Neskaitāmās nozares profesionāļu un valsts pārvaldes pārstāvju diskusijās par Nacionālo akustisko koncertzāli Latvijas galvaspilsētā pausts vienots viedoklis, ka tās trūkums mazina Latvijas ekonomikas, kultūras un tūrisma konkurētspēju starptautiskajā vidē. Ir pilnībā skaidrs un neapstrīdams, ka augsta līmeņa koncertzāle, turklāt ar ambīcijām uz nacionālas akustiskās koncertzāles statusu Rīgā, ir nepieciešama.

Par to tiek runāts un diskutēts jau vismaz 15 gadus, nacionāla līmeņa akustiskā koncertzāle kā prioritāte minēta arī stratēģiskos attīstības dokumentos, un jau kopš 2004. gada ir pieņemti dažādi motivēti lēmumi, piemēram, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā «Latvija 2030», Nacionālajā attīstības plānā un Rīgas pilsētas attīstības programmā.

Tomēr līdz šim tālāk par aptuvenu koncertzāles programmu, tās metu (vizualizācijām!?) iespējamai būvei uz AB dambja, pretrunīgiem pieņēmumiem par tās izmaksām un diskusijai par iespējamām novietnes alternatīvām neesam tikuši. Tuvojoties Nacionālās akustiskās koncertzāles vīzijas īstenošanai rezervētās Eiropas struktūrfondu naudas – 23 miljonu eiro – apguves galatermiņam, koncertzāles jautājums atbildīgo amatpersonu un nozares speciālistu dienaskārtībā parādās ar jaunu sparu.

#Konkursantu uzdevums ir piedāvāt risinājumus lielās zāles ietilpības palielināšanai, vīziju koncertzāles priekšlaukumam, kā arī veikt kompleksu teritorijas analīzi un pielāgošanu publikas un mūziķu ērtībām.

Jūrmalas pilsētas dome izsludinājusi arhitektūras metu konkursu Dzintaru koncertzāles teritorijas un vasaras zāles atjaunošanai, informē pašvaldībā.

Konkursa rezultātā plānots saņemt vienotu apbūves ieceri lielās zāles pārbūvei, paplašināšanai un apkārtējās teritorijas labiekārtošanai.

Konkursantu uzdevums ir piedāvāt risinājumus lielās zāles ietilpības palielināšanai, vīziju koncertzāles priekšlaukumam un ieejai, SIA Dzintaru koncertzāle administrācijas ēkai, kā arī veikt kompleksu teritorijas analīzi un pielāgošanu publikas un mūziķu ērtībām.

Pārbūvējot koncertzāli, nozīmīgi ir rast risinājumus arī koncertzāles izmantošanas laika paildzināšanai pirms un pēc vasaras sezonas.

Jūrmalas pilsētas dome izsludinājusi arhitektūras metu konkursu Dzintaru koncertzāles teritorijas un vasaras zāles atjaunošanai.

Konkursā tiek sagaidīta vienota apbūves iecere koncertzāles lielās zāles pārbūvei, paplašināšanai un apkārtējās teritorijas labiekārtošanai.

Konkursantu uzdevums ir piedāvāt risinājumus lielās zāles ietilpības palielināšanai, vīziju koncertzāles priekšlaukumam un ieejai, SIA Dzintaru koncertzāle administrācijas ēkai, kā arī veikt kompleksu teritorijas analīzi un pielāgošanu publikas un mūziķu ērtībām. Pārbūvējot koncertzāli, nozīmīgi ir rast risinājumus arī koncertzāles izmantošanas laika paildzināšanai pirms un pēc vasaras sezonas.Piedāvājumu iesniegšanas termiņš metu konkursam ir 2019. gada 5. jūlijs. 2019. gada 25 aprīlī plkst. 13 visi interesenti tiek aicināti uz objekta apskati un tikšanos ar pašvaldības un Dzintaru koncertzāles pārstāvjiem.

Šī gada decembrī, piesaistot Valsts Kases aizdevumu, SIA “Rīgas nami” plāno realizēt vienu no vērienīgākajiem projektiem savā pastāvēšanas vēsturē, uzsākot “Rīgas Kongresu nams” pārbūves pirmo kārtu.

Tās ietvaros iecerēts paplašināt Lielās zāles skatītāju vietu skaitu, uzlabot zāles tehnoloģisko aprīkojumu, skatuvi un akustiku, kā arī parūpēties par skatītāju labsajūtu, atjaunojot vestibilu un citas koplietošanas telpas. Mainīsies arī ēkas līdzšinējais nosaukums – turpmāk to dēvēs par Kronvalda koncertzāli.

