300 litri ir bērzu sulas daudzums, kuru privātpersona drīkst tecināt un pārdot citiem, bet Rīgas Centrāltirgū ir redzams, ka noteikumu privātpersonas neievēro, un to īsti nav iespējams kontrolēt

Rīgas Centrāltirgū daļa sulas tirgotāju vairās runāt atklāti par kļavu un bērzu sulas pārdošanu. «Problēmas ir ar sulu biznesu. Nedrīkst tecināt vairāk par 300 litriem. Ja es sākšu te visu stāstīt, tad būs arī sekas. Latvijas likumdošana ir muļķīga,» Dienas Biznesam sacīja viens no sulu tecinātājiem, piebilstot, ka ik dienu uz tirgu neved vairāk par 300 litriem sulas. No tā izriet, ka Ministru kabineta noteiktā maksimālā gada norma reālajā tirgū ir vienas dienas maksimālā norma. Savukārt palikt atvieglotajā 300 litru režīmā privātpersonām ir izdevīgi, ja sulu pārdod tikai tirgū.

Noteikumi «priekš kaķiem»

Vīrs Rīgas Centrāltirgū Dienas Biznesam apgalvoja, ka bērzu sulas tirdzniecības ierobežojums privātpersonām «ir priekš kaķiem», jo šāds noteikums nav kontrolējams vai realizējams dzīvē un ierobežo «tikai galīgus muļķus».

Pēc apmēram nedēļas Latvijā varētu sākties bērzu sulu tecināšanas laiks, prognozē Smiltenes novada uzņēmuma "Kainaiži" (zīmols "Birzī") īpašnieks Ervins Labanovskis.

Viņš norādīja, ka Latvijā tādas īstenas ziemas ar salu un patstāvīgu sniegu šogad nav bijis. Pavasarīgo laika apstākļu ietekmē kļavu sulu bija iespējams tecināt jau pērn 20.decembrī, kas ir citiem gadiem neierasti agri. Tagad kļavu sulas ieguve praktiski noslēgusies, ja vien uz ilgāku laiku gaisa temperatūra nepieturēsies "mīnusos".

Savukārt bērzu sulu visā Latvijā varētu sākt tecināt pēc apmēram nedēļas. Citās Eiropas valstīs, piemēram, Francijā un Čehijā to jau dara.

Pēc Labanovska skaidrotā, kļavu sulu sezona kopumā Latvijā parasti sākas agrāk nekā bērzu un ilgst apmēram divus mēnešus. Šogad kļavu sulu sezona bijusi garāka nekā vidēji citus gados un vērtējama kā veiksmīga. Tikmēr bērzu sulu parasti tecina apmēram trīs nedēļas.

Kļavu sīrupa ražošanas uzņēmums The Maple Guild, kas atrodas Vermontā, ik gadu saražo vienu miljonu kļavu sīrupa pudeļu, raksta Business Insider.

The Maple Guild dibināts 2013.gadā, bet pirmo sulu uzņēmuma darbinieki izspieda 2015.gadā. Uzņēmums kļavu sīrupa iegūšanai izmanto 460 tūkstošus cukura kļavu, kurās, sākot no decembra divus mēnešu darbinieki pavada laiku, lai pašrocīgi tajās izurbtu caurumus. No viena koka sulu var iegūt vairākus desmitus gadu, taču uzņēmuma speciālisti ļauj kokiem atgūties. No katra koka pa speciālu plastmasas cauruli sula tek uz kopējo tvertni. Tad no šķidruma tiek izfiltrēts ūdens. Tādējādi, lai izgatavotu aptuveni 4 litrus sīrupa, nepieciešami aptuveni 167 litri kļavu sulas.

Koncentrāts ar kravas automašīnu tiek aizvests uz ražotni, kur tas tiek pārvērsts kļavu sīrupā. Maple Guild izmanto tvaika apstrādes metodi, tādējādi ražotnē 90 sekunžu laikā iespējams saražot vairāk nekā 200 litrus kļavu sīrupa, kas ir daudz ātrāk nekā citviet, kur dažu litru ražošanai nepieciešamas 9-56 stundas. Pēc tam sīrups tie testēts, lai noteiktu pareizo cukura līmeni tajā.

Dzirkstošo bērzu sulu BIRZĪ ražotāji Smiltenes novada Brantu pagasta Kainaižos 7. maijā stādīs pasaulē pirmo Sulu koku parku.

