Latvijā piektdien, 2.augustā, reģistrēts ASV tiešsaistes tirdzniecības kompānijas «Amazon» datu centrs SIA «Amazon Data Services Latvia», liecina «Firmas.lv» informācija.

«Amazon Data Services Latvia» pamatkapitāls ir 50 000 eiro, bet tās vienīgais īpašnieks ir ASV jaunuzņēmumu jeb «start-up» kompānija «A100 ROW Inc». Kompānijas valdē iecelts Īrijas pilsonis Martins Keisijs Malakijs (Martin Casey Malachy).

Jaundibinātās «Amazon Data Services Latvia» juridiskā adrese ir Vīlandes ielā 6-4.

Informācija «Amazon» mājaslapā liecina, ka «Amazon Data Services» nodrošina datu glabāšanu jeb mākoņpakalpojumus.

LETA jau ziņoja, ka «Amazon» peļņa 2019.gada otrajā ceturksnī sasniedza 2,6 miljardus ASV dolāru (2,3 miljardus eiro), kas ir par 4% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, bet mazāk nekā bija prognozējuši analītiķi.

Savukārt «Amazon» ieņēmumi šogad otrajā ceturksnī bija 63,4 miljardi ASV dolāru, kas ir par 20% vairāk nekā gadu iepriekš. Tostarp 38% apgrozījuma kāpums bija platformai «Amazon Web Services», kas piedāvā mākoņdatošanas pakalpojumus uzņēmumiem. Kompānijas ieņēmumi no attiecīgajiem pakalpojumiem šogad otrajā ceturksnī veidoja 8,4 miljardus ASV dolāru.

Interneta tirdzniecības uzņēmuma "Amazon" dibinātājs Džefs Bezoss pirmdien oficiāli atkāpās no uzņēmuma vadītāja amata, to nododot Endijam Džasijam, kurš ir "Amazon" meitasuzņēmuma "Amazon Web Services" vadītājs.

Džasijs 1997.gadā sāka strādāt "Amazon" kā mārketinga menedžeris, bet 2003.gadā nodibināja "Amazon Web Services".

Bezoss 1994.gada 5.jūlijā savā garāžā nodibināja "Amazon" kā grāmatu interneta tirdzniecības kompāniju. 27 gadu laikā viņš to attīstīja par 1,77 triljonu dolāru vērtu tehnoloģiju milzi, kas dominē interneta mazumtirdzniecībā, kā arī iesaistījies mūzikas un televīzijas straumēšanā, mākoņdatošanā, robotikā, mākslīgā intelekta izstrādē un citās operācijās.

"Amazon" tagad ir viens no ASV pieciem lielākajiem informācijas tehnoloģiju uzņēmumiem līdz ar "Google", "Apple", "Microsoft" un "Facebook".

Bezoss februārī paziņoja, ka ir nolēmis gada trešajā ceturksnī atstāt uzņēmuma vadītāja amatu, to nododot Džasijam, un pāriet uz "Amazon" padomes izpildpriekšsēdētaja amatu.

Melnās piektdienas iepirkšanās trakums visvairāk redzams ASV, bet arvien jūtamāks tas kļūst arī Eiropā un Latvijā

«Strādājot ASV tirgū, Melnā piektdiena ir ļoti nozīmīga, šim periodam mēs gatavojamies visu gadu. Pērn Melnā piektdiena ASV radīja 6,59 miljardus dolāru un arī t.s. Kiberpirmdiena – 6,59 miljardus dolāru. Paredzams, ka šogad klienti ASV iztērēs vēl par 10 līdz 15% vairāk nekā pērn un tiks sasniegti atkal jauni rekordi,» saka Raitis Puriņš, Printful mārketinga vadītājs. Kiberpirmdiena ASV tirgū jau ir kļuvusi nozīmīgāka par Melno piektdienu, un iepirkšanās notiek visu nedēļu, ne tikai vienā vai otrā dienā. Eiropā skaitļi nav tik lieli, taču turpina augt, un eiropieši iepērkas arvien vairāk. To veicina arī Amazon un citu lielo zīmolu popularitāte. Printful paredz, ka gan Melnajā piektdienā, gan Kiberpirmdienā saņems aptuveni divas reizes vairāk pasūtījumu nekā dienu iepriekš.

