Saistībā ar konkurences pieaugumu bērza sulas eksporta tirgū, kur pēdējā gada laikā ar cenu dempingu dominē Ukrainas, Baltkrievijas, kā arī Somijas uzņēmēji, vietējie bērzu sulas ražotāji pārskata eksporta plānus un sāk pievērsties papildu biznesiem, atzina aptaujātie uzņēmēji.
Kā sacīja Ikšķiles novada uzņēmuma SIA Sulas pārstāvis Linards Liberts, pērn uzņēmums saņēmis ievērojamu bērza sulas pasūtījumu no Taivānas, taču šogad Āzijas un citos eksporta tirgos ar lētāku produkciju masveidā ienāk ukraiņu un baltkrievu uzņēmēji.
«Uz Taivānu aizsūtījām divus konteinerus ar sulām. Nopelnījām ļoti labi, taču šogad sadarbības partneris «paņēmis pauzi», priekšroku dodot ukraiņiem un baltkrieviem, kuri ienāk tirgū ar milzīgiem sulas apjomiem par lētu cenu - nevaram pat salīdzināt viņu izmaksas par energoresursiem un darbaspēku ar mūsējām. Tāpat eksporta tirgū spēcīgi ir somi, kuriem ir gadu desmitu pieredze un investīcijas. Šī cenu dempinga dēļ tīras sulas eksports nav izdevīgs, līdz ar to šogad koncentrēsimies uz bērzu šampanieša eksportu Igaunijā,» sacīja Liberts.
Tāpat viņš norādīja, ka Sulas šogad turpinās bērzu sulu ieguvi un raudzēšanu, taču sāks arī papildu biznesu, pievēršoties kokapstrādei.
«Nekur tālu no bērziem nebūsim «aizgājuši», šis būs kā turpinājums sulas biznesam. Pēc pusgada startēsim jaunā nišā, ražojot dabīga koka apdares dēļus. Tas būs kvalitatīvs produkts ar pievienoto vērtību, kura noiets paredzēts arī galvenokārt eksportam,» atzina Liberts.
Savukārt Smiltenes novada SIA Kainaiži pārstāvis Ervins Labanovskis pastāstīja, pērn veiksmīgi startēts Lielbritānijas tirgū, taču gada laikā Latvijas bērzu sulas izkonkurējuši Somijas ražotāji.
«Somijā radīti ļoti daudzi uzņēmumi, kas bērza sulas iegūst ar jaunākajām tehnoloģijām, turklāt saņemot lielas investīcijas, līdz ar to nespējam konkurēt cenas ziņā. Pasūtīto 30 000 litru apjomu izpildījām, bet šogad sadarbība apsīka, jo angļi iepērk īpaši pasterizētu Somijas bērza sulu. Tehnoloģiju zinām, tomēr galaprodukts mums sanāktu daudz dārgāks,» sacīja Labanovskis.
Tāpat viņš sacīja, ka šogad uzņēmums ražos jaunu produktu - bērzu sulas sīrupu, kas jau ir pieprasīts viesnīcu un restorānu jeb HoReCa segmentā.
«Esam iegādājušies sīrupa vārīšanas iekārtu no Kanādas kompānijas un tvaicēsim sulu, līdz paliek dabīgs sīrups. Kļavu sulā ir 2% cukura, bērzu - 1%, līdz ar to, lai dabūtu vienu litru sīrupa, jāiztvaicē ap 100 litriem sulas. Tā nebūs problēma, jo pērn ieguvām līdz 60 000 litru sulas, šogad plānots līdzīgs apjoms. Sīrupu jau pasūtījuši vairāki restorāni, kur to izmanto, piemēram, mērcēs un saldēdienos. Tā ir lieta, ko ārzemnieki vēl nav sākuši apgūt,» sacīja Labanovskis.
Vienlaikus viņš atzina, ka lielās konkurences dēļ saimniecība plāno pievērsties papildu biznesam, iesaistoties tūrisma aktivitātēs.
«Šovasar sadarbībā ar Lauku ceļotāju Smiltenē piedāvāsim bērza sulas degustācijas, vienlaikus atraktīvā veidā izstāstot par šo it kā zināmo produktu ļoti interesantas lietas. Šis stāsts kopā ar zīmola Birzī dzirkstošajām bērzu sulām un uzkodām varētu būt interesants, izzinošs pasākums gan pašmāju, gan ārzemju tūristiem,» sacīja Labanovskis.
Abi uzņēmēji arī atzina, ka šogad aktīvs bērzu sulu laiks gaidāms vien marta beigās. Lai gan kļavu sulas pamazām varēja tecināt jau februāra sākumā, bērzu sulām vēl esot pārāk auksts.
Savukārt sulu cenas tiek prognozētas pagājušā gada līmenī - apmēram divi eiro par vienu litru.
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) noteikumi bērzu sulu tirgotājiem arī šogad ir nemainīgi - bērzu sulas bez dienesta atļaujas drīkst tirgot nelielos apjomos - līdz 300 kilogramiem gadā. Ja tirgojamo sulu daudzums lielāks, jāreģistrējas PVD kā augu izcelsmes produktu primārās ražošanas uzņēmumam.
