No trešdienas pēcpusdienas līdz ceturtdienai Igaunijā slēgti vairāki simti zīmolu "Apotheka", "Benu", "Euroapteek" un "Sudameapteek" aptieku, to tīkliem cenšoties vērst uzmanību uz negatīvo ietekmi, ko radīs plānotā aptieku reforma.

Aptieku tīklus apvienojošā Igaunijas Aptieku asociācija informēja, ka dežurējošās aptiekas tiks atvērtas plkst.20, kad savas durvis slēgs farmaceitiem piederošās aptiekas, kas protesta akcijā nepiedalās.

Ar šo akciju aptieku tīkli protestē pret parlamenta otrdien pieņemto lēmumu neatcelt aptieku reformu, kurai spēkā jāstājas 1.aprīlī.

"Katram lēmumam ir sekas. Tā kā politiķi ir norādījuši, ka Igaunijā pietiek ar 200 aptiekām un 300 aptiekas var slēgt, nekaitējot aptieku pakalpojumu vai medikamentu pieejamībai, viņiem ir jāuzņemas atbildība," paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem paudis Aptieku asociācijas vadītājs Timo Daņilovs.

Viņš norādīja, ka pašlaik reformas prasībām neatbilst 56 aptiekas lauku rajonos, bet kopumā apdzīvotās vietās ar mazāk nekā 4000 iedzīvotājiem tādu aptieku skaits sasniedz 74. Daņilovs uzskaitīja vairākas mazpilsētas, kā arī lielākas pilsētas, piemēram, Kohtlu-Jervi un Narvu, kur aptieku pieejamība cietīs no reformas prasībām. Viņš apgalvoja, ka pēc reformas Tallinas centrā palikšot tikai divas aptiekas.

Lai veicinātu racionālāku aptieku izvietojumu un cilvēkiem būtu pieejama kvalitatīva farmaceitiskā aprūpe, tai skaitā mazāk apdzīvotās vietās, Veselības ministrija ir pārskatījusi šobrīd pastāvošos aptieku izvietojuma ģeogrāfiskos un demogrāfiskos kritērijus.

Izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos* nodoti izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē. Pēc Zāļu valsts aģentūras datiem, Latvijā 2019. gadā bija 766 aptiekas, bet efektīvas sistēmas nodrošināšanai būtu jābūt 480 aptiekām jeb par 37% mazāk salīdzinot ar šobrīd esošo aptieku skaitu.

OECD dati rāda, ka farmaceitu skaits uz 100 000 iedzīvotāju atbilst vidējam OECD valstu rādītājam, kamēr aptieku skaits uz 100 000 iedzīvotāju ir par 44% lielāks nekā vidēji OECD valstīs. Tas norāda uz to, ka Latvijā ir liels aptieku skaits ar mazāku farmaceitu skaitu un līdz ar to arī pieejamību aptiekās, radot risku kvalitatīvas farmaceitiskās aprūpes nodrošināšanai iedzīvotājiem.

Farmaceitu un aptieku tīklu starpā arvien aktuāla kļūst diskusija par normu, ka no 2010. gada aptiekas Latvijā drīkstēs piederēt tikai farmaceitiem. Pret šo normu ir lielās aptieku ķēdes, savukārt par – farmaceitu biedrība.

Lai izprastu konkrētās normas iemeslus, ir jāatgriežas desmit gadu senā pagātnē, kad Farmācijas likums tika pieņemts. Toreiz tika noteikts desmit gadu ilgs pārejas posms, lai visas aptiekas pārkārtotos tā, lai no 2011. gada atbilstu šim likumam. Ir jāteic, ka desmit gadi ir ļoti ilgs laika posms, un to laikā daudzas lietas mainās, –mūsu uzskati, arī vide ap mums. Mainījusies ir arī mūsu domāšana. Tāpēc šis likums ne velti tiek apspriests vēlreiz, jo ir skaidrs, ka 2000.gadā uzrakstītais vairs neatbilst tai realitātei, ko diktē šodienas prasības.

Kaut kas jāmaina tajos gadījumos, ja ir slikti un nepieciešamas korekcijas. Šajā gadījumā kārtība būtu jāmaina tad, ja aptiekas nefunkcionē pietiekami labi un ja iedzīvotājiem netiek nodrošināta kvalitatīva farmaceitiskā aprūpe. Līdz ar to rodas jautājums: vai tiešām ir tik slikti, lai būtu kaut kas tik radikāli jāmaina? Pavērtējot šodienas situāciju, ir jāsecina, ka patiesībā tādu problēmu nav.

