No trešdienas pēcpusdienas līdz ceturtdienai Igaunijā slēgti vairāki simti zīmolu "Apotheka", "Benu", "Euroapteek" un "Sudameapteek" aptieku, to tīkliem cenšoties vērst uzmanību uz negatīvo ietekmi, ko radīs plānotā aptieku reforma.

Aptieku tīklus apvienojošā Igaunijas Aptieku asociācija informēja, ka dežurējošās aptiekas tiks atvērtas plkst.20, kad savas durvis slēgs farmaceitiem piederošās aptiekas, kas protesta akcijā nepiedalās.

Ar šo akciju aptieku tīkli protestē pret parlamenta otrdien pieņemto lēmumu neatcelt aptieku reformu, kurai spēkā jāstājas 1.aprīlī.

"Katram lēmumam ir sekas. Tā kā politiķi ir norādījuši, ka Igaunijā pietiek ar 200 aptiekām un 300 aptiekas var slēgt, nekaitējot aptieku pakalpojumu vai medikamentu pieejamībai, viņiem ir jāuzņemas atbildība," paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem paudis Aptieku asociācijas vadītājs Timo Daņilovs.

Viņš norādīja, ka pašlaik reformas prasībām neatbilst 56 aptiekas lauku rajonos, bet kopumā apdzīvotās vietās ar mazāk nekā 4000 iedzīvotājiem tādu aptieku skaits sasniedz 74. Daņilovs uzskaitīja vairākas mazpilsētas, kā arī lielākas pilsētas, piemēram, Kohtlu-Jervi un Narvu, kur aptieku pieejamība cietīs no reformas prasībām. Viņš apgalvoja, ka pēc reformas Tallinas centrā palikšot tikai divas aptiekas.

Lai veicinātu racionālāku aptieku izvietojumu un cilvēkiem būtu pieejama kvalitatīva farmaceitiskā aprūpe, tai skaitā mazāk apdzīvotās vietās, Veselības ministrija ir pārskatījusi šobrīd pastāvošos aptieku izvietojuma ģeogrāfiskos un demogrāfiskos kritērijus.

Izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos* nodoti izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē. Pēc Zāļu valsts aģentūras datiem, Latvijā 2019. gadā bija 766 aptiekas, bet efektīvas sistēmas nodrošināšanai būtu jābūt 480 aptiekām jeb par 37% mazāk salīdzinot ar šobrīd esošo aptieku skaitu.

OECD dati rāda, ka farmaceitu skaits uz 100 000 iedzīvotāju atbilst vidējam OECD valstu rādītājam, kamēr aptieku skaits uz 100 000 iedzīvotāju ir par 44% lielāks nekā vidēji OECD valstīs. Tas norāda uz to, ka Latvijā ir liels aptieku skaits ar mazāku farmaceitu skaitu un līdz ar to arī pieejamību aptiekās, radot risku kvalitatīvas farmaceitiskās aprūpes nodrošināšanai iedzīvotājiem.

Latvijā vienus no lielākajiem pacientu izdevumiem par veselības aprūpes pakalpojumiem veido tieši maksa par zālēm

Lai spriestu, kā zāles padarīt pieejamākas pacientiem, DB uz apaļā galda diskusiju Kā veidojas cenas zālēm aicina farmācijas jomas pārstāvjus. Diskusijā piedalās Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere, Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, holdinga Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits, Farma Balt aptieka valdes priekšsēdētājs Ilgvars Ķipēns, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas valdes loceklis Imants Sinka, Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene.

Starptautiskās organizācijas Health Action International 2014. gada pētījuma, kurā analizētas dažādu zāļu cenas astoņās ES dalībvalstīs, tostarp Latvijā, secinājums ir gana skarbs – Latvijā ģimene maksā desmit reizes dārgāk par ārstēšanu ar oriģinālām amoksicilīna zālem nekā ģimene Francijā un 20 reizes dārgāk nekā ģimene Vācijā. Mājsaimniecība Latvijā no saviem ikmēneša ienākumiem par medikamentiem tērē vairāk nekā mājsaimniecības citās ES valstīs. Kā jūs komentētu pētījuma secinājumus?

