Strīdā, kas savērpies starp Latvijas Zinātņu akadēmiju (LZA) un SIA Rīgas koncertzāle, kuru vada producents Juris Millers, visticamāk, gaidāmas pat vairākas tiesvedības, vēsta laikraksts Diena.
LZA apšauba Millera apgalvojumus, ka koncertzāles telpu rekonstrukcijā ieguldīts pusmiljons eiro, joprojām ir arī krasi atšķirīgas versijas, kurš kuram ir parādā. Savukārt Millers uzskata, ka LZA faktiski nodarbojas ar reiderismu un grib atņemt zāli, kas ir daudz labākā stāvoklī nekā tad, kad LZA un SIA Rīgas koncertzāle noslēdza telpu nomas līgumu uz desmit gadiem.
LZA ir paziņojusi, ka lauž telpu nomas līgumu, bet Millers Dienai apliecināja, ka koncertzāle darbu turpinās arī pēc 15. septembra, kad telpām, pēc LZA domām, būtu jābūt atbrīvotām. Lietā iejaukta arī Izglītības un zinātnes ministrija, kuras valsts sekretāra pienākumu izpildītājs, Nodrošinājuma un finanšu departamenta direktors Elmārs Martinsons tikās ar Milleru un pēc tam paziņoja, ka plāno uzklausīt arī LZA viedokli koncertzāles jautājumā, «kā arī ministrija atkārtoti aicinās abas puses tikties, lai rastu konstruktīvu risinājumu». Šis paziņojums LZA vadībā izraisīja neizpratni.
«LZA puse nenoliedz, ka nomnieks ir veicis zināmus ieguldījumus koncertzāles telpu remontā un kosmētiskā uzkopšanā, savukārt LZA ir izrādījusi nomnieka uzņēmumam pretimnākšanu, būtiski samazinot telpu nomas maksu remontu laikā un saimnieciskās darbības uzsākšanas pirmajos mēnešos. Šāda pretimnākšana pilnā mērā ir adekvāta SIA Rīgas koncertzāle ieguldījumu apjomam. No teiktā secināms, ka LZA telpās neatdalāmo ieguldījumu kompensēšana nav īstenojama saskaņā ar Nodomu protokola noteikumiem. Savukārt Nomas līgums neparedz īpašu neatdalāmo ieguldījumu kompensēšanas kārtību,» teikts LZA prezidenta Ojāra Spārīša parakstītajā paziņojumā. Savukārt Millers ir pārliecināts, ka viņa uzrādītie dokumenti apliecina reālos ieguldījumus telpu renovācijā. «Līdzekļi tika piesaistīti, veicot daudzpakāpju sadarbības mehānismus,» skaidro Millers un norāda, ka SIA Global Technology Group ir strādājusi kā vidutājs starp daudziem darbu veicējiem un ar visiem projektā iesaistītajiem uzņēmumiem norēķināšanās notiekot pakāpeniski divu līdz triju gadu laikā.