Latvijā vienus no lielākajiem pacientu izdevumiem par veselības aprūpes pakalpojumiem veido tieši maksa par zālēm

Lai spriestu, kā zāles padarīt pieejamākas pacientiem, DB uz apaļā galda diskusiju Kā veidojas cenas zālēm aicina farmācijas jomas pārstāvjus. Diskusijā piedalās Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere, Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, holdinga Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits, Farma Balt aptieka valdes priekšsēdētājs Ilgvars Ķipēns, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas valdes loceklis Imants Sinka, Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene.

Starptautiskās organizācijas Health Action International 2014. gada pētījuma, kurā analizētas dažādu zāļu cenas astoņās ES dalībvalstīs, tostarp Latvijā, secinājums ir gana skarbs – Latvijā ģimene maksā desmit reizes dārgāk par ārstēšanu ar oriģinālām amoksicilīna zālem nekā ģimene Francijā un 20 reizes dārgāk nekā ģimene Vācijā. Mājsaimniecība Latvijā no saviem ikmēneša ienākumiem par medikamentiem tērē vairāk nekā mājsaimniecības citās ES valstīs. Kā jūs komentētu pētījuma secinājumus?

500 metru rādiusā ap strādājošu aptieku nevarēs atvērt jaunas aptiekas, bet mazākās apdzīvotās vietās drīkstēs atvērt tikai vienu aptieku, šādas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka aptieku un aptieku filiāļu izvietojuma kritērijus, rosina Veselības ministrija (VM).

Kā informēja VM Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders, ministrija ir pārliecināta, ka ar šādām izmaiņām aptiekas kļūšot pieejamākas iedzīvotājiem un farmācijas tirgū tikšot likvidēti atsevišķi vienlīdzīgas konkurences šķēršļi.

VM domā, ka ar šādu ierobežojumu aptiekām apdzīvotās vietās pakāpeniski veidošoties salīdzinoši izkliedētāks tīkls un aptiekas atvēršoties tur, kur to patlaban nav. Ministrija cer, ka tas nodrošināšot to, ka aptiekas pārmērīgi nekoncentrēsies ekonomiski izdevīgākās vietās, bet pacientiem aptiekas kļūšot pieejamas salīdzinoši tuvu dzīvesvietai.

Pašlaik regulējumā pastāv vairāki nosacījumi, kuru gadījumā 500 metru attāluma kritērijs ir aptiekām, kas strādā diennakti vai aptiekā tiek veikta zāļu gatavošana. VM secinājusi, ka nereti šie pakalpojumi tiekot īstenoti manipulatīvi, ar farmaceitiskās aprūpes praksi nesaistīti, tādēļ šos izņēmuma kritērijus paredzēts atcelt, nosakot, ka jaunas aptiekas atvēršanā būs jāvadās pēc attāluma kritērija.

Foto: freepik.com/Freepik

Aptieku vēsture sniedzas tūkstošiem gadu senā pagātnē. Vēsturiskie avoti vēsta, ka pasaulē senākās zināmās receptes izrakstītas uz māla plāksnes Mezopotāmijā, aptuveni 2400 g. pmē., savukārt senākais kombinēto zāļu apraksts atrodams Sušrutas samhita jeb Sanskritā rakstītajā ķirurģijas un senās medicīnas traktātā, kurā apkopotas zināšanas par Senās Indijas medicīnu un ārstnieciskajiem preparātiem jau no aptuveni 10 gs. pmē.

Tomēr zināšanas par cilvēku dziedināšanu un sāpju mazināšanu ir tik pat senas, kā pati cilvēce. Jau no laika gala cilvēki ir izmantojuši dabas sniegtos dziedinošos augus, tā radot pirmās zāles – aizsākumu mūsdienu farmācijas zinātnei, kas ik dienas glābj miljoniem cilvēku dzīvības visā pasaulē.