Interneta tirdzniecības uzņēmuma "Amazon" dibinātājs Džefs Bezoss otrdien paziņoja, ka viņš šī gada trešajā ceturksnī atstās uzņēmuma vadītāja amatu, to nododot Endijam Džasijam, kurš ir "Amazon" meitasuzņēmuma "Amazon Web Services" vadītājs.

57 gadus vecais Bezoss sacīja, ka viņš pāries uz "Amazon" padomes izpildpriekšsēdētaja amatu.

Ziņa par gaidāmo Bezosa demisiju izskanējusi pēc "Amazon" ziņojuma, ka uzņēmuma peļņa pēdējā ceturksnī vairāk nekā divkāršojusies līdz 7,2 miljardiem ASV dolāru, bet ieņēmumi pieauguši par 44% līdz 125,6 miljardiem dolāru. To veicināja jaunā koronavīrusa pandēmija, kuras dēļ ievērojami pieaudzis interneta tirdzniecības apjoms visā pasaulē.

Bezoss vēstulē "Amazon" darbiniekiem rakstīja, ka viņš turpinās "iesaistīties svarīgās "Amazon" iniciatīvās", bet turpmāk vairāk orientēsies uz filantropiju, tai skaitā savu Pirmās dienas fondu (Day One Fund) un Bezosa Zemes fondu (Bezos Earth Fund), kā arī citiem biznesa pasākumiem kosmosā un žurnālistikā.

Šogad apritēs 14 gadi, kopš SIA "Berga foto pakalpojumi" sniedz foto pakalpojumus mācību iestāžu audzēkņiem, un 16 gadi, kopš tirgū ir pazīstama "Berga foto" preču zīme.

"Berga foto" izveidotājs, fotogrāfs Gundars Bergs biznesa portālam db.lv stāsta: "Ideja radās ilgstoši darbojoties šajā sfērā kā darbiniekam citu uzņēmumu paspārnē. Biznesā tā ir ierasta prakse, kad ar laiku izkristalizējas savs skatījums uz to, kādu gribētu redzēt šo pakalpojumu. Arī es nebiju izņēmums un, pēc pavadītiem 10 gadiem šajā nozarē, ar domubiedriem nolēmām uzsākt lietu ar citādāku, svaigāku skatījumu.

Tobrīd mērķis bija iekarot savu vietu un noturēties. Par prioritāti tika izvirzīta uzņēmuma attīstība, ieguldījumi tehnoloģijās, kā arī jaunu produktu radīšana."

Laika gaitā no neliela uzņēmuma "Berga foto" kļuvis par vienu no lielākajiem foto pakalpojuma sniedzējiem Latvijā, nodarbinot vairāk nekā 30 darbiniekus.

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus. Pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Daudz šķēpu lauzts ap civilizētās pasaules sankcijām pret Baltkrieviju. No vienas puses, kopš 2006. gada Rietumi ievieš virkni ierobežojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, represijām, vēlēšanu rezultātu viltošanu. No otras puses, eksistē izteikta pretdarbība, kā rezultātā virkne Baltkrievijas individuālu personu, organizāciju un kompāniju neiekļūst melnajos sarakstos, ko lielā mērā var uzskatīt par valsts vadītāja Aleksandru Lukašenko atbalstošo spēku un lobistu panākumu.

Sankcijas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kā palīdzību ES, ASV, Lielbritānija, Kanāda un citas valstis var ietekmēt demokrātiskos procesus noteiktā valstī. Tomēr vēl līdz šim pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Neskatoties uz globālo pandēmiju, cenas vadošajos pasaules akciju tirgos pēdējo nedēļu laikā pieaugušas.

Par to, cik noturīgs varētu būt šis kāpums, pārliecība gan ne vienmēr ir tā pati lielākā. Neskatoties uz to, notiekošais liek domāt, ka pēc šīs krīzes pat vēl pārliecinošākas varētu kļūt jau tā gigantisko interneta un tehnoloģiju līderu pozīcijas.

Tieši šādu uzņēmumu vērtspapīri lielā mērā bijuši atbildīgi par kopējo tirgus cenu palielināšanos. Piemēram, tikai pieci uzņēmumi - "Microsoft", "Apple", "Amazon", "Alphabet" ("Google") un "Facebook" – šobrīd veido jau piekto daļu no kopējās ASV akciju tirgus "Standard & Poor's 500" indeksa vērtības (to veido 500 lielākās ASV publiski kotētās kompānijas).