Parks taps ar Smiltenes pašvaldības finansiālu un SIA Labie koki praktisku atbalstu.

«Pasaulē ir ap 20 koku veidu, no kuriem var iegūt sulu pārtikai. Mūsu platuma grādos ir trīs veida sulu koki. Zināmākie ir bērzs un kļava. No mazāk zināmiem kokiem sulu vēl var iegūt no valrieksta. Mēs plānojam izveidot pirmo Eiropā un, iespējams, pasaulē Sulu koku parku, kurš varētu būt gan apskates objekts tūristiem, gan arī mežs, no kura nākotnē tiks iegūtas sulas realizēšanai Latvijas un pasaules tirgos. Bērzu sulu jau šobrīd tirgojam gan Latvijā, gan pasaulē ar BIRZĪ zīmolu, taču šis parks ļaus paplašināt tālākā nākotnē mūsu produktu klāstu vēl ar vairākiem ekskluzīviem produktiem - kļavu sīrupu, kā arī valriekstu sulu un sīrupu. Nākotnē plānojam parku attīstīt un sastādīt arī mazāk zināmus kļavu, valriekstu un bērzu veidus, kas būs pieejami BIRZĪ ražotnes apmeklētāju apskatei,» ideju komentē uzņēmuma īpašnieks Ervins Labanovskis.

Signe Turauska pametusi darbu Siguldas novada domē, lai pievērstos savam pārtikas biznesam. «Tagad ļoti izjūtu atšķirību starp to, kā bija strādāt valsts iestādē - durvis vērās ciet piecos un vairs ne par ko nebija jādomā, un to, kā ir tad, kad ir savs bizness - jāstrādā teju 24 stundas diennaktī,» viņa atzīst biznesa portālam db.lv.

Viņas izlolotā «Dabas Laboratorija» piedāvā lēni spiestas- auksti presētas sulas, smūtijus, humusu ar dārzeņiem un svaigēdāju kūkas un citus augu izcelsmes produktus. Taču galvenais produkts no tā visa ir tieši auksti spiestās sulas. Sulās tiek izmantoti sezonālie augļi un dārzeņi. Kopumā «Dabas Laboratorijā» tiek gatavoti padsmit dažādi sulu veidi un teju desmit dažādi veselības šotiņi.

«Dabas Laboratorija» strādā kopš 2017. gada februāra, pirms tam vairāk nekā gads aizvadīts sagatavošanās darbos. «Pirms sava biznesa uzsākšanas es strādāju Siguldas novada domē un, strādājot tur, bija sajūta - man patīk strādāt ar cilvēkiem, patīk darba vieta, bet tas tomēr nav tas, ko es gribu. Jutu, ka laiks skrien gar acīm. Jutu, ka esmu skrūvīte lielā mehānismā, bet nevaru atbildēt par lietām,» savās pārdomās dalās S. Turauska.

Dzirkstošo bērzu sulu Birzī ražotāji SIA «Kainaiži» pērn uzsāka veidot pasaulē pirmo Sulu koku parku, kurā aug tikai tās koku sugas, kas pavasarī dod pārtikā lietojamu sulu. Šogad to papildinās 50 Ziemeļamerikas sudraba kļavas (Acer saccharinum), informē uzņēmuma īpašnieks Ervins Labanovskis.

Pašlaik parkā Brantu pagasta Kainaižos aug 110 melnie valrieksti, 100 cukura kļavas, kā arī Latvijai raksturīgie āra un purva bērzi un parastās jeb Norvēģijas kļavas. Parks pieejams gan zinātniskiem nolūkiem, kur pētīt koku sugas un iepazīt bērzu sulu ražotni lekciju un ekskursiju veidā, gan kā vieta, kur ikviens interesents var pavadīt brīvo laiku sakoptā vides objektā.

«Iestādot sudraba kļavas, mūsu parkā būs sastopamas jau trīs kļavu koku sugas, taču tas ir tikai sākums, jo gan kļavas, gan bērzi un valrieksti, kas dod sulas, ir vairāk par 20 veidiem. Ar laiku visus šos kokus varēs pie mums apskatīt, kā arī pagaršot šo koku sulu, kad tie būs sasnieguši urbšanai atbilstošu stumbra diametru,» stāsta E. Labanovskis.

Vācijas zemo cenu veikals Lidl noskatījis vietu veikala būvniecībai arī Jēkabpilī un rosina nojaukt un pārvietot Jēkabpils autoostu, vēsta Jēkabpils ziņu portāls radio1.lv.

