Lai gan joprojām nav atmestas cerības Rīgas Centrāltirgus rekonstrukcijai piesaistīt 44 miljonus eiro no ES fondiem, tirgus saimnieks ķēries pie īpašumu sakārtošanas soli pa solim.
Šobrīd attīstība tiek plānota par līdzekļiem, kurus varam nodrošināt paši, negaidot piešprici no malas, DB norāda a/s Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs. Viņš neslēpj – ja izdotos piesaistīt Eiropas Savienības fondu naudu, «varētu uzlikt roku uz visa laukuma, taču šobrīd virzāmies maziem solīšiem, jo redzams, ka tiem sektoriem, kurus varētu izmantot Rīgas Centrāltirgus, netiek iedalīta ES nauda. Gaidot tikai ES naudu, mēs kļūstam atkarīgi no tā, kā mums veicas, kāda ir Latvijas kopējā finansiālā situācija un iespējas, kādas ir valdības prioritātes, kādi ir groziņi, pa kādiem konkrētajā finansēšanas periodā tiek salikti naudas līdzekļi.»
Paņem reālo
Tas gan nenozīmē, ka pilnībā nolikts plauktā grandiozais rekonstrukcijas plāns, kas bez esošo spīķeru «uzspodrināšanas» paredzēja arī, piemēram, stiklotus pārsegumus atklātajās teritorijās, jaunu tiltiņu pār kanālu starp tirgu un autoostu, jaunu apbūvi rūpniecības preču tirgū. Jāatgādina, ka rekonstrukcijas plāns tapa 2009.–2010. gadā, kad Rīgas vicemērs bija Ainārs Šlesers, bet tirgū saimniekoja viņa kādreizējais cīņubiedrs Dainis Liepiņš. Projektu izstrādāja norvēģu kompānija AMB Arkitekter, pēc kuras projekta rekonstruēta arī, piemēram, Galerija Centrs Rīgā.
«Rekonstrukcijas plāns, kas tika izstrādāts 2009.–2010. gadā, ir visai ambiciozs, mēs no tā paņemam tās lietas, kas ir reāli apgūstamas, izbūvējamas,» skaidro A. Abramovs. Piemēram, kanālmala tiks rekonstruēta, taču to joprojām izmantos funkcionāli, atmetot vīziju par jumta pārkarēm un tiltu no autoostas. Kanālmala ir tirgum ļoti nozīmīga teritorija – pa to piegādā produkciju tirgum, uz noliktavām, uz saldētavām, tur atrodas atkritumu komplekss. Taču šobrīd no autoostas uz tirgu paveras nepievilcīgs skats. Ar rekonstrukciju iecerēts nošaut divus zaķus, proti, atrisinot funkcionālos jautājumus, tiks nostiprināta balsta siena, kanālmalas siena, ieklāts jauns asfalta segums, izvietotas inženierkomunikācijas, lai lietus ūdeņi kopā ar atkritumiem un arbūzu šķidrumiem netecētu pa visu malu, būtiski uzlabosies arī vizuālais skats.
Krastmalas rekonstrukcijas projektu paredzēts sākt nākamgad, bet pabeigt – 2016. gadā. Šobrīd investīcijas tiek lēstas 2 milj. eiro apmērā. Konkursā par tehniskā projekta izstrādi kanālmalas rekonstrukcijai no Maskavas ielas līdz Prāgas ielai un no Prāgas ielas uz Gogoļa ielas pusi pērnruden uzvarēja personu apvienība ARH Studija, līgumcena – 36,6 tūkst. eiro, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.
Sekos paviljoni
Rekonstrukcija nepieciešama arī gaļas, piena, gastronomijas, sakņu un zivju paviljoniem, pagrabstāvam zem paviljoniem 2 ha platībā, starppaviljonu apbūvei un noliktavu spīķeru apbūvei, izriet no Rīgas Centrāltirgus attīstības plāna 2014. – 2018. gadam. Paredzēta arī āra teritorijas atjaunošana.