Pārtikas piegādes uzņēmums Deliveroo jaunākajā finansējuma piesaistes etapā piesaistījis 575 miljonu dolāru investīcijas, no kuriem lielākais investors bijusi interneta tirdzniecības kompānija Amazon, raksta BBC.

Precīzs Amazon investīciju apjoms netiek minēts. Deliveroo paziņojis, ka piesaistītais finansējums tiks izmantots, lai paplašinātu darbību starptautiskajos tirgos un uzlabotu pakalpojumu.

Deliveroo dibināts 2013.gadā un kopš tā laika spējis piesaistīt vairāk nekā 1,5 miljardu dolāru finansējumu, uzņēmums ir starp straujāk augošajām tehnoloģiju kompānijām Eiropā.

Amazon pārstāvji skaidrojuši, ka Deliveroo piesaistījis uzmanību ar inovatīvo tehnoloģisko pakalpojumu. Amazon piešķirtais finansējums Deliveroo dod labāku pamatu cīņai ar tādiem konkurentiem kā JustEat un Uber Eats.

Amazon 2016.gadā atvēra savu pārtikas piegādes kompāniju Lielbritānijā Amazon Restaurants UK, taču pēc pāris gadiem to slēdza. «Amazon nespēja tirgū konkurēt, tādēļ labāk meklē iegādes iespējas,» norāda Hermes fondu pārvaldnieks Luīss Dadlijs, kurš skaidro, ka Deliveroo nav tikai ēdienu piegādes kompānija, bet arī tehnoloģiju uzņēmums, un tam ir tehnoloģiju platforma, kas daudziem šķiet ļoti pievilcīga. Kompānija spēj paplašināties jaunos tirgos un ņemt vērā cilvēku gaumes izmaiņas, kā arī paredzēt, kuras tirdzniecības vietas būs veiksmīgas. Šis paredzamais pieaugums ir pievilcīgs Amazon, uzskata L. Dadlijs.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz aplūkojam Latvijas karoga mastu AB dambī.

Svinīgā dāvinājuma ceremonijā valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts Rīgā uz AB dambja tika atklāts pērn, 18. Oktobrī. Masts ir 60 metrus augsts, un tajā plīvojošā Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 x 10 metrus. Šādu veltījumu valsts simtgadei dāvā biedrība Latvijas karogs.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Vilnis Šlars uzskata, ka šis ir drosmīgs un šķietami vienkāršs objekts ar lielu politisko, ideoloģisko, kā arī pilsētbūvniecisko slodzi. «Es esmu, tātad es esmu – pirmais, kas nāk prātā, pirmoreiz ieraugot karogu. Tas ir tik deklaratīvs, ka sākumā grūti aptvert, ka tas tur ir. Arhitektu pienesums, neapšaubāmi, ir precīza mēroga un vietas izvēle, ambiciozuma ziņā labāku vietu šim «Es Esmu» ir grūti iedomāties. Ir skaidrs, ka tas ir pasūtītāja projekts, ko arhitektam ir lieliski izdevies iznest. Jautājums – vai tagad abi nav nobijušies. Šāda mēroga risinājumi, ko redz visi, prasa lielu uzdrošināšanos, kuras te nav pietrūcis. Interesanti, ka tas nekādu īpašu sabiedrības reakciju nav guvis, lai arī nodomā droši vien visi, pilnīgi visi,» vērtējumā norāda V.Šlars.

"Strīda rezultāts starp SIA "Jahonts" un kādu pircēju diemžēl beidzies ne tikai ar uzņēmuma iekļaušanu Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) izveidotā "melnajā sarakstā", bet arī publisku kaunināšanu un telefoniskiem draudiem "skandālu" izvērst starptautiskā mērogā", norāda SIA "Jahonts" valdes priekšsēdētājs Vjačeslavs Karjukovs.

Uzņēmums vērsies Ekonomikas ministrijā, rosinot diskusiju par PTAC un to pārstāvošās Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas rīcības ētiskumu un uzņēmuma iekļaušanas "melnajā sarakstā" pamatotību.

