300 litri ir bērzu sulas daudzums, kuru privātpersona drīkst tecināt un pārdot citiem, bet Rīgas Centrāltirgū ir redzams, ka noteikumu privātpersonas neievēro, un to īsti nav iespējams kontrolēt

Rīgas Centrāltirgū daļa sulas tirgotāju vairās runāt atklāti par kļavu un bērzu sulas pārdošanu. «Problēmas ir ar sulu biznesu. Nedrīkst tecināt vairāk par 300 litriem. Ja es sākšu te visu stāstīt, tad būs arī sekas. Latvijas likumdošana ir muļķīga,» Dienas Biznesam sacīja viens no sulu tecinātājiem, piebilstot, ka ik dienu uz tirgu neved vairāk par 300 litriem sulas. No tā izriet, ka Ministru kabineta noteiktā maksimālā gada norma reālajā tirgū ir vienas dienas maksimālā norma. Savukārt palikt atvieglotajā 300 litru režīmā privātpersonām ir izdevīgi, ja sulu pārdod tikai tirgū.

Noteikumi «priekš kaķiem»

Vīrs Rīgas Centrāltirgū Dienas Biznesam apgalvoja, ka bērzu sulas tirdzniecības ierobežojums privātpersonām «ir priekš kaķiem», jo šāds noteikums nav kontrolējams vai realizējams dzīvē un ierobežo «tikai galīgus muļķus».

Gripas sezona mēdz atnest apelsīnu sulas cenu pieaugumu

Biržās kotēto izejvielu cenu mēdz ietekmēt daudz un dažādi faktori, piemēram, spekulācijas par patēriņa tendencēm. Interesanti, ka sava ietekme uz cenām ir arī gripas sezonai – tai atnākot, pauzi ņēmis apelsīnu sulas cenu kritums. Šīs izejvielas nākotnes piegāžu kontraktu cena kopš šā gada sākuma ir palielinājusies vairāk nekā par 5% līdz 1,44 ASV dolāru atzīmei par mārciņu. Tiesa gan, kopš 2016. gada virsotnēm šīs izejvielas cena tāpat ir sarukusi gandrīz par 40%.

Analītiķi skaidro, ka globālā mērogā apelsīnu sulas patēriņam triecienu devusi atklāsme, ka šādi sulas produkti parasti satur lielu daudzumu cukura. Rezultātā apelsīnu sula un citas nosacīti tradicionālās augļu sulas tiekot aizvietotas ar dažādām alternatīvām, piemēram, tā saucamajiem smūtijiem. «Apelsīnu sula ilgstoši tikusi uzskatīta par veselīgu dzērienu. Dažu pēdējo gadu laikā bažas par cukura daudzumu tajā mainījušas šo priekšstatu. Pašlaik šī sula tiek skaitīta pie neveselīgajiem dzērieniem,» skaidro, piemēram, Rabobank eksperti.

SIA Cido Grupa neiepērk apelsīnu sulas koncentrātus no neviena Brazīlijas piegādātāja, līdz ar to ASV konstatētais fungicīds apelsīnu sulas koncentrātos, kas importēti no Brazīlijas, uzņēmumu neietekmēs.

Cido Grupa apelsīnu sulas koncentrātus iepērk no daudzām valstīm, piemēram, no ASV (Floridas), Kubas un citām valstīm, informē SIA Cido Grupa pārstāve Inese Lielpinka. Viņa norāda, ka pirms sulas koncentrāta pasūtīšanas un iegādes katrai izejvielu partijai no konkrētā sulas koncentrāta ražotāja vienmēr tiek pieprasīta detalizēta informācija par veiktajām analīzēm un to rezultātiem.

Cido Grupa veic kontroles ne tikai galaprodukta - sulas kvalitātei, bet arī katras izejvielas kvalitātei. Šo funkciju nodrošina uzņēmuma iekšējā sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kvalitātes un pārtikas drošības standarta ISO 22000 prasībām, piebilst I. Lielpinka.

