Pasaulē materiālu otrreizēja izmantošana ir aktuāla tendence, šo principu izmanto arī apģērbu izgatavošanā.

«Es realizēju savas idejas tikai sevis dēļ un darīšu to tik ilgi, kamēr man tas šķitīs svarīgi, nevis tāpēc, ka tā vajag. Esmu sapratusi, ka negribu būt liela uzņēmuma vadītāja, jo tad man neatliks enerģijas un laika radošajam darbam. Periodiski nākas pelnīt naudu ar citām lietām, lai varētu sponsorēt šo savu nodarbošanos,» atklāj dizainere Ingrīda Zābere, SIA Recycled.lv īpašniece. Viņas princips ir izgatavot tērpus no reiz jau lietotiem apģērbiem, tādējādi dodot tiem otru elpu un neatbalstot pasaules piesārņošanu, ražojot arvien jaunas un jaunas preces.

Savulaik Ingrīda maketēja žurnālu Dizaina studija; tajā varēja redzēt daudzus laba dizaina paraugus, tostarp – no otrreiz pārstrādātiem materiāliem. Tur redzamie darbi vairāk pārstāvēja interjera priekšmetus, piemēram, mēbeles, lampas. Savukārt internetā atrodamie apģērbi no pārstrādātiem materiāliem lielākoties bija karnevāla tipa apģērbi – kleitas no plastmasas maisiņiem, prezervatīviem u.tml. Taču pamazām zaļā domāšana ienāca arī apģērba dizainā un paralēli lielajām modes skatēm tika rīkotas arī zaļās un ekoskates. «Man tas tik ļoti patika, sajūsmināja un iedvesmoja, ka nolēmu, ka arī es vēlos darīt kaut ko līdzīgu. Apģērbs bija tas, ko es pati varu realizēt, jo māku šūt, un man nav jāpiesaista citi speciālisti,» viņa stāsta. Sākotnēji Ingrīda strādāja kopā ar kursabiedreni Ināru Gauju, viņas bija apvienojušās dizaina grupā Zafte. Dizaineres vienojās radīt kolekcijas, tomēr darboties atsevišķi. Inārai tuvāks bija interjers, Ingrīdai – apģērbs. «Tagad ar Ināru esam «sadalījušās», jau pašā sākumā bijām izveidojušas divus domēnus un pērn tos sadalījām – viņai ir Zafte, man Recycled,» saka Ingrīda. Projekts Recycled.lv darbojas kopš 2008. gada, bet uzņēmums dibināts 2013. gada vasarā.

A/s Liepājas metalurgs akcionārs Kirovs Lipmans vienā brīdī pauž vienu viedokli, bet citā brīdī – apšauba sevis teikto un tādējādi parāda, ka nav tā vērts, lai tiktu uzklausīts, uzskata Liepājas metalurga padomes priekšsēdētājs Guntis Vilnītis.

Uzņēmums izplatītā paziņojumā atsaucas uz K. Lipmana sacīto 31. jūlija laikrakstā Diena, kurā akcionārs pauž neizprati par to, ka Liepājas metalurgam, kas jau 2009. gadā un 2010. gadā bijis maksātnespējīgs, tikušas dotas valsts garantijas. «Uzņēmums ir maksātnespējīgs, bet tam dod valsts garantiju!» intervijā sacīja K. Lipmans.

Tikmēr 2008. gada 11. novembrī Latvijas avīzē K. Lipmans sacījis gluži pretējo: «Uzņēmumam nebūtu nekādu problēmu turpināt modernizāciju, ja nebūtu krīzes. Galvojums nepieciešams, jo situācija ir nestabila arī bankās, tās kļuvušas ļoti piesardzīgas. Es pat nezinu, vai arī valsts galvojums palīdzēs – ja jau valstī ir krīze, ko tā var galvot? Taču bez rekonstrukcijas uzņēmumam nav nākotnes un attīstības. Latvijas ražotājiem ir nepieciešams valsts atbalsts, un valstij tas jāsaprot. Mēs taču maksājam ļoti lielus nodokļus. Tāpēc nevar tikai pārmest ražotājiem, ka tā ir viņu privāta lieta. Un Dubaijā tikai gaida, lai pie viņiem nāk ražotāji, jo tur vispār nav nekādu nodokļu.»

Strīdā, kas savērpies starp Latvijas Zinātņu akadēmiju (LZA) un SIA Rīgas koncertzāle, kuru vada producents Juris Millers, visticamāk, gaidāmas pat vairākas tiesvedības, vēsta laikraksts Diena.

