No 28. oktobra augļu sulām vairs nevarēs pievienot cukuru, un to varēs pievienot vien nektāra ražošanā, paredz otrdien valdības apstiprinātie Zemkopības ministrijas sagatavotie noteikumi par augļu sulu un tām līdzīgu produktu ražošanas prasībām.

Pēc noteikumu stāšanās spēkā augļu sulai, augļu sulai no koncentrāta jeb augļu sulai no koncentrētas sulas, koncentrētai augļu sulai, augļu sulai, no kuras ekstrahēts ūdens, un sausai (pulverveida) augļu sulai vairs nedrīkstēs pievienot cukuru. Izņēmums būs Latvijā ražota smiltsērkšķu sula, kurai varēs pievienot līdz 140 gramiem cukura uz litru sulas un kuru drīkstēs pārdot tikai Latvijas tirgū. Smiltsērkšķu sulai, kurai būs pievienots cukurs, marķējumā būs jāiekļauj norāde, ka tā satur cukuru.

Prasības nodrošinās, ka patērētājiem būs pieejamas sulas bez cukura, izņemot Latvijas tirgū pieejamo smiltsērkšķu sulu, savukārt augļu nektāra ražošanā joprojām būs atļauta cukura pievienošana. Tāpat noteikumi paredz, ka šo noteikumu izpratnē tomāti uzskatāmi par augļiem.

Augļu sulai, sulai no koncentrāta, koncentrētu augļu sulai, augļu sulai, no kuras ekstrahēts ūdens, un sausai (pulverveida) augļu sulai vairs nedrīkstēs pievienot cukuru.

To paredz ceturtdien Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts «Prasības augļu sulām un tām līdzīgiem produktiem».

Izņēmums ir augļu nektārs un Latvijā ražota smiltsērkšķu sula, kurai varēs pievienot līdz 140 gramiem cukura uz litru sulas un kuru drīkstēs pārdot tikai Latvijas tirgū.

Noteikumu projektā precizētas arī marķēšanas prasības.

Noteikumu projekts attiecas uz augļiem un no tiem iegūtās produkcijas – augļu sulām un tām līdzīgiem produktiem, un šo noteikumu izpratnē arī tomāti uzskatāmi par augļiem.

Noteikumi pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis stāsies spēkā 28. oktobrī. Produkciju, kas laista tirgū līdz 28. oktobrim, atļauts tirgot līdz tās pilnīgai realizācijai, bet ne ilgāk kā līdz 2015. gada 28. aprīlim.

Sakām –augļkopība, domājam – āboli. Taču pat tos vēl nespējam izaudzēt vajadzīgajā daudzumā un kvalitātē

Tā uzskata Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte. Ābolu raža kopumā ir laba, taču dažādos reģionos – atšķirīga. Ābolu cena ir kritusi.

Augļkopji uzsver, ka pircēji psiholoģiski nevar pieņemt šķietamo cenu kāpumu pēc eiro ieviešanas. Vēl kāds drauds – poļu āboli; vienīgā cerība uz to, ka veiklie poļi atradīs aplinkus iespējas tos nogādāt ierastajiem ēdājiem.

Aptaujātie dārzu īpašnieki atzīst, ka augļkopība nav ātrs un viegls bizness, tomēr – ienesīgs dzīvesveids; sekmīgāk darbojas ģimenes uzņēmumi. Augļkopībā bez roku darba neiztikt, un to nekad nebūs iespējams pilnībā aizstāt ar tehniku, salīdzinot ar graudu audzēšanu. Tā kā laukos iedzīvotāju skaits samazinās, problēma ir tieši darba roku atrašana. Tādējādi daudzas saimniecības, sevišķi ogu audzētāji, nopietni pārdomā iespēju nākamgad ievest viesstrādniekus. Šīs sezonas ieguvums – atvieglotā programma sezonas laukstrādnieku reģistrācijā.

Noslēdzies SIA Keefa izsludinātais iepirkums par iekārtu iegādi un uzstādīšanu diētisko pārtikas produktu un augļu, dārzeņu biezeņu ražošanai, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Kompānija iegādāsies dārzeņu mazgātāju/mizotāju, smalcinātāju, vakuuma vārīšanas katlu, homogenizatoru, bag-in-box pildītāju un citas iekārtas.

Iepirkumā saņemti divu pretendentu pieteikumi, un par uzvarētāju atzīts SIA Saint-Tech. Uzvarētāja piedāvātā līgumcena ir 114,2 tūkstoši eiro.

Iepirkumu SIA Keefa veic ar Lauku atbalsta dienesta finansējuma palīdzību.