Ģimenes uzņēmums Kainaiži attīsta ne vien dzirkstošās bērzu sulas Birzī ražošanu, bet arī bērzu sulas sīrupu ražošanu.

Sulu iegūst no bērziem, kas aug Labanovsku ģimenes īpašumā. Dienā bērzs dod 5- 20 litrus sulas. Bērzi ir ekoloģiski, līdz ar to gatavā produkcija ir ekoloģiski tīra. Uzņēmuma vadība to ir sertificējusi kā bioloģisko produktu.

SIA Kainaiži valdes loceklis Ervins Labanovskis stāsta, ka sīrupa pagatavošanai no Kanādas pasūtīta speciāla krāsns ar pannu. No 100 l bērzu sulas var iegūt 1 l sīrupa, tāpēc šis produkts veikalos ir salīdzinoši dārgs, jo ieguldīti lieli resursi tā iegūšanai. Bērzu sulas sīrups tiek saražots aptuveni 100 litru gadā.

Šopavasar Labanovsku ģimene pirmoreiz eksperimentālā kārtā izmēģinājusi kļavu sulas sīrupa pagatavošanu. Veikalos tas gan, visticamāk, vēl šogad nebūs pieejams, pie tā aktīvāk saimnieks strādās nākamajos gados.

Apelsīnu sulas nākotnes līgumu cenas līdz septembrim varētu uzlēkt par 42% līdz augstākajai cenai kopš pērnā gada februāra, atsaucoties uz analītiķu aprēķiniem, raksta Bloomberg.

ICE Futures biržā apelsīnu sulas cena pirmo reizi kopš 25. jūnija pieauga virs 1,4039 dolāriem par mārciņu, visiem signāliem liecinot, ka tā līdz septembrim turpinās augt līdz divu dolāru atzīmei. Kopš 26. jūnija, kad cena sasniedza trīs mēnešu zemāko cenu, apelsīnu sulas cena ir pieaugusi par 13%, ko veicināja otra lielākā citrusaugļu audzētāja, Floridas valdības, prognoze par mazāku ražu.

ASV Lauksaimniecības departaments prognozē, ka Floridas apelsīnu raža gadā, kas beigsies 31. septembrī, sasniegs 133,4 miljonus kastu. Kopš februāra, kad tika prognozēts 141 miljons kastu, departaments ir samazinājies savu ražas prognozi jau četras reizes, skaidrojot, ka raža būs mazāka citrusaugu slimību dēļ.

Saistībā ar konkurences pieaugumu bērza sulas eksporta tirgū, kur pēdējā gada laikā ar cenu dempingu dominē Ukrainas, Baltkrievijas, kā arī Somijas uzņēmēji, vietējie bērzu sulas ražotāji pārskata eksporta plānus un sāk pievērsties papildu biznesiem, atzina aptaujātie uzņēmēji.

Kā sacīja Ikšķiles novada uzņēmuma SIA Sulas pārstāvis Linards Liberts, pērn uzņēmums saņēmis ievērojamu bērza sulas pasūtījumu no Taivānas, taču šogad Āzijas un citos eksporta tirgos ar lētāku produkciju masveidā ienāk ukraiņu un baltkrievu uzņēmēji.

«Uz Taivānu aizsūtījām divus konteinerus ar sulām. Nopelnījām ļoti labi, taču šogad sadarbības partneris «paņēmis pauzi», priekšroku dodot ukraiņiem un baltkrieviem, kuri ienāk tirgū ar milzīgiem sulas apjomiem par lētu cenu - nevaram pat salīdzināt viņu izmaksas par energoresursiem un darbaspēku ar mūsējām. Tāpat eksporta tirgū spēcīgi ir somi, kuriem ir gadu desmitu pieredze un investīcijas. Šī cenu dempinga dēļ tīras sulas eksports nav izdevīgs, līdz ar to šogad koncentrēsimies uz bērzu šampanieša eksportu Igaunijā,» sacīja Liberts.