LZA apšauba Millera apgalvojumus, ka koncertzāles telpu rekonstrukcijā ieguldīts pusmiljons eiro, joprojām ir arī krasi atšķirīgas versijas, kurš kuram ir parādā. Savukārt Millers uzskata, ka LZA faktiski nodarbojas ar reiderismu un grib atņemt zāli, kas ir daudz labākā stāvoklī nekā tad, kad LZA un SIA Rīgas koncertzāle noslēdza telpu nomas līgumu uz desmit gadiem.

LZA ir paziņojusi, ka lauž telpu nomas līgumu, bet Millers Dienai apliecināja, ka koncertzāle darbu turpinās arī pēc 15. septembra, kad telpām, pēc LZA domām, būtu jābūt atbrīvotām. Lietā iejaukta arī Izglītības un zinātnes ministrija, kuras valsts sekretāra pienākumu izpildītājs, Nodrošinājuma un finanšu departamenta direktors Elmārs Martinsons tikās ar Milleru un pēc tam paziņoja, ka plāno uzklausīt arī LZA viedokli koncertzāles jautājumā, «kā arī ministrija atkārtoti aicinās abas puses tikties, lai rastu konstruktīvu risinājumu». Šis paziņojums LZA vadībā izraisīja neizpratni.

Ažiotāža publiskajā telpā saistībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jeb Gaismas pils restorāna nosaukumu Kleever ir pārmērīga, norāda restorāna pārvaldītājas SIA OZRT valdes loceklis Lauris Streņģe.

Kā atzīmē Streņģe, ņemot vērā, ka LNB ir jauna, apjomīga un ilgi tapusi celtne, atsevišķi ar to saistīti notikumi nereti tiek uztverti emocionāli. Līdz ar to Kleever pārstāvji iepriekš nojauta, ka arī restorāna nosaukuma paziņošanu radīs dažādus viedokļus un jautājumus.

Taču publiskajā vidē izskanējušie komentāri, kas apšauba restorāna pārvaldītāju latvisko domāšanu, ir nekorekti, piebilst Streņģe.

«Lai kāds būtu restorāna nosaukums, uzskatām, ka ažiotāža publiskajā telpā par vienu vārdu ir pārmērīga. Pateicamies ikvienam, kas veltījis labus vārdus restorāna nosaukumam, taču skarbos komentārus, jo īpaši tos, kas apšauba mūsu latvisko domāšanu un cieņu pret valsts valodu, uzskatām par nekorektiem,» uzsver Streņģe.

Jau iepriekš Diāna Urtāne radīja apģērbu no dabiskiem materiāliem, bet, barojot savus bērnus ar krūti, saprata, ka nopietna niša ir apģērbs tieši jaunajām māmiņām

«Jau tad, kad gaidīju un baroju pirmo bērniņu, biju saskārusies ar to, ka nav ko vilkt ne grūtniecības, ne zīdīšanas laikā, jo tas apģērbs, kuru valkāju pirms tam, vairs neder, jo neesi vēl vecajā formā. Turklāt pabarot bērnu, vienlaikus pārāk daudz neizģērbjoties, nav tik vienkārši,» stāsta Diāna, kurai nesen piedzimusi otra meitiņa.

Pie jaunās māmiņas bija atbraucis ciemos raidījums Māmiņu klubs, kur Diāna cita starpā runāja arī par šo tematu un nodemonstrēja apģērbu, ko ir sašuvusi savām vajadzībām. Drīz pēc tam viņai sāka zvanīt citas mammas, sacīdamas, ka arī viņas labprāt iegādātos šādu apģērbu. «Vienā brīdī sapratu, ka gribētu šo lietu attīstīt tālāk. Pētīju tirgu, bet lielākoties zīdīšanai domātais apģērbs bija vecmodīgs. Man gribas ieviest mūsdienīgo – mammai nav jāizskatās pēc vecmāmiņas. Es meklēju interesantus audumus un kombinācijas, lai izstrādātu apģērbu, par kuru nevar pateikt, ka tas domāts zīdīšanai, ja vien to nezini. Ideja – veidot funkcionālu apģērbu, kas nekliedz, ka esi «piena banka», lai arī mamma to neslēpj. Šādas drēbes nebūtu jāizmet ārā tikai tāpēc, ka beidz barot bērnu,» saka Diāna.