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija, kura, rīkojoties PTAC uzdevumā, ir izplatījusi informāciju par SIA "Jahonts" nonākšanu PTAC "melnajā sarakstā" par to, ka uzņēmums nav izpildījis ieteikuma rakstura lēmumu atmaksāt klientei naudas summu iegādātās preces vērtībā.

"Atzīstu, ka mums ir bijusi strīda situācija ar klienti par iegādāta gredzena bojājumu. Esam piedāvājuši klientei gan dāvanu karti produkta vērtībā 400 eiro, gan arī veikt gredzena labošanu. Diemžēl kliente no mūsu piedāvājumiem atteicās, pieprasot atgriezt naudu. Piekritām tam ar nosacījumu, ka vispirms jāveic neatkarīga ekspertīze gredzenam, lai pārliecinātos, ka šis nav mehānisks bojājums, kas radies klientei gredzenu neuzmanīgi lietojot. Diemžēl pircēja no šīs ekspertīzes ir atteikusies, kā rezultātā strīda risināšanā nonācām strupceļā," pauž V.Karjukovs.

Par savu iepriekšējā ceturkšņa finansiālo veikumu šonedēļ informēja pasaules interneta tehnoloģiju grandi. Kopumā to sniegumu par vāju uzskatīt nevar, lai gan akciju mijēju reakcija šoreiz nebija tā pati optimistiskākā.

Daudzi noraizējušies par to, cik ļoti ekonomiku daudzviet smacēs pandēmijas uzplūdi un ar tiem saistītie arvien jaunie stingrie ierobežojumi.

Ja mēra tehnoloģiju līderu miljardus, tad kopaina ir visai iespaidīga. Piemēram, “Amazon.com” iepriekšējā ceturkšņa ieņēmumi sasnieguši 96,15 miljardus ASV dolārus, kas šim uzņēmumam šādā periodā ir jauns rekords. Tas ir arī gandrīz par 40% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Kopumā šādi dati uzskatāmi atklāj, ka dauzi pasaulē pandēmijas laikā turpinājuši aktīvi iepirkties internetā. Kompānijas ceturkšņa peļņa savukārt sasniegusi 6,3 miljardus ASV dolārus, kas ir trīs reizes vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

ASV Federālās Aviācijas administrācija atļāvusi Amazon Prime Air ASV veikt testa lidojumus ar droniem, raksta Business Insider.

Amazon pārstāvji paziņojuši, ka jau tuvāko mēnešu laikā uzņēmums būs gatavs sākt dronu piegādes.

Amazon vairākus gadus ir strādājis, lai izveidotu piegādes iespējas bez cilvēka līdzdalības. Kompānijas vadītājs uzsvēris, ka viņš sagaida strauju Amazon Prime Air pakalpojuma izaugsmi, pateicoties esošajai Amazon piegādes infrastruktūrai.

ASV Federālās Aviācijas administrācija jau iepriekš atļāvusi Amazon dronu testa lidojumus, taču katram jaunam prototipam ir nepieciešama jauna sertifikācija.

Saskaņā ar uzņēmuma pārstāvju teikto, Amazon jaunākais drons varēs lidot līdz pat 24 kilometriem un pārvadāt sūtījumus, kas sver līdz 2,27 kilogramiem mazāk nekā 30 minūtēs.

ASV interneta tirdzniecības milzis «Amazon» pirmdien pirmoreiz kļuva par pasaulē vērtīgāko privātuzņēmumu pēc tirgus kapitalizācijas, pārspējot «Microsoft» un citas tehnoloģiju kompānijas.

Biržas tirdzniecības sesijas beigās «Amazon» akcijas cena bija pieaugusi par 3,4% un uzņēmuma tirgus kapitalizācija sasniedza 796,8 miljardus ASV dolāru – par 13,2 miljardiem dolāru vairāk nekā «Microsoft».

Džefa Bezosa vadībā kompānija «Amazon» ir piedzīvojusi ievērojamu pieaugumu, tās uzņēmējdarbībai no sākotnējās jomas – grāmatu tirdzniecības internetā – paplašinoties uz daudzām citām mazumtirdzniecības kategorijām.

«Amazon» ieņēmumi pieauga no 74,5 miljardiem dolāru 2013.gadā līdz 177,9 miljardiem dolāru 2017.gadā, un tiek projektēts, ka 2018.gada ienākumi sasniegs 232,3 miljardus dolāru.