Kopējās ēkas atjaunošanas pirmās kārtas izmaksas sasniegs 14,5 miljonus eiro. Lielāko daļu no finansējuma SIA “Rīgas nami” aizdevuma veidā plāno piesaistīt no Valsts kases. “Rīgas nami” pašu ieguldījums šajā projektā būs gandrīz miljons eiro.

Lielākās izmaksas plānotas inženierkomunikāciju nomaiņai (3,4 milj. EUR), skatuves tehnoloģijām (2,8 milj. EUR), kā arī interjerā (1,00 milj. EUR).

Par jaunās akustiskās koncertzāles projekta tapšanu un politiskajiem šķēršļiem tā ceļā laikrakstā Diena saruna ar arhitektu, biroja Sīlis, Zābers un Kļava vadītāju Andi Sīli.

Publiski tiek apgalvots, ka arhitektu vidū esot panākta vienošanās par Kongresu nama pārbūvi par akustisko koncertzāli. Jūs esat Kultūras ministrijas izveidotajā koncertzāles projekta darba grupā. Vai tiešām ir tā, ka visi vienprātīgi ir sajūsmā par Kongresu namu kā akustiskās koncertzāles vietu?

Tā tas noteikti nav. Arhitekti parasti ne par ko nespēj vienoties. Un tas ir labi – arhitektu vidū ir jābūt dažādiem viedokļiem, citādi mēs dzīvotu vienveidīgās ēkās un vidēs. Runājot par Latvijā pazīstamiem cilvēkiem, kuri nodarbojas ar arhitektūru vai no šīs jomas kaut ko saprot, vairums no viņiem uzskata, ka Kongresu nams nepavisam nav tā labākā vieta akustiskajai koncertzālei. Lielāks konsenss, tieši pretēji, ir par Andrejsalu. Jo skaidrs, ka Andrejsala ir vieta ar pietiekami lielu potenciālu, koncertzāles funkcija tur ietilpst ideāli. Kongresu nams varbūt arī nebūtu slikta vieta, ja mūsu kultūras pieminekļu speciālisti teiktu – labi, Dievs ar to, jaucam gandrīz pilnībā nost un būvējam kaut ko jaunu tajā vietā. Bet finansiāli tas nebūtu prātīgs lēmums. Jāņem arī vērā, ka tur jau kāds miljons ir iztērēts, projektējot ēkas pārbūvi par mākslīgi apskaņotu koncertzāli, kas arī Rīgai ir nepieciešama. Tā tur diezgan labi ietilpst, un šis projekts ir visai racionāls un viegli realizējams.

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) valde no janvāra plāno koncertzālei Rīga atslēgt elektroenerģijas padevi, taču koncertzāles vadītājs Juris Millers cer, ka LZA šos draudus neīstenos, bet, ja elektrība tomēr tiks atslēgta, tad plānoto pasākumu norisi viņš apņēmies nodrošināt, izmantojot ģeneratorus.

Millers aģentūrai LETA pauda, ka LZA un tās valde ņirgājas ne tikai par skatītājiem un māksliniekiem, bet arī par Civillikumu, turpinot to kļūdaini izmantot kā piesegu savām prettiesiskajām darbībām.

«Pēc zaudējuma pirmajā tiesvedībā un kriminālprocesa ierosināšanas pret LZA tās centieni ar prettiesiskām metodēm pārņemt koncertzāles Rīga telpas nav mazinājušies, tieši otrādi - LZA ir izteikusi jaunus rakstveida draudus 1.janvārī atslēgt elektroenerģijas padevi, uzskatot, ka telpu nomas līgums ar koncertzāli un tajā minētie pienākumi, tostarp par komunālo pakalpojumu nodrošināšanu, tai vairs nav saistošs un piesaucot Civillikuma 2171.pantu,» akcentēja koncertzāles Rīga vadītājs.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atklājis nodokļu krāpšanas shēmu Dzintaru koncertzālē.

Šī gada jūlijā VID Nodokļu un muitas policijas (NMPP) amatpersonas veica procesuālās darbības kādā Pierīgas koncertzālē.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka procesuālās darbības veiktas Dzintaru koncertzālē. Valstij nodarītie zaudējumi nenomaksāto nodokļu veidā ir nedaudz vairāk par 50 000 eiro, sacīja VID pārstāvis Andrejs Vaivars.

Veicot virkni izmeklēšanas un operatīvo darbību, noskaidrots, ka noziedzīgs grupējums veica nelikumīgas darbības krēslu piegādē koncertzālei. Uzņēmums veica fiktīvu krēslu piegādi kādam ārvalstu uzņēmumam, kurš savukārt krēslus publiskā iepirkuma konkursa rezultātā piegādāja pasūtītājam - koncertzālei.