Farmaceits valsts pārregulētā nozarē ir nepietiekami novērtēts; speciālistu trūkums ir aptieku īpašnieku lielākais bieds

Par to un citām aktuālām tendencēm nozarē – DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā, kurā piedalās Repharm holdinga ģenerāldirektors Dins Šmits, zāļu lieltirgotavas AS Recipe Plus un AS Sentor Farm aptiekas (pārvalda Mēness aptieku tīklu) valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Juskovecs, SIA Benu Aptieka Latvija mazumtirdzniecības direktore un valdes locekle Anete Rožkalna, SIA Benu Aptieka Latvija valdes locekle un Farmācijas daļas vadītāja Vizma Vīksna, Sirowa grupas kosmētikas kategorijas vadītājs Baltijas valstīs Mārcis Dedzis, Dzirciema aptiekas vadītāja un īpašniece, Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības valdes priekšsēdētāja Sigita Čulkstena, Āgenskalna aptiekas vadītāja un īpašniece, Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības valdes locekle Zinta Iekļava, kā arī AS DNB banka Lielo uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ilze Opmane – Jēgere un AS DNB banka korporatīvo darījumu vadītājs Vladislavs Motrohins.

Šī gada pavasarī viesojos Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Tā kā šajā valstī divus gadus atpakaļ valdība pieņēma likumprojektu, kura ietvaros paredzēja veikt farmaceitiskā tirgus liberalizāciju, bija interesanti apskatīt, kā tirgus reforma noslēgusies. Viesojoties vairākās aptiekās, guvu apliecinājumu, ka brīva konkurence veicina tirgus attīstību un ir veikti daudzi būtiski uzlabojumi pacientu interesēs.

Šobrīd Zviedrijas farmaceitiskajā tirgū darbojas pieci tirgus spēlētāji, no kuriem viens ir bijušais monopola uzņēmums Apoteket, kas pēc aptieku pārdošanas ieguva iespēju darboties līdzvērtīgi citiem jaunizveidotajiem tirgus spēlētājiem. Trīs no pieciem jauniem tirgus spēlētājiem ir nacionālā mēroga tirgus dalībnieki. Lai arī katrs jaunpienācējs ienesis jaunas vēsmas aptieku noformējumā un tirdzniecības principos, visas aptiekas atzīmētas ar vienotu simbolu – zaļu krustu, kas rotā ikvienas aptiekas fasādi.

Apmeklējot vairākas Stokholmas aptiekas, pārliecinājos, ka pēdējo pāris gadu laikā farmācijas nozarē ieplūdušas ievērojamas investīcijas. Pašas aptiekas ir būtiski modernizētas, turklāt uzlabojumi vērojami ne vien atsvaidzinātajos interjeros, bet arī inovācijās – redzams, ka daudzviet modernās tehnoloģijas ieviestas klientu apkalpošanas uzlabošanai.

Vērotājiem no malas noteikti šķiet pozitīvi Veselības ministrijas (VM) un ministra Hosama Abu Meri centieni meklēt veidus, kā Latvijas iedzīvotājiem nodrošināt augstāku zāļu pieejamību. Jo, patiesi, ņemot vērā sabiedrības zemo labklājības līmeni, ir daļa cilvēku, kuri nevar iegādāties visas ārsta izrakstītās zāles, jo viņu ienākumi to vienkārši neļauj.

Vēl tikko publicēti dati, ka mūsu valstī pērn vairāk nekā piektdaļa iedzīvotāju bijuši pakļauti nabadzības riskam un šim rādītājam nav tendence samazināties. Visaugstākais nabadzības risks (40,1%) ir tieši cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem. Tā ir arī vecuma grupa, kad saasinās dažādas veselības problēmas, kam nepieciešama ikdienas medikamentoza ārstēšana. Situācija, ka iedzīvotāji nevar atļauties sev nepieciešamās zāles, nav pieļaujama, un ir kopīgi jāmeklē risinājumi. Tajā pašā laikā, redzot VM un tās politiskās vadības aktivitātes, nākas secināt, ka situācija izveidojusies kā tajā vecajā teicienā “gribējām kā labāk, sanāca – kā vienmēr”. Sasteigti, haotiski un neizanalizēti risinājumi, apšaubāmas savstarpējās komunikācijas metodes no politiķu puses, slēpjoties aiz cēla mērķa par zāļu cenu samazināšanu. Nozare ir gatava iesaistīties un strādāt kopā, lai risinājumi būtu efektīvi un dotu efektu arī ilgtermiņā, bet ministrijai un ministram ir jāspēj veidot konstruktīvs un profesionāls dialogs arī situācijās, kad tiek norādīts uz objektīviem riskiem un procesa nepilnībām.