Jēkabpils domes Attīstības un tautsaimniecības komitejas sēdē izskatīts jautājums par attīstību zemes gabaliem Jēkabpilī, Kļavu ielā 15, Ledus ielā 5 un Vienības ielā 1. Šie zemes gabali atrodas pilsētas centrā starp lielveikaliem Rimi un Mego un uz viena no tiem atrodas Jēkabpils autoosta. Jēkabpils pilsētas pašvaldības Attīstības un tautsaimniecības komiteja saņēmusi vēstuli no zemes gabalu Kļavu ielā 15 un Ledus ielā 5 īpašniekiem jeb šo teritoriju attīstītājiem, ar lūgumu izskatīt iespēju nojaukt Jēkabpils autoostu uz pašvaldībai piederošās zemes Vienības ielā 1 un tur uzbūvēt stāvlaukumu topošajam lielveikalam, kas atradīsies Ledus ielā 5. Projekta attīstītāji piedāvā uzcelt jaunu autoostu uz tiem piederošā zemes gabala Kļavu ielā 15.

Very Berry šovasar sāk ražot sulas bērniem un uzstāda jaunas iekārtas

Ogu un sulu ražotājs SIA Very Berry dabīgo sulu ražotnē Gaujienas pagastā uzstādījis jaunas iekārtas, kas ļaus trīs līdz piecas reizes palielināt gatavās produkcijas pildīšanas jaudas. Iekārtu iegādē piesaistīts ES līdzfinansējums.

Jaunās iekārtas ir daļa no starpreģionu sadarbības programmas INTERREG, un projekta kopējās izmaksas ir ap 150 tūkstošiem eiro. Uzņēmuma mārketinga direktore Ilze Sauškina stāsta, ka šajā programmā iesaistītas vairākas valstis un tā vērsta uz inovatīvu iekārtu iegādi. Līdz šim pildīšanas dēļ uzņēmuma jaudas bija ierobežotas, un tagad šī problēma tiks atrisināta. «Pieprasījums pakāpeniski aug. Ar 120 % noslodzi strādājam. Jaunās iekārtas ļaus jaudas palielināt vismaz trīs reizes,» atklāj Ilze Sauškina. Paredzēts, ka iekārta darbu sāks šā gada beigās vai nākamā gada sākumā, jo vēl tiek gaidīts pasterizators un etiķešu iekārta.

Bērzu sulu tirgū konkurence nav īpaši asa, jo konkurēts tiek nevis ar «pliku» bērzu sulu lielos apjomos un par zemām cenām, bet gan ar produktiem, kuriem ir augsta pievienotā vērtība, DB teic divi lielākie bērzu sulu ražotāji un pārstrādātāji – uzņēmumi Kainaiži un Sula.

Uzņēmuma Kainaiži īpašnieks Ervins Labanovskis teic, ka viņa īpašie produkti ir dzirkstošā bērzu sula un bērzu sulas sīrups, bet uzņēmuma Sula īpašnieks Linards Liberts bilst, ka orientējas uz bērzu sulas šampanieša ražošanu. Līdz ar to starp uzņēmumiem nav savstarpējas konkurences, jo katrs ražo savu unikālo produktu, kam ir savs pircēju loks. Tāpat nedz Kainaiži, nedz Sula nekonkurē ar tiem tirgotājiem, kas pārdod tikai bērzu sulu kā izejmateriālu.

«Svaigas bērzu sulas ir plaša patēriņa produkts, un es pārdodu arī tādas gan lielveikalam Stockmann, gan veikalam Klēts, kas atrodas Rimi lielveikalos. Tomēr mans pamatprodukts ir dzirkstošās bērzu sulas un bērzu sulu sīrups. Dzirkstošās bērzu sulas piegādāju arī restorāniem», savu biznesu raksturo E. Labanovskis. Jāpiebilst, ka Kainaižu dzirkstošās sulas var nogaršot gan restorānos Neiburgs, gan Aparjods, kur par 0,75 ml pudeli jāšķiras attiecīgi no 9 un 8 eiro.

SIA «Libeks un Sprudzāns», kas ražo «Tālavas sidru», realizējos trīs projektus ar mērķi paaugstināt ražošanas kapacitāti un produktu kvalitāti.

Biedrība «Sateka» savā kontā sociālajā tīklā facebook informē, ka projektu realizācija bija nepieciešama, lai uzņēmums spētu nodrošināt savas produkcijas izejvielu - sulu - pietiekamību, paplašinātu produktu sortimentu un uzlabotu to kvalitāti.