Neraugoties uz izvirzīšanos pirmajā vietā, «Amazon» tagadējā tirgus kapitalizācija tomēr ir ievērojami mazāka par septembrī sasniegto virsotni, kad tā šķērsoja viena triljona dolāru robežu, bet pēc tam kritās. Šis kritums tomēr bija mazāk straujš nekā citiem tehnoloģiju uzņēmumiem.

Eiropas Komisija (EK) otrdien oficiāli izvirzījusi apsūdzības ASV interneta tirdzniecības uzņēmumam "Amazon" par datu izmantošanu, lai iegūtu negodīgu priekšrocību pār tās platformu izmantojošajiem tirgotājiem.

Eiropas Savienības (ES) konkurences komisāre Margrēte Vestagere norāda, ka EK informējusi uzņēmumu un turpinās izmeklēšanu, vienlaikus uzsākot otru oficiālu pārbaudi.

Otrajā izmeklēšanā tiks pārbaudīts tas, vai "Amazon" pakalpojums "Prime" un tā dēvētais "Buy Box", kas parādās uz ekrāna, mākslīgi noved pircējus pie pārdevējiem, kas izmanto "Amazon" loģistikas pakalpojumu.

"Mēs esam ieguvuši sākotnējo secinājumu, ka "Amazon" pretlikumīgi ļaunprātīgi izmantojis savu dominējošo stāvokli kā tirdzniecības platformas sniedzējs Vācijā un Francijā," norāda Vestagere. "Iespējams, ka "Amazon" izmantojis sensitīvus datus, lai konkurētu ar mazajiem mazumtirgotājiem. Tagad gaidām "Amazon" atbildi."

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats bijušās Valsts elektrotehniskās fabrikas Kultūras pils pārbūvē un restaurācijā Ropažu ielā 2.

Viens no nedaudzajiem Staļina laika padomju arhitektūras paraugiem Rīgā nebija remontēts kopš ēkas uzcelšanas, tāpēc tā rekonstrukcija ir būtisks ieguldījums Rīgas kultūras dzīvē un tiem 50 kolektīviem, kas šeit raduši sev mājvietu, savā vērtējumā norāda Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Aldis Grasmanis.

«Ēka ir ieguvusi mūsdienīgu labiekārtotu labierīcību bloku un inženiertehniskās komunikācijas, t.sk. ventilāciju, jo līdz šim tur bija tikai dabīgā ventilācija. Ir uzlabota energoefektivitāte, izmantojot logus un stikla fasādes ar uzlabotu siltumpretestību un ārsienu apdarē lietojot Sakret apmetumu ar siltumizolācijas īpašībām, vienlaikus saglabājot vēsturisko fasādi. Pieejamības nodrošināšanai pie galvenajām kāpnēm uzbūvēts panduss un ēkā izbūvēts lifts. Lielajā zālē saglabāts iepriekšējais vietu skaits, izgatavojot jaunus krēslus pēc vēsturiskā parauga, bet akustika uzlabota, lietojot speciālos akustiskos paneļus sienu apšuvumam,» secina eksperts.

ASV interneta tirdzniecības milža «Amazon» dibinātājs Džefs Bezoss un viņa bijusī sieva Makenzija ceturtdien noslēdza vēsturē lielāko laulības šķiršanas vienošanos, saskaņā ar kuru Bezosam paliek 75% no viņu līdzšinējām akcijām šajā uzņēmumā, bet Makenzijai – akcijas apmēram 36 miljardu ASV dolāru vērtībā.

48 gadus vecā Makenzija Bezosa sacīja, ka viņa atdos 55 gadus vecajam bijušajam vīram visas savas akcijas laikrakstā «The Washington Post» un kosmosa izpētes firmā «Blue Origin», kā arī balss kontroles tiesības pār viņai palikušajām «Amazon» akcijām.

Bezoss un romānu rakstniece Makenzija Tatla apprecējās 1993.gadā, un viņiem ir četri bērni. Bezoss 1994.gadā savā garāžā Sietlā nodibināja «Amazon» un laika gaitā pārvērta šo uzņēmumu par milzi, kas dominē interneta mazumtirdzniecībā.