Apelsīnu sulas nākotnes kontrakta cena pasaules biržās strauji pieaug, jo viesuļvētra Irma, kas drīzumā varētu apdraudēt Floridu, var kaitēt apelsīnu ražai, raksta Bloomberg.

Patlaban bīstamajai piektās kategorijas viesuļvētrai tuvojoties Floridai, tajā izsludināta ārkārtas situācija. Rezultātā apelsīnu sulas cena novembra piegādēm otrdien ICE Futures biržā pieauga par 6,2% līdz 1,45 dolāriem par mārciņu, kas ir straujākais kāpums kopš pērnā gada maija.

Floridā saražo otro lielāko apelsīnu sulas apmēru pasaulē. Pirms ziņojuma par viesuļvētru tika prognozēts, ka Florida piegādās vairāk nekā pusi no kopējā ASV apelsīnu apjoma un aptuveni pusi no valsts greipfrūtu apjoma.

ASV Lauksaimniecības departaments jūlijā prognozēja, ka ASV šajā sezonā saražos 9% apelsīnu no kopējiem apjomiem pasaulē un 16% apelsīnu sulas.

Latvijas iedzīvotāji ir konservatīvi un plašajā sulu klāstā visbiežāk roku stiepj pēc apelsīnu, ābolu vai tomātu sulas, tomēr tas nebaida ražotājus piedāvāt jaunas garšas un produktus.

Eiropā vidēji viens iedzīvotājs izdzer 19 litrus sulas gadā, Latvijā un Lietuvā - apmēram 14 litrus sulas, bet kaimiņvalstī Igaunijā – 25 litrus. Arī garšu ziņā ir manāmas atšķirības, piemēram, igauņiem labāk garšo dažādu ogu sulas, bet Latvijā pēdējos gados nav mainījies populārāko sulu tops un iecienītākās ir apelsīnu, tomātu, ābolu un multiaugļu sulas.

Saskaņā ar biedrības 5 dienā un GFK veikto aptauju, 60% iedzīvotāju savā ikdienas ēdienkartē par maz iekļauj augļus un dārzeņus. Tādēļ SIA Cido Grupa šogad uzsāka ražot jaunas dārzeņu un augļu sulas Veggie ar biešu vai ķirbju garšu, attīstot jaunu kategoriju sulu klāstā. Cido grupas pārstāve Inese Lielpinka uzsver, ka dārzeņu un augļu sulu kombinācija ir jauna niša Latvijas tirgum, bet ārvalstīs šis strauji augošais segments iemanto arvien lielāku popularitāti līdz ar izpratnes par veselīgu uzturu palielināšanos. «Jaunums ir arī sulu iepakojuma izmērs. Esam sākuši ražot sulas 0,5 litru iepakojumā, bet ūdeni sākuši pildīt 0,7 litru pudelēs. Šie izmēri ir kļuvuši iecienīti. Ik gadus investējam ražošanas attīstībā, pērn ieguldījām 1,1 milj. eiro un daļa no tā tika novirzīta jauno iepakojuma veidu īstenošanai,» stāsta Cido grupa pārstāve.

Šajā gadā apelsīnu sulas līgumu cenas Ņujorkas preču biržā augušas par 21%, raksta Bloomberg.

Sulas cenas kāpumu veicina apelsīnu koku skaita mazināšanās insektu dēļ. Tāpat ražai kaitē sausums, kas veicina slimību, kuras rezultātā augļi paliek zaļi. Paredzams, ka šajā sezonā no koka nokritīs lielākais skaits zaļu augļu kopš 1961.gada.

Tā, piemēram, Floridā, kas ir otrs lielākais apelsīnu audzētājs pasaulē, šajā sezonā tiks novākts 121 miljons kastu apelsīnu, kas ir mazākais apjoms kopš 1990.gada, liecina ASV Lauksaimniecības departamenta dati. Pagājušajā sezonā astoņu mēnešu laikā departaments ražas prognozi samazināja septiņas reizes.

