Interneta tirdzniecības uzņēmuma "Amazon" dibinātājs Džefs Bezoss pirmdien oficiāli atkāpās no uzņēmuma vadītāja amata, to nododot Endijam Džasijam, kurš ir "Amazon" meitasuzņēmuma "Amazon Web Services" vadītājs.

Džasijs 1997.gadā sāka strādāt "Amazon" kā mārketinga menedžeris, bet 2003.gadā nodibināja "Amazon Web Services".

Bezoss 1994.gada 5.jūlijā savā garāžā nodibināja "Amazon" kā grāmatu interneta tirdzniecības kompāniju. 27 gadu laikā viņš to attīstīja par 1,77 triljonu dolāru vērtu tehnoloģiju milzi, kas dominē interneta mazumtirdzniecībā, kā arī iesaistījies mūzikas un televīzijas straumēšanā, mākoņdatošanā, robotikā, mākslīgā intelekta izstrādē un citās operācijās.

"Amazon" tagad ir viens no ASV pieciem lielākajiem informācijas tehnoloģiju uzņēmumiem līdz ar "Google", "Apple", "Microsoft" un "Facebook".

Bezoss februārī paziņoja, ka ir nolēmis gada trešajā ceturksnī atstāt uzņēmuma vadītāja amatu, to nododot Džasijam, un pāriet uz "Amazon" padomes izpildpriekšsēdētaja amatu.

Interneta tirdzniecības uzņēmuma "Amazon" dibinātājs Džefs Bezoss otrdien paziņoja, ka viņš šī gada trešajā ceturksnī atstās uzņēmuma vadītāja amatu, to nododot Endijam Džasijam, kurš ir "Amazon" meitasuzņēmuma "Amazon Web Services" vadītājs.

57 gadus vecais Bezoss sacīja, ka viņš pāries uz "Amazon" padomes izpildpriekšsēdētaja amatu.

Ziņa par gaidāmo Bezosa demisiju izskanējusi pēc "Amazon" ziņojuma, ka uzņēmuma peļņa pēdējā ceturksnī vairāk nekā divkāršojusies līdz 7,2 miljardiem ASV dolāru, bet ieņēmumi pieauguši par 44% līdz 125,6 miljardiem dolāru. To veicināja jaunā koronavīrusa pandēmija, kuras dēļ ievērojami pieaudzis interneta tirdzniecības apjoms visā pasaulē.

Bezoss vēstulē "Amazon" darbiniekiem rakstīja, ka viņš turpinās "iesaistīties svarīgās "Amazon" iniciatīvās", bet turpmāk vairāk orientēsies uz filantropiju, tai skaitā savu Pirmās dienas fondu (Day One Fund) un Bezosa Zemes fondu (Bezos Earth Fund), kā arī citiem biznesa pasākumiem kosmosā un žurnālistikā.

Par savu iepriekšējā ceturkšņa finansiālo veikumu šonedēļ informēja pasaules interneta tehnoloģiju grandi. Kopumā to sniegumu par vāju uzskatīt nevar, lai gan akciju mijēju reakcija šoreiz nebija tā pati optimistiskākā.

Daudzi noraizējušies par to, cik ļoti ekonomiku daudzviet smacēs pandēmijas uzplūdi un ar tiem saistītie arvien jaunie stingrie ierobežojumi.

Ja mēra tehnoloģiju līderu miljardus, tad kopaina ir visai iespaidīga. Piemēram, “Amazon.com” iepriekšējā ceturkšņa ieņēmumi sasnieguši 96,15 miljardus ASV dolārus, kas šim uzņēmumam šādā periodā ir jauns rekords. Tas ir arī gandrīz par 40% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Kopumā šādi dati uzskatāmi atklāj, ka dauzi pasaulē pandēmijas laikā turpinājuši aktīvi iepirkties internetā. Kompānijas ceturkšņa peļņa savukārt sasniegusi 6,3 miljardus ASV dolārus, kas ir trīs reizes vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Pasaules lielākie tehnoloģiju uzņēmumi šonedēļ saskaitījuši savus iepriekšējā ceturksnī nopelnītos miljardus.