Foto: freepik.com/Freepik

Aptieku vēsture sniedzas tūkstošiem gadu senā pagātnē. Vēsturiskie avoti vēsta, ka pasaulē senākās zināmās receptes izrakstītas uz māla plāksnes Mezopotāmijā, aptuveni 2400 g. pmē., savukārt senākais kombinēto zāļu apraksts atrodams Sušrutas samhita jeb Sanskritā rakstītajā ķirurģijas un senās medicīnas traktātā, kurā apkopotas zināšanas par Senās Indijas medicīnu un ārstnieciskajiem preparātiem jau no aptuveni 10 gs. pmē.

Tomēr zināšanas par cilvēku dziedināšanu un sāpju mazināšanu ir tik pat senas, kā pati cilvēce. Jau no laika gala cilvēki ir izmantojuši dabas sniegtos dziedinošos augus, tā radot pirmās zāles – aizsākumu mūsdienu farmācijas zinātnei, kas ik dienas glābj miljoniem cilvēku dzīvības visā pasaulē.

500 metru rādiusā ap strādājošu aptieku nevarēs atvērt jaunas aptiekas, bet mazākās apdzīvotās vietās drīkstēs atvērt tikai vienu aptieku, šādas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka aptieku un aptieku filiāļu izvietojuma kritērijus, rosina Veselības ministrija (VM).

Kā informēja VM Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders, ministrija ir pārliecināta, ka ar šādām izmaiņām aptiekas kļūšot pieejamākas iedzīvotājiem un farmācijas tirgū tikšot likvidēti atsevišķi vienlīdzīgas konkurences šķēršļi.

VM domā, ka ar šādu ierobežojumu aptiekām apdzīvotās vietās pakāpeniski veidošoties salīdzinoši izkliedētāks tīkls un aptiekas atvēršoties tur, kur to patlaban nav. Ministrija cer, ka tas nodrošināšot to, ka aptiekas pārmērīgi nekoncentrēsies ekonomiski izdevīgākās vietās, bet pacientiem aptiekas kļūšot pieejamas salīdzinoši tuvu dzīvesvietai.

Pašlaik regulējumā pastāv vairāki nosacījumi, kuru gadījumā 500 metru attāluma kritērijs ir aptiekām, kas strādā diennakti vai aptiekā tiek veikta zāļu gatavošana. VM secinājusi, ka nereti šie pakalpojumi tiekot īstenoti manipulatīvi, ar farmaceitiskās aprūpes praksi nesaistīti, tādēļ šos izņēmuma kritērijus paredzēts atcelt, nosakot, ka jaunas aptiekas atvēršanā būs jāvadās pēc attāluma kritērija.

Farmaceits valsts pārregulētā nozarē ir nepietiekami novērtēts; speciālistu trūkums ir aptieku īpašnieku lielākais bieds

Par to un citām aktuālām tendencēm nozarē – DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā, kurā piedalās Repharm holdinga ģenerāldirektors Dins Šmits, zāļu lieltirgotavas AS Recipe Plus un AS Sentor Farm aptiekas (pārvalda Mēness aptieku tīklu) valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Juskovecs, SIA Benu Aptieka Latvija mazumtirdzniecības direktore un valdes locekle Anete Rožkalna, SIA Benu Aptieka Latvija valdes locekle un Farmācijas daļas vadītāja Vizma Vīksna, Sirowa grupas kosmētikas kategorijas vadītājs Baltijas valstīs Mārcis Dedzis, Dzirciema aptiekas vadītāja un īpašniece, Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības valdes priekšsēdētāja Sigita Čulkstena, Āgenskalna aptiekas vadītāja un īpašniece, Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības valdes locekle Zinta Iekļava, kā arī AS DNB banka Lielo uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ilze Opmane – Jēgere un AS DNB banka korporatīvo darījumu vadītājs Vladislavs Motrohins.

Internetā un avīzēs publicēti anonīmi sludinājumi, ka tiek pirktas aptiekas Latvijā. Noslēpumainais aptieku pircējs varētu būt viens no esošajiem tirgus spēlētājiem. Diena no neoficiāliem drošiem avotiem uzzinājusi, ka vismaz viens no diviem sludinājumiem varētu būt saistīts ar kādu no esošajiem aptieku tīkliem.

Tiesa, varbūtējais pircējs nav lielākais spēlētājs aptieku tirgū, iespējams, tas saistīts ar A Aptieku tīklu un Magnum, kurā šis tīkls ietilps. Pircēju interesē aptiekas un aptieku licences Rīgā, Ventspilī, Liepājā, Rēzeknē, vēsta sludinājums.