Bloomberg aptaujātie eksperti un analītiķi paredz, ka līdz jūnija beigām apelsīnu sulas nākotnes kontrakta cena pakāpsies vēl par 16% līdz 1,6465 dolāriem par mārciņu.

Citrusaugļu neraža Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā atstāj iespaidu arī uz Latviju – dārgāka palikusi apelsīnu sula.

Tomēr ražotāji mierina un sola, ka liela trieciena pa sulas mīļotāju maciņiem nebūs, raksta laikraksts Telegraf.

«Sadārdzinājums bija neizbēgams un mēs neko nevarējām darīt, jo šogad gandrīz visur bija apelsīnu neraža,» norāda Cido pārstāve Inese Lielpinka. Laika apstākļi iespaidojuši apelsīnu ražu ne tikai Floridā, bet arī Kalifornijā un Brazīlijā, kas arī ir viena no lielākajām apelsīnu eksportētājām. I.Lielpinka stāsta, ka koncentrāta, kas nepieciešams apelsīnu sulas ražošanai, cena trīs mēnešu laikā palielinājušies par 40 līdz 50%. Tā rezultātā ražošanas cena palielinājusies par 5 līdz 10%.

Apelsīnu sula varētu ieņemt zelta vietu, vismaz, skatoties uz investoru interesi nākotnes darījumu biržās, raksta MarketWatch.

Šajā gadā liela daļa izejvielu cenu ir sarukušas, ieskaitot zeltu, kura vērtība kopš gada sākuma zaudējusi vairāk nekā 15%, taču rezultātā investori ir pievērsušies apelsīnu sulai.

Sasaldētas koncentrētas apelsīnu sulas nākotnes līgumu cenas šajā gadā ir pieaugušas par 30%. Ņemot vērā, ka Floridā neārstējamu kaišu dēļ sarūk koku skaits, kā arī Atlantijas orkānu sezona rada vēl papildus draudus jaunajai ražai, analītiķi paredz vēl vietu cenas pieaugumam.

Kā liecina arī jaunākie dati par apelsīnu ražu, kas publicēti 10. maijā, Floridā tiek prognozēts novākt 142 miljonus kastu ar apelsīniem, kas ir par 3% mazāk nekā tika paredzēts decembrī.

Turpinot aizsākto tradīciju ieskatīties, kā top Latvijā ražoti produkti, Db.lv šonedēļ piedāvā ielūkoties Cido sulu ražošanas procesā.

Sulu ražošana notiek raiti un, ja visas sastāvdaļas ir uz vietas ražotnē, ilgāko laika posmu aizņem sulas koncentrāta un ūdens sajaukšana un maisīšana - tās ir aptuveni 40 minūtes. Tālāk notiekošā pasterizēšana, sulas dzesēšana un pildīšana ilgst vien dažas minūtes, pārliecinājās Db.lv. Vairāk par sulas ražošanas procesu uzziniet, aplūkojot galeriju augstāk!

Sulu ražošanā ir diezgan noteikts tehnoloģiskais process, tādēļ ražošanas rekordu uzstādīšana ir visai grūta, taču, atskatoties pagātnē, lielākā jauda, kas bijusi Cido ražotnē, ir 140 tūkstoši litru sulas iepretim 120 tūkstošiem litru, kas ir vidējā sulas ražošanas jauda vienā dienā, atklāj Cido attīstības vadītāja Inese Rone.

Eiropas Parlaments apstiprinājis jaunus, patērētajiem draudzīgus iepakojuma marķēšanas noteikumus augļu sulām un nektāriem. Mērķis esot nepieļaut iespējamu patērētāju maldināšanu ar sulu nosaukumu, ja tās pagatavotas no vairāku veidu augļiem, vai maldināt ar apgalvojumu, ka sulai «nav pievienots cukurs».

Parlaments apstiprinājis grozījumus 2001. gada direktīvā ar 585 balsīm - par, 33 - pret un 1 - atturas.

