A/s Rīgas Centrāltirgus lauž ilgtermiņa nomas līgumus, kas ilgus gadus nodrošināja labu dzīvi starpniekiem. Tomēr perspektīvā tieši partneru piesaistē tiek saskatīta tirgus attīstība.
Šogad iecerēts izbeigt līgumu ar SIA Viaro, kam līdz gada beigām iznomāts piena paviljons, bet līdz nākamā gada beigām – gastronomijas paviljons. Ja tas izdosies, visos paviljonos saimniekos a/s Rīgas Centrāltirgus (RCT), jo jau 2012. gadā tika lauzts līgums ar zivju paviljona ilggadējo nomnieku SIA Kustība N, bet sakņu un gaļas paviljoni nav iznomāti. Šogad bizness Āgenskalna tirgū varētu beigties arī tā nomniekam SIA Roveks.
Neuzkāpt uz grābekļa
RCT prakse slēgt ilgtermiņa nomas līgumus ir asi kritizēta. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pirms vairākiem gadiem norādījis, ka «starpniekfirmu iesaistīšana RCT tirdzniecības platību iznomāšanā apakšnomniekiem, iespējams, ir ilgstošā laika posmā izveidots mehānisms, kā tiek nodrošināta no pašvaldībai piederošu nekustamo īpašumu nomas gūtās peļņas pārdale par labu konkrētiem privātuzņēmumiem.» Tostarp iespējama situācija, ka no RCT nomātu īpašumu nodod tālāk nomā par ievērojami augstāku cenu. Iepriekš labumu no starpniecības guvuši ar politiķiem saistīti uzņēmumi, arī šobrīd pilnībā no tā nav tikts vaļā.
RCT valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs atzīst, ka šie līgumi ir vēsturiskais mantojums. Tomēr, izvērtējot, cik būtisku finanšu un administratīvo resursu prasītu visu RCT īpašumu sakārtošana un attīstīšana pašiem, tiek spriests, ka stratēģiski gudrāka ir ilgtermiņa partneru piesaiste.
Tādēļ šā gada sākumā dibinātai SIA Promenex, kas pieder Igaunijā reģistrētam uzņēmumam Promenex OU, tagad līdz 2025. gadam iznomāts rūpniecības preču tirgus. Uzņēmumam, kurš izvēlēts konkursa kārtībā, par saviem līdzekļiem jādemontē ēkas, jāizbūvē autostāvvieta, infrastruktūra utt. Pagaidām uzņēmumam nodota nomā tikai tā tirgus daļa, kur atradīsies autostāvvieta, par ko gadā nomas maksā jāmaksā 108 tūkst. eiro, nākamgad tas nomā saņems arī zemi, uz kuras notiek tirgošanās, bet līdz ar to nomas maksa pieaugs par 30%. Pretim uzņēmums saņem tiesības paturēt ienākumus no teritorijas saimnieciskās darbības.
A. Abramovs skaidro, ka tirdzniecība ar rūpniecības precēm notiek visur, savukārt autostāvvietas trūkums ir viena no problēmām.
Būtisks caurspīdīgums
Daiga Auziņa-Melalksne, Baltijas Korportīvā pārvaldības institūta valdes priekšsēdētāja, uzskata, ka nevajag baidīties no pašvaldību īpašumu nodošanas nomā, taču šiem darījumiem jābūt caurspīdīgiem, lai, piemēram, citi tirgus nomnieki, kas situāciju zina vislabāk, varētu salīdzināt nosacījumus. Turklāt konkursa nosacījumiem jābūt pietiekami vispārīgiem, nevis rakstītiem konkrēti uzņēmumam X. «Vislabāk dezinficē dienasgaisma,» poētiski izsakās D. Auziņa Melalksne, piebilstot, ka privāts uzņēmums vienmēr saimniekos efektīvāk par valsts vai pašvaldības struktūru.
«Slēdzot ilgtermiņa nomas līgumus pašvaldības uzņēmumos, ir jābūt izstrādātai uzņēmuma ilgtermiņa attīstības stratēģijai, kurā tiek pamatots, kādēļ ir nepieciešams piesaistīt nomniekus ar ilgtermiņa nosacījumiem. Tiem jābūt ar mērķi attīstīt tirgu, nevis ar nodomu ar izdevīgiem nosacījumiem saņemt nomas līgumu. Tāpat ir jāpārliecinās par nomnieka spēju pildīt saistības, lai mazinātu saimniecisko risku pašvaldības uzņēmumā,» norāda arī Sabiedrības par atklātību Delna direktors Gundars Jankovs.