A Aptiekas ietilpst vienā no lielākajām Baltijas valstu farmācijas uzņēmumu grupām Magnum. A.Aptieka šobrīd ir otra lielākā aptieku ķēde Latvijā pēc Mēness aptiekām.

Veselības ministrijas sekretāra vietnieks Juris Bundulis Dienai norāda, ka, paplašinoties kādam aptieku tīklam, negatīvas sekas var būt gadījumā, ja kāda no aptiekām pilsētas robežās tiek pārcelta uz citu vietu.

Veselības ministrija domā par iespēju ļaut pašvaldībām atvērt diennakts aptiekas, otrdien informē laikraksts Dienas bizness.

«Ņemot vērā, ka pašvaldībām ir noteikti pienākumi nodrošināt veselības aprūpes, tostarp farmaceitiskās aprūpes pieejamību, pašvaldībām jābūt iespējām saviem iedzīvotājiem nodrošināt farmaceitiskās aprūpes pakalpojumus,» skaidro Veselības ministrijas (VM) preses sekretārs Oskars Šneiders. Šobrīd, pēc O. Šneidera teiktā, par šādu iespēju interesi ir izrādījusi Jūrmalas pašvaldība, kas domā atvērt diennakts aptieku Ķemeros. Problēmu nav Rīgā, kur ir diezgan daudz diennakts aptieku, bet rajonu centros, atzīmē O. Šneiders. «Pieļauju, ka būs kādas desmit pašvaldības, kuras pamēģinās, bet nekādu būtisku izmaiņu nesagaidu. Laukos tante Anna piezvanīs paziņai farmaceitei Mirdziņai pa telefonu un dabūs savu citramoniņu tāpat kā agrāk,» pārdomās dalās Aptieku attīstības biedrības valdes priekšsēdētāja, Euroaptiekas valdes locekle Inga Zemdega - Grāpe.

Atverot tirgu un atļaujot tirgot medikamentus lielveikalu ķēdēm, tiks letāli nopļautas mazās un vidējās vietējās aptiekas; šaubas raisa aptieku lomas nonivelēšana līdz bodīšu līmenim , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Satversmes tiesa (ST) pagājušajā nedēļā nolēma atteikt rosināt lietu pēc septiņu farmaceitu iesnieguma par iespējām atvērt savas aptiekas un tādējādi arī aptieku licenču izsniegšanas atvieglošanu. Ja kristu šie ierobežojumi, kas stājās spēkā 2011. gadā, aci pret aci sastaptos mazais bizness un ārvalstu tīkli, kuri konkurētu kā līdzīgs ar līdzīgu, bet «tas būtu kā ringā likt mazu bērnu pret starptautiska līmeņa profesionālo bokseri», brīdina Nacionālo resursu centra direktors Sergejs Ancupovs. Tādējādi farmaceiti nevis iegūtu aptiekas, bet gan tās pazaudētu. «Sagaidāmais rezultāts ir veselas nozares pāriešana pāris lielo starptautisko tirdzniecības korporāciju kontrolē,» uzskata S. Ancupovs.

Ja šogad tiks izlemts, ka aptiekas var piederēt tikai farmaceitiem, jau 2011. gadā medikamenti varētu sadārdzināties.

2010.gada beigās izšķirsies, vai Latvijas aptieku nozare turpmāk strādās un turpinās izaugsmi, vai arī uz vairākiem gadiem ieslīgs birokrātisku formalitāšu dūksnājā, kurš jau 2011.gada sākumā varētu novest pie medikamentu sadārdzinājuma. Tā, paužot neapmierinātību ar esošo Farmācijas likumu, vēstulē valsts augstākajām amatpersonām norāda aptieku nozares vadošie speciālisti, uzņēmēji un aptieku nozari pārstāvošās nevalstiskās organizācijas.

2001.gadā Saeima pieņēma esošā Farmācijas likuma redakciju, kas paredz, ka tikai farmaceitam ir tiesības atvērt jaunu aptieku. Likumā tika noteikts arī pārejas posms līdz 2011.gadam, kad tiem aptieku īpašniekiem, kuri nav farmaceiti, savu darbību ir jāpārkārto.

