Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Arhitektūras fakultātes vadošie mācībspēki un zinātnieki 16. maijā nosūtījuši atklātu vēstuli Ministru kabinetam, kurā pauž viedokli par nacionālās koncertzāles būvniecības iecerēm, izklāstot argumentus, kāpēc koncertzāli nevajadzētu būvēt AB dambī.
RTU arhitektūras mācībspēki un citi vadošie Latvijas arhitekti vēstulē, kura Latvijas valdībai adresēta Latvijas Reģionālās arhitektūras akadēmijas (LRRA) vārdā, norāda, ka ir nepieņemama Kultūras ministrijas vienpusējā nostādne, kā vienīgo iespējamo koncertzāles būvniecības vietu pozicionējot tieši AB dambi, informē RTU Arhitektūras fakultātes Arhitektūras vēstures un teorijas katedras profesors Jānis Krastiņš.
«Celtnes ievērojama daļa iesniegsies arī bijušajā Ziemas ostā, tas ir, akvatorijā starp AB dambi un kreiso krastu. KM savu pozīciju pamato ar labas pārvaldības praksi, tiesisko paļāvību un pēctecību lēmumu pieņemšanā, atsaucoties uz it kā rūpīgu un pārdomātu procesu, kurā pasaulslavenu un profesionāli atzītu arhitektu biroju pārstāvji 2004. gadā esot izvēlējušies šo vietu, 2006. gadā notikušo starptautisko arhitektūras projektu konkursu, kā arī tam sekojušo projekta publisko apspriešanu un 2008. gadā apstiprināto teritorijas detālplānojumu. 2004. gadā lēmums par būvniecību uz AB dambja jau tā pieņemšanas brīdī bija tiešā pretrunā gan ar Aizsargjoslu likumu, gan Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumiem, gan spēkā esošo Rīgas attīstības plānu. Visi šie normatīvie akti politiska diktāta rezultātā īsā laikā tika izmainīti, iestrādājot izņēmumus uz AB dambja paredzamās koncertzāles sakarā,» teikts vēstulē.
Vēstules autori norāda, ka celtnei uz AB dambja nav iespējamas ērtas un pietiekami tuvas pieejas no apkārtējām funkcionāli aktīvajām publiskajām ārtelpām un publiskā transporta pieturvietām. «Telpiski pienācīgā un funkcionāli atbilstošā veidā to neatrisinātu arī piedāvātā tiltiņu no Trijādības ielas un Ķīpsalas uz AB dambi uzbūvēšana. Visas tuvākās transporta maģistrāles – Uzvaras bulvāris, Raņķa dambis un Krišjāņa Valdemāra iela (Ķīpsalā) – sastrēgumstundu laikā ir visnoslogotākās vietas. Problemātiska ir nepieciešamā piekļuve ar smago autotransportu, nav iespējama piekļuve ar individuālo autotransportu un izpaliek šādas nozīmes publiskai ēkai nepieciešamais priekšlaukums, bet pati celtne no daudziem svarīgiem skatupunktiem aizsegs Vecrīgas panorāmu. AB dambī nav arī nekādas inženiertehniskās komunikācijas,» norādīts vēstulē.
«KM sarīkojusi virkni plašu sanāksmju, kas it kā veltītas Koncertzāles vietas izvēlei. Tajās kā alternatīvas tiek formāli pieminēts Mūkupurvs, Ķīpsalas ziemeļu gals vai citas acīmredzami nepiemērotas vietas. Daudz apspriestais Kongresu nama kapitālas pārbūves priekšlikums tiek noraidīts kā nepieņemams.Bez pamatotas argumentācijas tiek noraidīta arī lieliska vieta Aleksandra Grīna bulvārī starp Slokas ielu un Raņķa dambi, kur visa veida sabiedriskais transports ir burtiski pie durvīm, visapkārt ir ērti pievadceļi un vietas autotransporta novietošanai, bet publiska celtne atdzīvinātu patlaban samērā panīkušo apkārtējo parku. Tikpat izcila ir nesen piedāvātā vieta Eksporta ielā iepretim Citadelei, kas nodrošinātu arī ērtu publisku pieeju ūdensmalai. Rūpīgi izanalizējama arī Nacionālās bibliotēkas un Dzelzceļa vēstures muzeja apkaime, kur ir visas iespējas radīt daudzfunkcionālu kultūras centru. Visās šajās vietās iespējami arī dažādi apkalpes objekti, kas nepieciešami, lai nodrošinātu ekonomisko mehānismu koncertzāles uzturēšanai un radītu plašai publikai viegli pieejamu, pievilcīgu, daudzfunkcionālu un sinerģisku apbūves kompleksu. AB dambī tas viss izpaliek, un tur iedomātās koncertzāles uzturēšanai vien ik gadus būs nepieciešami milzu līdzekļi,» raksta vēstules autori.
KM savu noraidošo attieksmi pret citām iespējamajām koncertzāles vietām šodien pamato ar dažādiem sadomātiem «riskiem» vai juridiskām neērtībām. Tiek mēģināts Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzekļus (23 192 193 eiro), kas paredzēti Rīgas pilsētas revitalizācijai, novirzīt AB dambja paplašināšanai un tiltu būvēšanai, šādu koncertzāles būvvietas sagatavošanu plašsaziņas līdzekļos izplatītajā informācijā nosaucot par «vides sakārtošanu iepretim Vecrīgai», pie viena maldinot sabiedrību, ka ERAF līdzekļi esot «līdzfinansējums koncertzāles celtniecībai».
«Izjūtot patiesu atbildību par Rīgas arhitektūras mantojumu un pilsētvides kvalitāti, kā arī tās pilnvērtīgu attīstību nākotnē, LRAA aicina Latvijas valdību darīt visu iespējamo, lai ar Daugavas akvatorijā iedomāto, grūti izmantojamo lielizmēra būvi neatgriezeniski nedeformētu pasaules kultūras mantojuma vietas – Rīgas vēsturiskā centra – telpisko kvalitāti, bet visdrīzākajā laikā izvērtētu iespējas un atrastu koncertzāles būvniecībai patiesi piemērotu vietu,» teikts vēstules noslēgumā.