Kopējā summas ir visai iespaidīga, kuru nedēļas beigās papildināja arī Amazon.com veikums. Proti, Amazon.com atklāja, ka tās ieņēmumi iepriekšējā ceturksnī gada skatījumā auguši par 44% un sasnieguši 108 miljardus ASV dolārus. Savukārt peļņa sasniegusi 8,1 miljardu ASV dolārus. Kopumā 12 mēnešu laikā (pandēmijas periods) Amazon.com peļņa pārsniegusi 26 miljardus ASV dolārus – neslikti krīzes apstākļos.

Pamatā visai grandiozus ciparus šonedēļ atklāja arī pārējie Rietumvalstu tehnoloģiju jomas flagmaņi. Apple ziņoja, ka uzņēmuma iepriekšējā ceturkšņa peļņa sasniegusi 23,6 miljardus ASV dolārus. Analītiķi tādējādi šogad kopumā no Apple gaida peļņu 70 miljardu ASV dolāru apmērā. Savu peļņu dubultot līdz teju 10 miljardiem ASV dolāriem ceturksnī izdevies arī Facebook. Savukārt Google mātes uzņēmuma Alphabet peļņa gada skatījumā palēcās par 162% līdz 18 miljardiem ASV dolāriem. Kompānijas ceturkšņa ieņēmumi savukārt gada skatījuma auguši par trešo daļu līdz 55,3 miljardiem ASV dolāriem.

Eiropas Komisija (EK) ceturtdien paziņoja, ka sāk izmeklēšanu saistībā ar darījumu, kurā ASV interneta tirdzniecības gigants "Amazon" par 1,7 miljardiem dolāru plāno iegādāties robotu putekļsūcēju ražotāju "iRobot".

EK šajā izmeklēšanā centīsies noskaidrot, vai šis darījums ļaus "Amazon" ierobežot konkurenci un nostiprināt savas pozīcijas kā interneta tirdzniecības uzņēmumam.

"Mēs satraucamies, ka "Amazon" var izmantot "iRobot" iegādi, lai "iRobot" konkurentiem liegtu piekļuvi savam tirgum," norāda Eiropas Savienības konkurences komisāre Margrēte Vestagere. "Mūsu padziļinātajā izmeklēšanā mēs arī noskaidrosim, vai "Amazon" varētu izmantot "iRobot" ievāktos datus sava tirgus stāvokļa stiprināšanai."

Kā ziņots, Lielbritānijas Konkurences un tirgu pārvalde (CMA) jūnijā jau atļāva "Amazon" iegādāties "iRobot".

CMA secinājusi, ka šis darījums Lielbritānijā neradīs konkurences bažas.

ASV bāzētais interneta tirdzniecības uzņēmums "Amazon" ceturtdien paziņoja, ka kopš marta sākuma nedaudz vairāk kā 19,8 tūkstošiem tā darbinieku ir bijuši pozitīvi Covid-19 testi.

Dati par šī uzņēmuma 1,37 miljoniem darbinieku, tai skaitā ASV pārtikas veikalos "Whole Foods Market" strādājošajiem, liecina par zemāku inficēšanās līmeni, nekā bija gaidāms, konstatēja "Amazon".

Šie dati publicēti pēc tam, kad daži strādājošie loģistikas centros ir kritizējuši uzņēmuma drošības pasākumus viņu aizsardzībai pret jaunā koronavīrusa pandēmiju, kā arī tā nevēlēšanos dalīties ar informāciju par inficētajiem kolēģiem.

Saskaņā ar Sietlā bāzētās kompānijas "Amazon" vēstīto, tā ir palielinājusi Covid-19 testēšanu līdz 50 000 testu dienā. Testi tiek veikti 650 "Amazon" darbības vietās.

"Kopš krīzes sākuma mēs esam smagi strādājuši, lai mūsu darbinieki būtu informēti, pavēstot viņiem par katru jaunu [inficēšanās] gadījumu viņu ēkā," teikts kompānijas bloga paziņojumā.