«Tā kā vietējo augļu sulas iespējams iegūt tikai limitētu laika periodu, nepieciešams īsā laika periodā izspiest un sagatavot sulas vismaz nākamajiem 18 mēnešiem. Ar esošajām iekārtām ir bijusi sasniegta maksimālā kapacitāte un ražošanas apjomu palielināt vairs nav bijis iespējams. Iegādājamo iekārtu jaudas ir pietiekamas arī eksporta uzsākšanai, kā arī papildus dod iespēju dažādot ražošanu, kā arī piedāvāt sulu spiešanas pakalpojumus vietējiem iedzīvotājiem,» skaidro biedrība.

Ģimenes uzņēmums Kainaiži attīsta ne vien dzirkstošās bērzu sulas Birzī ražošanu, bet arī bērzu sulas sīrupu ražošanu.

Sulu iegūst no bērziem, kas aug Labanovsku ģimenes īpašumā. Dienā bērzs dod 5- 20 litrus sulas. Bērzi ir ekoloģiski, līdz ar to gatavā produkcija ir ekoloģiski tīra. Uzņēmuma vadība to ir sertificējusi kā bioloģisko produktu.

SIA Kainaiži valdes loceklis Ervins Labanovskis stāsta, ka sīrupa pagatavošanai no Kanādas pasūtīta speciāla krāsns ar pannu. No 100 l bērzu sulas var iegūt 1 l sīrupa, tāpēc šis produkts veikalos ir salīdzinoši dārgs, jo ieguldīti lieli resursi tā iegūšanai. Bērzu sulas sīrups tiek saražots aptuveni 100 litru gadā.

Šopavasar Labanovsku ģimene pirmoreiz eksperimentālā kārtā izmēģinājusi kļavu sulas sīrupa pagatavošanu. Veikalos tas gan, visticamāk, vēl šogad nebūs pieejams, pie tā aktīvāk saimnieks strādās nākamajos gados.

Kārlis Ulmanis, pārkāpjot 30 gadu slieksni, nolemj nokāpt no lielpilsētas dzīves riteņa un attīstīt savu biznesu laukos, spiežot ābolu sulu

Pirms trīs gadiem viņš kopā ar ģimeni pārcēlās no Rīgas uz dzīvi Vecumnieku novadā, kur iegādājās īpašumu. «Pirms tam biju grafiskais dizainers. Ar šo lietu es vēl aizvien pasīvi nodarbojos, strādājot attālināti vairākās reklāmas aģentūrās. Apmēram desmit gadus biju pavadījis laiku pie datora, tāpēc man gribējās kaut ko vairāk, iziet ārā no ierastās vides, darīt kaut ko īstu, ar rokām, kaut ko pavisam atšķirīgu,» atzīst K. Ulmanis.

Īpašumu Vecumniekos Ulmaņu ģimene iegādājās pirms četriem gadiem, un viens no pamudinājumiem pirkt konkrēto lauku māju bija tas, ka īpašumam līdzās ir gandrīz trīs ha plašs, 80 gadus sens ābeļdārzs. Puse no tā ir aizaugusi, puse – iztīrīta. «Ābeļdārza īpašnieks mani sabiedēja, ka grasās kokus raut ārā un to vietā būs aramzeme, tāpēc es šo zemi sāku nomāt, bet tuvākā nākotnē esmu iecerējis iegādāties arī šo gabalu, lai ābeļdārzā uzbūvētu nelielu ražotni, kurā varētu spiest sulu un veidot citus produktus no šiem augļiem,» atklāj K. Ulmanis.

Vīna darītavas Ledus vīni īpašnieks Lauris Salenieks kaļ plānu B, jo ziemas kļūst siltākas, un sevišķo deserta vīnu, iespējams, klimats atvēlēs gatavot arvien retāk

Upesciemā bijušajā sakņu pagrabā top pašmāju vīns, kas ir īpašs ar to, ka tas atrodams arī labākajos Latvijas restorānos – ābolu ledus vīns. Vīndaris Lauris Salenieks «atkratījies» no vietējo vīniņu zīmoga un ir pamanīts arī ārpus Latvijas. Viņš veco pagrabu iecerējis pārvērst, padarot pievilcīgu tūristiem – taps degustāciju zāle, būs jauni produkti. Rīgas tuvums ļauj cerēt, ka viesu, kas vēlētos apskatīt neparastā vīna rašanās vietu, netrūks.

