No trešdienas pēcpusdienas līdz ceturtdienai Igaunijā slēgti vairāki simti zīmolu "Apotheka", "Benu", "Euroapteek" un "Sudameapteek" aptieku, to tīkliem cenšoties vērst uzmanību uz negatīvo ietekmi, ko radīs plānotā aptieku reforma.

Aptieku tīklus apvienojošā Igaunijas Aptieku asociācija informēja, ka dežurējošās aptiekas tiks atvērtas plkst.20, kad savas durvis slēgs farmaceitiem piederošās aptiekas, kas protesta akcijā nepiedalās.

Ar šo akciju aptieku tīkli protestē pret parlamenta otrdien pieņemto lēmumu neatcelt aptieku reformu, kurai spēkā jāstājas 1.aprīlī.

"Katram lēmumam ir sekas. Tā kā politiķi ir norādījuši, ka Igaunijā pietiek ar 200 aptiekām un 300 aptiekas var slēgt, nekaitējot aptieku pakalpojumu vai medikamentu pieejamībai, viņiem ir jāuzņemas atbildība," paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem paudis Aptieku asociācijas vadītājs Timo Daņilovs.

Viņš norādīja, ka pašlaik reformas prasībām neatbilst 56 aptiekas lauku rajonos, bet kopumā apdzīvotās vietās ar mazāk nekā 4000 iedzīvotājiem tādu aptieku skaits sasniedz 74. Daņilovs uzskaitīja vairākas mazpilsētas, kā arī lielākas pilsētas, piemēram, Kohtlu-Jervi un Narvu, kur aptieku pieejamība cietīs no reformas prasībām. Viņš apgalvoja, ka pēc reformas Tallinas centrā palikšot tikai divas aptiekas.

Latvijā vienus no lielākajiem pacientu izdevumiem par veselības aprūpes pakalpojumiem veido tieši maksa par zālēm

Lai spriestu, kā zāles padarīt pieejamākas pacientiem, DB uz apaļā galda diskusiju Kā veidojas cenas zālēm aicina farmācijas jomas pārstāvjus. Diskusijā piedalās Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere, Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, holdinga Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits, Farma Balt aptieka valdes priekšsēdētājs Ilgvars Ķipēns, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas valdes loceklis Imants Sinka, Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene.

Starptautiskās organizācijas Health Action International 2014. gada pētījuma, kurā analizētas dažādu zāļu cenas astoņās ES dalībvalstīs, tostarp Latvijā, secinājums ir gana skarbs – Latvijā ģimene maksā desmit reizes dārgāk par ārstēšanu ar oriģinālām amoksicilīna zālem nekā ģimene Francijā un 20 reizes dārgāk nekā ģimene Vācijā. Mājsaimniecība Latvijā no saviem ikmēneša ienākumiem par medikamentiem tērē vairāk nekā mājsaimniecības citās ES valstīs. Kā jūs komentētu pētījuma secinājumus?

Atverot tirgu un atļaujot tirgot medikamentus lielveikalu ķēdēm, tiks letāli nopļautas mazās un vidējās vietējās aptiekas; šaubas raisa aptieku lomas nonivelēšana līdz bodīšu līmenim , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Satversmes tiesa (ST) pagājušajā nedēļā nolēma atteikt rosināt lietu pēc septiņu farmaceitu iesnieguma par iespējām atvērt savas aptiekas un tādējādi arī aptieku licenču izsniegšanas atvieglošanu. Ja kristu šie ierobežojumi, kas stājās spēkā 2011. gadā, aci pret aci sastaptos mazais bizness un ārvalstu tīkli, kuri konkurētu kā līdzīgs ar līdzīgu, bet «tas būtu kā ringā likt mazu bērnu pret starptautiska līmeņa profesionālo bokseri», brīdina Nacionālo resursu centra direktors Sergejs Ancupovs. Tādējādi farmaceiti nevis iegūtu aptiekas, bet gan tās pazaudētu. «Sagaidāmais rezultāts ir veselas nozares pāriešana pāris lielo starptautisko tirdzniecības korporāciju kontrolē,» uzskata S. Ancupovs.