Laikraksts Bauskas dzīve šā gada aprīlī rakstīja, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstīta projekta gaitā Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) zinātnieces izstrādājušas jaunus diētiskos produktus, ko plānots ražot Stelpē.

Jaunie diētiskās pārtikas produkti no dabiskām izejvielām paredzēti cilvēkiem ar veselības traucējumiem, portālu informē LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes docente, inženierzinātņu doktore baušķeniece Solvita Kampuse. Viņa kopā ar kolēģēm – zinātņu doktorēm mežotnieci Ilzi Grāmatiņu, Zandu Krūmu un Īrisu Mūrnieci – jaunos produktus izstrādājušas ERAF uzņēmējdarbības un inovāciju programmā, kuras mērķis ir atbalstīt mazo un vidējo komersantu attīstību.

Restorānā "Pullman Riga Old Town " 23.novembrī pulcēsies Latvijas labākie vīndari, lai atklātu nu jau septīto pēc kārtas vadošo Latvijas vīndaru ražojumu degustāciju - "Latvijas vīnu, augļu un ogu vīna skate 2023 ".

“Latvijas vīnu, augļu un ogu vīna skate 2023 ” pasākumā būs iespēja tikties ar 14 vīndariem un nodegustēt vairāk nekā 100 augļu, vīnogu un citu ogu vīnu un sidru šķirnes. Skates laikā gaidāmas arī vairākas aktivitātes, tostarp aklā degustācija un balsošana par labāko skates vīnu.

“Latvijas vīnu, augļu un ogu vīna skate 2023” piedāvātie vīnogu, augļu un ogu vīni un sidri tapuši no Latvijā audzētiem augļiem un ogām, kā arī pagatavoti pēc profesionālām vīna darīšanas metodēm un paaudzēs nodotām zināšanām. Skates ilggadējie dalībnieki regulāri pilnveido savas vīndaru prasmes, ko pierāda arī prakse – vairākiem vīndariem ir atzīstamas godalgas un tituli arī Baltijas valstu mērogā. Vairums vīna skates dalībnieki ir arī apvienojušies Latvijas Vīnkopju un Vīndaru biedrības projektā “Latvijas vīna tūre” (www.latvijasvinature.lv), kas kalpo kā pārskatāms ceļvedis ikvienam interesentam, kurš vēlas doties tūrē pa Latvijas vīna darītavām.

Apkopotā statistika liecina, ka Latvija 2023. gadā ieņēmusi 3.vietu pasaulē pēc ienākumiem no cukurbiešu eksporta uz vienu iedzīvotāju.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2023. gadā pēc ienākumiem no cukurbiešu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija… trešajā vietā pasaulē!2023. gadā cukurbiešu sējumu platības Latvijā sasniedza 20% no tā līmeņa, kāds Latvijā bija 2006. gadā – pēdējā gadā, kad Latvijā vēl darbojās cukura ražošanas nozare.

Cukurbietes un cukurniedres ir divi augi, kas ir nozīmīgi saharozes (parastā cukura) rūpnieciskai ražošanai. Ja cukurniedres ir augs, kas var augt tikai karstā klimatā, tad cukurbietes ir piemērotas mērenajam klimatam.

Akcīzes nodokļa sasaiste ar cukura vai tā aizstājēju daudzumu limonādēs kļūst par modes lietu, jo pērn tādu ieviesa Lielbritānija un Dienvidāfrika, diskusijas par šādu nodokli notiek ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs.