Vīna darītavas vienā stūrī stāv salīdzinoši jauna masīva koka muca, kurā top pazīstamais ledus vīns. Izrādās, pirmoreiz tas nogatavinās akācijas koka mucā, jo pašmāju ozols ābolu ledus vīna darīšanai esot par intensīvu. «Akācija ir maigāka, tā nav tik agresīva kā ozols,» atklāj Lauris. Ledus vīnu dzēriens tikai piektajā gadā sasniedz savu «ideālo būtību», bet tas var nogatavināties arī 15–20 gadu. Izmantojot Eiropas finansējumu, vīndaris iegādājies preses, kas ļauj palielināt vīndarīšanas apjomus, taču pēdējos gados radusies cita problēma – ziemas kļūst siltākas, līdz ar to dabiski sasalušu ābolu ražu ievākt ir aizvien lielāks izaicinājums.

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija pirmdien, 16. septembrī, uzdeva Rīgas pilsētas būvvaldei no 15. oktobra līdz 4. novembrim rīkot publisko apspriešanu par 54 koku ciršanu pie Botāniskā dārza.

Komisija ir saņēmusi iesniegumus par 19 koku (6 kļavu, 5 bērzu, 7 apšu un vienas gobas) ciršanu Slokas ielā 43 un 35 koku (2 ievu, 8 melnalkšņu, 4 kļavu, 1 ošlapu kļavas, 9 bērzu, 1 gobas, 9 apšu un 1 zirgkastaņas) ciršanu Slokas ielā 45 saistībā ar daudzdzīvokļu mājas būvniecību.

«Viens būvniecības projekts, kurā bija plānots izcirst aptuveni 100 kokus šajā rajonā, tika atsaukts no iesniedzēju puses. Tagad ir iesniegts jauns projekts, kurā cērtamo koku skaits ir samazināts. Ņemot vērā sabiedrības lielo interesi par teritoriju pie Botāniskā dārzā, komisija lēma rīkot jaunu publisko apspriešanu nevis divas nedēļas, bet gan trīs nedēļas ilgi, lai ikviens varētu izteikt savu viedokli,» sacīja Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center (ITC) apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2023. gadā pēc ienākumiem no vermuta eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija pirmajā vietā pasaulē!

Savukārt pēc ienākumiem no dzirkstošo vīnu (šampanieša) eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija trešajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Singapūras un Francijas (īstais šampanietis jeb champagne), bet apsteidzot Itāliju (ar viņu proseko).

Dažādas vīnkopības zemes sacenšas pasaciņu izgudrošanā par to, ka tieši viņu zemē un ļoti, ļoti tālā senatnē tika izgudrota vīnogu kultivēšana un vīna raudzēšanas tehnoloģija. Ja ticam daža laba Latvijā iecienīta vīna reklamētāja stāstiem, tad vīns ir izgudrots, vēl pirms tika atklāta tehnoloģija, kā ražot apdedzinātus māla traukus. Tuvajos Austrumos senākie māla keramikas trauki tiek datēti nedaudz pirms 6000. gada pirms mūsu ēras. Savukārt podnieka ripas tehnoloģijas atklāšana ir notikusi nedaudz pirms 3000. gada pirms mūsu ēras. Līdz ar to nav jāņem nopietni dažādu vīnkopības reģionu reklamētāju kreatīvistu fantāzijas lidojumi.

Sukāžu, pastilu un sīrupu ražotājs «Rāmkalni Nordeco» šogad paredz apgrozījuma pieaugumu par aptuveni 15-20% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, prognozēja uzņēmuma īpašnieks Viktors Grūtups.

Viņš teica, ka šogad bijusi ļoti laba cidoniju raža, kas pārsniedza arī ražas apmēru iepriekšējā gadā. Arī dzērveņu raža šogad padevusies apjomīgāka nekā pērn, laba bija arī rabarberu raža. Ķirbju raža bijusi normāla. «Rāmkalni Nordeco» paši audzē cidonijas, rabarberus un ķirbjus, kā arī mazos apmēros aronijas un dzērvenes, ar kuru audzēšanu kompānija sākusi nodarboties vien nesen. Vairākums nepieciešamā dzērveņu apjoma un upenes tiek iepirktas.

Tā kā ražas gads bijis labs, arī kopējais iepirkto izejvielu apmērs audzis un kāpuši arī uzņēmuma pārdošanas apmēri.