Salīdzinot ar 2017. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, kad Liepājas koncertzālē kopumā viesojās 190 556 apmeklētāji, šogad koncertzāles apmeklētāju skaits ir audzis par 8,5%, šī gada deviņos mēnešos sasniedzot 205 895 apmeklētājus, informē SIA Lielais Dzintars.

To veicinājusi gan dažādu žanru mākslas programma, koncertzālē notiekošās ekskursijas, gan kopējās tūristu intereses pieaugums pilsētā.

Lielākā daļa jeb nedaudz vairāk nekā 60% Liepājas koncertzāles apmeklētāju ir liepājnieki un kurzemnieki, 15% apmeklētāju ir Rīgas un tās apkārtnes iedzīvotāji un 25% ir apmeklētāji no citām pilsētām un valstīm. Visvairāk ārvalstu viesu ir no Lietuvas un Vācijas, kam seko apmeklētāji no Krievijas, Skandināvijas un Rietumeiropas valstīm.

Ikdienā koncertzālē uzturas gandrīz 400 cilvēku - topošie mūziķi, aktieri, profesionālie mākslinieki, neskaitot restorāna un izstāžu apmeklētājus.

«Šobrīd visas «Lielais dzintars» zāles ir pilnībā noslogotas – arī darba dienās, kad koncertu ir ievērojami mazāk, visās zālēs notiek mēģinājumi, mācības, konferences, lekcijas un semināri,» par koncertzāles darba ikdienu stāsta «Lielā dzintara» vadītājs Timurs Tomsons.

Šodien Ventspilī tika prezentēta jaunā koncertzāle «Latvija».

Jaunajā ēkā darbosies gan koncertzāle «Latvija», gan Ventspils mūzikas vidusskola, gan arī Bērnu mūzikas skola, Mūzikas bibliotēka un skaņu ierakstu studija, tādējādi padarot ēku gan par kultūras, gan izglītības būvi.

Koncertzāle darbu uzsāks ar koncertu 25.jūlijā. Tās Lielajā zālē paredzētas 578 skatītāju vietas. Lielajā zālē atradīsies arī manuālas akustiskās koncertērģeles un vertikālās koncertklavieres.

Koncertzāles «Latvija» projekts izstrādāts 2015.gadā un kompleksa būvdarbi aizsākās 2017. gada februārī. Ēkas būvprojekts izstrādāts vācu arhitekta Deivida Kuka (David Cook) pārstāvētajā Haascookzemmrich Studio 2050 arhitektu birojā.

Ēkas būvniecības kopējās izmaksas veidoja ap 25 miljoniem eiro (bez PVN).

Valsts ārkārtas situācijas laikā, kad mūziķiem klātienes koncertos uzstāties nav iespējams un cilvēkiem radošajās nozarēs katastrofāli trūkst darba, Liepājas koncertzāle "Lielais dzintars" nāk klajā ar jaunu pakalpojumu – koncertzāle atklājusi skaņu ierakstu studiju un aicina mūziķus ierakstīt savas programmas "Lielā dzintara" akustikā.

"Pandēmijas laikā, kad koncertdarbība vairs nav iespējama, es aicinu mūziķus nodoties ierakstiem. Ierakstu studijas veidošanā piedalījušies arī vadošie Latvijas skaņu režisori – Normunds Šnē, Normunds Slava un Andris Ūze. Šis ir īstais brīdis "ierakstīt" sevi vēsturē ar kādu brīnišķīgu pasaules klasiķu interpretāciju vai mūsdienu latviešu komponistu skaņdarbu!" aicina "Lielā dzintara" valdes priekšsēdētājs Timurs Tomsons.

"Lielais dzintars" mūziķiem piedāvā profesionālu akustiskās mūzikas ierakstu tehniku, kas piemērota ne tikai orķestriem, bet arī solo un kamermūzikai.

Sadarbībā ar Latvijas labākajiem speciālistiem tiek nodrošināts pilns ierakstu serviss – no skaņu režijas līdz ierakstītā audio materiāla miksēšanai un māsterēšanai.

Vāgnera zālē nepieciešamos ieguldījumus būtu neiespējami atpelnīt pat 30 gados, aģentūrai LETA atzina aptaujātie kultūras un izklaides biznesā strādājošie nelielo koncertzāļu īpašnieki.

SIA «Rīgas koncertzāle» vadītājs Juris Millers aģentūrai LETA sacīja, ka izsolei par Vāgnera zāles nomas tiesībām nepieteiksies, jo, viņaprāt, nepieciešamās privātās investīcijas šajā objektā nekad neatmaksāsies.