Tehnoloģiju uzņēmuma "Amazon" īpašnieks Džefs Bezoss pagājušajā nedēļā pārdevis "Amazon" akcijas vairāk nekā 3,1 miljarda ASV dolāru vērtībā, raksta "CNBC".

Jau iepriekš šajā gadā viņš pārdeva akcijas 4,1 miljarda dolāru vērtībā, tādējādi kopumā šajā gadā viņš par akciju pārdošanu saņēmis vairāk nekā 7,2 miljardus dolāru. Tiesa, aizvien "Amazon" vadītāja īpašumā ir vairāk nekā 54 miljoni akciju 170 miljardu dolāru vērtībā, padarot viņu par bagātāko cilvēku pasaulē.

Aizvadītajā gadā Dž. Bezoss pārdeva akcijas 2,8 miljardu dolāru vērtībā, un iepriekš viņš ir izteicies, ka gadā pārdod akcijas vidēji viena miljarda dolāru vērtībā, lai finansētu savu kosmosa izpētes kompāniju "Blue Origin".

"Amazon" pārstāvji pagaidām nav snieguši komentāru par šo darījumu.

Pagājušajā nedēļā "Amazon" publicēja savus otrā ceturkšņa rezultātus, kas pārspēja analītiķu prognozes. Uzņēmuma akcijas cena kopš gada sākuma ir pieaugusi par 73%.

Izmantojot mākslīgā intelekta sniegtās iespējas, reklāmas aģentūra MIXD. izstrādājusi rīku, kurš uzņēmējiem palīdzēs būt veiksmīgākiem Amazon platformā, sasniedzot maksimāli augstus pārdošanas rezultātus.

Lielākajā tehnoloģiju pasākumā TechChill Milānā prezentētais rīks jau izpelnījies lielu Eiropas uzņēmēju atzinību un interesi, stāsta MIXD. līdzīpašnieks Artūrs Forsts, uzsverot, ka jaunais rīks noderēs ne vienam vien komersantam, kas vēlas savus produktus tirgot platformā Amazon. „Šīs lielās platformas sistēma ir gana sarežģīta un piņķerīga, tāpēc liela daļa uzņēmēju atmet tam ar roku,” teic A.Forsts. „Mēs šo sistēmu esam atkoduši un sapārojuši ar mākslīgo intelektu, ļaujot jebkuram uzņēmējam pavisam vienkārši startēt šajā platformā un sasniegt maksimāli augstus pārdošanas rezultātus. Šobrīd esam veikuši arī vairākus testus un secinājuši, ka rīks tiešām strādā,” piebilst Jānis Berķis, aģentūras MIXD. līdzīpašnieks.

Gaidāmais seriāls "The Lord of the Rings" ("Gredzenu pavēlnieks") kļūs par dārgāko vēsturē, kura pirmā sezona vien izmaksās 465 miljonus dolāru (388 miljonus eiro), vēsta izdevums "The Hollywood Reporter".

Tas krietni pārsniedz iepriekšējās aplēses, ka "Amazon Studios" vairākām seriāla sezonām tērēs aptuveni 500 miljonus dolāru, kas arī būtu rekords.

"Es jums varu pateikt, ka "Amazon" pirmajai sezonai vien tērēs aptuveni 650 miljonus [Jaunzēlandes] dolāru," pavēstīja Jaunzēlandes ekonomiskās attīstības un tūrisma ministrs Stjuarts Nešs. "Tas ir fantastiski, (..) tas būs jebkad lielākais tapušais televīzijas seriāls."

Kā liecina Jaunzēlandes valdības publiskotie dokumenti, "Amazon Studios" plāno potenciāli piecas seriāla sezonas filmēt Jaunzēlandē.

Salīdzinājumam, studijas HBO seriāla "Game of Thrones" ("Troņu spēles") viena sezona izmaksāja apmēram 100 miljonus dolāru.