«Plānojam apgrozījuma pieaugumu,» sacīja Grūtups, lēšot, ka uzņēmuma apgrozījums šogad varētu kāpt par aptuveni 15-20% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Dzērienu ražotājs SIA «Cido grupa» uzņēmuma jubilejai veltīta «Cido» cidoniju un smiltsērkšķu nektāra ražošanas sākšanā investējis 10 000 eiro, aģentūrai LETA pastāstīja kompānijā.

«Investīcijas produkta attīstībā bija apmēram 10 000 eiro,» norādīja kompānijas pārstāvji.

Saskaņā ar kompānijā vēstīto, jubilejai veltītā nektāra ražošanas sākšanu «Cido grupa» ir atgriezusies pie kompānijas pirmsākumiem, kad pirms vairāk nekā 20 gadiem uzņēmums sāka darbību ar cidoniju sīrupa ražošanu. Jaunais nektārs ir pieejams viena litra iepakojumā un papildina «Cido grupa» sulu līniju. Produktu plānots realizēt ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā un Lietuvā.

«Cido grupas» pārstāvji atgādināja, ka kopš darbības sākuma uzņēmums ir kļuvis par līderi Baltijā sulu un nektāru segmentā. «Cido grupa» kopumā sulas realizē aptuveni 20 ārvalstīs, tostarp Zviedrijā, Dānijā, Lielbritānijā, Īrijā, Vācijā, Polijā, Itālijā, Spānijā, Maltā, Izraēlā, Ukrainā, Krievijā, Baltkrievijā, Azerbaidžānā, ASV, Kanādā, Ķīnā un Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE), kā arī Lietuvā, Igaunijā un Lībijā.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas AS "Cēsu alus", lai vērotu, kā tiek ražots Brūža alus ķiršu sārtais no ogu brūvējumu līnijas.

Brūža alus ogu sērijā ir iekļautas divas dažādas alus šķirnes - alus ar ķiršu sulu un alus ar aveņu sulu.

Brūža alus ir "Cēsu alus" darītavas galvenā alus meistara Māra Gramberga īpaši izveidota alus sērija, tajā iekļaujot dažādas alus šķirnes, kuru nosaukumi raksturo arī alus garšu katrai šķirnei. Brūža Ogu brūvējumu līnijā ir ali, kuru pagatavošanā izmantotas ogu un augļu sulas.

Alus patērētāji kļūst izvēlīgāki 

Alus nozari Latvijā sašūpojis pandēmijas vilnis, tomēr, neskatoties uz to, rodas aizvien...

Brūža alus ogu brūvējumu līnija tika izveidota 2019.gadā, alu ar sulām nošķirot no pārējās Brūža alus līnijas gan ar nosaukuma, gan dizaina palīdzību. Bet Brūža alus ķiršu sārtais tirgū pieejams ir jau no 2017.gada. Tas ieguva pircēju atzinību un Latvijas alus tirgū pieauga pieprasījums pēc Beļģijā iecienītā alus ar dažādām sulām, piemēram, kriek tipa alus ar ķiršu sulu. Ņemot vērā šī tirgus segmenta popularitāti un pozitīvo pieaugumu, AS "Cēsu alus" izveidoja atsevišķu Brūža alus ogu brūvējumu līniju. Brūža ķiršu sārtais alus starptautiskajā konkursā "Baltic Beer Star 2017" augļu alus kategorijā tika apbalvots ar augstāko novērtējumu - Zelta medaļu.

"Cēsu alus" produktu attīstība notiek nepārtraukti, tādēļ ļoti iespējams, ka nākamajā sezonā uzņēmums paplašinās Brūža alus ogu brūvējumu līniju ar kādu jaunu garšu.

Dzirkstošo bērzu sulu "Birzī" ražotāji SIA "Kainaiži" uzsāk balzama ražošanu, informē uzņēmums.

SIA "Kainaiži" jau vairāk nekā 7 gadus nodarbojas ar koku sulu ieguvi un pārstrādi, ražojot dzirkstošo bērzu sulu "Birzī", piegādājot svaigās kavu un bērzu sulas veikaliem pavasarī, kā arī ražojot vairākus sīrupus kā bērzu, ābolu un vīgriežu.

"Savā darbības laikā mēs nepārstājam eksperimentēt un domāt par jaunu produktu radīšanu. Šobrīd mums ir prieks pēc ilgstošas receptes izstrādes un pieslīpēšanas prezentēt stipro alkoholisko dzērienu - "Birzī" balzamu," saka SIA "Kainaiži" īpašnieks Ervins Labanovskis.