Pirms laika uzmanību piesaistīja Ģimenes aptieku nosaukuma maiņa uz BENU aptiekām. Šobrīd nosaukums ir nomainīts 32 aptiekām, un turpinās darbs pie pārējo Ģimenes aptieku nosaukuma maiņas.

Vairāki citu aptieku pārstāvji iepriekš DB norādīja, ka zīmols Ģimenes aptiekas ir bijis veiksmīgs, kas Latvijas patērētājiem ir labi saprotams.

Ģimenes aptieku pārvaldītāja Tamro Baltics (Phoenix Group) mazumtirdzniecības vadītājs Petri Anttila paskaidroja, ka BENU zīmols ir jaunais PHOENIX grupas zīmols Eiropā. «Ēģiptiešu vārds BENU ir ar līdzīgu nozīmi kā vārds Phoenix (Fēnikss) grieķu mitoloģijā,» atzīmēja P. Anttila.

Pirmās BENU aptiekas tika atvērtas Nīderlandē šā gada aprīlī, savukārt Latvija ir pirmā no Baltijas valstīm, kurā notiek aptieku nosaukuma un koncepta maiņa. Tuvākajā laikā tam sekos arī Lietuvas aptieku tīkls Šeimos Vaistine, kam sekos Igaunijas aptieku tīkls Apteek1.

Skotu filozofs un cilvēks, kuru uzskata par politekonomiskas pionieri Ādams Smits pirmais formulēja konkurences būtību, sakot, ka konkurence ir sāncensība, kura palīdz samazināt cenas.

Konkurence ir arī tas faktors, kurš nosaka, virza un palīdz attīstīt uzņēmuma spēju pielāgoties konkurences prasībām, šajā procesā uzņēmumam pašam turpinot attīstīties. Konkurence arī veicina jaunu tehnoloģiju radīšanu, palīdz samazināt cenas, uzlabot kvalitāti un paplašināt klientam piedāvājamo produktu un pakalpojumu klāstu. Tomēr ir valstis, kurās pret konkurences vārdu skatās skeptiski, vīpsnā un pat dažbrīd konkurenci cenšas dažādiem veidiem nepieļaut, īpaši «sensitīvās» nozarēs. Šādu valstu vidū arīdzan ir Latvija, kura ne par ko negrib pieļaut, lai aptiekas attīstītos, savukārt radītie noteikumi nekādi nenāk par labu iedzīvotāju interesēm. Interesanti, ka konkurence starp privātajiem veselības pakalpojumu jomā pastāv, taču aptiekām laikam ir spēcīgāks lobijs un tās no sāncensības tiek aizsargātas.

Vērotājiem no malas noteikti šķiet pozitīvi Veselības ministrijas (VM) un ministra Hosama Abu Meri centieni meklēt veidus, kā Latvijas iedzīvotājiem nodrošināt augstāku zāļu pieejamību. Jo, patiesi, ņemot vērā sabiedrības zemo labklājības līmeni, ir daļa cilvēku, kuri nevar iegādāties visas ārsta izrakstītās zāles, jo viņu ienākumi to vienkārši neļauj.

Vēl tikko publicēti dati, ka mūsu valstī pērn vairāk nekā piektdaļa iedzīvotāju bijuši pakļauti nabadzības riskam un šim rādītājam nav tendence samazināties. Visaugstākais nabadzības risks (40,1%) ir tieši cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem. Tā ir arī vecuma grupa, kad saasinās dažādas veselības problēmas, kam nepieciešama ikdienas medikamentoza ārstēšana. Situācija, ka iedzīvotāji nevar atļauties sev nepieciešamās zāles, nav pieļaujama, un ir kopīgi jāmeklē risinājumi. Tajā pašā laikā, redzot VM un tās politiskās vadības aktivitātes, nākas secināt, ka situācija izveidojusies kā tajā vecajā teicienā “gribējām kā labāk, sanāca – kā vienmēr”. Sasteigti, haotiski un neizanalizēti risinājumi, apšaubāmas savstarpējās komunikācijas metodes no politiķu puses, slēpjoties aiz cēla mērķa par zāļu cenu samazināšanu. Nozare ir gatava iesaistīties un strādāt kopā, lai risinājumi būtu efektīvi un dotu efektu arī ilgtermiņā, bet ministrijai un ministram ir jāspēj veidot konstruktīvs un profesionāls dialogs arī situācijās, kad tiek norādīts uz objektīviem riskiem un procesa nepilnībām.