Pasaules lielākais tīmekļa veikals "Amazon" apturējis preču piegādes privātiem klientiem uz Krieviju un Baltkrieviju, šādi reaģējot uz karu Ukrainā.

Lietotājiem Krievijā līdz turpmākiem paziņojumiem tiek bloķēta piekļuve "Amazon" straumēšanas platformai "Prime Video".

"Amazon" arī nepieņems pasūtījumus videospēlei "New World" - vienīgajai, ko uzņēmums tirgo tiešā ceļā Krievijā.

Uzņēmums arī nepieņems jaunus Krievijā un Baltkrievijā bāzētus klientus mākoņdatošanas platformu meitas uzņēmumam AWS un trešās puses pārdevējus.

"Amazon" uzsvēra, ka tam Krievijā nav datu centru, infrastruktūras un biroju, turklāt atbilstoši jau labu laiku ievērotai politikai uzņēmums "neiesaistās darījumos ar Krievijas valdību".

Finanšu tirgos turpinās tāda kā savdabīga Covid-19 ballīte.

Akciju cenas turpina palielināties - šā gada skatījumā, piemēram, ASV šajā vērtspapīru tirgū kopumā jau vērojami plusi.

Dažādu aktīvu straujam cenu pieaugumam (pēc Covid-19 izraisītā sabrukuma pavasara sākumā) palīdzējusi centrālo banku vēl iepriekš neredzēti apjomīga papildu likviditātes radīšanas kārta.

Tāpat eksperti norāda, ka tirgū ienācis jaunu investoru vilnis, kuru stiprāku padarījuši valdību, īpaši ASV, tiešā veidā piešķirtie papildus līdzekļi.

Turklāt līdz ar ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos, tautsaimniecībām atveroties, ir uzlabojušies makroekonomiskie rādītāji, piemēram, mazumtirdzniecības apgrozījums u.c. Arī tas tirgus dalībniekiem rada papildu pārliecību par to, ka akciju tirgus augšupeja var turpināties krietni ilgāk un pasaules ekonomika tomēr ātrāk spēs atgriezties pirmskrīzes līmenī.

Kas vienam nelaime, citam tomēr var izrādīties iespēja – ne visiem pandēmijā notiekošais nozīmējis ieņēmumu samazināšanos, un, lai gan kopējā ekonomika planējusi zemāk, ir bijušas nozares, kurām šāda pasaules krīze atnesusi fenomenālu peļņu.'

Uzvarētāju vidū manāmi uzņēmumi, pēc kuru pakalpojumiem audzis pieprasījums līdz ar cilvēku krietni lielākas dzīves daļas pārnešanu uz mājām un internetu.

Visupirms līderu vidū noteikti jāmin tehnoloģiju un e-komercijas pārstāvji. Jau pirms šīs pandēmijas bija skaidrs, ka pasaule kļūs arvien digitālāka. Attiecīgi Covid-19 uzplaukums digitālo transformāciju vien paātrinājis, un labāk klājies kompānijām, kas šo procesu virzīja vai par šādām pārmaiņām bija domājušas laicīgi. Šāda tirdzniecības digitalizācija izpelnījusies terminu Amazon efekts. Tas tiek saistīts ar to, ka daudziem uzņēmumiem ir grūtības mainīties un konkurēt ar ļoti atpazīstamām tehnoloģiju kompānijām, kas ir ļoti pelnošas, ar lielām ambīcijām un spējīgas apkopot un interpretēt milzīgu datu klāstu. Faktiski visas šā brīža prognozes ietver to, ka e-komercijas, ko pasaules mērogā kontrolē Amazon.com un Ķīnas Alibaba, straujajai izaugsmei pārskatāmā periodā gals redzams nebūs. Kompānijas Apple, Microsoft, Amazon un Facebook lielā mērā nosaka to, kas notiek interneta tehnoloģiju pasaulē. Attiecīgi tās arī nosmeļ šī tirgus krējumu. Rezultātā visi pasaules lielākie tehnoloģiju līderi šogad spējuši demonstrēt multimiljardu peļņu.