Pēc teju 20 gadiem AS «Sadales tīkls» pieņēmusi lēmumu mainīt darbinieku darba apģērbu un līdz šim tik ierastais bordo krāsas darba apģērbs tiks nomainīts uz spilgti dzeltenu, augstas redzamības darba apģērbu, kas kalpos darbiniekiem visos laika apstākļos un nodrošinās arī aizsardzību pret elektriskā loka iedarbību, informē uzņēmumā.

Šogad AS «Sadales tīkls» elektromontieriem plāno iegādāties 750 darba apģērbu komplektus ar aizsardzību pret elektrisko loku. Vidējās darba apģērba komplekta izmaksas ir 503 eiro vienam darbiniekam, kas ir par 10% mazāk kā līdz šim, kad vienam darbiniekam bija nepieciešams darba apģērba komplekts ar 15 dažādām apģērba vienībām. Kopumā elektromontieru vajadzībām paredzēts iegādāties aptuveni 1 315 darba apģērbu komplektus ar aizsardzību pret elektrisko loku, ko AS «Sadales tīkls» iegādāsies līdz 2020. gada beigām, Db.lv informēja uzņēmuma preses sekretāre Tatjana Smirnova.

Jaunie darba apģērbi tiks ieviesti pakāpeniski līdz 2022. gadam un līdz tam laikam tiks izmantoti abi – gan jaunie spilgti dzeltenie, gan arī līdz šim izmantotie bordo krāsas darba apģērbi. AS «Sadales tīkls» darbiniekus jaunajā darba apģērbā var identificēt pēc uzņēmuma logo, kas melnā krāsā izvietots krūšu zonā un uz muguras, darbinieka apliecības, kas šaubu gadījumā jālūdz uzrādīt, un uzņēmuma transportlīdzekļa, uz kura jābūt AS «Sadales tīkls» logo.

Apģērbam ir jākalpo cilvēkam, nevis otrādi, tā uzskata apģērbu zīmola Baiba Ladiga dizainere Baiba Ladiga-Kobajaši.

Viņas skatījumā, ir vecmodīgi sekot modes tendencēm, un viņa nevēlas saviem pircējiem likt pirkt vēl un vēl, bet gan veicināt apzinātu patēriņu. Dizaineri uztrauc arī modes industrijas radīto atkritumu apjoms, tāpēc viņa izmanto drapēšanas tehniku un cenšas modelēt savu apģērbu tā, lai zudumu būtu pēc iespējas mazāk.

Vienlaikus B. Ladiga-Kobajaši atsakās no klasiskajām krādziņām un citiem elementiem, kas apģērbu valkāšanu padara sarežģītāku un prasa liekas pūles tā kopšanā. Dizainere ir pārliecināta, ka tieši mazie, neatkarīgie zīmoli var radīt pārmaiņas modes pasaulē un izglītot sabiedrību. Vairāk par savu ceļu modes pasaulē B. Ladiga-Kobajaši stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Meklējot pierādījumu tam, ka pandēmijā viss ir iespējams, turklāt sapņiem un ambīcijām nav vecuma ierobežojuma, ielūkosimies kādas jaunas uzņēmējas stāstā par to, kā mīlestība pret dabu un modi materializējās perspektīvā modes inovācijā.

Katrīna Resne ir 19 gadus veca jauniete, modes un dabas jautājumu entuziaste, kā arī dabai draudzīgā apģērba zīmola Rosafella radītāja: “Rosafella patiesībā tika izveidots jau tad, kad es gāju devītajā klasē. Man bija vēlme izpausties un šķita, ka bizness ir īstā vieta, kur to darīt. Protams, tobrīd man palīdzēja vecāki. Mans pirmais produkts bija plānotājs.”

Katrīna komentē, ka neesot gribējusi to, ko rāda filmās, – dizainerus, kuriem pieder sava studija un kuri nelielos daudzumos pārdod savus unikālos dizainus. Tieši tā radās pirmās idejas par dabai draudzīgu apģērbu. Rezultātā Katrīna savu bērnības interesi par dažādām dabas zinātnēm pārvērta lolotā sapņa piepildījumā, kurā mode draudzējas ar dabu.