«Esmu šo objektu apskatījis, kā arī iepazinos ar izsoles noteikumiem. No tā secināju, ka investīcijas nekad neatmaksāsies. Ēkā esošajā teātra zālē, kurā patlaban ir izbūvēti starpstāvi, maksimāli iespējamais skatītāju vietu skaits ir 250. Ar šādu vietu skaitu zālei 30 gadu laikā katru dienu būtu jānodrošina 15 000 līdz 20 000 eiro ieņēmumi jeb 2000 eiro tīrā peļņa, lai ieguldījumi pēc 30 gadiem būtu pa nullēm. Tas nav reāli,» sacīja Millers.

Vidzemes koncertzāle Cēsis uz pilsētu atvilinājusi ne tikai daudz kultūras baudītāju, bet arī cilvēkus, kuri pirms vai pēc pasākuma vēlas iestiprināties, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Koncertzāle Cēsis savas durvis apmeklētājiem vēra 2014. gadā, un jau divus gadus tajā notiek pasaules līmeņa zvaigžņu un Latvijas spilgtāko mūziķu koncerti, profesionālo teātru izrādes, tiek organizētas mākslas izstādes un tiek izrādīts kino. Katru nedēļas nogali koncertzāle pulcē pat vairākus tūkstošus kultūras pasākumu apmeklētāju. Viņu vidū ir gan cēsnieki, gan vidzemnieki, gan viesi no Rīgas un diezgan tuvu esošās Igaunijas.

Tāpat pilsētu, uz kuru doties ekskursijā, cilvēki izvēlas ne vien pēc apskates objektiem, bet arī pēc iespējām paēst, tāpēc restorānu kultūra attīstās arī ārpus galvaspilsētas

«Viesmīlības sektora potenciāls un attīstība Cēsīs ir ļoti laba vasarā, bet skaidrs, ka nesezonā, kad beidzas vasara, viss nav tik rožaini. Tad Cēsīm jāpaļaujas uz vietējiem Latvijas tūristiem – kultūras baudītājiem vai slēpotājiem. Tas nozīmē, ka ziemā visprātīgāk ir strādāt nedēļas nogalēs. Nesezonas darbdienās, manuprāt, nav biznesa,» saka Nikolass Maddalena, ēdināšanas uzņēmuma Džio līdzīpašnieks.

Latgales apgabaltiesa lēmusi atstāt spēkā pirmās instances lēmumu strīda lietā starp SIA Rīgas koncertzāle un Latvijas Zinātņu akadēmiju (LZA). Apelācijas sūdzību par Daugavpils tiesas lēmumu minētajā lietā bija iesniegusi koncertzāle Rīga.

Latgales apgabaltiesa nosprieda daļēji apmierināt LZA prasību pret koncertzāli Rīga par parāda procesa piedziņu. Tika nolemts no koncertzāles Rīga piedzīt parādu teju 60 000 apmērā, kā arī likumiskos procentus 1020 eiro apmērā un tiesas izdevumus 1722 eiro apmērā LZA labā. Kopējā piedzenamā summa veido 62 422 eiro. Tāpat tiesa lēma noteikt LZA tiesības saņemt no Rīgas koncertzāles 8 % gadā no parāda summas līdz sprieduma izpildei.

Tāpat tiesa noraidījusi koncertzāles prasību pret LZA par paziņojuma par nomas līguma izbeigšanu atzīšanu par prettiesisku, kā arī prasību par zaudējumu 7748 eiro apmērā piedziņu.

Šāds tiesas spriedums nebija pārsteigums. Vēl šonedēļ sarunā ar Dienas Biznesu koncertzāles Rīga vadītājs Juris Millers prognozēja, ka tiesa lēmumu atstās spēkā. J. Millers plāno sagaidīt sprieduma pilnu tekstu, lai pēc tam iesniegtu kasācijas sūdzību Augstākajā tiesā.

Kurzemes reģionālās koncertzāles Lielais dzintars apsaimniekošanas mērķis ir savienot augstu māksliniecisko līmeni ar saimniecisko aprēķinu

Eksperti atzīst, ka ir tikai viens faktors, kas koncertzāli padara par izcilu, – akustika. Skaņas kvalitāti Liepājas daudzfunkcionālā centra Lielais dzintars koncertzālē neapšauba ne mākslinieki, ne tehniskie eksperti, tāpēc izcilību pārvērst veiksmes stāstā ir apsaimniekotāju uzdevums. Lai arī labi pamanāmā oranžā stikla ēka ātri kļuva par Liepājas vizītkarti, tās pilnvērtīgai funkcionēšanai bija nepieciešams radīt optimālu apsaimniekošanas modeli. Tas nav vienkāršs uzdevums, jo jāpanāk līdzsvars starp astoņu stāvu ēkas funkcionalitāti, māksliniecisko līmeni un saimniecisko aprēķinu. SIA Lielais Dzintars mērķis ir plānot darbību tā, lai varētu sadzīvot pastāvīgie telpu nomnieki, korporatīvo pasākumu rīkotāji, ārējie producenti ar savu piedāvājumu un pašu veidotā mākslinieciskā programma. Kopš Lielā dzintara atklāšanas pagājuši vairāk nekā divi gadi, «iesildīšanās» laiks beidzas, un centra direktors Timurs Tomsons sola – pirmais nopietni vērtējamais rezultāts būs šā gada saimnieciskās darbības rezultāti.

