Latvijā farmācijas nozarē šogad vislielākie šķēpi tika lauzti par aptieku īpašumtiesībām.
2010. gadā aktīvi turpinājās diskusijas par normu, kas pieņemta desmit gadiem un paredzēja, ka no 2011. gada aptiekas Latvijā varētu piederēt tikai farmaceitiem. Pēc ilgām cīņām starp lielajiem aptieku tīkliem, kuri aicināja normu atcelt, un farmaceitiem, kas iestājās par normas saglabāšanu, Saeima nolēma, ka aptieka drīkstēs strādāt tad, ja farmaceitam pieder vismaz 50% tās kapitāldaļu vai arī no tās valdes locekļiem vismaz puse ir farmaceiti.
«Farmācijas likuma grozījumu rezultātā nozares profesionālis - farmaceits tiek mērķtiecīgi izstumts no aptiekām kā darba devējs,» DB sašutumu pauž Latvijas Brīvo Farmaceitu apvienības (LBFA) valdes priekšsēdētāja vietniece Sigita Čulkstena. Pēc biedrības domām, šobrīd ir izveidojusies situācija, kad ārzemju investori redz farmaceitu tikai darba ņēmēja lomā, iejaucoties farmaceita attiecībās ar klientu, jo investors vada aptiekā esošo zāļu noliktavu, kas atsaucas uz zāļu izsniegšanas kvalitāti. «Grozījumu rezultātā, kas tika uzskatīti par kompromisa variantu, patiesībā notika aptieku sektora pilnīga liberalizācija, jo farmaceita klātbūtne valdes locekļa statusā ir izpildāma formāli,» ir pārliecināta S. Čulkstena.
Skaits nemazināsies
Valsts tādējādi apzināti vai neapzināti nav nodrošinājusi farmaceitu neatkarību, nav pasargājusi aptieku ekonomisko struktūru no ārējas zāļu ražotāju un zāļu lieltirgotavu ietekmes, nav centusies novērst interešu konflikta risku, kas saistīts ar farmācijas sektora vertikālu integrāciju, uzskata LBFA. «Tāpēc no atbildīgām amatpersonām apvienība sagaida, ka tiks sperti soļi vertikālās integrācijas mazināšanā, jo pretējā gadījumā pacients kļūs par ķīlnieku lielo biznesmeņu rokās. Būtiski ir nodrošināt farmaceita padoma neitralitāti, jānodrošina profesionāļa darbības veidam vajadzīgā neatkarība. Sagaidām fiksētas medikamentu cenas, lai aptiekas savā starpā konkurētu tikai ar farmaceitiskā pakalpojuma kvalitāti,» brīdina S. Čulkstena.
2011. gadā aptieku skaits būtiski nesamazināsies - valstī būs apmēram 805 aptiekas, DB norāda Zāļu valsts aģentūras (ZVA) pārstāve Sanita Skaidrā. Proti, no 677 aptiekām, kurām licenču termiņš farmaceitiskai darbībai beidzas 31. decembrī, dokumentus par licences termiņa pagarināšanu līdz decembra sākumam bija iesniegušas 662 aptiekas. Aptiekām, kuras saņēmušas licences termiņa pagarinājumu, nākamgad vajadzēs veikt pārreģistrāciju, lai ZVA saņemtu beztermiņa licenci. Lai to iegūtu, ZVA izvērtēs aptieku telpas aprīkojumu, personālu un dokumentāciju atbilstoši noteiktām kvalitātes prasībām. Farmācijas likuma labojumi bija liels satricinājums visai farmācijas nozarei. Lai arī likuma labojumi vistiešākajā veidā skāra aptiekas, tomēr arī zāļu ražotāji iesaistījās un centās lobēt likumdošanas izmaiņas, DB atzīmē Latvijā lielākās zāļu lieltirgotavas Recipe Plus pārstāve Zaiga Barvida.
Gada laikā šogad tirgus salīdzinājumā ar pagājušo gadu varētu būt pieaudzis par 6-7%, informē Latvijas Aptieku attīstības biedrības valdes priekšsēdētāja un Euroaptiekas valdes locekle Inga Zemdega-Grāpe.