Izaicinājumus ir augt, katru gadu pakāpties par vienu solīti, nevis skatīties uz to, ko dara citi tirgus dalībnieki

Tā DB uzsver farmaceitisko izstrādājumu un higiēnas preču vairumtirdzniecības tirgotāja SIA Euroaptieka valdes priekšsēdētājs Māris Lūks. Uzņēmuma apgrozījums pieaudzis no 27 miljoniem eiro 2011. gadā līdz 32,7 miljoniem 2014. gadā. Pēdējos trīs gados uzņēmums kāpinājis arī peļņu no viena miljona eiro 2012. gadā līdz 1,5 miljoniem 2014. gadā. Šie rezultāti ir ļāvuši SIA Euroaptieka iekļūt Dienas Bizness un Lursoft veidotajā straujāk augošu uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā. «Šajos gados uzņēmums ir audzis līdz ar tirgu. Šogad tas palielinājies par aptuveni 6%. Prognozēju, ka uzņēmums aug mazliet straujāk,» stāsta M. Lūks.

Latvijā gandrīz visās apdzīvotās vietās aptieku maksimālais skaits ir sasniegts, līdz ar to kāpināt apgrozījumu ar jaunu aptieku atvēršanu kļūst grūtāk

Tādu viedokli DB pauž SIA A Aptiekas valdes loceklis, rīkotājdirektors Jānis Kūliņš. SIA A Aptiekas ietilpst vienā no lielākajām Baltijas valstu farmācijas uzņēmumu grupām Magnum, kuras uzņēmumi darbojas Baltijas valstīs un Somijā. Ar A Aptiekas zīmolu šobrīd darbojas 84 aptiekas Latvijā. Trešā daļa no tām ir Rīgā, bet pārējās atrodas citās lielākajās Latvijas pilsētās. Uzņēmums ir reģistrēts 2005. gada sākumā, bet pirmsākumos tas strādājis kā SIA Saules aptieku pārvalde, kurai piederēja 24 aptiekas, bet tā saistītajiem uzņēmumiem - 12 aptiekas. Deviņos gados aptieku skaits ir palielināts divarpus reizes. Pēdējos piecos gados SIA A Aptiekas ievērojami palielinājusi apgrozījuma rādītājus, iekļūstot DB un Lursoft veidotajā Gazeļu sarakstā. Uzņēmuma apgrozījums 2013. gadā, salīdzinot ar 2012. gadu, pieaudzis par 19% līdz 25,7 milj. eiro, bet tā peļņa kāpusi par 26,5%, sasniedzot vairāk nekā 890 tūkstošus eiro. 2014. gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedzis 30 milj. eiro, liecina Lursoft dati. «2015. gadā mūsu mērķis ir sasniegt 36 milj. eiro apgrozījumu. Pieaugumu nodrošinās jaunas aptieku koncepcijas ieviešana, interneta projekts, kas tika sākts šajā gadā. Efekts apgrozījuma datos varētu būt arī no aptiekām, kas mūsu tīklam pievienotas pagājušā gada vidū,» stāsta SIA A Aptiekas valdes loceklis, rīkotājdirektors Jānis Kūliņš.

Par ražotāja SIA Edvark ražotajām bioloģiskajām sulām un nektāriem ir liela interese Eiropas un ASV veikalu un aptieku ķēdēs.

Tomēr veikalu un aptieku ķēdes prasa būtiskus ieguldījumus produktu reklamēšanā, kādu uzņēmumam nav, un arī Latvijas valstī attiecīgu atbalsta instrumentu nav. Rezultātā – miljardi iet secen.

Tādu ainu ieskicē SIA Edvark valdes loceklis Eduards Kravecs, kurš vairāk nekā piecus gadus mēģina Eiropā, ASV un bagātajās Āzijas valstīs iespiesties tirdzniecības tīklos ar savu Royal Berry sīrupu un sulām no Latvijā audzētām ogām – aronijām, cidonijām, mellenēm, upenēm, jāņogām, smiltsērkšķiem.