Katram ir sava Latvija. Viens gūst enerģiju, esot tuvāk dabai, cits – iepazīstot mūsu valstī esošās baznīcas, pilis, mazo pilsētu arhitektūru.

Svarīgākā ir vēlme izzināt un meklēt līdz šim neiepazīto. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, un katram no tiem bija sava formula Latvijas apceļošanai.

Jūras vilināti

Finalmente piedzīvojumu vadītāja Baiba Ābelniece ir pārliecināta, ka Latvijas dabas lielā vērtība ir jūras krasts. Šogad izveidots maršruts Jūrtaka, kas palīdz plānot pārgājienu gar visu Latvijas piekrasti. Jūrtakas mājaslapā var iepazīties ar ieteikumiem un uzzināt, kur labāk iet gar pašu jūras krastu un kur plānot maršrutu pa kāpām, šajās vietās arī izveidota marķēta distance (norādes uz kokiem). Interesanti, ka, vidēji dienā veicot 15–20 km, visu Latvijas jūras piekrasti var noiet 30 dienās. Jūras vilināta tikusi arī reputācijas vadības kompānijas Lejiņa un Šleiers vadītāja Dagnija Lejiņa, kura Latviju apceļo, dodoties pārgājienos, visbiežāk – gar jūru, tos mēro gan viena, gan kopā ar draugiem.

Investējot 378,7 tūkstošus eiro, Jūrkalnes pagastā dabas un atpūtas parkā tiek sakārtota un pilnveidota infrastruktūra, lai Ugunspļavā uzsāktu dabas koncertzāles «Vējturu nams» būvniecību, informē Ventspils novada pašvaldība.

Projekts paredz kultūrvides objekta ierīkošanu, esošo gājēju celiņu pārbūvi, ārējās un iekšējās elektroapgādes ierīkošanu, savukārt apmeklētāju uzskaites un videonovērošanas sistēmas ierīkošana radīs priekšnoteikumus valsts un starptautisku pasākumu rīkošanai, kā arī piesaistīs tūristus ne tikai vasarā, bet arī citos gadalaikos, norādīja pašvaldībā.

«Vējturu nams» būs dabas koncertzāle 437,40 kvadrātmetru platībā, veidota no koka un dzelzsbetona konstrukcijām, kā apdares materiālu izmantos koku, terases vidū paredzēts novietot koka elementu ar zariem – osi vai ozolu.

Pēc Ventspils novada pašvaldības domām, dabas koncertzāle ļaus paplašināt suitu kultūrtelpu, veicinot suitu kultūras mantojuma saglabāšanu. Paredzams, ka «Vējturu namā» rīkos akadēmiskās, kora, džeza, garīgās un pasaules mūzikas koncertus, brīvdabas kino vakarus, teātra izrādes un pasākumus, kuru norisē iekļaus suitu dzīves tradīcijas. Jaunais objekts Jūrkalnes dabas un atpūtas parkā ļaus organizēt festivālus, ļaujot pulcēties vairākiem tūkstošiem cilvēku, bet «Vējturu nams» būs pielāgojams arī maziem notikumiem.

Pašlaik pasaulē mainās izpratne par kultūru – tai ir nenovērtēts potenciāls piesaistīt investīcijas un iedzīvotāju plūsmu

Tā uzskata Liepājas koncertzāles Lielais dzintars vadītājs Timurs Tomsons.

«Šāda celtne varētu būt Ņujorkā, Tokijā vai Parīzē, bet sagadījies tā, ka šī ēka nokļuvusi Liepājā. Daudzi man ir teikuši – kā gan tas iespējams? Ir jūtama zināma profesionāla skaudība par šo skaisto ēku. Domāju, ka šis efekts tos nelielos defektus padara diezgan nenozīmīgus. Līdz ar to tie, kam bija negatīva nostāja, faktiski ir zaudētāji atšķirībā no tiem, kuriem ir iespēja šeit klausīties augstvērtīgu programmu izcilā akustikā,» tā Timurs Tomsons vērtē viedokļu sadursmi par oranžās celtnes būvniecības risinājumiem un to kvalitāti. Pēc Lielā dzintara vadītāja domām, šie jautājumi pēc koncertzāles trīs darbības gadiem pilnībā zaudējuši aktualitāti, jo «manos spēkos nav pārbīdīt sienas».