«Amazon», kura tirgus kapitalizācija ir apmēram 890 miljardi dolāru, iesniegumā ASV Vērtspapīru un biržu komisijai (SEC) paziņoja, ka Makenzija Bezosa kontrolēs 4% no uzņēmuma apgrozībā esošajām parastajām akcijām.

Interneta tirdzniecības gigants "Amazon" pārdošanai piedāvājis pudeļu atvērējus, datorpeļu paliktņus un citus produktus ar Aušvicas koncentrācijas nometnes attēliem.

Produktu vidū bijušas arī Ziemassvētku dekorācijas ar Aušvicas attēliem. Pēc tam, kad Aušvicas - Birkenavas memoriāls un muzejs ar produktu attēliem dalījās sociālajos tīklos, veicinot sašutumu visā pasaulē, svētdien, 1.decembrī, "Amazon" no pārdošanas produktus atsauca, ziņo "New York Times".

Vietnē "Twitter" muzejs pauda, ka pudeļu attaisāmais ar memoriāla attēliem ir nepiedienīgs, to raksturojot kā "drīzāk traucējošu un necienīgu" priekšmetu.

Pāris stundu laikā muzeja paustais viedoklis bija citēts tūkstošiem reižu, izraisot asu reakciju un jautājumus kādēļ "Amazon" pieļāvusi šādu produktu tirdzniecību savā platformā.

"Amazon" pārstāve paziņoja, ka produkti ir dzēsti no platformas un "visiem tirgotājiem ir jāseko līdzi tirdzniecības noteikumiem, savukārt, tie, kas to nedarīs, tiks ierobežoti".

ASV iedzīvotāja sūdz tiesā interneta tirdzniecības gigantu «Amazon», apgalvojot, ka atlaista no darba, jo bijusi bērna gaidībās. Tas atkal aktualizējis jautājumu par darba apstākļiem kompānijas noliktavās, ziņo ārvalstu mediji.

Kā vēsta CNET, tiešsaistes mazumtirgotājs pēdējo astoņu gadu laikā bijis iesaistīts septiņās līdzīgās tiesvedībās, kuras uzsākušas noliktavu darbinieces, kuras bijušas bērnu gaidībās. Visas sievietes apgalvo, ka Amazon nav ievērojis viņu vajadzības.

Savukārt, Amazon uzsver, ka nekad nav atlaidis nevienu sievieti tāpēc, ka viņa bijusi grūtniece. «Tā absolūti nav taisnība, ka Amazon atlaistu jebkuru darbinieku saistībā ar grūtniecību. Mēs esam vienlīdzīgu iespēju darba devējs. Mēs strādājam ar saviem darbiniekiem, lai apmierinātu viņu medicīniskās vajadzības, tostarp ar grūtniecību saistītās vajadzības. Mēs arī atbalstām jaunos vecākus, piedāvājot maternitātes un bērna kopšanas atbalstu,» skaidro uzņēmumā.

ASV interneta tirdzniecības lieluzņēmums "Amazon" apstrīdējis tiesā oktobrī pieņemto Pentagona lēmumu noslēgt desmit miljardus dolāru vērtu līgumu ar kompāniju "Microsoft" par mākoņdatošanas pakalpojumu sniegšanu Aizsardzības departamentam.

Prasības saturs netiek izpausts, norādot, ka tā satur konfidenciālu informāciju, bet "Amazon" paudis pārliecību, ka pieteikumu izvērtēšanā pieļauti "acīmredzami trūkumi, kļūdas un nepārprotami aizspriedumi". Tas uzsver, ka uzņēmumam AWS ("Amazon Web Services") ir "unikāla pieredze un kvalifikācija, kas ļautu nodrošināt ASV armijai šādu vitāli svarīgu tehnoloģiju".

"Amazon" uzskata, ka Pentagona lēmums bijis politizēts, ļaujot noprast, ka to varēja ietekmēt kompānijas dibinātāja un vadītāja Džefa Bezosa nesaskaņas ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, kurš "Amazon" vairākkārt kritizējis par nepietiekamu nodokļu nomaksu, savukārt Bezosam piederošais laikraksts "The Washington Post" nereti veltījis kritiskus rakstus Trampam.