Franči grib, bet nevaram

«Ir paradoksāla situācija, jo uzņēmums ražo augstas pievienotās vērtības, tirgū pieprasītas bioloģiskās sulas, sīrupus, ko daudzi lieli mazumtirgotāji ir gatavi likt savu veiklu plauktos, taču ražotājam nav naudas tādām reklāmas kampaņām, kādas prasa mazumtirgotāji, tā rezultātā iespējas nevaram izmantot,» paradoksālo situāciju rāda E. Kravecs. Viņš atzīst, ka pēdējais skaļākais piemērs ir gadījums ar aptieku ķēdi Phoenix group, kurā ir 1500 aptieku Francijā, bet visā pasaulē – vairāk nekā 15 000. Aptieku ķēde gatava likt plauktā Edvark ražotos sīrupus kā uztura bagātinātājus. «Tik tālu viss labi, bet aptieku ķēde vēlas, lai Edvark reklamētu, piemēram, potenciālajiem Francijas pircējiem savu produkciju. Taču šīs reklāmas mēneša izmaksas ir salīdzināmas ar visa uzņēmuma vairāku mēnešu vai pat visa gada ienākumu apmēru, kā rezultātā, visticamāk, šī lieliskā iespēja tā arī paliks kā iecere,» uzsver E. Kravecs. Viņš norāda, ka uzņēmuma ražotne ir atbilstoši sertificēta, tajā ir modernas iekārtas, ir visi priekšnoteikumi, lai sekmīgi ražotu augstas pievienotās vērtības bioloģisku produkciju, taču diemžēl ne pārdotu. «Esam vienīgais pārtikas uzņēmums Latvijā, kam ir starptautiskais patents, un viens no retajiem (ja ne vienīgais), kuram izdevies uzsākt pašu ražotas ogu produkcijas piegādi milzīgiem mazumtirdzniecības tīkliem ASV un Eiropā, kā, piemēram, HRK, KeHe, Cpstco, Tera e Solle, Brio, bet tas viss notiek tikai eksperimentālajās partijās, jo tīklu prasīto mārketinga pasākumu veikšanai pašiem finansējuma nav,» norāda E. Kravecs. DB jau 2014. gadā vēstīja, ka SIA Edvark vienojusies ar ASV kompāniju KeHe par savu ražojumu piegādi, par izstrādājumiem interesi izrāda arī Ķīna.

Foto: freepik.com/Freepik

Lai kā mēs rūpētos par saviem mājas mīluļiem, diemžēl no dažādām veselības kaitēm nav pasargāts neviens mājdzīvnieks. Īpaši nepatīkami, ja slimība ir ilgstoša jeb hroniska. Tad mājdzīvnieka saimniekam jāpielāgojas un, lai parūpētos par savu mīluli, bieži vien jāmaina ikdienas ritms, mājdzīvnieka uzturs, barošanas, kā arī kopšanas paradumi.

Tāpat tas neizbēgami nozīmē, ka veterinārā klīnika būs jāapmeklē biežāk, kā arī jāvelta laiks, lai apgūtu veterināro medikamentu un līdzekļu pareizu lietošanas gaitu.

Jāatceras, ka gan hronisku, gan akūtu saslimšanu vai traumu gadījumos, rūpes par mīluļa veselību var būt liels finansiāls slogs, jo ne vien veterinārie pakalpojumi, bet arī veterinārās preces, medikamenti un barība nav lēti. Tāpēc pirms mājas mīluļa iegādes vai pieņemšanas ģimenē, rūpīgi jāapdomā, vai finansiālie apstākļi ir gana stabili lai vajadzības gadījumā būtu iespējams par mājdzīvnieku parūpēties.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Jānis Kūliņš, SIA A Aptiekas valdes loceklis un rīkotājdirektors. Uzņēmums izveidots 2005. gadā, apvienojot vairākus mazus uzņēmumus. SIA A Aptiekas ietilpst vienā no lielākajām Baltijas valstu farmācijas uzņēmumu grupām - Magnum, kas darbojas Baltijas valstīs un Somijā.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Farmācija ir sarežģīta un tajā pašā laikā ļoti interesanta nozare, kur katra diena nes jaunas iespējas un izaicinājumus. Man ir svarīgi, lai mana darba vide ir dinamiska, mainīga. Tieši tas piemīt manam esošajam darbam un darba uzdevumiem farmācijā. Man ir iespēja izvirzīt mērķus un tos sasniegt, man ir doti visi nepieciešamie resursi, lai tas būtu iespējams.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Ivars Nelsons, SIA Euroaptieka valdes priekšsēdētājs.

Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

Lepojos, ka mēs bijām pirmie, kas izveidoja pašapkalpošanās tipa aptiekas. Euroaptieka bija arī pirmā, kas ieviesa konsultācijas aptiekās – izglītotus darbiniekus, kuri strādā tieši pašapkalpošanās zālēs un konsultē klientus, palīdzot viņiem gan orientēties preču klāstā, gan izvēlēties sev piemērotākos produktus. Pašlaik mēs mērķtiecīgi vēlamies panākt, ka aptieka ir vieta, kuru cilvēki apmeklē, lai preventīvi rūpētos par savu veselību un labsajūtu, nevis ierastos tikai tad, kad jau ir skārušas veselības problēmas. Manuprāt, ir jālauž stereotips par aptieku kā tikai zāļu tirdzniecības vietu.