Ja produktu veido divu veidu sulas, tā pārdošanas nosaukumam turpmāk ir jāatspoguļo tā saturs, norāda deputāti. Piemēram, ja dzērienā ir 90% ābolu sulas un 10% zemeņu sulas, tam jāsaucas Ābolu un zemeņu sula. Šobrīd ir iespējams to pārdot ar nosaukumu Zemeņu sula. Ja dzērienā ir trīs vai vairāk dažādu augļu sulu, var lietot vispārīgus nosaukumus, piemēram, Vairāku veidu augļu sula.

Deputāti uzsvēra, ka patērētāji, īpaši diabēta slimnieki, vecāka gadagājuma cilvēki un tie, kas ievēro diētas, vēlas precīzas norādes par atšķirību starp sulu un nektāru, kā arī būt informēti par visiem pievienotajiem saldinātājiem.

Bērzu sulas ražotāja SIA Kainaiži veiksmīgi startējusi Anglijas tirgū, saņemot 30 000 litru bērzu sulas pasūtījumu, ko sadarbības partneris - kompānija Sibberi izplatīs vairākos Anglijas lielveikalu tīkos, informēja uzņēmuma pārstāvis Ervins Labanovskis.

«Esam veiksmīgi atraduši sadarbības partneri un saņēmām vērienīgu pasūtījumu. Plānots uz Angliju sūtīt svaigas sulas, daļa no partijas tur tiks sasaldēta un atkarībā no pieprasījuma tirgota visu gadu, » sacīja Labanovskis.

Viņš arī atzina - ja bērzu sulām būs panākumi, Anglijas tirgum tiks piedāvāts arī uzņēmuma pamatprodukts - dzirkstošās bērzu sulas ar upeņu pumpuru, citronu un citām piedevām, kas Latvijas tirgū tiek tirgots ar zīmolu Birzī!.

«Eksporta tirgos Rietumos bērzu sula joprojām ir pasvešs produkts, tomēr Anglijā tas sākt kļūt par modes preci. Mums ir ekoloģiskās produkcijas sertifikāts, līdz ar to, ņemot vērā veselīga dzīvesveida piekritēju skaita pieaugumu, palielinās izredzes uz panākumiem eksportā, » atzina uzņēmējs.

Pagājušajā gadā Latvijas uzņēmēji kopumā iesnieguši 600 tarifu kvotu pieteikumus un tas ir par 29 kvotu pieteikumiem mazāk nekā 2009.gadā.Pieprasītās tarifa kvotas 100% apmērā piešķirtas 589 gadījumos.

Izmantojot iespēju noteiktā laika posmā importēt Eiropas Savienībā noteiktu preču daudzumu, piemērojot samazinātu vai nulles muitas tarifa likmi, pērn Latvijā ievestas aptuveni 3,97 tūkst. tonnu zivju un to produktu, 2,37 tūkst. tonnu apelsīnu, 544 tonnas apelsīnu sulas, 227 tonnas ananāsu sulas, 190 tonnas sīpolu, 179 tonnas mandeļriekstu, 158 hektolitri vīna, 118 tonnas konditorejas izstrādājumu, 77 tonnas vīnogu, kā arī citas preces.

VID norāda, ka šogad uzņēmējiem ir pieejamas vairāk nekā 600 tarifa kvotas, ko piešķir Eiropas Komisija uz muitas deklarāciju pamata.

Savukārt no šā gada 1.janvāra atvērtas vairākas ikgadējās importa tarifa kvotas batātēm, maniokai, maniokas cietei un citiem produktiem. Pieprasot tarifa kvotas, kas minētas šajā regulā un attiecas uz produktiem, kuru izcelsme ir Taizeme, Ķīnas vai Indonēzija.

Signe Turauska pametusi darbu Siguldas novada domē, lai pievērstos savam pārtikas biznesam. «Tagad ļoti izjūtu atšķirību starp to, kā bija strādāt valsts iestādē - durvis vērās ciet piecos un vairs ne par ko nebija jādomā, un to, kā ir tad, kad ir savs bizness - jāstrādā teju 24 stundas diennaktī,» viņa atzīst biznesa portālam db.lv.