Atverot tirgu un atļaujot tirgot medikamentus lielveikalu ķēdēm, tiks letāli nopļautas mazās un vidējās vietējās aptiekas; šaubas raisa aptieku lomas nonivelēšana līdz bodīšu līmenim , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Satversmes tiesa (ST) pagājušajā nedēļā nolēma atteikt rosināt lietu pēc septiņu farmaceitu iesnieguma par iespējām atvērt savas aptiekas un tādējādi arī aptieku licenču izsniegšanas atvieglošanu. Ja kristu šie ierobežojumi, kas stājās spēkā 2011. gadā, aci pret aci sastaptos mazais bizness un ārvalstu tīkli, kuri konkurētu kā līdzīgs ar līdzīgu, bet «tas būtu kā ringā likt mazu bērnu pret starptautiska līmeņa profesionālo bokseri», brīdina Nacionālo resursu centra direktors Sergejs Ancupovs. Tādējādi farmaceiti nevis iegūtu aptiekas, bet gan tās pazaudētu. «Sagaidāmais rezultāts ir veselas nozares pāriešana pāris lielo starptautisko tirdzniecības korporāciju kontrolē,» uzskata S. Ancupovs.

Veselības ministrija domā par iespēju ļaut pašvaldībām atvērt diennakts aptiekas, otrdien informē laikraksts Dienas bizness.

«Ņemot vērā, ka pašvaldībām ir noteikti pienākumi nodrošināt veselības aprūpes, tostarp farmaceitiskās aprūpes pieejamību, pašvaldībām jābūt iespējām saviem iedzīvotājiem nodrošināt farmaceitiskās aprūpes pakalpojumus,» skaidro Veselības ministrijas (VM) preses sekretārs Oskars Šneiders. Šobrīd, pēc O. Šneidera teiktā, par šādu iespēju interesi ir izrādījusi Jūrmalas pašvaldība, kas domā atvērt diennakts aptieku Ķemeros. Problēmu nav Rīgā, kur ir diezgan daudz diennakts aptieku, bet rajonu centros, atzīmē O. Šneiders. «Pieļauju, ka būs kādas desmit pašvaldības, kuras pamēģinās, bet nekādu būtisku izmaiņu nesagaidu. Laukos tante Anna piezvanīs paziņai farmaceitei Mirdziņai pa telefonu un dabūs savu citramoniņu tāpat kā agrāk,» pārdomās dalās Aptieku attīstības biedrības valdes priekšsēdētāja, Euroaptiekas valdes locekle Inga Zemdega - Grāpe.

Internetā un avīzēs publicēti anonīmi sludinājumi, ka tiek pirktas aptiekas Latvijā. Noslēpumainais aptieku pircējs varētu būt viens no esošajiem tirgus spēlētājiem. Diena no neoficiāliem drošiem avotiem uzzinājusi, ka vismaz viens no diviem sludinājumiem varētu būt saistīts ar kādu no esošajiem aptieku tīkliem.

Tiesa, varbūtējais pircējs nav lielākais spēlētājs aptieku tirgū, iespējams, tas saistīts ar A Aptieku tīklu un Magnum, kurā šis tīkls ietilps. Pircēju interesē aptiekas un aptieku licences Rīgā, Ventspilī, Liepājā, Rēzeknē, vēsta sludinājums.

A Aptiekas ietilpst vienā no lielākajām Baltijas valstu farmācijas uzņēmumu grupām Magnum. A.Aptieka šobrīd ir otra lielākā aptieku ķēde Latvijā pēc Mēness aptiekām.

Veselības ministrijas sekretāra vietnieks Juris Bundulis Dienai norāda, ka, paplašinoties kādam aptieku tīklam, negatīvas sekas var būt gadījumā, ja kāda no aptiekām pilsētas robežās tiek pārcelta uz citu vietu.

Pirms laika uzmanību piesaistīja Ģimenes aptieku nosaukuma maiņa uz BENU aptiekām. Šobrīd nosaukums ir nomainīts 32 aptiekām, un turpinās darbs pie pārējo Ģimenes aptieku nosaukuma maiņas.

Vairāki citu aptieku pārstāvji iepriekš DB norādīja, ka zīmols Ģimenes aptiekas ir bijis veiksmīgs, kas Latvijas patērētājiem ir labi saprotams.