Konkurence turpina pieaugt, tāpat kā aptieku skaits, šis ir galvenās tendences farmācijas biznesā, kas būs aktuālas arī tuvākajā nākotnē.

Tā pieļauj Sauļus Žemaitis (Saulius Mečislovas Žemaitis), Lietuvas farmācijas uzņēmuma Sanitas, AB ģenerāldirektors. Sanitas, AB ietilpst farmācijas uzņēmumu grupā Sanitas Group, kas ierindojas septītajā vietā starp Baltijas valstu farmācijas uzņēmumiem un 163. vietā Baltijas lielāko uzņēmu sarakstā Baltijas TOP 300, ko veido Dienas Bizness sadarbībā ar kaimiņvalstu biznesa laikrakstiem – Äripäev (Igaunija) un Verslo žinios (Lietuva).

«Farmaceitisko preparātu tirgus Lietuvā ir daudzveidīgs un piesātināts. Visām lielākajām starptautiskajām farmācijas kompānijām ir filiāles Lietuvā, un viņi veiksmīgi attīsta savu biznesu. Cita samērā unikāla Lietuvas farmācijas tirgus iezīme ir tā, ka ir ļoti spēcīgi aptieku tīkli, ko vada zāļu vairumtirgotāji. Trijiem šādiem tīkliem pieder vairāk nekā 70% mazumtirdzniecības farmācijas tirgus.

Aptieku īpašnieku asociācija (AĪA), kurā darbojas aptieku tīkli Mēness aptieka un A.aptieka, Saeimai ir nosūtījusi aicinājumu, skatot likumprojektu «Grozījumi likumā Par pievienotās vērtības nodokli», izskatīt iespēju samazināt pievienotās vērtības nodokli arī medikamentiem, samazinot nodokļa likmi no pašreizējiem 12% uz 11%.

AĪA uzskata, ka, ietverot PVN likmes samazinājumu arī medikamentiem kopējā pakāpeniskā nodokļu samazinājuma spektrā, veicinās zāļu pieejamību iedzīvotājiem un nākotnē samazinās arī veselības aprūpes budžeta izdevumus medikamentiem. Šāds nodokļa likmes samazinājums zāļu gala cenu samazinās nedaudz, tomēr tas ir būtisks ieguvums tiem pacientiem, kuriem medikamenti ir jālieto daudz un ilgstoši.

AĪA norāda, ka aptieku sektorā patērētāji Saeimas konceptuāli atbalstīto PVN likmes samazinājumu no 22% uz 21% varēs izjust tikai uz nelielu daļu no aptiekās nopērkamās produkcijas – uztura bagātinātājiem, medicīnas precēm, kosmētikas, higiēnas precēm, bet šīs nav tās preces, kas tiešā veidā veicina ārstēšanos. Tādējādi ārstēšanās sabiedrībai lētāka nekļūs, bet lētākas zāles ir galvenais priekšnosacījums tam, lai mazinātos stacionāros ārstēto pacientu skaita.

Mazumtirdzniecības holdings Vilniaus prekyba divdesmit gados izaudzis par vienu no lielākajiem Baltijas uzņēmumiem; 2015. gadā tas apvienoja 529 veikalus un 440 aptiekas, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Šodien Vilniaus prekyba ir holdingkompānija, kas vada mazumtirdzniecības veikalu un aptieku tīklu Baltijas valstīs, Polijā, Bulgārijā un Ukrainā caur tās meitasuzņēmumiem,» skaidro Raimonda Kižiene (Raimonda Kižienė), Vilniaus prekyba izpilddirektore. Vilniaus prekyba vēsture sākas 1992. gadā, kad Viļņā tika atvērti vairāki veikali ar dažādiem nosaukumiem, vēlāk tie pārtapa par Maxima veikalu tīklu un citām kompānijām, kuras darbojas Baltijā un citās valstīs. Pirmais Maxima veikals durvis vēra 1998. gadā, tajā pašā gadā sāka darbību pirmās trīs aptiekas Eurovaistinė. 2004. gadā Viļnas t/c Akropolis tika atvērts būvniecības un mājokļu labiekārtošanas centrs Ermitažas. Kompānija, kas bija par pamatu pašreizējai holdinga struktūrai, reģistrēta 2003. gada martā; vadības kompānija izveidota 2004. gada beigās. Pašlaik Vilniaus prekyba fokusējas uz mazumtirdzniecības veikalu un aptieku tīkla vadību un attīstību Baltijas un citās Eiropas valstīs. Kompānija ir cieši saistīta ar Akropolis Group UAB, kas attīsta un pārvalda tirdzniecības centrus Akropolis un netieši pieder tiem pašiem īpašniekiem.