ASV interneta tirdzniecības lieluzņēmuma "Amazon" dibinātājs Džefs Bezoss pirmdien atguvis pasaulē turīgākā cilvēka statusu, ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Motors" īpašnieku un vadītāju Īlonu Masku pasaules bagātāko cilvēku sarakstā "Bloomberg Billionaires Index" (""Bloomberg" miljardieru indekss") nobīdot uz otro vietu.

"Bloomberg" norāda, ka Bezosa bagātība veido 200 miljardus dolāru, pārsniedzot Maska bagātību 198 miljardu dolāru apmērā.

Maska bagātība pēdējos mēnešos samazinājusies par vairāk nekā 30 miljardiem dolāru, ņemot vērā "Tesla" akcijas cenas kritumu par 25%.

Turklāt tiesa janvārī apstiprināja, ka tiek anulēts viņa vērienīgais "Tesla" atlīdzības līgums 55,8 miljardu dolāru vērtībā, kas sākotnēji tika noslēgts 2018.gadā.

Savukārt Bezoss savu bagātību palielinājis, pateicoties "Amazon" akcijas cenas pieaugumam. Bezoss februārī pārdeva "Amazon" akcijas aptuveni divu miljardu dolāru apmērā, taču joprojām ir uzņēmuma lielākais akcionārs.

Tikmēr "Bloomberg Billionaires Index" sarakstā trešo vietu ar 197 miljardu dolāru bagātību ieņem Francijas luksusa preču ražotāja LVMH vadītājs Bernārs Arno.

Ekskluzīvais triljonu kompāniju klubiņš pasaulē kļuvis nedaudz plašāks. Proti, tām Rietumvalstu publiskajām kompānijām, kuru vērtība nu pārsniedz vismaz vienu apaļu triljonu ASV dolārus, nupat pievienojies elektroauto ražotājs Tesla.

Līdz šim šo uzņēmumu vidū atradās vien tehnoloģiju grandi Apple, Amazon.com, Microsoft un Alphabet. Pieminēšanas vērts gan ir vēl viens interneta milzis Facebook, kura vērtību pēdējā laikā negatīvi ietekmējuši reputācijas jautājumi un zināmas bažas par tālāku tā spēju augt. Tādējādi līdz ar Facebook akcijas cenas kritumu šim uzņēmumam šo ekskluzīvo klubiņu nācies pamest.

Tesla akcijas cena šajā pandēmijā ir faktiski katapultējusies stratosfērā, kur, piemēram, 2020. gada sākuma šī uzņēmuma kapitalizācija atradās aptuveni “vien” pie 75 miljardu ASV dolāru atzīmes. Tas nozīmē, ka Tesla vērtība šajā periodā ir palēkusies teju 13 reizes. Tesla kapitalizācija no 100 miljardiem ASV dolāriem līdz triljonam ASV dolāriem pieaugusi nepilnos divos gados.

Pēdējie trīs mēneši ir bijuši finansiāli sāpīgi daudziem amerikāņiem, bet ne miljardieriem, vēsta "CNN".

ASV miljardieri kopš 18. marta ir kļuvuši par 565 miljardiem dolāru bagātāki, liecina domnīcas "Institute for Policy Studies" pētījums.

Saskaņā ar aplēsēm miljardieru kopējā bagātība tagad sasniegusi 3,5 triljonus dolāru, kas ir par 19% vairāk, salīdzinot ar laiku, kad sākās pandēmija, teikts ziņojumā.

"Amazon" bosa Džefa Bezosa turība vien pieaugusi par 36,2 miljardiem, salīdzinot ar 18. martu.

Kopš tās dienas gandrīz 43 miljoni amerikāņu ir pieteikušies bezdarbnieku pabalstiem. Pandēmijas izraisītā krīze īpaši smagi skārusi darba ņēmējus ar zemākiem ienākumiem, jo īpaši tūrisma un pakalpojumu nozarē.

Šie skaitļi liek aizdomāties par ASV patlaban notiekošo protestu iemesliem, un eksperti lēš, ka turības nevienlīdzība valstī šīs krīzes dēļ, iespējams, vēl vairāk saasināsies.