Šogad uzņēmumi apvienojas un pārņem rekordapjomos – daudzi mēģina pretoties «Amazon efektam»

Gadus 10 pēc globālās finanšu krīzes uzņēmumi apvienojas un pārņem vēl nepieredzēti aktīvos tempos. Proti, pārņemšanas un apvienošanās darījumi šā gada deviņos mēnešos globālā mērogā sasnieguši jaunu rekordu – tie bijuši kopumā 3,3 triljonu ASV dolāru vērtībā, kas ir gandrīz par 40% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina «Thomoson Reuters» apkopotie dati. Tiek norādīts, ka kompāniju vadības mēģina izmantot joprojām labvēlīgos nosacījumus finanšu tirgū, piemēram, zemās aizņemšanās izmaksas,lai finansētu šos darījumus. Rezultātā manāmas prognozes, ka visa šā gada skatījumā pārņemšanas un apvienošanās darījumu apmērs var sasniegt 4,3 triljonus dolāru, kas būtu jauns vēsturiskais maksimums. Spoži šogad līdz šim šajā ziņā klājies arī Eiropā, kur apvienošanās un pārņemšanas darījumu vērtība sasniegusi gandrīz triljonu ASV dolāru (962,5 miljardus), kas ir par 72% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gadaun vislielākais apjoms kopš 2007. gada.

Tehnoloģiju uzņēmums Amazon atvēris savu lielāko biroju ēku pasaulē, un tā atrodas Indijā, Hiderabadā, raksta CNN Business.

Ēka atrodas pilsētas finanšu daļā. Īpašuma kopējā platība ir 3,84 hektāri, bet ēkas platība - 167 tūkstoši kvadrātmetru, tādējādi padarot ēku par lielāko Amazon biroju kopējās platības ziņā, teikts kompānijas paziņojumā.

Ēkā iespējams izvietot 15 000 darbinieku, kas ir gandrīz ceturtā daļa no kopējā Amazon Indijas darbinieku skaita, kas pārsniedz 62 tūkstošus. Kompānijai valstī ir 155 tūkstoši līguma darbinieku Indijā, padarot šo valsti par otro lielāko Amazon bāzes vietu aiz ASV.

Pēdējo gadu laikā Amazon ir iepludinājusi miljardiem dolāru attīstībai Indijā. Kompānija paplašina darbību un meklē iespējas iegādāties arī daļas vietējos mazumtirgotājos.

Pasaules lielākie tehnoloģiju uzņēmumi šonedēļ saskaitījuši savus iepriekšējā ceturksnī nopelnītos miljardus.

Kopējā summas ir visai iespaidīga, kuru nedēļas beigās papildināja arī Amazon.com veikums. Proti, Amazon.com atklāja, ka tās ieņēmumi iepriekšējā ceturksnī gada skatījumā auguši par 44% un sasnieguši 108 miljardus ASV dolārus. Savukārt peļņa sasniegusi 8,1 miljardu ASV dolārus. Kopumā 12 mēnešu laikā (pandēmijas periods) Amazon.com peļņa pārsniegusi 26 miljardus ASV dolārus – neslikti krīzes apstākļos.

Pamatā visai grandiozus ciparus šonedēļ atklāja arī pārējie Rietumvalstu tehnoloģiju jomas flagmaņi. Apple ziņoja, ka uzņēmuma iepriekšējā ceturkšņa peļņa sasniegusi 23,6 miljardus ASV dolārus. Analītiķi tādējādi šogad kopumā no Apple gaida peļņu 70 miljardu ASV dolāru apmērā. Savu peļņu dubultot līdz teju 10 miljardiem ASV dolāriem ceturksnī izdevies arī Facebook. Savukārt Google mātes uzņēmuma Alphabet peļņa gada skatījumā palēcās par 162% līdz 18 miljardiem ASV dolāriem. Kompānijas ceturkšņa ieņēmumi savukārt gada skatījuma auguši par trešo daļu līdz 55,3 miljardiem ASV dolāriem.

Mēbeļu ražotājiem ir nācies saskarties ar V veida attīstības scenāriju, kad vienā brīdī ļoti strauji sarūk pasūtījumu apjoms, bet pēc kāda laika tikpat strauji ir jāspēj palielināt ražošanas apjomus. Tas rada pamatīgu pārslodzi visos posmos, taču tā ir jaunāko laiku iezīme.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Bolderāja Serviss valdes priekšsēdētājs Valdis Krauklis. Viņš atzina, ka Latvijā strādājošie ražošanas uzņēmumi nevar ietekmēt globālos procesus, tāpēc vienīgais risinājums ir spēt ātri pielāgoties mainīgajai videi.