Ražotnes tirgū
Ilgtermiņa partneris varētu tikt meklēts arī Vidzemes tirgum, kurš pēdējos gados nīkuļo un prasa RCT dotācijas ap 3300 tūkst. eiro apmērā ik gadu. Lai to attīstītu, iespējams, tiks meklēts stratēģiskais partneris, kurš tirgus rekonstrukcijā varētu ieguldīt vairākus miljonus. Iepriekš RCT lēsis, ka pēc arhitekta Reinholda Šmēlinga projekta tapušā vēsturiskā gaļas paviljona ēkas rekonstrukcijai nepieciešami vairāk nekā 3 milj. eiro. Ziemas periodā visa tirdzniecība notiktu tikai paviljonā, bet vasarā – arī tirgus placī, savukārt otrā, šobrīd funkcionējošajā paviljonā, varētu tikt veidotas ražotnes, kur zemnieki, piemēram, ceptu maizi, brūvētu alu vai darinātu ko citu, kuru turpat tirgū pārdotu, paredz attīstības vīzija. Ja šogad izdosies Vidzemes tirgus īpašumus ieguldīt RCT pamatkapitālā un veiksmīgi sarīkot konkursu, privātais partneris varētu sākt strādāt jau no nākamā gada sākuma. Jautāts, uz cik ilgu laiku varētu slēgt līgumu, A. Abramovs norāda, ka termiņš un nomas maksa būs atkarīga no investīcijām.
Vēl domā
Tiek arī spriests, kā turpmāk varētu darboties Āgenskalna tirgus, ar kura nomnieku SIA Roveks nomas līgums beidzas šā gada beigās. Atšķirībā no Vidzemes tirgus tas RCT rada ienākumus, nevis prasa dotācijas, tomēr būtisks ir jautājums par vēsturiskās ēkas pienācīgu uzturēšanu. «Jāizvērtē, pie kāda apsaimniekošanas modeļa būtu lielākie ieguldījumi, no Rīgas Centrāltirgus prasot pēc iespējas mazākus līdzekļus,» pauž A. Abramovs.
Roveks apgrozījums 2012. gadā bija 581 tūkst. eiro, zaudējumi – vairāk nekā 96 tūkst. eiro. Tas pieder Jevgeņijam Seļeņinam, Zaharam Ickovičam un Dāgam Auzulejam. Jāpiebilst, ka J. Seļeņins no Saskaņas centra vairākkārt kandidējis pašvaldības vēlēšanās uz Rīgas domi, kā arī ziedojis Saskaņas centram un to veidojošiem politiskiem spēkiem vairāk nekā 4 tūkst. eiro.
Nomas līgums noslēgts arī par Latgalītes tirgus apsaimniekošanu. Tas gan nav ilgtermiņa, jo tur veicamie ieguldījumi prasa daudz mazākus līdzekļus. Līdz šā gada beigām tirgus teritorija iznomāta SIA LASD, ar kura darbību RCT ir apmierināts.
Jāuztur mantojums
Ilgtermiņa nomnieka atrašana atsevišķiem RCT īpašumiem ļautu pašvaldības uzņēmumam koncentrēties uz galveno – paviljoniem, saka A. Abramovs. «Mēs redzam, ka nodrošināt kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un uzturēšanu pienācīgi ir iespējams tikai tad, ja esam tiešie saimnieki. Tad mēs varam plānot rekonstrukciju, izmaiņas, tirdzniecības vietu sakārtošanu neatkarīgi no komersanta, kas ņem vērā savu biznesu, kas tomēr virzīts uz to, lai strādātu ar lielākiem ienākumiem. Savukārt mūsu saimnieciskā darbība ne vienmēr ir vērsta uz maksimālas peļņas gūšanu, bet svarīgi ir to samērot, lai ieņēmumi tiktu ieguldīti UNESCO kultūrvēsturiskajā mantojumā,» viņš skaidro.
Tā kā līgumi par piena un gastronomijas paviljoniem slēgti pirms vairāk nekā desmit gadiem, arī tajos paredzētie ieguldījumi veikti jau sen. Prasīt jaunas investīcijas esošo nomas līgumu ietvaros RCT nevarot, tādēļ jau gadu tiek strādāts pie līgumu izbeigšanas. Jautāts, kādēļ RCT nevar gaidīt, kad līgumu termiņi beigsies, viņš skaidro, ka līgumi paredz to darbības beigās visu kustamo mantu nodot jaunajam nomniekam vai demontēt. Tas nozīmē – nevienojoties par kompromisu ar nomnieku, var būt problēmas nodrošināt paviljona nepārtrauktu darbību. Ja Viaro no 1. janvāra no paviljoniem aizietu ar visu tam piederošo inventāru, RCT jau šobrīd būtu jāgroza budžets, lai iegādātos jaunas iekārtas. Taču, lai tās uzstādītu, jābūt skaidrībai par paviljonu rekonstrukciju, kas iecerēta tikai 2017. un 2018. gadā. Abu paviljonu kustamā manta novērtēta par 80 tūkst. eiro. Līdz ar to ticamāks ir scenārijs, ka tirdzniecības iekārtas no Viaro varētu atpirkt to lietotāji. Tā tas noticis zivju paviljonā, un, kā apgalvo A. Abramovs, nomnieku skaits tādēļ neesot samazinājies.