Šī gada pavasarī viesojos Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Tā kā šajā valstī divus gadus atpakaļ valdība pieņēma likumprojektu, kura ietvaros paredzēja veikt farmaceitiskā tirgus liberalizāciju, bija interesanti apskatīt, kā tirgus reforma noslēgusies. Viesojoties vairākās aptiekās, guvu apliecinājumu, ka brīva konkurence veicina tirgus attīstību un ir veikti daudzi būtiski uzlabojumi pacientu interesēs.

Šobrīd Zviedrijas farmaceitiskajā tirgū darbojas pieci tirgus spēlētāji, no kuriem viens ir bijušais monopola uzņēmums Apoteket, kas pēc aptieku pārdošanas ieguva iespēju darboties līdzvērtīgi citiem jaunizveidotajiem tirgus spēlētājiem. Trīs no pieciem jauniem tirgus spēlētājiem ir nacionālā mēroga tirgus dalībnieki. Lai arī katrs jaunpienācējs ienesis jaunas vēsmas aptieku noformējumā un tirdzniecības principos, visas aptiekas atzīmētas ar vienotu simbolu – zaļu krustu, kas rotā ikvienas aptiekas fasādi.

Apmeklējot vairākas Stokholmas aptiekas, pārliecinājos, ka pēdējo pāris gadu laikā farmācijas nozarē ieplūdušas ievērojamas investīcijas. Pašas aptiekas ir būtiski modernizētas, turklāt uzlabojumi vērojami ne vien atsvaidzinātajos interjeros, bet arī inovācijās – redzams, ka daudzviet modernās tehnoloģijas ieviestas klientu apkalpošanas uzlabošanai.

Latvijas farmācijas nozare šobrīd nevar justies stabili, jo Veselības ministrija ir paziņojusi, ka piedāvās virkni regulējuma izmaiņu aptieku darbībā, taču vēl aizvien nav skaidrs, kādas tās būs.

"Ik pa laikam tiek virzīta kāda likumdošanas iniciatīva. Nesenais piemērs ar aptieku izvietojuma kritēriju maiņu – virzība sākta, bet turpinājuma pagaidām nav. Trūkst stratēģiska redzējuma par farmācijas tirgus virzību Latvijā vismaz tuvāko 5–7 gadu laikā. Turklāt šis viss notiek Covid-19 pandēmijas laikā, kas prasa no aptiekām papildu slodzi," situāciju nozarē raksturo Aptieku īpašnieku asociācijas (AĪA) izpilddirektore Kristīne Jučkoviča.

Aptieku izvietošanas kritēriju analīze var novirzīt no galveno problēmu izpratnes nozarē, Dienas Biznesam atzīst AS Repharm neatkarīgais padomes loceklis Juris Bundulis. Viņš norāda, ka ļoti svarīgs aspekts nozarē, par ko ir jārunā valsts līmenī, – kompensējamo zāļu iegāde un pieejamība. Ja iedzīvotājam izdevumi par medikamentiem ģimenes budžetam ir pārāk lieli, viņš nespēj iegādāties tos nepieciešamajā apjomā. Nepietiekams finansējums ir lielākā problēma kompensējamo zāļu nodrošināšanas sistēmā.

Ņemot vērā, ka valsts kompensējamo medikamentu tirdzniecība jau patlaban nav rentabla, Veselības ministrijas (VM) ieceres attiecībā uz zāļu cenu mazināšanu aptiekām būs jāiznes uz saviem pleciem, sacīja "AB City" uzņēmumu grupas stratēģiskās un veselības politikas direktore Kristīne Jučkoviča, komentējot VM informatīvo ziņojumu par zāļu finansiālo pieejamību.

"Lai gan veselības ministrs iepriekš plašsaziņas līdzekļos pauda, ka aptiekas neaiztiks, šajā gadījumā viss ir uz aptieku pleciem," uzsvēra Jučkoviča. Viņa atklāja, ka patlaban Latvijā ir vairāk nekā 120 dažāda izmēra aptiekas, kas ir nerentablas, un VM rosinājumi šo situāciju varētu tikai pasliktināt. Visvairāk apdraudēto aptieku ir tieši reģionos.