Ģimenes aptieku pārvaldītāja Tamro Baltics (Phoenix Group) mazumtirdzniecības vadītājs Petri Anttila paskaidroja, ka BENU zīmols ir jaunais PHOENIX grupas zīmols Eiropā. «Ēģiptiešu vārds BENU ir ar līdzīgu nozīmi kā vārds Phoenix (Fēnikss) grieķu mitoloģijā,» atzīmēja P. Anttila.

Pirmās BENU aptiekas tika atvērtas Nīderlandē šā gada aprīlī, savukārt Latvija ir pirmā no Baltijas valstīm, kurā notiek aptieku nosaukuma un koncepta maiņa. Tuvākajā laikā tam sekos arī Lietuvas aptieku tīkls Šeimos Vaistine, kam sekos Igaunijas aptieku tīkls Apteek1.

Ja šogad tiks izlemts, ka aptiekas var piederēt tikai farmaceitiem, jau 2011. gadā medikamenti varētu sadārdzināties.

2010.gada beigās izšķirsies, vai Latvijas aptieku nozare turpmāk strādās un turpinās izaugsmi, vai arī uz vairākiem gadiem ieslīgs birokrātisku formalitāšu dūksnājā, kurš jau 2011.gada sākumā varētu novest pie medikamentu sadārdzinājuma. Tā, paužot neapmierinātību ar esošo Farmācijas likumu, vēstulē valsts augstākajām amatpersonām norāda aptieku nozares vadošie speciālisti, uzņēmēji un aptieku nozari pārstāvošās nevalstiskās organizācijas.

2001.gadā Saeima pieņēma esošā Farmācijas likuma redakciju, kas paredz, ka tikai farmaceitam ir tiesības atvērt jaunu aptieku. Likumā tika noteikts arī pārejas posms līdz 2011.gadam, kad tiem aptieku īpašniekiem, kuri nav farmaceiti, savu darbību ir jāpārkārto.

Skotu filozofs un cilvēks, kuru uzskata par politekonomiskas pionieri Ādams Smits pirmais formulēja konkurences būtību, sakot, ka konkurence ir sāncensība, kura palīdz samazināt cenas.

Konkurence ir arī tas faktors, kurš nosaka, virza un palīdz attīstīt uzņēmuma spēju pielāgoties konkurences prasībām, šajā procesā uzņēmumam pašam turpinot attīstīties. Konkurence arī veicina jaunu tehnoloģiju radīšanu, palīdz samazināt cenas, uzlabot kvalitāti un paplašināt klientam piedāvājamo produktu un pakalpojumu klāstu. Tomēr ir valstis, kurās pret konkurences vārdu skatās skeptiski, vīpsnā un pat dažbrīd konkurenci cenšas dažādiem veidiem nepieļaut, īpaši «sensitīvās» nozarēs. Šādu valstu vidū arīdzan ir Latvija, kura ne par ko negrib pieļaut, lai aptiekas attīstītos, savukārt radītie noteikumi nekādi nenāk par labu iedzīvotāju interesēm. Interesanti, ka konkurence starp privātajiem veselības pakalpojumu jomā pastāv, taču aptiekām laikam ir spēcīgāks lobijs un tās no sāncensības tiek aizsargātas.

Latvijas farmācijas nozare šobrīd nevar justies stabili, jo Veselības ministrija ir paziņojusi, ka piedāvās virkni regulējuma izmaiņu aptieku darbībā, taču vēl aizvien nav skaidrs, kādas tās būs.

"Ik pa laikam tiek virzīta kāda likumdošanas iniciatīva. Nesenais piemērs ar aptieku izvietojuma kritēriju maiņu – virzība sākta, bet turpinājuma pagaidām nav. Trūkst stratēģiska redzējuma par farmācijas tirgus virzību Latvijā vismaz tuvāko 5–7 gadu laikā. Turklāt šis viss notiek Covid-19 pandēmijas laikā, kas prasa no aptiekām papildu slodzi," situāciju nozarē raksturo Aptieku īpašnieku asociācijas (AĪA) izpilddirektore Kristīne Jučkoviča.