Pateicoties jauniegādātajām robotkamerām un papildu tehniskajam aprīkojumam, Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars” kļuvusi par pirmo digitālo koncertzāli Latvijā.

Turpmāk pasākumu producentiem, skatītājiem un klausītājiem tiks piedāvātas nozares augstākajiem standartiem atbilstošas iespējas, jo jebkurš notikums varēs tikt pārraidīts tiešraidē vai iemūžināts video ierakstā.

“Šis ir liels solis uz priekšu koncertzāles attīstībā, kas ļauj mums turpināt darbu jebkādos apstākļos. Mērķtiecīga tehnoloģiju attīstība “Lielajā dzintarā” jau šobrīd ļauj mums un mūsu partneriem būt sasniedzamiem ne tikai klātienē, bet arī globāli. Jau vairākus gadus esam smēlušies pieredzi Berlīnē, Gēteborgā un Stokholmā, esam sekojuši līdz aktuālajām tendencēm, un mums ir liels prieks, ka digitālās koncertzāles modeli esam ieviesuši arī Latvijā. Digitālie koncerti ir šī brīža nepieciešamība,” iepazīstinot ar digitālās koncertzāles nozīmi atklāj SIA “Lielais Dzintars” valdes priekšsēdētājs Timurs Tomsons.

Sarīkojumi reģionos palīdz atslēgties no ikdienas, kā arī uzlabot tūrisma rādītājus.

Izvēloties, kurus biznesa forumus, komandu saliedēšanas aktivitātes un korporatīvos pasākumus apmeklēt, uzņēmēji nereti uzskata – jo tālāk no Rīgas, jo labāk. Tas palīdz izrauties no rutīnas, aizmirst ikdienas pienākumus un atvērt prātu jaunām idejām. Tiesa, atsevišķās vietās arvien trūkst naktsmītņu, ēdināšanas un izklaides vietu, kas palīdzētu pilsētas viesi noturēt ilgāk.

Nav slinki braukt

Latviešu šķēpmešanas leģenda Jānis Lūsis, ielu sporta un kultūras kustības Ghetto games dibinātājs Raimonds Elbakjans, sporta žurnālists Anatolijs Kreipāns, RA Events direktors Raimonds Strokšs. Tie ir tikai daži no 18 nozares ekspertiem un līderiem, kuru iedvesmojošo pieredzi būs iespēja dzirdēt pirmajā sporta entuziastu konferencē 26. aprīlī. Plānots, ka Sports VAR Liepājā, koncertzālē Lielais dzintars, pulcēs tūkstoš sporta vadītāju, treneru, skolotāju, sportistu, publiskā sektora, biedrību, uzņēmumu pārstāvju un citus interesentus. Tas ir skaits, par kādu rīkotājus – SIA Addiction – pozitīvā nozīmē varētu apskaust līdzīga profila uzņēmumi galvaspilsētā. Dažkārt konferencēm pat divsimt līdz trīssimt apmeklētāju ir grūti piesaistīt, sarunās ar kolēģiem dzirdējis aģentūras īpašnieks Mārtiņš Gineitis. Savukārt te cilvēki ir gatavi ne tikai uz pāris stundām izskriet no biroja, bet veltīt visu dienu vai pat vairākas. Organizēt konferences ar savu saturu ārpus Rīgas – tieši tāds ir Addiction darbības mērķis.

Jebkurai galvaspilsētai ir vajadzīga mūsdienīga koncertzāle, tas pieder pie džentlmeņa komplekta, Dienas Biznesam pirms Ventspils koncertzāles Latvija atklāšanas skaidro Ventspils pilsētas domes izpilddirektors Aldis Ābele. Četrās Latvijas pilsētās akustiskās koncertzāles uzceltas, un šodien, 26. jūlijā, turpinās koncertzāles Latvija oficiālā atklāšana

Ar Ventspils koncertzāles Latvija atklāšanu, visticamāk, noslēgsies reģionālo koncertzāļu būvniecības ēra, piekrīt A. Ābele. Jaunu akustisko koncertzāļu būvniecībai ekonomiska pamata Latvijā nav, jo to būvniecība ir dārga, arī apsaimniekošanas izmaksas ir iespaidīgas, bet demogrāfiskā situācija rāda, ka ar četrām reģionālajām koncertzālēm pieprasījums tiks apmierināts. Taču A. Ābele pieļauj, ka četras esošās reģionu koncertzāles var kalpot par piemēru un iedvesmot citas pašvaldības veidot mazāka izmēra kultūras centrus.