Jučkoviča pauda, ka farmācija Latvijā jau kādu laiku cieš no tāda kā vienota skatījuma trūkuma, turklāt nozare jau ilgstoši aicinājusi politiķus izstrādāt kopējo redzējumu. Cita starpā nozarei trūkstot vienota skata par aptieku lielumu un sniedzamo pakalpojumu klāstu, kas citās Eiropas Savienības (ES) valstīs ir atrunāts.

Ja nākamgad tomēr stāsies spēkā norma, kas paredz, ka Latvijā aptiekas varēs piederēt tikai farmaceitam, tad aptieku bizness, visticamāk, pievienosies tām risku grupām, kuras strādā pelēkajā finanšu sektorā.

Tā uzskata Aptieku attīstības biedrības valdes priekšsēdētaja un Euroaptieka valdes locekle Inga Zemdega-Grāpe, uzsverot, ka tik svarīgu un sabiedrībai būtisku jomu kā aptieku nozari ir noziedzīgi nodot vairāku simtu individuālu komersantu rokās.

Bez tam, pēc viņas teiktā – ir virkne faktoru, kuri liecina par to, ka šāds mazo aptieku attīstības modelis atstās zaudētājos aptieku klientus. Piemēram, nav noslēpums, ka atsevišķās farmaceitu aptiekās pārdod vecas zāles, jo viņi vienreiz iepērk lielāku daudzumu un tirgo līdz iztirgo visu, savukārt aptieku tīkli zāļu uzkrājumus var pārvietot uz citu aptieku, kur šīs zāles ir beigušās.

Latvijā ir patērētājiem nelabvēlīgākais zāļu cenu veidošanas mehānisms Baltijas valstīs, tirgus uzraudzībā, kurā salīdzinātas atsevišķu biežāk pirkto valsts kompensējamo un nekompensējamo zāļu cenas Baltijas valstīs, secinājusi Konkurences padome (KP).

Ziņojumā norādīts, ka gala cenas, par kādām patērētāji iegādājas zāles, veidojas no ražotāja cenas, lieltirgotavas jeb vairumtirgotāja uzcenojuma, aptiekas uzcenojuma un pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Baltijas valstīs būtiskākās atšķirības cenas struktūrā rada lieltirgotavu un aptieku piemērotie uzcenojumi, kā arī PVN, kas Latvijā zālēm ir 12%, Igaunijā - 9%, bet Lietuvā - 5%. Latvijā uzcenojumi veidojas, lieltirgotavām piemērojot pieaugošu procentuālu uzcenojumu ražotāju cenai, kamēr aptiekām - lieltirgotavas cenai.

Lietuvā un Igaunijā abiem uzcenojumiem, sasniedzot konkrētu summu, ir noteikti tā saucamie griesti, kas, pieaugot ražotāju cenai, neļauj gala cenām būtiski palielināties. Uzcenojuma griesti Latvijā ir noteikti tikai aptiekām attiecībā uz valsts kompensējamiem medikamentiem, proti, no lieltirgotavas cenas 71,14 eiro aptieku uzcenojums kļūst nemainīgs - 6,05 eiro.

Izaicinājumus ir augt, katru gadu pakāpties par vienu solīti, nevis skatīties uz to, ko dara citi tirgus dalībnieki

Tā DB uzsver farmaceitisko izstrādājumu un higiēnas preču vairumtirdzniecības tirgotāja SIA Euroaptieka valdes priekšsēdētājs Māris Lūks. Uzņēmuma apgrozījums pieaudzis no 27 miljoniem eiro 2011. gadā līdz 32,7 miljoniem 2014. gadā. Pēdējos trīs gados uzņēmums kāpinājis arī peļņu no viena miljona eiro 2012. gadā līdz 1,5 miljoniem 2014. gadā. Šie rezultāti ir ļāvuši SIA Euroaptieka iekļūt Dienas Bizness un Lursoft veidotajā straujāk augošu uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā. «Šajos gados uzņēmums ir audzis līdz ar tirgu. Šogad tas palielinājies par aptuveni 6%. Prognozēju, ka uzņēmums aug mazliet straujāk,» stāsta M. Lūks.

Latvijā farmācijas nozarē šogad vislielākie šķēpi tika lauzti par aptieku īpašumtiesībām.