ASV interneta tirdzniecības uzņēmuma "Amazon" vadītājs Endijs Džasijs pirmdien paziņoja, ka kompānijā tiks likvidēti vēl 9000 darbavietu, ņemot vērā neskaidro ekonomisko situāciju.

Uzņēmums jau janvārī pavēstīja, ka likvidēs vairāk nekā 18 000 darbavietu.

Džasijs darbavietu likvidēšanu skaidro arī ar nepieciešamību restrukturizēt "Amazon" darbību pēc koronavīrusa pandēmijas, kuras laikā uzņēmums bija strauji palielinājis strādājošo skaitu pieprasījuma kāpuma dēļ.

Uz pērnā gada decembri "Amazon" nodarbināja 1,54 miljonus cilvēku.

Tehnoloģiju nozarē šobrīd vērojama nopietna lejupslīde, un vairāki lielie uzņēmumi paziņojuši par vērienīgu darbavietu likvidēšanu, tai skaitā sociālā tīkla "Facebook" mātesuzņēmums "Meta" un sociālais tīkls "Twitter".

ASV interneta tirdzniecības uzņēmums "Amazon" Francijā investēs vairāk nekā 1,2 miljardus eiro, valstī radot vairāk nekā 3000 jaunu darbavietu, paziņojis Francijas prezidenta Emanuela Makrona birojs.

Šīs investīcijas palīdzēs attīstīt uzņēmuma struktūrvienības "Amazon Web Services" mākoņdatošanas infrastruktūru, tostarp mākslīgā intelekta iespējas, un sūtījumu piegādes pakalpojuma loģistikas infrastruktūru.

"Amazon" komentārus saistībā ar šādu Makrona biroja paziņojumu šobrīd nesniedz.

Uzņēmums jau iepriekš pavēstīja, ka Francijā šogad radīs 2000 jaunu darbavietu, kopējam kompānijas darbavietu skaitam Francijā pieaugot līdz 24 000, galvenokārt loģistikas centros.

E-komercija pakausī elpo ne tikai tradicionālajai tirdzniecībai, tā maina arī visnotaļ konservatīvo industriālo platību sektoru, izgaismojot nepieciešamību arī pēc jauniem risinājumiem. Viens no tādiem ir "stock office" jeb "trīs vienā".

Tiešsaistes tirdzniecība Rietumos, arī Centrāleiropā vēl pirms Covid-19 izplatības uzņēma straujus pagriezienus; šo procesu iespaidā būtiski palielinājās arī to nekustamo īpašumu un industriālo platību apjoms, kuras bija saistītas tieši ar e-komerciju. Piemēram, labi zināmā un populārā kompānija Amazon vien sev nepieciešamo objektu būvniecība aptvēra simtiem tūkstošus kvadrātmetru katru gadu un dažādās valstīs. Pie mums – labi, ja gada laikā visā tirgū kopumā tapa 100 tūkstoši kvadrātmetru industriālo platību.

Preci noliktavās netur

Protams, arī pie mums tiešsaistes tirdzniecība bija un ir klātesošā. Cilvēki ik pa laikam kaut ko pasūtīja jau piesauktajā Amazon, varbūt nopirka kādu dāvanu pašmāju interneta veikalā vai sporta inventāru noteikta zīmola vietnē, kamēr pārtiku šādi iegādājās salīdzinoši maz.

Ir pandēmija vai nav – akcijas pagaidām paliek topā!

ASV ar tehnoloģiju uzņēmumiem bagātīgākā Nasdaq Composite akciju indeksa vērtība nupat pirmo reizi vēsturē pārraususies pāri 11 tūkstošu punktu atzīmei. Vēl tikai jūnija beigās šī indeksa vērtība atradās pie 10 tūkstošu punktu atzīmes.