Rūpes par biznesa ilgtspēju ir ne vien modernas frāzes, bet reāla iespēja uzlabot uzņēmuma finansiālās veselības stāvokli, vidi un tēlu sabiedrībā – daudz vieglāk šāda biznesa modeļa jēgu var saskatīt ilgākā periodā, nevis viena ceturkšņa griezumā

Tā intervijā DB atklāj tekstilpreču nomas kompānijas Lindström vadītājs Juha Laurio. Lindström ir 1848. gadā Somijā dibināta kompānija, kura tikai pēdējos divdesmit gados pievērsusies citu valstu tirgus apgūšanai. Sākumā tā darbojās kā krāsotava, bet pagājušā gadsimta sākumā sāka piedāvāt tekstila nomas pakalpojumus, kas ar laiku kļuva par nozīmīgāko tās biznesu. Ja kādam uzņēmumam ir nepieciešamas tekstilpreces (uniformas, darba apģērbs, paklāji, dvieļi, galdauti), Lindström vai cits līdzīga profila uzņēmums nodrošina šo preču nomas pakalpojumu, un klienti maksā par preču izmantošanu, nevis iegādājas konkrētās preces paši.

Lielu uzmanību darba apģērbam pievērš apkalpojošā sfērā strādājošie, bet arvien biežāk arī ražošanas uzņēmumi izvēlas ne vien funkcionālus, bet arī izskatīgus tērpus, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Lai gan darba apģērbam ir būtiska to funkcionalitāte, pēdējos divos gados klienti ir aktīvi sākuši pievērst uzmanību apģērba izskatam, jo cilvēki tajā pavada lielāko dienas daļu un vēlas izskatīties glīti. Tādēļ nepārtraukti tiek izstrādāti jauni modeļi un meklēti jauni audumi un to toņi,» stāsta Līga Bļodniece, SIA Sakta Tukums tirgzinību un tirdzniecības speciāliste. Darba apģērba izskata nozīmīgumu akcentē arī Staņislavs Vasiļonoks, Irve attīstības vadītājs. Turklāt, salīdzinot ar ārzemju izstādēs redzēto, viņš ievērojis, ka Latvijas uzņēmējiem darba apģērbu izskats ir īpaši svarīgs. Piemēram, Vācijā darba apģērbā dominē spil- gti oranžā krāsa, bet mums tā ir novērojama gandrīz tikai ceļu būvē un arī tad darbiniekiem galvenokārt ir individuāli šūdināti tērpi un tiem pāri uzvilkta oranžā veste. «Latvijā visi grib skaisti izskatīties – tā ir daļa no uzņēmuma reputācijas. Uzņēmuma darba drošības speciālisti ir ieinteresēti, lai apģērbs atbilstu visām darba drošības prasībām un būtu ērts, savukārt mārketinga speciālisti vēlas, lai apģērbs labi izskatītos, būtu ieturēts t.s. korporatīvajās krāsās, ar logo,» atklāj S. Vasiļonoks. Reizēm panākt kompromisu, lai abas puses būtu apmierinātas, neesot viegli. Irve ir savi speciālisti, kuri izstrādā darba tērpu dizainu, bet ir gadījumi, kad uzņēmums piesaista arī citus dizainerus. 80% pasūtījumu uzņēmums veic savā ražotnē, bet Irve ir arī sadarbības partneri – ja, piemēram, ir liels pasūtījums, ko uzņēmums nevar izpildīt savā ražotnē, apģērbi tiek sašūti citās ražotnēs Latvijā vai Lietuvā. «Speciāla dizainera mums nav, bet ir tehnologi, kuri materializē mūsu kopīgās idejas. Par apģērbu dizainu atbildīgās personas sapulcējas, izrunā un apspriež nepieciešamās izmaiņas, vēlmes, to uzskicē, izvērtē un sašuj. Kad apģērbs ir sašūts, tiek noorganizēta atkārtota sapulce, kurā apspriež, vai modelis ir izdevies, kā paredzēts, vai viss atbilst klienta darba specifikai,» teic L. Bļodniece.

Lienes Laugales biznesā nepārtraukti klātesoši ir viņas suņi Teemo un Rolo

«Līdz 2018. gadam suņu apģērbu un aksesuāru izgatavošana man bija vairāk kā hobijs, bet, kad pieprasījums kļuva tik liels, ka nespēju vairs visu apvienot, izlēmu par labu savam biznesam, nevis standarta algotam darbam,» stāsta L. Laugale, kura attīsta suņu dizaina preču zīmolu Chillbe. Papildu šim biznesam viņa reizēm nodarbojas arī ar fotografēšanu.

Suņu apģērbu un aksesuāru izgatavošanai L. Laugale pievērsās 2013. gadā, kad pašas suns – jorkšīras terjers Teemo – bija tik mazs, ka veikalā kvalitatīvu un skaistu apģērbu tam nevarēja nopirkt. Tas mudinājis ķerties pie darba pašai.