Kāda ir situācija mēbeļu tirgū 2024. gadā?

Situāciju kopumā var raksturot kā sarežģītu, tajā notiek dinamiskas pārmaiņas. Vēl jo vairāk – šīs dinamiskās pārmaiņas būtībā notiek jau piekto gadu – kopš 2020. gada marta, kad Covid-19 pandēmija izraisīja šoku ar daudzu gadu garumā izveidoto piegādes ķēžu pārraušanu, ko radīja dažādu valstu valdību pieņemtie šīs slimības izplatības ierobežošanas pasākumi. Ļoti daudzi cilvēki bija spiesti sēdēt mājās, par to pat tika maksāti savdabīgi pabalsti, un daudzi izlēma citādi neiztērēto naudu izmantot sava mājokļa labiekārtošanai, tostarp mēbeļu nomaiņai. Tas radīja papildu pasūtījumus mājas mēbeļu ražotājiem, bet ne SIA Bolderāja Serviss, kura sortiments ir korpusveida mēbeles izglītības sektoram, mēbeles birojiem un dažādiem projektiem, piemēram, studentu viesnīcām. Vienlaikus pārrautās mēbeļu ražošanai nepieciešamo materiālu piegādes ķēdes izraisīja spiedienu uz to sagādi un arī cenām.

Jaunais CTB uzņēmumu grupas birojs – askētiska un moderna celtne, savukārt tās iekštelpās valda mājīga, saules un gaismas pielieta atmosfēra.

Iepriekš uzņēmuma birojs atradās Liepājas centrā. Pašreizējā tā ražošanas teritorija sākotnēji bija vien 1,5 ha plaša, bet šobrīd uzņēmuma rīcībā ir 19 ha. «Pirms 20 gadiem sākām strādāt ar pāris transporta vienībām un dažiem darbiniekiem. Šobrīd mūsu īpašumā ir vairāk nekā 200 transporta vienību un būvtehnikas, ceļu būves sezonas laikā nodarbinām 300 darbinieku. Katru gadu augām un attīstījāmies, līdz sapratām, ka vadībai ir neērti atrasties atdalīti no uzņēmuma pamatprocesiem, tādēļ izlēmām celt biroju tieši šeit. Šobrīd redzam, kas notiek uzņēmuma teritorijā un ražotnē, ir ērtāk komunicēt citam ar citu,» stāsta CTB uzņēmumu grupas vadītājs Gatis Zvirbulis.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats viesnīcas ēkas pārbūvē Aspazijas bulvārī 22.

Bijušās viesnīcas Rīga pārbūve par starptautiski augstās klases viesnīcu tīkla Kempinski objektu veikta augstā izpildījuma kvalitātē, lietojot augstvērtīgus materiālus atbilstoši šī līmeņa standartiem, uzskata Latvijas Arhitektu savienības pārstāve Daiga Dzedone.

Pilnībā ir respektēts un saglabāts ēkas ārējais vēsturiskais veidols, pilnveidota un uzlabota konstruktīvā struktūra, veiktas funkcionālā plānojuma izmaiņas un klasiska stila interjera izveide. «Diemžēl, neskatoties uz interjera autoru lielo darbu un, neapšaubāmi, augsto izpildījuma līmeni, interjers kopumā ir bezpersonisks, bez identitātes. Priecē fakts, ka daļa apdares materiālu ir vietējās izcelsmes, tāpat arī pārliecinoši augstās kvalitātes mēbeļu un citu interjera elementu realizācija ir Latvijas ražotāju darbs, taču ne dizaina izveide, kurš tiešā veidā, kaut arī ar saprotamu iemeslu dēļ veiktām izmaiņām, ir kopēts no pasaulē atpazīstamu zīmolu paraugiem (pasūtītāja pārstāvja informācija objekta apskates laikā),» vērtē D.Dzedone. Taču kopumā, viņas ieskatā, objekts ir kvalitatīvs pienesums Rīgas arhitektūrai.