To liecina a/s BDO Latvia pētījums par akcīzes nodokli cukurotiem dzērieniem. «Lai arī kopējais valstu skaits, kuros ir ieviests akcīzes nodoklis dzērieniem atkarībā no tajos esoša cukura daudzuma, nav ļoti kupls, var secināt, ka to pulks augs,» pētījuma datus vērtē a/s BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš norāda, ka šim nodoklim ir divi būtiski balsti – cilvēku veselība un papildu ieņēmumi valsts kasē. «Lielajās valstīs, kur ir daudz iedzīvotāju, šī cukura akcīzes nodokļa ieņēmumi būs lielāki par tām valstīm, kurās ir neliels iedzīvotāju daudzums. Turklāt jāņem vērā vēl kāda nianse – kontrole par to, vai par attiecīgajiem dzērieniem (tajos esošo cukura daudzumu) ir samaksāts atbilstošs nodoklis,» skaidro J. Zelmenis. Viņaprāt, ir salīdzinoši vieglāk kontrolēt šī nodokļa adekvātu iekasēšanu tādā ģeogrāfiski nošķirtā valstī, kāda ir Lielbritānija ar sava veida izņēmumu – Ziemeļīriju, savukārt daudz grūtāk to ir nodrošināt ES dalībvalstij, kur valstu robežas faktiski ir iezīmētas kartē, bet realitātē neeksistē. «Domāju, ka tas ir tikai laika jautājums,» uz vaicājumu, vai pēc kāda brīža akcīzes nodoklis par cukurotām limonādēm netiks regulēts jau no Eiropas direktīvas vai regulas, atbild J. Zelmenis. Viņš norāda, ka akcīzes nodokļi bija un ir sava veida attiecīgo preču patēriņa regulētāji. «Šāda nodokļa ieviešanas pamats ir Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ziņojumā, kurā minēts, ka cukura diabēts izraisa būtiskus zaudējumus valstu IKP gan tieši, gan netieši, jo, iegūstot cukura diabētu, cilvēkiem samazinās darba spējas, kā arī valstij ir papildu ārstniecības izmaksas. Līdz ar to PVO iesaka valstīm rīkoties un piemin cukuroto dzērienu nodokli kā vienu risinājumu šai problēmai,» stāsta J. Zelmenis. Viņš norāda, ka tieši tāpēc ir vēlme ar nodokļa palīdzību samazināt cukuroto dzērienu patēriņu un līdz ar to samazināt ar dzērienu izraisīto veselības problēmu saistītās izmaksas, kā arī papildus iegūt nodokļu ieņēmumus, kurus valsts varētu novirzīt veselības aprūpei vai citiem mērķiem.

Šajā piektdienā portāls db.lv ciemojas Siguldā, Zilver vīnu ražotnē.

Zilver dzērienu darītava savu darbību uzsāka 2009. gadā, tomēr tās pirmsākumi meklējami jau agrāk, deviņdesmito gadu sākumā, kad tika izveidota ZS Pīlādži, kas nodarbojas ar augļu koku un ogulāju stādu, kā arī ābolu un bumbieru audzēšanu. Pateicoties 2009. gada lielajai ābolu ražai, saimniecībā radās nepieciešamība domāt arī par augļu un ogu apstrādi un pārstrādi. Likumsakarīgi tieši šajā laikā notika izmaiņas likumdošanā, kas atviegloja prasības tieši mazajiem vīna un citu alkoholisko dzērienu ražotājiem, tādējādi stādu, ogu un augļu audzēšanai saimniecībā pievienojot trešo nozari - ogu un augļu pārstrāde vīnos, destilātos un limonādēs.

«Mūsu priekšrocība ir tā, ka esam pilna cikla saimniecība – audzējam gan koku stādus, gan kokus, gan augļus, tos tirgojam un gatavojam galaproduktus, sākot no sulām līdz pat stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem,» stāsta vīndari.

Otrdien, 8. septembrī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos, kas nosaka kārtību, kādā piešķir Eiropas Savienības atbalstu augļu un dārzeņu ražotāju organizācijām.

Izmaiņas noteikumos paredz turpināt pagaidu ārkārtas atbalsta pasākumus konkrētu augļu un dārzeņu ražotājiem, lai stabilizētu cenas un kopējo situāciju tirgū, informē ZM.

Ņemot vērā to, ka Krievija ir pagarinājusi embargo ES lauksaimniecības produktiem līdz 2016. gada 5. augustam, izmaiņas noteikumos paredz iespēju augļu un dārzeņu ražotājiem saņemt atbalstu par ārkārtas atbalsta pasākumu īstenošanu attiecībā uz viņu saražotu produkciju. Finansiālā palīdzība tiek paredzēta tādiem tirgus pasākumiem kā augļu un dārzeņu produktu izņemšana no tirgus bezmaksas izplatīšanai un izplatīšanai citiem galamērķiem, ražas novākšana priekšlaikus vai tās nenovākšana.

Rudenī kooperatīvs Augļu nams atklās jaunu noliktavu Vilces pagastā, kurā augļi tiks glabāti vidē ar zemu skābekļa saturu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tajā varēs uzglabāt 500 tonnas augļu, tā izmaksās 550 tūkstošus eiro. Finansējums piesaistīts no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda.

Kopumā ar Eiropas Savienības fondu atbalstu augļkopju kooperatīvi Augļu nams un Zelta ābele ir uzbūvējuši jaunas noliktavas aptuveni 2200 tonnu augļu uzglabāšanai un renovējuši vecās noliktavas – ar kopējo ietilpību aptuveni 1000 tonnu.

Augļu nams šobrīd ir vienīgais kooperatīvs Latvijā, kas ir uzbūvējis noliktavu, kurā augļi tiek glabāti vidē ar zemu skābekļa saturu. «Pamatā tajā tiek uzglabāti āboli, taču tur var glabāt arī bumbierus,» stāsta Augļu nams valdes priekšsēdētājs Jānis Lepsis.