Lai tīkamas pastaigas

«Pirmie klienti bija cilvēki, kuri pastaigu laikā nāca mums klāt un jautāja, kur es iegādājos sunim apģērbu, viņi arī tādu vēloties. Tagad man ir vēl viens suns, arī jorkšīras terjers – Rolo, kurš ir izmēros vēl uz pusi mazāks par Teemo. Apģērbus izgatavoju maziem suņiem, savukārt aksesuārus – visu izmēru suņiem,» stāsta uzņēmēja, uzsverot, ka biznesa veiksmes atslēga ir tā, ka darina to, kas viņai pašai patīk.

Neskatoties uz to, ka 2020. un 2021. gads paiet dažādu ierobežojumu zīmē, lielākā daļa ražošanas, tirdzniecības uzņēmumu un jo īpaši medicīnas iestādes turpina savu darbu. Šo uzņēmumu darbiniekiem ir nepieciešami darba apģērbi. Šajā rakstā pastāstīsim par to, kādi ir 5 ieguvumi, izmantojot darba apģērbu servisu:

Lasiet rakstu līdz galam, un soli pa solim saņemsiet atbildes uz visiem minētajiem jautājumiem. Kā zināt atbildes uz tiem jau tagad? Droši apmeklējiet Latvijas lielākā apģērbu ražotāja un darba apģērbu servisa nodrošinātāja mājaslapu https://lindstromgroup.com/lv/

#1 ieguvums: Darba apģērbu serviss nodrošina nozarei piemērotu apģērbu.

Darba apģērbu serviss nodrošina dažādam nozarēm īpaši pielāgotus darba apģērbus. Tie atbilst visiem nepieciešamajiem vietējiem un starptautiskajiem standartiem un prasībām. Piemēram, uzņēmums Lindstrom piedāvā darba apģērbu:

Finanšu ministrija (FM) tranzītnieku ierosinājumus noraida; nozare piekāpties negrasās

Tā kā Finanšu ministrijas speciālisti ir tulkojuši un interpretējuši visas direktīvas un regulas, «mūsu viedoklis ir atbalstāms», Ministru kabineta komitejas (MKK) sēdē norādīja finanšu ministrs Jānis Reirs, noraidot Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas (LTBA) padomnieka Edgara Ansona pārmetumus, ka Latvijas pieeja jautājuma risināšanā atšķirtos no citu dalībvalstu labākās prakses.

Dienas Bizness jau rakstījis (2015. gada 2. jūnijā), ka LTBA iebilst pret FM izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu projekta «Kārtība, kādā veicami muitas kontroles pasākumi intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai» tālāku virzīšanu. Noteikumi izstrādāti, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 608/2013, kas stājās spēkā jau 2014. gada sākumā. Valdības vadītāja Laimdota Straujuma aicināja FM jautājumu vēlreiz pārrunāt ar LTBA. Šāda vienošanās par tikšanos arī tika panākta, taču nav īsti skaidrs, kā problēmu risināt, jo abas puses paliek pie saviem uzskatiem, saka LTBA izpilddirektors Ģirts Verners. Jebkurā gadījumā tranzīta nozarei neesot pieņemams, ka Latvijā tiktu pieņemti normatīvie akti, kas būtu pretrunā ar regulas būtību. LTBA plāno vērsties gan pie Satiksmes ministrijas, gan Ekonomikas ministrijas, lai gūtu atbalstu savai pozīcijai. Noteikumu pieņemšanas negatīvās sekas, pēc viņa teiktā, būs nepamatota preču konfiskācija un iznīcināšana, kas novedīs pie zaudējumu rašanās loģistikas ķēdē iesaistītajām Latvijas kompānijām, kā arī tranzīta kravu aizplūšanas uz citām valstīm.

Šogad pirmo reizi skolas gaitas sāk 22,3 tūkstoši bērnu, bet kopumā Latvijā no 1. līdz 12. klasei mācīsies aptuveni 202 tūkstoši skolēnu.

Rīgā 1. septembrī uz skolām un bērnudārziem dosies aptuveni 89 tūkstoši bērnu un jauniešu. Šajā mācību gadā Latvijā strādās 755 pašvaldību pamata un vidējās vispārējās izglītības iestādes un 60 privātās pamata un vidējās vispārējās izglītības iestādes. Rīgas pašvaldībā darbosies 115 vispārējās izglītības iestādes, 150 pirmsskolas izglītības iestādes, 11 bērnu un jaunatnes sporta skolas, 13 bērnu un jauniešu interešu centri, deviņas bērnu mākslas un mūzikas skolas. Skolotāju skaits vispār­izglītojošajās dienas skolās 2014./2015 mācību gadā bija 22323. Jaunākie statistikas dati par šo gadu vēl nav apkopoti. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) informē, ka ik gadu pašvaldība kā izglītības iestāžu dibinātāja publicē sludinājumus par pieejamām skolotāja vakancēm. No tām secināms, ka biežāk tiek meklēti skolotāji pirmsskolas izglītības iestādēm un eksakto mācību priekšmetu skolotāji.