Investējot 195 000 eiro, plastikāta karšu ražotājs Latvijā SIA ADI KARTES uzsācis karšu personalizāciju ar DOD (drop-on-demand) UV tintes apdrukas tehnoloģiju, informē uzņēmuma projektu vadītāja Liene Guļbinova.

DOD UV tintes apdrukas tehnoloģija pēdējā piecgadē ir piedzīvojusi ievērojamu attīstību un kļuvusi par vienu no pieprasītākajiem personalizācijas veidiem plastikāta karšu ražošanas segmentā.

Pateicoties atvieglotajam karšu apdrukas procesam un īsajiem darbu izpildes termiņiem (vienas stundas laikā iespējams apdrukāt līdz pat 18 000 karšu) uzņēmumi visā pasaulē izvēlas tieši šo personalizācijas veidu - gan klientu un dāvanu karšu personalizācijai (svītru kods, QR kods, kartes numurs), gan banku kodu karšu personalizācijai.

Uzņēmuma pastāvīgo klientu lokā ir veikalu, aptieku tīkli un reklāmas aģentūras, gan lielākās Latvijas bankas un apdrošināšanas sabiedrības, gan daudzas valsts un pašvaldību iestādes un organizācijas, tostarp ministrijas un pašvaldību uzņēmumi, kā arī ārvalstu klienti Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā un Nigērijā.

Telemedicīnas platformas DoctorOnline interneta vietne un mobilā lietotne dod iespēju pacientiem piekļūt ārstiem attālināti, vienlaikus speciālisti šādi var nopelnīt.

Jau iepriekš pacienti ir zvanījuši ārstiem ārpus darbalaika un izmantojuši telefonu mobilās lietotnes, jo speciālisti ir ciešā kontaktā un konsultē arī brīvdienās; daļai ģimenes ārstu pat ir konkrētas stundas, kad pacienti var zvanīt un konsultēties pa telefonu. «Šī platforma ir veids, lai konsultācijas ārpus darba laika būtu izdevīgas abām pusēm – tādējādi pacients fotogrāfijas var sūtīt droši, saņem izrakstu par veikto konsultāciju, ar ko tālāk var doties pie cita speciālista, bet ārsts veiktos pierakstus var ielīmēt ambulatorajā pacienta kartē un saņemt naudu par konsultāciju. Viss saliekas pa plauktiņiem,» saka Santa Banga, DoctorOnline (SIA Telemedicine) attīstības projektu vadītāja.

Vairāki uzņēmumi Latvijā ir paziņojuši par atteikšanos sadarboties ar partneriem Krievijā, kuras armija pēc Vladimira Putina pavēles iebrukusi Ukrainā.

Solidarizējoties ar Ukrainu un ukraiņiem, kuru vidū ir arī Rimi Baltic darbinieki un klienti, kā arī krasi iestājoties pret militāro agresiju, ko Krievija izvērsusi Ukrainā, Rimi Baltic lēmis pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Rimi Baltic lēmums nozīmē, ka no šī brīža gandrīz 300 Rimi veikalos Lietuvā, Latvijā un Igaunijā no sortimenta tiek izņemtas Krievijā ražotas preces, kā arī pārtrauks to importu no starptautiskajiem izplatītājiem.

Amsils: Dobeles dzirnavnieka sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama 

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, uzņēmuma sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama,...

Par šo lēmumu Rimi Baltic šobrīd informē piegādātājus un ir uzsākta Krievijas produktu izņemšana no veikalu plauktiem.

“Rimi veikalos Krievijā ražotu preču daudzums nepārsniedz 1% no kopējā sortimenta. Taču lēmums pārtraukt Krievijas ražojumu tirdzniecību ir simbolisks solis ar skaidru vēstījumu – mēs esam pret militāru agresiju un solidarizējamies ar ukraiņiem mūsu klientu un darbinieku vidū,” uzsver Rimi Latvija valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Arī lielveialu tīkls "Maxima Latvija" ir apturējis Krievijā un Baltkrievijā ražoto produktu iepirkumu un pieņēmusi lēmumu izņemt šīs preces no veikalu sortimenta.