Viņas izlolotā «Dabas Laboratorija» piedāvā lēni spiestas- auksti presētas sulas, smūtijus, humusu ar dārzeņiem un svaigēdāju kūkas un citus augu izcelsmes produktus. Taču galvenais produkts no tā visa ir tieši auksti spiestās sulas. Sulās tiek izmantoti sezonālie augļi un dārzeņi. Kopumā «Dabas Laboratorijā» tiek gatavoti padsmit dažādi sulu veidi un teju desmit dažādi veselības šotiņi.

«Dabas Laboratorija» strādā kopš 2017. gada februāra, pirms tam vairāk nekā gads aizvadīts sagatavošanās darbos. «Pirms sava biznesa uzsākšanas es strādāju Siguldas novada domē un, strādājot tur, bija sajūta - man patīk strādāt ar cilvēkiem, patīk darba vieta, bet tas tomēr nav tas, ko es gribu. Jutu, ka laiks skrien gar acīm. Jutu, ka esmu skrūvīte lielā mehānismā, bet nevaru atbildēt par lietām,» savās pārdomās dalās S. Turauska.

Latvijā ir sācies kļavu sulu tecēšanas laiks, pastāstīja aptaujātie kļavu sulu pārstrādes uzņēmumi.

Uzņēmuma Sula vadītājs Linards Liberts stāstīja, ka kļavu sulas masveidā tiek tecinātas kopš pagājušās nedēļas, kas ir ierasts laiks to ieguvei. «Pirmo urbumu veicu jau janvāra trešajā nedēļā, bet īstenais kļavu sulu ieguves laiks sācies tagad,» sacīja Liberts.

Viņš piebilda, ka kļavas labi dod sulu saulainās dienās, savukārt apmākušās dienās ievākt sulu ir grūtāk. Tā kā nākamnedēļ sinoptiķi gaisa temperatūru daudzviet sola «plusos», apstākļi kļavu sulu tecināšanai būs piemēroti.

Savukārt bērzu sulas, visticamāk, varēs sākt iegūt marta otrajā pusē, atkarībā no laika apstākļiem, kas arī ir ierastais laiks bērzu sulu ieguvei.

Lai patērētājiem nodrošinātu precīzu, skaidru un nemaldinošu informāciju par ābolu un bumbieru sidra sastāvu, valdība otrdien, 20.septembrī, apstiprināja grozījumus sidra obligātajās nekaitīguma, kvalitātes un papildu marķējuma prasībās, informē Zemkopības ministrija.

Ābolu un bumbieru sidru, kas ražots vai laists apgrozībā kādā ES dalībvalstī, Turcijā vai Eiropas Ekonomiskās zonas valstī, Latvijā var piedāvāt tirdzniecībā ar nosaukumu ābolu sidrs, ja produkts ražots tikai no ābolu sulas, un nosaukumu bumbieru sidrs,- ja tas ražots tikai no bumbieru sulas.

Ābolu un bumbieru sidra nosaukumam jāataino ābolu un bumbieru sulas samērs. Ja produkta sastāvā ābolu sulas ir vairāk nekā bumbieru sulas, tad lieto nosaukumu ābolu-bumbieru sidrs. Ja produkta sastāvā bumbieru sulas ir vairāk nekā ābolu sulas, tad lieto nosaukumu bumbieru-ābolu sidrs.

Noteikumi precizē prasības marķējumam un ir saistīti ar etiķetes maiņu, tādēļ šo prasību ieviešanai noteikts pārejas periods līdz 2017.gada 1.oktobrim.

Dzērienu ražotājas SIA CIDO Grupa produkcijas eksports veido 24% no pārdošanas rezultātiem. Lai vēl vairāk Igaunijā nostiprinātu pozīcijas un palielinātu produkcijas noietu dzērienu segmentā, dibināts uzņēmums Royal Unibrew Eesti, kas Igaunijas tirgū nodarbosies ar CIDO produkcijas realizāciju.