DB jau ziņoja (24.04.2014.): lai varētu sākt darbu pie paviljonu rekonstrukcijas, kas paredzēta 2017. un 2018. gadā, šogad iecerēts izbeigt līgumus ar piena un gastronomijas paviljona nomnieku SIA Viaro. 2012. gadā tika lauzts līgums ar zivju paviljona ilggadējo nomnieki SIA Kustība N, bet sakņu un gaļas paviljoni nav tikuši iznomāti.
Pagaidām citu ilgtermiņa nomas līgumu laušana nav paredzēta, bet A. Abramovs piekrīt, ka par šo jautājumu būs jādomā, īpaši, ja tiks saņemts ES finansējums visas teritorijas rekonstrukcijai un tā tiks veikta kā vienots veselums, nevis pa maziem solīšiem, kā tas notiek šobrīd.
Gatavo ekspertīzes
Tehniski viss tiek gatavots, lai, piesaistot ES naudu, projekts būtu īstenojams – notiek paviljonu tehniskā ekspertīze, tiek gatavots tehniskais pamatojums, veikts energoaudits, uzskaita A. Abramovs. Līdz maija beigām paredzēta pieteikšanās Centrāltirgus konkursā par paviljonu pilnu tehnisko ekspertīzi, liecina IUB informācija.
Prognozētā līgumcena ir 106,7 tūkst. eiro. Konkurss par vairāku tirgus ēku tehnisko ekspertīzi jau noslēdzies – tajā uzvarējusi a/s Inspecta Latvia, solot darbus veikt par 14,9 tūkst. eiro. Jāatgādina, ka uzturēšanas pasākumi, kas ietver arī dažādus remonta un atjaunošanas darbus, notiek visu laiku, pēdējos gados veikti arī atsevišķi lielāki darbi. Piemēram, pēc 2012. gadā notikušās zivju paviljona pārņemšanas pērn tika rekonstruēti zivju baseinu un tirdzniecības stendi, par ko, spriežot pēc IUB informācijas, 464,9 tūkst. eiro līgums slēgts ar SIA Lerix.
Savukārt 2012. gadā tika slēgts vairāk nekā 217 tūkst. eiro līgums ar SIA Būvniecība un kredīts par pārejas rekonstrukciju starp zivju un sakņu paviljonu. 2012. gadā lielākās investīcijas gan prasīja apgaismojuma infrastruktūras rekonstrukcija Centrāltirgus, Vidzemes tirgus un Āgenskalna tirgus teritorijā. ES līdzfinansētā projekta kopējās izmaksas bija 348 tūkst. eiro, darbus veica SIA Photon-L Baltic.
Plānos iekļauts
Rīgas Centrāltirgus rekonstrukcijas projekts jau 2011. gadā tika iesniegts Finanšu ministrijā un atzīts par potenciālu ES naudas apguvēju. Rīgas domes Finanšu departamentā DB apliecina, ka jaunajā plānošanas periodā šis ir starp projektiem, kam piesaistāms ES finansējums. Jāpiebilst, ka Rīga jaunajā plānošanas periodā iecerējusi piesaistīt brangus līdzekļus.
«Atbilstoši Rīgas attīstības programmas 2014.–2020. gadam Investīciju plāna projektā pirmo trīs gadu periodā vien līdz 2016. gadam šobrīd tiek plānoti projekti ar kopējo nepieciešamo ES atbalsta finansējumu vairāk nekā 600 milj. eiro apmērā,» DB atbild departamentā.
Tiesa, cik lielus līdzekļus reāli izdosies piesaistīt, var tikai minēt, departamentā lēš – paredzams, ka pieejamais finansējums būs mazāks nekā nepieciešamais.
DB jau ziņojis, ka Rīga cer piesaistīt finansējumu nozīmīgiem satiksmes infrastruktūras projektiem, piemēram, Salu tilta rekonstrukcijai, ko iecerēts sākt šovasar, Austrumu maģistrāles pabeigšanai un Kreisā krasta ostas pievedceļu izbūvei jeb Raņķa dambja projektam. Iecerēts, ka no 2014. gada līdz 2020. gadam Rīgai no Kohēzijas fonda pieejami 268 milj. eiro ar 70 – 85% līdzfinansējuma intensitāti.