Balzams veidots no dažādām bērzu izejvielām - bērzu sulas destilāta, bērzu sulas sīrupa un svaigas bērzu sulas, kā arī no dabā atrodamām augu valsts piedevām, kas tiek turētas stingrā noslēpumā.

Vadošais dzērienu ražotājs Baltijā SIA CIDO Grupa turpina attīstīt eksportu un šogad uzsācis sulu eksportu uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, tādējādi paplašinot produkcijas sortimentu, kas tiek eksportēts uz šo reģionu. Šis ir viens no eksotiskākajiem tirgiem, kurā tiek novērtētas Latvijā ražotās sulas, informē uzņēmums.

Kopā uz šo valsti tiek eksportētas septiņas “CIDO” sulas. Visas sulas tiek eksportētas ar “CIDO” zīmolu. Pieprasījums ir pēc “CIDO” sulām ar savā ziņā unikālām garšām – piemēram, granātābolu, mango, dzērveņu, tomātu ar jūras sāli, kā arī standarta top garšām – apelsīnu, ābolu, greipfrūtu.

Inese Lielpinka, SIA „CIDO Grupa” pārstāve: “Sulu eksports uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem ir novērtējums Latvijas ražotājam, jo šajā nišā ir ļoti sīva konkurence. Turklāt daļa šo sulu veidu tiek iegūtas turpat reģionā, kas tikai vēlreiz apliecina, ka mūsu sulām ir laba garša un augsta kvalitāte. Katrā ziņā esam apmierināti ar pirmo kravu panākumiem un nākotnē ceram paplašināt šo sadarbību.”

Konditorejas un uzkodu ražotājs Latvijā Orkla Confectionery & Snacks Latvija radījis jaunu ģimenes zīmolu Drako, kas izstrādāts speciāli Latvijas un Igaunijas tirgum, informē uzņēmuma pārstāve Lineta Mikša.

Investīciju apmēru jaunajā zīmolā uzņēmums neatklāj.

Jaunā zīmola produktu klāstā ietilpst dažāda veida mīkstās konfektes un augļu sulu konfektes.

Drako sulu konfektes tiek ražotas Laima ražotnē Latvijā un to sastāvā ir Gutta sulu koncentrāts. Tās ražotas ar piecām dažādām garšām un tirdzniecībā pieejamas kopš oktobra.

Orkla Confectionery & Snacks Latvija pārstāv produktu zīmolus Laima, Selga, Staburadze, Ādažu Čipsi un Taffel. Uzņēmums eksportē preces uz gandrīz 30 valstīm, tajā kopumā strādā vairāk nekā 1 000 cilvēki.

Orkla ir Oslo Fondu biržā (Oslo Stock Exchange) kotēts uzņēmums, kurš bāzēts Oslo, Norvēģijā. No 2016.gada 31.decembra Orkla grupā strādā 18 154 darbinieki. Orkla apgrozījums 2016.gadā bija 4,2 miljardi eiro (NOK 37,8 miljardi).

Dārzeņu audzētājs «Rītausma» oktobrī pircējiem sāks piedāvāt tomātu sulu trīs litru iepakojumā, biznesa portālam db.lv pastāstīja SIA «Rītausma» īpašniece Lāsma Bekina.

«Sākumā tomātu sulu testējām darbinieku vidū. Pārprodukcijas brīžos ne vienmēr visu bija iespējams realizēt, līdz ar to sākām izskatīt pārstrādes iespējas,» skaidro L. Bekina. Tomātu sulai būs pievienots neliels sāls daudzums garšas uzlabošanai, tā būs bez konservantiem.

Sulu sākotnēji plānots piedāvāt vietējiem Jēkabpils veikaliem, jo saražotais apmērs pagaidām nav tik liels, lai apmierinātu veikalu tīklu pieprasījumu. Taču nākotnē šāda iespēja tiks apsvērta. Sulas cenu veidos ražošanas un loģistikas izmaksas, bet L. Bekina konkrētu cenu vēl neatklāj.

SIA «Rītausma» īpašniece teic, ka no citiem tomātu sulas ražotājiem nebaidās, jo tirgū ir nepieciešama dažādība.