Arī Sanitex pārtrauc preču importu no Krievijas un Baltkrievijas 

Reaģējot uz Krievijas darbībām Ukrainā, distribūcijas un loģistikas uzņēmums "Sanitex" pārtrauc...

Par šo lēmumu tuvākajā laikā tiks informēti arī uzņēmuma sadarbības partneri, kas veic konkrēto preču piegādi.

Krievijā ražotas preces procentuāli veido pavisam nelielu daļu no kopējā "Maxima Latvija" produktu klāsta, tādēļ veiktās izmaiņas neietekmēs "Maxima" veikalu sortimentu, skaidroja uzņēmumā.

Food Union pārtrauc saldējuma eksportu uz Krieviju 

Pārtikas koncerns "Food Union", reaģējot uz notikumiem Ukrainā, pārtraucis saldējuma eksportu uz...

"Mūsu līdzšinējā pieredze Covid-19 pandēmijas kontekstā ļāvusi pārliecināties, ka nepieciešamības gadījumā Latvijas ražotāji spēj nodrošināt pilnvērtīgus preču krājumus un aizvietot arī importēto preču sortimentu," pauda uzņēmumā, piebilstot, ka veikalu sortimentā jau tagad dominē vietējo Latvijas ražotāju produkcija.

Nosodot Krievijas sākto karu pret Ukrainu, arī "Elvi" un "top!" veikalu tīkli, tāpat kā "Rimi" un "Maxima", pārtrauc Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

SIA "Elvi Latvija" pārstāve Vineta Grigane-Drande norādīja, ka, sekojot līdzi šī brīža notikumiem Ukrainā, veikala vadība ir nolēmusi pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Kompānijā arī pavēstīja, ka mazumtirdzniecības veikalu "Elvi" tīkls pārtrauc Krievijā ražotu produktu iepirkšanu. Taču, lai nevairotu pārtikas atkritumu daudzumu, veikalos tiks iztirgoti tur jau esošie produkti, bet netiks veikti jaunu preču iepirkumi.

“Šis ir drūms un neiedomājami smags brīdis Eiropai, kurā katrai privātpersonai un uzņēmumam ir nepieciešams skaidri un nelokāmi paust savu nostāju par to, ka demokrātiskā pasaulē nav vietas asinsizliešanai un karam. Atbalstot ekonomiskās sankcijas pret Krievijas valdošo eliti, pārtraucam šajā valstī ražotu produktu iepirkšanu,” situāciju komentē SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine. Viņa arī turpina: “Tā, ka saņemam jautājumus no klientiem un sadarbības partneriem, varu apstiprināt, ka mēs apzināmies - atvērtas ekonomikas apstākļos Krievijas uzņēmēji ir investējuši savu kapitālu arī daudzos Latvijā esošos pārtikas ražošanas uzņēmumos, kas darbojas mūsu zemē, maksā nodokļus Latvijai un rada darbavietas Latvijas iedzīvotājiem. Šobrīd netiek apsvērta šādu uzņēmumu produkcijas bloķēšana - ir ļoti svarīgi saglabāt mūsu iedzīvotāju ekonomisko stabilitāti, un ELVI turpinās tirgot visas Latvijā ražotās preces.”

Arī veikalus "top!" pārstāvošā uzņēmuma SIA "Iepirkumu grupa" mārketinga direktore Ilze Priedīte aģentūrai LETA sacīja, ka "top!" veikalos netiks pārdota Krievijā ražotā produkcija, un ņemot vērā Baltkrievijas iesaisti Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu, arī Baltkrievijā ražotā produkcija veikalos netiks pārdota.

Vienlaikus, lai atbalstītu Ukrainu, uzņēmums apsver Ukrainā ražotās produkcijas stiprināšanu veikalos, piebilda Priedīte.

Savukārt uzņēmumu apvienības SIA "Latvian Retail Management", kas pārstāv mazumtirdzniecības veikalu tīklus "Citro" un "Eldo", valdes priekšsēdētājs Imants Kelmers aģentūrai LETA minēja, ka ir sāktas pārrunas par Krievijas un Baltkrievijas ražotās produkcijas iepirkumu apturēšanu.