Arhitekta Folkera Gīnkes biroja izstrādātais koncertzāles Lielais dzintars projekts iekļuvis prestiža starptautiskā arhitektūras konkursa Architizer A+Awards finālā, sacenšoties konkurencē ar labākiem arhitektūras un dizaina projektiem no 100 pasaules valstīm.

Koncertzāle Lielais dzintars nominēta kategorijā Kultūras telpa/teātris, vēl šajā kategorijā ir nominēts Harbinas opernams Ķīnā, koncertzāle Stormen Norvēģijas pilsētā Būdē un divi objekti Polijā - konferenču centrs Katovicē un Šekspīra teātris Gdaņskā.

Šis ir augsts sasniegums Latvijas arhitektūras mērogā, ņemot vērā plašu starptautisku konkurenci konkursa ietvaros.

Architizer A+ Awards ir nozīmīga apbalvojumu programma, kuras uzdevums ir veicināt un atbalstīt gada labākos veikumus arhitektūrā. Galvenais balvas piešķiršanas mērķis ir veicināt jēgpilnas arhitektūras novērtēšanu un atzīšanu pasaulē.

Lietuvas Nacionālās koncertzāles būvniecību, kuras izmaksas tiek lēstas 121 miljona eiro apmērā, plānots pabeigt 2030.gadā, paziņojusi Lietuvas Kultūras ministrija.

"Pēc projektēšanas darbu pabeigšanas nākamais posms būs starptautiska konkursa izsludināšana. Gaidāms, ka līgumu varētu parakstīt 2024.gada pavasarī. Būvdarbi ilgs 60 mēnešus, līdz ar to Nacionālās koncertzāles būvniecību plānots pabeigt 2030.gadā," paziņoja Viļņas mērs Valds Benkunsks.

Lietuvas Kultūras ministrija Nacionālās koncertzāles būvniecībai no valsts investīciju programmas plāno piešķirt 22,5 miljonus eiro, tādu pašu summu no sava budžeta piešķirs arī Lietuvas galvaspilsētas pašvaldība.

Izsniegta būvatļauja Nacionālās koncertzāles būvniecībai Viļņā 

Lietuvā izsniegta būvatļauja Nacionālās koncertzāles projektam Viļņā, paziņoja Lietuvas galvaspilsētas...

Kā informēja ministrijā, ja pieskaita pašreizējā posmā atlikušos neiztērētos līdzekļus, projekta darbu finansējums nākamajos divos gados sasniegs vairāk nekā 45 miljonus eiro, un projekta kopējās izmaksas sasniegs 121 miljonu eiro.

Ministrija norādīja, ka pašlaik tiek izstrādāts akustiskais modelis, kas ir desmit reizes mazāka ēkas replika. Akustiskais modelis ir paredzēts, lai vislabāk novērtētu topošās zāles akustiku.

Lietuvas Kultūras ministrija ir iekļāvusi Nacionālo koncertzāli arī Kultūras un radošuma attīstības programmā 2021.-2030.gadam kā daļu no pasākumiem "Augsti mākslinieciska, daudzveidīga un iekļaujoša kultūras satura pieejamības palielināšana", kas nozīmē, ka līdz projekta pabeigšanai tā būs viens no valdības prioritārajiem objektiem.

Ministrija ar Viļņas pašvaldību ir arī vienojusies izveidot jaunu kopīgu struktūru, kas būs gan zāles apsaimniekotājs, gan nodarbosies ar tās kultūras saturu.

Jau vēstīts, ka daudzfunkcionālais mākslas centrs tiks būvēts pēc Spānijas arhitektu studijas "Arquivio Architects" projekta, kas uzvarēja starptautiskā arhitektu konkursā.

Nacionālajā koncertzālē paredzēts organizēt klasiskās mūzikas koncertus un nodrošināt Lietuvas orķestriem mēģinājumu un koncertu telpas ar piemērotu akustiku.

Gaidāms, ka lielajā koncertzālē būs 1600 skatītāju sēdvietas un tajā notiks augsta līmeņa simfoniskiem un kamermūzikas koncerti.

Mazajā zālē būs vieta 500-900 skatītājiem. To izmantos profesionāli ansambļi.

Trešā zāle, kuru sauks "Tautas nams", tiks izmantota konferencēm, izstādēm, pasākumiem un izglītības pasākumiem.

Kompleksā būs arī mēģinājumu zāle, dārzs ar āra izstāžu vietu, skatu laukums un kafejnīca.