Kopumā kopš šā gada sākuma minētā ASV akciju "lielindikatora" vērtība ir palēkusies jau par 22%. Šāds sniegums, ja kāds akciju mijējs vai vienkāršs interesents par finanšu tirgiem un ekonomiku pēkšņi pamostos no komas un neko nezinātu, droši vien liktu domāt, ka šis ir kāds lieliskas un visādā citādā ziņā pārliecinošas izaugsmes gads! Nevis globālās tautsaimniecības kraha gads...

Kopš šā gada sākuma plusos pēc pandēmijas – kā izrādās dziļās, bet šajā pašā laikā īslaicīgas bedres - nu izrāpies arī ASV Standard & Poor's 500 indekss (tā vērtība pieaugusi par 3,5%), kurš tomēr atspoguļo plašāku ASV tautsaimniecības nozaru uzņēmumu akciju sniegumu.

Tehnoloģiju kompānija "Amazon" iecerējusi nākotnē pārņemt tukšās lielveikalu ēkas ASV, pārveidojot tās par loģistikas centriem, raksta "The Wall Street Journal".

Ņemot vērā interneta tirdzniecības uzplaukumu, daudziem tirdzniecības centriem kļūst aizvien grūtāk finanšu rādītājus noturēt pozitīvā teritorijā, un pēdējo gadu laikā vērojami vairāku lielo mazumtirdzniecības uzņēmumu bankroti, kā rezultātā to iepriekš izmantotās ēkas patlaban stāv tukšas. Pieaugot pasūtījumu apjomam, uzņēmums "Amazon" plānojis šīs ēkas pārņemt un ierīkot tajās loģistikas centrus.

Uzņēmums plāno pārņemt daļu ASV lielākā lielveikalu īpašnieka "Simon Property Group" tukšo ēku, pārveidojot to par noliktavām, kas apstrādā un nosūta klientiem preces, kas pasūtītas internetā.

Kompānija patlaban risina sarunas par bankrotējušo "Sears" un "JCPenney" ēku pārņemšanu. Tādējādi šīs ēkas tiktu atkal izmantotas, savukārt "Amazon" tas ļautu iegūt noliktavas ērtās vietās ātrākai pasūtījumu izpildei.

ASV interneta tirdzniecības gigants "Amazon" ceturtdien paziņoja, ka pabeidzis darījumu, ar kuru tas iegādājies amerikāņu kinokompāniju "Metro-Goldwyn-Mayer Inc." (MGM), tādējādi paplašinot savus straumēšanas pakalpojumu piedāvājumus.

Eiropas Komisija (EK) šo darījumu apstiprināja otrdien, bet ASV Federālā tirdzniecības komisija šo ieceri nav bloķējusi.

Darījuma summa veidoja 8,45 miljardus dolāru (7,7 miljardi eiro).

EK otrdien norādīja, ka šis darījums nerada bažas par konkurences kropļošanu, tāpēc tas apstiprināts, nenosakot nekādus ierobežojumus.

Jau ziņots, ka šis kļūs par otru lielāko "Amazon" īstenoto iegādes darījumu pēc tam, kad uzņēmums 2017.gadā par gandrīz 14 miljardiem dolāru nopirka ASV lielveikalu tīklu "Whole Foods Market".

Ar šo darījumu "Amazon", kura videostraumēšanas platformu "Prime Video" izmanto aptuveni 175 miljoni cilvēku pasaulē, iegādāsies MGM 4000 filmu katalogu un vairākas televīzijas programmas.

ASV interneta tirdzniecības gigants "Amazon" ved sarunas par iespējām iegādāties ASV kinokompāniju "Metro-Goldwyn-Mayer Inc." (MGM), lai paplašinātu savus straumēšanas pakalpojumu piedāvājumus, vēsta mediji.

Laikraksts "New York Times" un citi mediji norāda, ka šis darījums MGM varētu novērtēt 5-10 miljardu dolāru (1,2-8,2 miljardu eiro) apmērā.

"Amazon", kura video straumēšanas platformu "Prime Video" izmanto aptuveni 175 miljoni cilvēku pasaulē, iegādātos MGM 4000 filmu katalogu un vairākas televīzijas programmas.