Royal Unibrew Eesti ir Royal Unibrew grupas uzņēmums.

Šogad CIDO Grupa eksporta apjomi kopumā palielinājušies par 5%, salīdzinot ar pērno gadu. Galvenais pieaugums ir novērojams CIDO sulu segmentā. Galvenie CIDO Grupa eksporta tirgi ir kaimiņvalstis. Vislielāko eksporta īpatsvaru veido Lietuva – 53%. Uz Igauniju eksports veido 22%, bet uz Krieviju – 16%. Galvenais eksporta produkts ir CIDO sulas, nektāri un sulu dzērieni, kas veido 39% no Latvijā saražotā dzērienu apjoma šajā segmentā.

Uz sulu segmenta potenciālu Igaunijā norādot pircēju paradumu atšķirības – igauņi sulas dzer vairāk nekā Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji. Saskaņā ar Eiropas Augļu sulas asociācijas datiem (European Fruit Juice Association) 2011.gadā igauņi patērēja vidēji 22 litrus sulas un nektārus uz iedzīvotāju, savukārt Latvijā tikai vidēji 13 litrus uz iedzīvotāju un Lietuvā – aptuveni 12,5 litrus uz iedzīvotāju. Kopumā pērn Igaunijā sulu un nektāru patēriņš veidoja 29 miljonus litrus, no kuriem 24% bija apelsīnu, 20% - multiaugļu, bet 16% - ābolu sulas un nektāri.

Latvijas bērzu sulu pārstrādātāji saņēmuši ievērojamus pasūtījumus eksportam, bet īstu nišas atspērienu kavē rietumnieku neizglītotība par dabas veltēm , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eksporta potenciāls ir motivācija darboties šajā biznesā, sarunā ar DB saka Latvijā lielākā bērzu sulu pārstrādes uzņēmuma SIA Kainaiži īpašnieks Ervins Labanovskis. Šajā sezonā izejviela produktiem, tostarp jaunajai produktu līnijai Birzī, iegūta no 700 bērziem. Savukārt lielākais pasūtījums saņemts no Lielbritānijas – 30 tūkst. litru svaigas sulas. Otrs Latvijas nopietnais bērzu sulas pārstrādes uzņēmums SIA Sula bērzu sulu šajā pavasarī ieguvis no urbumiem 400 bērzos. Pateicoties agrajai, bet garajai sezonai, savākts uzņēmumam rekordliels daudzums bērzu sulu – 35 tonnas, kamēr pērn – 24 tonnas. Tik daudz no privātīpašnieka īrētajā birzī Salaspils novadā savākts, pateicoties lielajai interesei no eksotiskās Taizemes.

Bērzu sulu tirgū konkurence nav īpaši asa, jo konkurēts tiek nevis ar «pliku» bērzu sulu lielos apjomos un par zemām cenām, bet gan ar produktiem, kuriem ir augsta pievienotā vērtība, DB teic divi lielākie bērzu sulu ražotāji un pārstrādātāji – uzņēmumi Kainaiži un Sula.

Uzņēmuma Kainaiži īpašnieks Ervins Labanovskis teic, ka viņa īpašie produkti ir dzirkstošā bērzu sula un bērzu sulas sīrups, bet uzņēmuma Sula īpašnieks Linards Liberts bilst, ka orientējas uz bērzu sulas šampanieša ražošanu. Līdz ar to starp uzņēmumiem nav savstarpējas konkurences, jo katrs ražo savu unikālo produktu, kam ir savs pircēju loks. Tāpat nedz Kainaiži, nedz Sula nekonkurē ar tiem tirgotājiem, kas pārdod tikai bērzu sulu kā izejmateriālu.