Viens no Japānas vadošajiem biznesa stratēģiem BBC paudis viedokli, ka investīcijas Lielbritānijā pēc Brexit balsojuma samazināsies.

Intervijā BBC Newsnight Keniči Ohmae (Kenichi Ohmae), komentējot neseno Japānas autobūves pārstāvja Nissan paziņojumu, kas attiecas uz ražošanu Sanderlendas rūpnīcā, uzsvēris, ka tas ir tikai viena uzņēmuma lēmums.

Kā vēstīts, Lielbritānija šā gada jūnijā nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības (Brexit). Pēc tā Nissan vadītājs Karloss Gosns brīdināja, ka Nissan apsver iespēju vairs neinvestēt Sanderlendas rūpnīcā. Taču oktobra beigās autoražotājs tomēr apstiprināja, ka gan jaunie Qashqai, gan X-Trail tiks ražoti Lielbritānijas rūpnīcā. Nissan vadītājs sacīja, ka valdības atbalsts un garantijas ļāva izlemt, ka divi jaunie modeļi tiks ražoti šajā valstī.

Pūļa finansējums (PF) ir iespēja īpašās interneta vietnēs piesaistīt līdzekļus no konkrētiem atbalstītājiem kādam daudzsološam produktam vai pakalpojumam, kas dažādu iemeslu dēļ nekvalificējas kā banku un riska kapitāla fondu uzmanības vērts. Žurnāls Forbes lēš, ka pērn PF tirgus globāli sasniedza 5,1 miljarda ASV dolāru apmēru. Šovasar arī Eiropas Komisija pievērsusi uzmanību PF legālā ietvara radīšanai ES. Jūnijā izveidota ieinteresēto pušu ekspertu grupa European Crowdfunding Stakeholders Forum, kas palīdzēs izstrādāt attiecīgu regulējumu.

Ne viegla nauda

Latviešu uzņēmēji tikmēr jau izmanto ASV PF platformas, starp kurām populārākā ir Kick- starter. Infogr.am dibinātājs un vadītājs Uldis Leiterts DB vērtē, ka cita starpā tas «ir ideāls veids, kā pierādīt, ka produkts, kuru radi, kādam patiesi ir vajadzīgs». Attiecīgā biznesa projekta attīstības gaitā, kad finanšu piesaiste nonāk jau līdz riska kapitāla līmenim, līdz ar to «atkrīt virkne jautājumu par produkta piemērotību tirgum». Šķietami vieglā un demokrātiskā kapitāla iegūšana nenozīmē, ka tā ir viegla nauda, DB komentē cits PF savā biznesa praksē pārbaudījis uzņēmējs, Nifty Drives izpilddirektors Ernests Jenavs. Nifty 2012. gadā Kickstarter platformā ieguva 384 tūkstošus dolāru, kas tolaik bija viena no veiksmīgākajām kampaņām.

Godīgi atbildēt uz Latvijas Kara muzejā notikušās diskusijas nosaukumā likto jautājumu Vai Zemessardze spētu stāties pretī ienaidnieka agresijai? saņēmās retais dalībnieks, taču visi piekrita zemessarga Eināra Rekšņas teiktajam: «Skaisti mirt mēs esam spējīgi, bet labāk būtu neglīti izdzīvot.» Demogrāfiskā bedre ietekmē arī valsts aizsardzību – jau šobrīd profesionālais dienests nav nokomplektēts, bet nākamajos gados šis robs kļūs arvien lielāks, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Tas nozīmē, ka aizsardzībā gribot negribot nāksies paļauties uz brīvprātīgajiem, pat tad, ja noturēties līdz apsolītajai NATO atnākšanai X stundā vajadzēs tikai 48 stundas (ko gan paši NATO armiju ģenerāļi apšauba), norāda laikraksts.