Šīs sarunas tiek veiktas laikā ar straujām izmaiņām mediju nozarēm, kurā aizvien vairāk dominē straumēšanas giganti, tostarp "Netflix".

Nedz "Amazon", nedz MGM komentārus šajā jautājumā pagaidām nesniedz.

Jau ziņots, ka ASV telekomunikācijas kompānija AT&T apvienos struktūrvienību "WarnerMedia" ar uzņēmumu "Discovery", izveidojot straumēšanas gigantu, kas varētu konkurēt ar "Netflix" un "Disney+".

ASV regulatori veic izmeklēšanu, lai noskaidrotu, vai ASV interneta tirdzniecības uzņēmums "Amazon" izmantojis tā platformā esošo tirgotāju informāciju savu produktu radīšanā, ziņo laikraksts "Wall Street Journal".

ASV Vērtspapīru un biržu komisija (SEC) pieprasa uzņēmuma vadītāju e-pastu un citas korespondences kopijas attiecībā uz to, kā pārdevēju informāciju izmantojuši kompānijas darbinieki, raksta "Wall Street Journal".

Nedz SEC, nedz "Amazon" komentārus šajā jautājumā šobrīd nesniedz.

Laikraksts gan iepriekš vēstīja, ka "Amazon" izmanto citu tā platformā esošo pārdevēju datus bez to piekrišanas. Uzņēmums apkopo informāciju par trešo pušu tirdzniecības tendencēm tā mājaslapā, lai izstrādātu sava zīmola produktus.

"Amazon" dibinātājs un vadītājs Džefs Bezoss pārdevis ASV interneta tirdzniecības lieluzņēmuma akcijas aptuveni divu miljardu dolāru apmērā, liecina nesen publiskotā fondu biržas regulatoru informācija.

Bezoss pārdevis aptuveni 12 miljonus "Amazon" akciju. Iepriekš publiskota informācija liecināja, ka Bezoss nākamā gada jūlijā plāno pārdot 50 miljonus uzņēmumu akciju.

Žurnāla "Forbes" aplēses liecina, ka Bezoss ir trešais turīgākais cilvēks pasaulē ar 195,5 miljardu dolāru bagātību. Otrajā vietā šajā sarakstā ir Francijas luksusa preču ražotāja LVMH vadītājs Bernārs Arno, bet pasaulē turīgākā cilvēka statuss pieder ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Motors" īpašniekam un vadītājam Īlonam Maskam.

Jau vēstīts, ka "Amazon" peļņa pērn ceturtajā ceturksnī pieauga līdz 10,6 miljardiem dolāru, salīdzinot ar 278 miljoniem dolāru attiecīgajā laika periodā pirms gada.

Francijas datu aizsardzības aģentūra CNIL ceturtdien interneta giganta "Google" divām struktūrvienībām piemērojusi kopumā 100 miljonu eiro naudassodu un ASV interneta tirdzniecības milža "Amazon" struktūrvienībai 35 miljonu eiro naudassodu par reklāmas sīkdatņu pārkāpumiem.

Regulators norāda, ka šie naudassodi noteikti par reklāmas sīkdatņu ievietošanu lietotāju datoros bez viņu piekrišanas un bez adekvātas informācijas sniegšanas.

CNIL skaidro, ka brīdī, kad lietotājs apmeklējis vietni "google.fr", viņa datorā automātiski tikušas ievietotas vairākas reklāmas mērķiem paredzētas sīkdatnes bez jebkādas nepieciešamās rīcības no lietotāja puses.

Līdzīgi noticis, apmeklējot arī vienu lapu vietnē "amazon.fr".

Aģentūra vēsta, ka šāda veida sīkdatnes drīkst ievietot tikai pēc lietotāju piekrišanas, tādējādi šāda rīcība pārkāpusi noteikumus par iepriekšējās piekrišanas saņemšanu.

Vienlaikus ne "Google", ne "Amazon" nesniedz lietotājiem pietiekamu informāciju par šādu sīkdatņu izmantošanu, uzsver CNIL.