2010. gadā aktīvi turpinājās diskusijas par normu, kas pieņemta desmit gadiem un paredzēja, ka no 2011. gada aptiekas Latvijā varētu piederēt tikai farmaceitiem. Pēc ilgām cīņām starp lielajiem aptieku tīkliem, kuri aicināja normu atcelt, un farmaceitiem, kas iestājās par normas saglabāšanu, Saeima nolēma, ka aptieka drīkstēs strādāt tad, ja farmaceitam pieder vismaz 50% tās kapitāldaļu vai arī no tās valdes locekļiem vismaz puse ir farmaceiti.

«Farmācijas likuma grozījumu rezultātā nozares profesionālis - farmaceits tiek mērķtiecīgi izstumts no aptiekām kā darba devējs,» DB sašutumu pauž Latvijas Brīvo Farmaceitu apvienības (LBFA) valdes priekšsēdētāja vietniece Sigita Čulkstena. Pēc biedrības domām, šobrīd ir izveidojusies situācija, kad ārzemju investori redz farmaceitu tikai darba ņēmēja lomā, iejaucoties farmaceita attiecībās ar klientu, jo investors vada aptiekā esošo zāļu noliktavu, kas atsaucas uz zāļu izsniegšanas kvalitāti. «Grozījumu rezultātā, kas tika uzskatīti par kompromisa variantu, patiesībā notika aptieku sektora pilnīga liberalizācija, jo farmaceita klātbūtne valdes locekļa statusā ir izpildāma formāli,» ir pārliecināta S. Čulkstena.

Pirms vairākiem gadiem pieņemtais lēmums liberalizēt aptieku jomu vēlamo efektu nav devis – zāles lētākas nav kļuvušas, turklāt iezīmējusies tendence, ka aptiekas ar mārketinga triku un lojalitātes programmu palīdzību cenšas vilināt patērētājus iegādāties medikamentus. Tādējādi nākotnē jāveicina aptieku konkurence nevis ar cenām, bet pakalpojumu kvalitāti, atzina eksperti Dienas Biznesa rīkotajā konferencē «Farmācijas attīstība kvalitatīvu medikamentu pieejamības nodrošināšanai».

Viens no veselības aprūpes stūrakmeņiem ir farmācija, sacīja veselības ministrs Guntis Belēvičs, uzsverot, ka pašreizējā situācija, kad aptuveni trešdaļa senioru finansiālu iemeslu dēļ nevar iegādāties visas vajadzīgās zāles un katrs otrais nevar apmeklēt ārstu, kad tas ir nepieciešams, prasa kompleksu risinājumu. Līdz ar to Veselības ministrija (VM) farmācijas jomā saskata vairākus rīcības modeļus, kuru īstenošana padarītu zāles pieejamākas un lētākas. VM farmācijas jomā nākotnei izvirzījusi trīs galvenos uzdevumus – zāļu cenu pazeminājumu, pacientu līdzmaksājumu izskaušanu par medikamentiem un medikamentu pieejamības palielināšanu, minēja G. Belēvičs. Pēc viņa teiktā, patlaban VM jau sākusi darbu pie normatīvo aktu grozījumiem nolūkā panākt, lai cenas pazeminātu ar divu paņēmienu palīdzību – ar inovatīvu zāļu izmantošanas veicināšanu, pazeminot paralēlā importa cenas, kā arī patentbrīvo līdzekļu reģistrācijas maksas samazināšanu un tirgus atvēršanu ES ražotiem kvalitatīviem medikamentiem.

Aptieku, kas ir iedzīvotājiem tuvākā un sasniedzamākā veselības aprūpes iestāde, pakalpojumu klāsts būtu jāpaplašina, neaprobežojoties tikai ar medikamentu tirdzniecību.

Aptieka nav bodīte vai lielveikals, kur svarīgākais ir cena kilogramā. Tāpēc situāciju, kad aptiekas savā starpā konkurē tikai ar cenu, var būtiski uzlabot, dodot iespēju aptiekām ne tikai tirgot medikamentus, bet piedāvāt arī papildus pakalpojumus.

Pieejamība ir viens no atslēgas vārdiem, kas visbiežāk izskan, runājot par veselības aprūpi. Aptieka pēc būtības nav mazumtirdzniecības veikals, bet gan veselības aprūpes iestāde. Turklāt, vispieejamākā un bieži vien vienīgā sasniedzamā, jo ir apdzīvotas vietas Latvijā, kuras palikušas pat bez ģimenes ārsta. Savukārt farmaceits ir tuvākais un visvieglāk pieejamais veselības aprūpes speciālists – nav jāpiesakās vizītē, turklāt aptieku pārklājums reģionos vēl arvien ir salīdzinoši plašs.