Cita biznesa nav
Viaro īpašnieks Aivars Varkals ar DB garās sarunās neielaižas, norādīdams, ka neredz nekādu interesi runāt. Kad līgumu darbība beigsies, uzņēmums meklēšot citu biznesu, bet pagaidām saimniekošana tirgus paviljonos ir tā vienīgais ienākumu avots. Kā liecina Lursoft informācija, 2012. gadā uzņēmums strādājis ar vairāk nekā 1,3 milj. eiro apgrozījumu. Peļņas gan nav – uzņēmums slīdzis 537 tūkst. eiro zaudējumos. Tiesa, pirms tam peļņa bijusi branga – 2011. gadā tā bija vairāk nekā 280 tūkst. eiro, vēl gadu iepriekš – 231,4 tūkst. eiro. 2010. gadā veikts DB pētījums liecināja, ka no 2005. līdz 2009. gadam uzņēmums nopelnījis 1,1 milj. eiro.
Pēkšņie Viaro zaudējumi 2012. gadā uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā nav pat pieminēti, tur norādīts vien, ka «uzņēmuma darbība pārskatāmajā periodā bija apmierinoša». No gada pārskata izriet, ka strauji – līdz teju 822 tūkst. eiro – pieaugušas pārējās saimnieciskās darbības izmaksas, kas iepriekš svārstījušās viena divu tūkst. eiro robežās.
Darbība izbeigta
Laiks rādīs, kāds būs tālākais Viaro liktenis, taču bijušā zivju paviljona nomnieka SIA Kustība N, kas mainījusi nosaukumu uz SIA Dominons, saimnieciskā darbība pērnā gada aprīlī apturēta, liecina Lursoft pieejamā informācija. Vēl 2012. gadā kompānija strādāja ar teju 400 tūkst. eiro apgrozījumu un dažos tūkstošos mērāmiem zaudējumiem.
Darbības apturēšanas brīdī Dominons īpašnieku sarakstā vairs nebija Rīgas domes deputāta Mihaila Kameņecka (Saskaņas centrs), izriet no Lursoft informācijas. Viņš no kompānijas dalībnieku saraksta pazudis 2012. gada aprīlī. Šobrīd vienīgais uzņēmuma īpašnieks ir Tonijs Pulturs.
Tiesa, M. Kameņecka meita Marina Kameņecka kopā ar vairākiem citiem Dominons bijušiem līdzīpašniekiem turpina saimniekot SIA KN un partneri, kam līdz 2018. gada beigām iznomāta tirgus slēgtā teritorija. Kā skaidro A. Abramovs – tā ir teritorija, kas atrodas iepretim visiem paviljoniem. Uzņēmuma 2012. gada apgrozījums bija vairāk nekā 378 tūkst. eiro, tas strādāja ar teju 24 tūkst. eiro peļņu.
Tikai 13 %
Ar KN un partneri šobrīd nav domāts lauzt nomas līgumu. Iekasēt fiksētu nomas maksu vairāk nekā 20 tūkst. eiro apmērā mēnesī no uzņēmuma par teritoriju, kurā ziemā svilpo vējš, RCT ir ērtāk, nekā pašam tajā saimniekot. Pērn KN un partneri par teritorijas nomu samaksāja 268,3 tūkst. eiro. Kopumā no ilgtermiņa nomniekiem RCT saņēmis 885,9 tūkst. eiro, no kuriem teju 60% veido Viaro noma par piena un gastronomijas paviljoniem 525,6 tūkst. eiro apmērā. Kopumā ilgtermiņa nomnieki veido vien 12,7% no Centrāltirgus gada apgrozījuma, DB informē A. Abramovs.
Pagaidām izmaiņas neskars arī ar SIA Reverse līdz 2045. gadam noslēgto nomas līgumu par starppaviljonu būvi un ar SIA Tirdzniecības nams Latgales priekšpilsētā līdz 2020. gada beigām – par laukumu pie Gogoļa ielas, lai gan ne par vienu no tiem A. Abramovs nav sajūsmā.
Jāatgādina, ka DB 2010. gadā veiktais pētījums liecināja – no 2005. līdz 2009. gadam Centrāltirgus Tirdzniecības nams Latgales priekšpilsētā ļāvis nopelnīt 1,02 milj. eiro. Uzņēmums tika saistīts ar kādreizējo tirgus valdes priekšsēdētāju Nainu Cibuļsku. 2008. gada nogalē viņu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu aizturēja KNAB. Krimināllietā tika panākta vienošanās par vainas atzīšanu, ar kuru N. Cibuļska tika cauri ar nosacītu sodu un nepilnu 23 tūkst. eiro naudas sodu.
Šobrīd uzņēmums pieder Radmilai Orlovai, Zanei Vilcānei un Viktoram Baklaginam. 2012. gadā tas strādājis ar vairāk nekā 469 tūkst. eiro apgrozījumu un 158,6 tūkst. eiro peļņu. Savukārt Aleksejam Glisanovam, Grigorijam Kulikovam un Romaldam Kuodis piederošā Reverse 2012. gadā strādājusi ar 559 tūkst. eiro apgrozījumu un 25 tūkst. eiro peļņu, liecina Lursoft informācija.
#1/8
A. Abramovs
#2/8
#3/8
#4/8
#5/8
#6/8
#7/8
#8/8
A. Abramovs