Aptieku izvietošanas kritēriju analīze var novirzīt no galveno problēmu izpratnes nozarē, Dienas Biznesam atzīst AS Repharm neatkarīgais padomes loceklis Juris Bundulis. Viņš norāda, ka ļoti svarīgs aspekts nozarē, par ko ir jārunā valsts līmenī, – kompensējamo zāļu iegāde un pieejamība. Ja iedzīvotājam izdevumi par medikamentiem ģimenes budžetam ir pārāk lieli, viņš nespēj iegādāties tos nepieciešamajā apjomā. Nepietiekams finansējums ir lielākā problēma kompensējamo zāļu nodrošināšanas sistēmā.

Maijā izveidotā Aptieku īpašnieku asociācija gatavojas aktīvi paust viedokli saistībā ar Veselības ministrijas izstrādāto Farmaceitiskās aprūpes likumprojektu, Db sacīja asociācijas valdes priekšsēdētājs Tālis Talents.

Db jau rakstīja, ka šis likumprojekts paredz izmaiņas aptiekas licences izsniegšanas kārtībā – turpmāk tā varētu tikt izsniegta farmaceitu praksei, nevis aptiekas īpašniekam. Pašlaik visām aptiekām, kuru īpašnieks nav farmaceits, licence izsniegta līdz 2010. gada 31. decembrim, bet tas, kas notiks ar šīm aptiekām pēc šī datuma, nav skaidrs.

Šobrīd izstrādātais likumprojekts nosūtīts nozares asociācijām un organizācijām, kurām pēc tam par to būs jāpauž savs viedoklis. T. Talents Db uzsver, ka jaunveidojamā likuma mērķis ir palielināt farmaceitiskās aprūpes kvalitāti, bet šaubas izraisa tas, vai farmaceitisko kvalitāti var uzlabot, mainot aptieku īpašuma formu.

Ņemot vērā, ka valsts kompensējamo medikamentu tirdzniecība jau patlaban nav rentabla, Veselības ministrijas (VM) ieceres attiecībā uz zāļu cenu mazināšanu aptiekām būs jāiznes uz saviem pleciem, sacīja "AB City" uzņēmumu grupas stratēģiskās un veselības politikas direktore Kristīne Jučkoviča, komentējot VM informatīvo ziņojumu par zāļu finansiālo pieejamību.

"Lai gan veselības ministrs iepriekš plašsaziņas līdzekļos pauda, ka aptiekas neaiztiks, šajā gadījumā viss ir uz aptieku pleciem," uzsvēra Jučkoviča. Viņa atklāja, ka patlaban Latvijā ir vairāk nekā 120 dažāda izmēra aptiekas, kas ir nerentablas, un VM rosinājumi šo situāciju varētu tikai pasliktināt. Visvairāk apdraudēto aptieku ir tieši reģionos.

Jučkoviča pauda, ka farmācija Latvijā jau kādu laiku cieš no tāda kā vienota skatījuma trūkuma, turklāt nozare jau ilgstoši aicinājusi politiķus izstrādāt kopējo redzējumu. Cita starpā nozarei trūkstot vienota skata par aptieku lielumu un sniedzamo pakalpojumu klāstu, kas citās Eiropas Savienības (ES) valstīs ir atrunāts.

Ja nākamgad tomēr stāsies spēkā norma, kas paredz, ka Latvijā aptiekas varēs piederēt tikai farmaceitam, tad aptieku bizness, visticamāk, pievienosies tām risku grupām, kuras strādā pelēkajā finanšu sektorā.

Tā uzskata Aptieku attīstības biedrības valdes priekšsēdētaja un Euroaptieka valdes locekle Inga Zemdega-Grāpe, uzsverot, ka tik svarīgu un sabiedrībai būtisku jomu kā aptieku nozari ir noziedzīgi nodot vairāku simtu individuālu komersantu rokās.

Bez tam, pēc viņas teiktā – ir virkne faktoru, kuri liecina par to, ka šāds mazo aptieku attīstības modelis atstās zaudētājos aptieku klientus. Piemēram, nav noslēpums, ka atsevišķās farmaceitu aptiekās pārdod vecas zāles, jo viņi vienreiz iepērk lielāku daudzumu un tirgo līdz iztirgo visu, savukārt aptieku tīkli zāļu uzkrājumus var pārvietot uz citu aptieku, kur šīs zāles ir beigušās.

Latvijā ir patērētājiem nelabvēlīgākais zāļu cenu veidošanas mehānisms Baltijas valstīs, tirgus uzraudzībā, kurā salīdzinātas atsevišķu biežāk pirkto valsts kompensējamo un nekompensējamo zāļu cenas Baltijas valstīs, secinājusi Konkurences padome (KP).