Tamro Latvija īpašnieks PHOENIX Group ir iegādājies farmācijas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmuma McKesson Europe daļas, tādējādi nodrošinot sev Eiropā lielākā farmācijas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmuma pozīciju.

Darījums tika noslēgts 2022. gada 31. oktobrī pēc atļaujas saņemšanas no iesaistīto valstu konkurences uzraudzības iestādēm.

Saskaņā ar 2021. gada jūlijā noslēgto pirkuma līgumu starp McKesson un PHOENIX, darījums ietver McKesson uzņēmumus Beļģijā, Francijā, Īrijā, Itālijā, Portugālē un Slovēnijā, kā arī Eiropas galveno mītni, finanšu pakalpojumu centru Lietuvā, Vācijas uzņēmumu Recucare GmbH un mazākuma daļu kopuzņēmumā Brocacef Groep Nīderlandē.

Ar šo iegādi PHOENIX grupa ienāk jaunos veselības aprūpes tirgos Beļģijā, Īrijā, Portugālē un Slovēnijā, vienlaikus paplašinot savu pašreizējo darbību Francijā un Itālijā. Pēc iegādes grupa tagad ir pārstāvēta 29 valstīs, tai ir vairāk nekā 45 000 darbinieku, 224 uzņēmumi, kas darbojas farmācijas vairumtirdzniecības un pirmsvairumtirdzniecības jomā, kā arī vairāk nekā 3200 grupai piederošu aptieku un 17 000 partneru aptieku. Tādējādi PHOENIX grupa nostiprina savas pozīcijas kā Eiropas vadošais farmācijas vairumtirgotājs, aptieku operators un pakalpojumu sniedzējs farmācijas nozarē.

«Vispirms jau mums bija nepieciešams saprātīgi ieguldīt akumulēto naudu, un no visām iespējām ieguldījums aptiekās Latvijā mums šķita pareizākais lēmums,» vaicāts par aptieku tīkla iegādes iemesliem, intervijā laikrakstam Diena saka Olainfarm šefs Valērijs Maligins.

«Protams, rezultātā mēs esam dabūjuši arī mazāku diktātu no lielajiem tirgotājiem, kā arī esam nonākuši tuvāk pircējam un iepazinuši, kā darbojas medikamentu tirdzniecības mehānisms. Olainfarm medikamentu daļa Latvijas tirgū, visās aptiekās, ir tikai ap 1,5%. Mūsu aptieku tīklā tie ir aptuveni 4%,» stāstījis Maligins.

Jautāts, vai ražojumu cena uzņēmuma aptiekās ir zemāka, viņš atbildējis: «Cena mūsu produktiem varbūt atšķiras tikai nedaudz. Mērķis ir izveidot aptieku tīklu, kur būtu lielāks Latvijā ražoto zāļu apjoms, ne vien Olainfarm, bet arī Grindeks, Silvanola, Lauma Medical, Rīgas Farmaceitiskās fabrikas un citu ražotāju produkti. Tie visi kopā varētu veidot aptuveni 10% no aptieku tīkla apgrozījuma. Saprotam, ka pircējam nereti ir veinalga, kuru medikamentu viņš nopērk, to ietekmē ne vien cena, bet arī novietojums plauktā, citas tirdzniecības tehnoloģijas, ko mēs šobrīd tuvāk iepazīstam.»

#Tā ir viena no lielākajām Lietuvas biznesa tiešajām investīcijām ārvalstīs.

Lietuvas kompānija «Euroapotheca» investējusi vairāk nekā 300 miljonus eiro aptieku iegādē Zviedrijā, kļūstot par vienu no lielākajiem aptieku tīkliem reģionā.

Holdingā «Vilniaus prekyba» ietilpstošā kompānija paziņojusi, ka ceturtdien pabeigusi darījumu par Zviedrijas uzņēmuma «Apoteksgruppen i Sverige Holding» (AGHAB) iegādi, un no šā brīža sniegs franšīzes un pārvaldes pakalpojumus 189 aptiekām, kuras darbojas ar «Apoteksgruppen» zīmolu.

Vilniaus prekyba: Dzimis Lietuvā, izpleties Austrumeiropā