Aizvadītajā audzēšanas sezonā būtiski palielinājušies ziemas siltumnīcu kompleksa Mežvidi operatora SIA Latgales dārzeņu loģistika tomātu realizācijas ieņēmumi

SIA Latgales dārzeņu loģistika tomātu realizācijas ieņēmumi 2017./2018. gada audzēšanas sezonā, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, pieauguši par 207,6 tūktošiem eiro, liecina uzņēmuma sniegtā informācija. SIA Latgales dārzeņu loģistika valdes loceklis Edgars Romanovskis izaugsmi skaidro ar ieguldījumiem audzēšanas procesa efektivitātē.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Aizvadītajā tomātu audzēšanas sezonā SIA Latgales dārzeņu loģistika tomātu realizācijas ieņēmumi sasniedza 832,97 tūkstošus eiro, kas ir par vairāk nekā 200 tūkstošiem vairāk nekā vēl gadu iepriekš, kad realizācijas ieņēmumi veidoja 625,4 tūkstošus eiro. Audzis arī uzņēmuma kopējais apgrozījums. Mežvidos tomātu audzēšanas sezona parasti ilgst no oktobra vidus līdz jūlija beigām, un šobrīd veikalu plauktos jau nonākuši pirmie šajā sezonā Latgalē audzētie tomāti.

Pētījums SIA Silvekspo radījis uztura bagātinātāju ar pretnovecošanas iedarbību, kas izgatavots no melleņu aktīvajām vielām, kuras ekstrahējuši Latvijas Universitātes (LU) jaunie zinātnieki.

Uztura bagātinātāju plānots sākt ražot jau no nākamā gada meža melleņu ražas. Lai to varētu darīt, ir jāizpēta, kā LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes (ĢZZF) Dabas resursu laboratorijas pētnieku un SIA Silvekspo kopīgi radītais jaunības eliksīrs iedarbojas uz Latvijas senioru novecošanas procesiem. Līdz šim ir veikti ogu šūnu pētījumi, pārbaudīta to aktivitāte un konstatēts, ka tie samazina iekaisuma procesus un tiem piemīt antioksidatīvā iedarbība. Uztura bagātinātāju uzņēmums plāno eksportēt gan uz Eiropas, gan uz Āzijas valstīm.

LU Dabas resursu laboratorijā tiek veikti praktiskas ievirzes pētījumi par ogās un citos dabas materiālos esošo ekstraktvielu izdalīšanu, izmantojot optimizētas un videi draudzīgas bioloģiski aktīvo vielu ekstrakcijas metodes. Šobrīd padziļināti tiek pētīta Vaccinium ģints, kurā ietilpst mellenes, zilenes, krūmmellenes, brūklenes, dzērvenes, lielogu dzērvenes un citas ogas, kas tiek aktīvi ievāktas un kultivētas Latvijā. Tiek izstrādāts Vaccinium ģints meža, purva ogu un to spiedpalieku bioloģiski aktīvo vielu profils un apskatītas pārstrādes iespējas. Pētnieki identificē ogās esošās vielu grupas vai individuālās vielas, lai noteiktu ogu bioloģisko aktivitāti. Līdz šim ir tapušas vairākas praktiskas ievirzes zinātniskās publikācijas, kas nākotnē varētu sekmēt jaunu produktu izstrādi.

Pieaugot apaļkoka realizācijas apjomam, Laskana–mežs būtiski kāpina apgrozījumu.

Liepājā reģistrētā SIA Laskana-mežs ar 17,41 miljona eiro lielu apgrozījumu 2017. gadā iekļuvusi Latvijas desmit lielāko mežu īpašnieku vidū. Pērn apgrozījums teju divkāršojies. Pirms diviem gadiem uzņēmums pievērsās pilna meža apsaimniekošanas cikla nodrošināšanai, sākot pārstrādāt šķeldu. Tas un labās kokmateriālu cenas arī ir iemesls, kādēļ apgrozījumu izdevies tik strauji kāpināt, skaidro uzņēmuma Mežsaimniecības daļas vadītājs Dainis Ozols.

Laskana-mežs ir Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas SIA Laskana meitasuzņēmums. Tas nodarbojas ar mežsaimniecību – mežizstrādi, īpašumu, cirsmu pirkšanu, mežu apsaimniekošanu, kokmateriālu sagatavošanu, šķeldas ražošanu un eksportu. Augstvērtīgā produkcija tiek realizēta vietējā tirgū, mazvērtīgāks sortiments caur ostām Liepājā, Rīgā, Mērsragā un Rojā nonāk ārvalstīs.