Ziņojumā norādīts, ka gala cenas, par kādām patērētāji iegādājas zāles, veidojas no ražotāja cenas, lieltirgotavas jeb vairumtirgotāja uzcenojuma, aptiekas uzcenojuma un pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Baltijas valstīs būtiskākās atšķirības cenas struktūrā rada lieltirgotavu un aptieku piemērotie uzcenojumi, kā arī PVN, kas Latvijā zālēm ir 12%, Igaunijā - 9%, bet Lietuvā - 5%. Latvijā uzcenojumi veidojas, lieltirgotavām piemērojot pieaugošu procentuālu uzcenojumu ražotāju cenai, kamēr aptiekām - lieltirgotavas cenai.

Lietuvā un Igaunijā abiem uzcenojumiem, sasniedzot konkrētu summu, ir noteikti tā saucamie griesti, kas, pieaugot ražotāju cenai, neļauj gala cenām būtiski palielināties. Uzcenojuma griesti Latvijā ir noteikti tikai aptiekām attiecībā uz valsts kompensējamiem medikamentiem, proti, no lieltirgotavas cenas 71,14 eiro aptieku uzcenojums kļūst nemainīgs - 6,05 eiro.

Izaicinājumus ir augt, katru gadu pakāpties par vienu solīti, nevis skatīties uz to, ko dara citi tirgus dalībnieki

Tā DB uzsver farmaceitisko izstrādājumu un higiēnas preču vairumtirdzniecības tirgotāja SIA Euroaptieka valdes priekšsēdētājs Māris Lūks. Uzņēmuma apgrozījums pieaudzis no 27 miljoniem eiro 2011. gadā līdz 32,7 miljoniem 2014. gadā. Pēdējos trīs gados uzņēmums kāpinājis arī peļņu no viena miljona eiro 2012. gadā līdz 1,5 miljoniem 2014. gadā. Šie rezultāti ir ļāvuši SIA Euroaptieka iekļūt Dienas Bizness un Lursoft veidotajā straujāk augošu uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā. «Šajos gados uzņēmums ir audzis līdz ar tirgu. Šogad tas palielinājies par aptuveni 6%. Prognozēju, ka uzņēmums aug mazliet straujāk,» stāsta M. Lūks.

Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības (LBFA) valde ir nosūtījusi vēstuli Latvijas Farmaceitu biedrībai (LFB) ar aicinājumu neparakstīt vienošanos ar Aptieku īpašnieku asociāciju, kurā atbalstīta aptieku īpašumtiesību piešķiršana jebkuras profesijas pārstāvjiem, Db apliecināja LBFA.

LBFA aicina LFB neslēgt vienošanos ar Aptieku Īpašnieku asociāciju par nosacījumiem, kuri ir pretrunā šobrīd spēkā esošajam Farmācijas likumam un konkrēti 36.pantam - tas ir pretrunā ar Farmaceitiskās aprūpes likumprojektu, uzskata LBFA.

Tāpat LBFA norāda, ka šie uzstādījumi ir pretrunā ar LFB statūtiem, kuri paredz aizstāvēt farmaceitu saimnieciskās un tiesiskās intereses, veicināt viņu pašdarbību un kopdarbību, kā arī tie nosaka rūpēties par farmaceitu vispārīgo un profesionālo izglītību, nodrošināt biedru sociālo, saimniecisko un tiesisko interešu aizstāvību.

Savukārt Aptieku īpašnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Tālis Talents iepriekš Db (31.07.2008 ) atzina, ka Aptieku īpašnieku asociācija uzskata, ka jaunā Farmaceitiskās aprūpes likumprojekta mērķis ir palielināt farmaceitiskās aprūpes kvalitāti Latvijā, bet šaubas izraisa tas, vai farmaceitisko kvalitāti var uzlabot, mainot aptieku īpašuma formu.

Notikusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) reformas uzraudzības padomes sēde, kurā pārrunāja VID reformas norises gaitu, aktualitātes, un izstrādāto VID reformas likumprojektu paketes saskaņošanas rezultātus, informē Finanšu ministrija.

Pašlaik reformas ievešana notiek atbilstoši grafikam, un šā gada 30. maijā ir noslēdzies sešu VID reformas ietvaros izstrādāto tiesību aktu projektu starpinstitūciju saskaņošanas process Tiesību aktu projektu (TAP) portālā. Padome nolēma atbalstīt likumprojektu paketes iesniegšanu Ministru kabinetā.