Jūlija beigās durvis vērs 25 milj. eiro vērtā Valsts Ventspils Mūzikas vidusskola un koncertzāle Latvija

Tajā būs divi pasaules mērogā unikāli mūzikas instrumenti, pārdomāti energoefektivitātes un daudzfunkcionāli telpu risinājumi. Mūzikas vidusskola ar klasēm, koncertzāle ar lielo un mazo zāli, publiskā mūzikas bibliotēka, kurā apvienosies Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas bibliotēka ar pilsētas bibliotēkas mūzikas nodaļu, skaņu ierakstu studija, mūzikas instrumentu veikals, kafejnīca divos stāvos ar terasi, ēdnīca un neliela frizētava – tas viss tiks apvienots vienā ēkā.

Šī kompleksa būvdarbi aizsākās 2017. gada februārī. Tiesa, jau tālajā 2005. gadā tika vērtētas arhitektu idejas par Lielā laukuma iekārtojumu un perspektīvās jaunās koncertzāles ēkas veidolu. Pēc Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes Komunālā pārvalde pasūtījuma ēkas būvprojekts izstrādāts vācu arhitekta Deivida Kuka (David Cook) pārstāvētajā Haascookzemmrich Studio 2050 arhitektu birojā.

Latviešu arhitekts Austris Mailītis projekta «Koku Opera.Vējgāzes» laikā, izmantojot tikai koku, būvēs koncertzāli Somijas mežā, aģentūru LETA informēja pasākuma organizatoru pārstāve Marta Krivade.

Viņa norādīja, ka pēc koncertzāles izbūves, tur tiks uzvesta latviešu komponistes Annas Ķirses opera. Ķirse sacīja, ka projekta mērķis ir rosināt cilvēkus aizdomāties par to vai cilvēks ir daļa no dabas procesiem, vai arī pārāks par tiem.

Runājot par koncertzāli, tās arhitekts, Austris Mailītis, atzina, ka koncertzāles izbūvēšana bez skrūvēm ir liels izaicinājums. Tomēr viņš uzsvēra, ka vēlāk koncertzāle kalpos, kā viens no dabas taku maršrutiem. Tāpat Mailītis vērsa uzmanību uz to, ka vairāku gadu laikā, notiekot bioloģiskajiem procesiem, koncertzāle saaugs kopā ar mežu.

Projektā piedalīsies komponiste Ķirse, arhitekti Mailītis un Roberta Fišere, mākslinieks Andris Eglītis, režisors Matīss Budovskis, libreta autors Andris Kalnozols, tērpu mākslinieki Mare Mastiņa-Pēterkopa un Rolands Pēterkops, diriģents Artūrs Gailis, astoņi dziedātāji no Latvijas Radio kora grupas, septiņi kamermūzikas ansambļa mūziķi no Latvijas, kā arī zviedru flautiste Anna Petrini.

Šodien paziņoti Latvijas Arhitektūras gada balvas 2016 pusfinālisti – 16 darbi, kas tālāk cīnīsies par valsts augstāko apbalvojumu arhitektūrā. Pusfinālistus nominēja nacionālā žūrija, savukārt tagad izvēlēto darbu vērtēšana tiks nodota starptautiskās žūrijas rokās, kas paziņos labākos Latvijas Arhitektūras gada balvas 2016 apbalvošanas ceremonijā 19.maijā.

Kopumā šogad konkursam tika pieteikts 51 darbs, to vidū gan lielu rezonansi izpelnījušies sabiedriski nozīmīgi objekti, gan privātās rezidences, gan arī nozīmīgi ar arhitektūru saistīti notikumi. Pusfinālam izvirzīti 16 darbi, no kuriem lielākais skaits – septiņi – ir restaurācijas un rekonstrukcijas darbi: Aldara alus darbnīca, Dzintaru koncertzāle, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Maltas vidusskolas, Rēzeknes Zaļā sinagoga, Ventspils Profesionālās vidusskolas mācību ēka un Villa Rota.

Pusfinālistu vidū iekļautas sešas jaunbūves – CSDD klientu apkalpošanas centrs, Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskais centrs, apartamentu komplekss Kado Karim, Kolekcionāra māja, Liepājas daudzfunkcionālais kultūras centrs "Lielais dzintars" un Ventspils Profesionālās vidusskolas dienesta viesnīca. No interjera risinājumiem pusfinālā iekļauts Divu līmeņu lofts Ģipša fabrikā, starp vides objektiem izcelta Neikenkalna dabas koncertzāle Dikļos, savukārt arhitektūras procesu kategorijā izvirzījušies raidījums Adreses un R.Šmēlinga konference Vecrīgas reģenerācija: vai vecpilsētai būtu jāpielāgojas [laikam].