«Svaigas bērzu sulas ir plaša patēriņa produkts, un es pārdodu arī tādas gan lielveikalam Stockmann, gan veikalam Klēts, kas atrodas Rimi lielveikalos. Tomēr mans pamatprodukts ir dzirkstošās bērzu sulas un bērzu sulu sīrups. Dzirkstošās bērzu sulas piegādāju arī restorāniem», savu biznesu raksturo E. Labanovskis. Jāpiebilst, ka Kainaižu dzirkstošās sulas var nogaršot gan restorānos Neiburgs, gan Aparjods, kur par 0,75 ml pudeli jāšķiras attiecīgi no 9 un 8 eiro.

Šogad pirmo reizi vīndarītava Ledus vīni startēja starptautiskā dzērienu konkursā International Cider Challenge 2017 Lielbritānijā, kur uzņēmumā ražotais Ledus vīns ieguva sudraba medaļu.

Kā informē ģimenes vīna darītavas saimnieks Lauris Salenieks, saņemtais apbalvojums dod gandarījumu, jo saražot ledus vīnu nav vienkārši. «Ledus vīns, kas gatavots no ziemā sasalušiem āboliem, ir viens no sarežģītākajiem un visgrūtāk pagatavotajiem vīniem, un galvenie pamatnosacījumi, lai produktu varētu saukt par ledus vīnu, ir ziemas apstākļos dabīgi sasaluša ābola izmantošana, līdz ar to īstu ledus vīnu var pagatavot tajās valstīs, kurās ir atbilstoši klimatiskie apstākļi,» stāsta L. Salenieks. Saskaņā ar pasaulē pieņemtiem standartiem, ir aizliegta mākslīga cukura vai alkohola pievienošana. Ziemeļamerikā ābolu ledus vīnam ir izveidota stingra vīna apelācija, kuras nosacījumus izmanto arī daži Eiropas ābolu ledus vīna ražotāji, tajā skaitā vīndarītavā Ledus vīni.

Vācijas aģentūra DPA vēsta par Latvijas iedzīvotāju pavasara aizraušanos ar bērzu sulām.

«Latvijas iedzīvotāju rudens sēņošanas mānija plašajos mežos ir daudz aprakstīta, bet pavasara bērzu sulas sezona ir tikpat iecienīta nacionālā laika pavadīšana,» raksta aģentūra. «Bruņojušies ar īpašiem rokas urbjiem, spaiņiem sulas vākšanai un koka tapām, simtiem cilvēku aprīlī steidzas mežā, lai iegūtu viegli saldeno sulu.»

Aģentūras korespondenta Gaujas Nacionālajā parkā sastaptais Gints ar meitu Lauru atturas izpaust savus pilnos vārdus, taču uzstāj, ka ir ļoti saudzīgi pret kokiem aizsargātajā teritorijā. «Mēs nekad neizmantojam tos pašus kokus divus gadus pēc kārtas un mēs vienmēr tos pienācīgi aizveram,» stāstīja Gints.

Vadošais dzērienu ražotājs Baltijā SIA CIDO Grupa turpina attīstīt eksportu un šogad uzsācis sulu eksportu uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, tādējādi paplašinot produkcijas sortimentu, kas tiek eksportēts uz šo reģionu. Šis ir viens no eksotiskākajiem tirgiem, kurā tiek novērtētas Latvijā ražotās sulas, informē uzņēmums.

Kopā uz šo valsti tiek eksportētas septiņas “CIDO” sulas. Visas sulas tiek eksportētas ar “CIDO” zīmolu. Pieprasījums ir pēc “CIDO” sulām ar savā ziņā unikālām garšām – piemēram, granātābolu, mango, dzērveņu, tomātu ar jūras sāli, kā arī standarta top garšām – apelsīnu, ābolu, greipfrūtu.

Inese Lielpinka, SIA „CIDO Grupa” pārstāve: “Sulu eksports uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem ir novērtējums Latvijas ražotājam, jo šajā nišā ir ļoti sīva konkurence. Turklāt daļa šo sulu veidu tiek iegūtas turpat reģionā, kas tikai vēlreiz apliecina, ka mūsu sulām ir laba garša un augsta kvalitāte. Katrā ziņā esam apmierināti ar pirmo kravu panākumiem un nākotnē ceram paplašināt šo sadarbību.”