemassvētku iepirkšanos atvieglos viedi digitālie palīgi. Tehnoloģiju uzņēmuma Lattelecom e-veikalā decembrī rosās virtuālā konsultante Anete, iesakot klientiem piemērotākās dāvanas, stāstot par piegādes iespējām un atbildot uz citiem jautājumiem par pirkšanu un norēķināšanos.

Anete piedāvā gatavus scenārijus, lai iepirkšanās un citu jautājumu atrisināšana būtu maksimāli vienkārša, piemēram, izvēlēties dāvanu konkrētam saņēmējam – bērniem, vecākiem vai otrai pusītei. Lai sāktu sarunu, jādodas uz e-veikalu un čatā jāuzrunā Anete, izvēloties kritēriju, pēc kura atlasīt dāvanu, piemēram, kam vēlas to pasniegt. Balstoties uz izvēlēto scenāriju, Anete uzdos papildu jautājumus un piedāvās iespējamos dāvanas variantus. Palīdzību var saņemt arī citos jautājumos, piemēram, uzzināt, kur atrodas tuvākais veikals, par piegādes termiņiem un citiem nosacījumiem svētku laikā. Nepagurusi, apkalpojot vienu klientu pēc otra, Anete ievērojami atvieglo uzņēmumā strādājošo konsultantu darbu saspringtajā pirmssvētku laikā.