VID reformas uzraudzības padome atbalstīja VID digitālās attīstības vadības komitejas darbības detalizēta regulējuma noteikšanu Valsts ieņēmumu dienesta likumprojektā, tai skaitā tās uzdevumus un regulējumu neatkarīgu Latvijas un ārvalstu ekspertu piesaistei. Komitejas uzdevums būs identificēt inovāciju iespējas VID digitālās transformācijas jomā, noteikt VID digitālās transformācijas prioritātes un virzienus atbilstoši tā stratēģiskajiem mērķiem, kā arī izvērtēt VID informācijas tehnoloģiju attīstības stratēģijas īstenošanas gaitu un sniegt ieteikumus. Komitejas darbība ļaus VID virzīties uz priekšu digitālās transformācijas jomā, sasniedzot pasaules digitālajā jomā attīstītāko nodokļu administrāciju līmeni.

Šī gada pavasarī viesojos Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Tā kā šajā valstī divus gadus atpakaļ valdība pieņēma likumprojektu, kura ietvaros paredzēja veikt farmaceitiskā tirgus liberalizāciju, bija interesanti apskatīt, kā tirgus reforma noslēgusies. Viesojoties vairākās aptiekās, guvu apliecinājumu, ka brīva konkurence veicina tirgus attīstību un ir veikti daudzi būtiski uzlabojumi pacientu interesēs.

Bloga 1.daļu lasiet šeit.

2009.gadā valdība oficiāli paziņoja, ka puse no Zviedrijas farmācijas tirgus daļas tiks pārdota privātīpašniekiem, veidojot konkurētspējīgu tirgu un tajā pat laikā, atstājot tiesības Apoteket kompānijai būt par centrālo spēlētāju liberalizētajā farmaceitiskajā tirgū, garantējot kvalitatīvo medicīnisko produktu piegādi visā valstī.

Viens no galvenajiem politiskajiem mērķiem bija valdības vēlme stimulēt mazā biznesa attīstību un pazemināt izmaksas farmaceitiskajā nozarē. Tika paredzēts, ka sasniedzot visus iepriekš noteiktos mērķus, farmaceitiskā nozare Zviedrijā kļūtu atvērta un konkurētspējīga. Atvērtā un konkurētspējīgā tirgū ir iespējams veicināt izmaiņas medikamentu cenu politikā un veidot zemākas cenas sabiedriskā labuma produktiem un pakalpojumiem, tāpēc farmaceitisko pakalpojumu spektra un kvalitātes, kā arī pakalpojumu pieejamības uzlabošana tika uzskatīti par svarīgiem reformas mērķiem.

Latvijā farmācijas nozarē šogad vislielākie šķēpi tika lauzti par aptieku īpašumtiesībām.

2010. gadā aktīvi turpinājās diskusijas par normu, kas pieņemta desmit gadiem un paredzēja, ka no 2011. gada aptiekas Latvijā varētu piederēt tikai farmaceitiem. Pēc ilgām cīņām starp lielajiem aptieku tīkliem, kuri aicināja normu atcelt, un farmaceitiem, kas iestājās par normas saglabāšanu, Saeima nolēma, ka aptieka drīkstēs strādāt tad, ja farmaceitam pieder vismaz 50% tās kapitāldaļu vai arī no tās valdes locekļiem vismaz puse ir farmaceiti.

«Farmācijas likuma grozījumu rezultātā nozares profesionālis - farmaceits tiek mērķtiecīgi izstumts no aptiekām kā darba devējs,» DB sašutumu pauž Latvijas Brīvo Farmaceitu apvienības (LBFA) valdes priekšsēdētāja vietniece Sigita Čulkstena. Pēc biedrības domām, šobrīd ir izveidojusies situācija, kad ārzemju investori redz farmaceitu tikai darba ņēmēja lomā, iejaucoties farmaceita attiecībās ar klientu, jo investors vada aptiekā esošo zāļu noliktavu, kas atsaucas uz zāļu izsniegšanas kvalitāti. «Grozījumu rezultātā, kas tika uzskatīti par kompromisa variantu, patiesībā notika aptieku sektora pilnīga liberalizācija, jo farmaceita klātbūtne valdes locekļa statusā ir izpildāma formāli,» ir pārliecināta S. Čulkstena.