Viņš norāda, ka vairāki partneri ir pieņēmuši lēmumu par atteikšanos no Krievijas un Baltkrievijas ražojumu iepirkuma, savukārt pārējie ir procesā uz Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču iepirkuma pārtraukšanu.

"Citro" un "Eldo" tīkla sortimentā Krievijas un Baltkrievijas ražojumu īpatsvars ir neliels, un to izņemšana no sortimenta būtisku ietekmi neradīs, piebilda Kelmers.

Arī veikalu tīkls "Mego" ir sācis Krievijā ražoto preču piegāžu pārtraukšanu, paužot neapmierinātību pret Krievijas militāro agresiju Ukrainā, informēja veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans.

Tāpat veikalu tīkla "Aibe" komercdirektore Antra Plēse-Laizāne aģentūrai LETA sacīja, ka veikalu tīklā "Aibe" netiks pārdota Krievijā un Baltkrievijā ražotā produkcija.

Nosodot Krievijas un Baltkrievijas kopīgi sākto karu pret Ukrainu, kokapstrādes uzņēmuma "Latvijas finiera" vadība nolēmusi pārstrukturēt piegādes ķēdes un pārkārtot saimniecisko darbību, lai turpmāk nesadarbotos ar abu agresorvalstu pārstāvjiem.

"Šajā Ukrainas tautai ārkārtīgi grūtajā brīdī esam vienoti ar viņiem, stāvot par brīvību, neatkarību, demokrātiju un mieru," uzsver "Latvijas finiera" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

"Latvijas finieris" ir Eiropas Savienības vērtībās un Rietumu pasaules uzskatos balstīts uzņēmums, kā arī pauž ticību Rietumu sabiedrības vienotībai un spējai šīs vērtības kopīgi aizstāvēt.

Arī vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa "Eco Baltia" pieņēmusi lēmumu pārtraukt jebkāda veida sadarbību ar uzņēmumiem no Krievijas.

Nosodot militāro agresiju, kas vērsta pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem, no 25. februāra zāļu vairumtirgotājs “Magnum Medical” un aptieku tīkls “Apotheka” pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražoto medikamentu, uztura bagātināju un kosmētikas tirdzniecību.

Lietuvas tiešsaistes tirdzniecības uzņēmums "Pigu.lt", kam Latvijā pieder interneta veikals "220.lv", piektdien paziņoja, ka pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču tirdzniecību savās platformās, protestējot pret Krievijas iebrukumu Ukrainā.

"Pigu.lt" aplēses liecina, ka Krievijā un Baltkrievijā ražotas preces veido gandrīz vienu procentu no tā apgrozījuma.

Lēmums attiecas uz visiem grupas tiešsaistes veikaliem, tostarp "220.lv" Latvijā, "Kaup24.ee" un "Hansapost.ee" Igaunijā, kā arī "HobbyHall.fi" Somijā.

Tāpat "Pigu.lt" sola, ka mudinās pircējus iegādāties Ukrainā ražotas preces, kuru izcelsme tikšot skaidri norādīta.

“MV GROUP” pārvaldītais uzņēmums SIA “MV Latvia” pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas produktu importu Latvijā. Šobrīd uzņēmums atsakās no visiem jaunajiem pasūtījumiem un meklē iespējas, kā atcelt daļu no jau esošajiem importa pasūtījumiem, kas nākuši no abu minēto valstu ražotājiem.

"Mēs strikti nosodām Krievijas militāro agresiju. Esam pārliecināti, ka pilsoniskā līdzdalība ir svarīgāka par biznesa interesēm, tāpēc esam nolēmuši uz nenoteiktu laiku iesaldēt sadarbību ar Krievijas un Baltkrievijas zīmoliem. Arī mūsu partneri atbalsta šo lēmumu un pauž savu nostāju pret notiekošajām militārajām darbībām," norāda “MV GROUP” ģenerāldirektors Marijus Cilcius.

Latvijas jaunuzņēmumu vides organizācijas ir parakstījušas vēstuli, aicinot, tai skaitā, ikvienu uzņēmēju Baltijā un Eiropā izvērtēt gan sadarbību ar Krievijas partneriem, gan savu darbību Krievijas tirgū un valdībai pēc iespējas ātrāk saskaņot Ukrainas bēgļu uzņemšanas plānu, nodrošinot bēgļiem iespēju Latvijā strādāt un būt nodarbinātiem.