Kaut kā jau Zemessardze velkot to dzīvību – humpalās apģērbta, lētas plastmasas munīcijas piegānītiem stobriem, politiķu solījumiem barota, un jāšaubās, vai kaujasspējīga. Pagājušajā nedēļā notikušajās starptautiskajās mācībās Sudraba bulta līdztekus amerikāņu un norvēģu supermeniem sava loma bijusi arī 1. Zemessardzes novada vīriem. Pirmo reizi mūžā viņiem virsū bruka bruņutehnika – īsti tanki. Un visa apakšvienība tika iznīcināta. Labi, ka šī mācība gūta mācībās.

Ja nenotiks brīnums, tad a/s Liepājas metalurgs administrators 4. novembrī iesniegs tiesā pieteikumu par tiesiskā aizsardzības plāna izbeigšanu, kam sekos maksātnespēja.

Tādu nākotnes scenāriju iezīmē a/s Liepājas metalurgs (LM) tiesiskās aizsardzības plānu (TAP) uzraugošais administrators Haralds Velmers. Tieši tādu pašu LM likteni intervijā DB (16.10.2013.) prognozēja viens no LM lielākajiem akcionāriem Kirovs Lipmans, kurš ir «kara stāvoklī» ar abiem pārējiem lielākajiem akcionātiem Sergeju Zaharjinu un Iļju Segalu.

Ir plāns B

LM TAP uzraugs atzīst, ka viņam jau ir gatavs plāns B, kas sāks darboties līdz ar LM maksātnespējas atzīšanu. «Pārņemšu visu uzņēmumu savā pārziņā un runāšu ar potenciālajiem investoriem, darbiniekiem un kreditoriem un normatīvos paredzēto divu mēnešu laikā būs ar kreditoriem saskaņots LM tālākās rīcības plāns,» skaidro H. Velmers. Viņš atzīst, ka tieši potenciālo investoru jautājums būs centrālais, jo bez tā LM nav iespējas reanimēt. «Cik zinu, interesi, kaut arī bez jebkādas tālākās rīcības, ir izrādījuši potenciālie investori gan no austrumiem, gan rietumiem, ir arī tādi, kurus uzrunājis kreditoru kluba konsultants Prudentia Advisers,» tā uz jautājumu par iespējamo investoru interesi atbild H. Velmers. Viņš norāda, ka ne TAP, ne pasludinātā maksātnespējas situācijā nodrošinātajiem kreditoriem nav tiesību izmantot savas komercķīlas tiesības un LM atstāt kā tukšu juridisku čaulu. «To varēja darīt martā, aprīlī, kad uzņēmumam vēl nebija pieteikts TAP, un vēl jo vairāk pēc 10. septembra, kad tas tika apstiprināts tiesā,» tā uz jautājumu, kad nodrošinātie kreditori (Latvijas valsts) varēja paziņojot par komercķīlas izmantošanas tiesībām, Komercķīlu reģistrā izņemt šo mantu no LM un ar to darīt visu, ko vēlas, atbild H. Velmers. Viņš gan atzīst, ka uzņēmuma rīcībā naudas, par ko finansēt maksātnespējas procesu, nav, tāpēc par šiem jautājumiem būs jārunā ar kreditoriem.

Jaunā pētījumā aprēķināts, ka četrās no piecām luksusa kosmētikas reklāmām dotie solījumi netiek pildīti.

Pētnieki atklāja, ka tikai 18% kosmētisko līdzekļu reklāmu ir patiesas, bet pārējās atsaucas uz «neskaidriem» zinātniskiem pētījumiem vai sniedz nepatiesu informāciju.

Zinātnieki nopēla tādus reklāmās bieži izmantotus, taču tukšus saukļus kā «klīniski pārbaudīts», «dermatoloģiski testēts» un «atjaunojošs». Lielākajā daļā reklāmu izmantoti arī nepārbaudāmi apgalvojumi, piemēram, «laiks ir tavā pusē» un «tas dos tev pārliecību par sevi».

Pētījuma autori norāda, ka zinātnisko pētījumu rezultātus reklāmās vajag pasniegt patērētājiem saprotamā veidā. «Zinātniekiem jāizskaidro, kādā veidā un kāpēc lūpu spīdums spēj noturēties 12 stundas,» sacīja Valdostas Štata universitātes profesore Džī Faulere. «Maldināšana ne tikai diskreditē visu reklāmu ticamību, bet arī atstāj negatīvu iespaidu uz atbildīgajiem reklāmdevējiem.»

Sabiedrība no Latvijas gāzes sadalīšanas neko neiegūs, komentējot grozījumu Enerģētikas likumā virzīšanu Saeimā, pauda jaunievēlētās uzņēmuma padomes loceklis Jorgs Tumats.

Viņš uzsvēra, ka pamatdokuments, uz ko balstās Latvijas gāzes darbība, ir privatizācijas līgums, kas ir spēkā 20 gadus līdz 2017. gadam, kuru parakstīja gan Latvijas valsts, gan investori.

Minētajā līgumā atsevišķa sadales tīklu uzņēmuma nodalīšana nav paredzēta, piebilda J. Tumats. Viņš uzskata, ka vienkāršākais un pragmatiskākais būtu ievērot līguma nosacījumus un līdz 2017. uzņēmumu nesadalīt.

Viņš atzina, ka pašlaik sadales tīklu nodalīšana nekādu priekšrocību patērētājiem nedos. J. Tumats atgādināja, ka pašlaik 100% no Latvijā patērētās dabasgāzes ir Krievijas gāze. Kamēr pieejamas alternatīvas piegādes, sadales tīklu nodalīšana efektu nedos, vienīgi palielinās izmaksas.

Pārdzīvojis vairākas krīzes, Lietuvas mēbeļu ražotājs Freda vairākus gadus sadarbojas tikai ar vienu pircēju – Ikea veikalu ķēdi.

Kad kompānija 2008. gadā pieņēma stratēģisku lēmumu strādāt tikai ar šo vienu klientu, tirgū daudzi grozījuši pirkstu pie deniņiem par tādu izvēli. «Mēs noticējām Ikea un lepojamies, ka mums ir tik labs partneris, kas ne vien nopērk visu, ko saražojam, bet arī māca, kā jāstrādā. Lietuvā ir vairākas kompānijas, kas sadarbojas ar šo uzņēmumu. Ja Ikea nekonsultētu un nestrādātu ar mūsu ražotājiem, nezinu, vai mēbeļu nozare Lietuvā varētu sasniegt to, ko ir sasniegusi. Salīdzinot to mēbeļu ražotāju apgrozījumu, peļņu un tehnoloģijas, kuri Lietuvā strādā ar Ikea, un to kompāniju rādītājus, kuri sadarbojas ar citiem, labākās un efektīvākās tehnoloģijas un know-how ir tiem, kuri strādā ar Ikea,» apgalvo Antans Ēmužis (Antanas Ėmužis), Freda AB ģenerāldirektors.

Kompānija King, kura izstrādājusi mobilo telefonu spēli Candy Crush Saga plāno iet ASV biržā, un daži analītiķi prognozē, ka uzņēmums varētu piesaistīt vairāk nekā 5 miljardus dolāru, tādējādi aiz sevis atstājot virkni citu tehnoloģiju kompāniju, raksta Reuters.

Veiksmīgā Twitter ieiešana vērtspapīru tirgū un Facebook akcijas pieaugums ir veicinājis runas tirgus dalībnieku vidū, ka vairākas tehnoloģiju kompānijas šajā gadā varētu ieiet tirgū. Kā piemēri tiek minēti Spotify, AirBnB, Square, kā arī King. Tiesa gan, daļa analītiķu apšauba, vai King spēj ilgtermiņā nodrošināt tik strauju izaugsmi, ko lielākoties veicina citu spēļu izstrādātāju grūtības.

Spēles Farmville izstrādātāja Zynga akcijas cena kopš sākotnējā publiskā piedāvājuma 2011. gada beigās ir sarukusi uz pusi, bet Somijas Rovio patlaban stagnē, nespējot atkārtot 2010. gada spēles Angry Birds panākumus.

Iebraucējiem ir jāapgūst attiecīgās zemes valoda un viņiem jādod iespēja strādāt

Šos aspektus par pašiem svarīgākajiem emigrantu integrācijā uzskata starpkultūru eksperts Pelegrīno Rikardi (Pellegrino Riccardi). Rīgā viņš viesojās pēc Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas uzaicinājuma ar lekciju par starpkultūru jautājumiem saistībā ar bēgļiem.

LPVA, gatavojoties semināram, veica biedru aptauju: vai uzņēmumi būtu gatavi pieņemt darbā emigrantus. 70% atbildēja, ka nebūtu vis. «Domāju, ka Latvijā, Igaunijā un Lietuvā šādai sabiedrības attieksmei ir vēl viens papildu iemesls – padomju laika pieredze. Cilvēki jūtas ievainojami (vulnerable), un ievainojami cilvēki ir ārkārtīgi piesardzīgi pret visu, kas viņus var apdraudēt. Ja es būtu latvietis, es arī tā justos,» respektu pret baltiešu izjūtām demonstrē P. Rikardi.