Neskatoties uz lielo konkurenci un skarbajiem klimatiskajiem apstākļiem, salīdzinot ar Eiropas dienvidu zemēm, dārzeņu un augļu audzēšanai Latvijā ir nākotne – tā uzskata kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

Taču nozares attīstības tempus un vietējo ražotāju konkurētspēju gan vietējā, gan starptautiskajā tirgū apgrūtina nesamērīgi lielie nodokļi darbaspēkam, augstā Pievienotā vērtības nodokļa (PVN) likme augļiem un dārzeņiem, kā arī elektroenerģijas cena. Arī plānotais akcīzes nodokļa pieaugums degvielai uz pašmāju dārzeņu audzētājiem atsauksies negatīvi, arvien vairāk sadārdzinot ražošanas izmaksas.

Augļu un dārzeņu audzēšanas nozare pēdējos gados piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas – pēc Krievijas embargo stāšanās spēkā lielākajai daļai ražotāju nācies pārorientēties no tik ierastā austrumu tirgus uz daudz izaicinošākajiem Rietumu un Skandināvijas valstu tirgiem. Izmantojot Eiropas Savienības (ES) īstenotās atbalsta programmas, kā arī sadarbojoties ar vadošajiem lielveikalu tīkliem, daudziem augļu un dārzeņu audzētājiem izdevies ne vien nostiprināt savas pozīcijas vietējā tirgū, bet arī ielauzties ārvalstu tirgos. To lielākoties paveikuši tie audzētāji kas, apzinoties, ka saviem spēkiem nevar nodrošināt tirgum nepieciešamos lielos produkcijas apjomus, apvienojušies kooperatīvos.

Pārbaužu laikā Jelgavas un atkārtoti Daugavpils pilsētu esošajos tirgos, Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori, sadarbībā ar Valsts policijas darbiniekiem, apturēja uz izņēma no realizācijas 2,6 tonnas nezināmas izcelsmes augļu un dārzeņu, informē PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Anna Joffe.

Tostarp Jelgavas pilsētā esošajos tirgos no realizācijas tika izņemtas 1,5 tonnas, savukārt atkārtotajās pārbaudēs Daugavpils tirgos 1,1 tonna augļu un dārzeņu. Lielākoties izņemti gurķi, paprika, āboli, bumbieri, kā arī cita lauksaimniecības produkcija.

Tirgoti nezināmas izcelsmes augļi un dārzeņi, kuriem nebija izcelsmi apliecinošie dokumenti, tie bija bez marķējuma un, pēc pārdevēju skaidrojuma, ir iegādāti Polijas tirgos, lai tālāk tos realizētu tirdzniecībā Latvijā.

Par konstatēto ir uzsāktas administratīvās lietvedības un pārbaužu laikā iegūtā informācija nosūtīta izvērtēšanai Valsts ieņēmuma dienestam.

Kopumā pārbaužu laikā no 25.augusta līdz 15.septembrim lauksaimniecības preču tirgos Daugavpilī, Liepājā un Jelgavā kopā izņemtas 11,3 tonnas augļu un dārzeņu.

Igaunijas parlaments (Rīgikogu) pirmdien pieņēmis likumu, kas paredz aplikt ar nodokli saldinātos dzērienus, kuri satur vairāk par pieciem gramiem cukura uz 100 mililitriem.

Šāda likuma pieņemšanu atbalstījuši 52 deputāti, pret to balsojuši 37.

Jaunā nodokļa mērķis ir samazināt ar cukuru saldināto dzērienu patēriņu un to radīto kaitējumu veselībai, īpaši attiecībā uz bērniem.

Dzērieniem ar cukura saturu 5-8 grami uz 100 mililitriem nodoklis tiks noteikts 10 eiro centi par litru, bet, ja cukura saturs būs lielāks - 30 eiro centi par litru.

Dzērieniem, kas satur saldinātājus, nodokļa likme arī būs 10 eiro centi par litru. Nodokļa likme dzērieniem, kas satur gan saldinātājus, gan cukuru, tiks noteikta tādā pašā kārtībā kā cukuru saturošiem dzērieniem. Saldinātajiem dzērieniem, kas pirms lietošanas jāatšķaida, nodokli noteiks atkarībā no cukura un saldinātāja satura atšķaidījumā.

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida pirmdien nolēmusi neizsludināt pagājušajā mēnesī parlamentā pieņemto likumu par tā dēvēto cukura nodokli saldinātajiem dzērieniem un atdevusi to Rīgikogu otrreizējai caurlūkošanai.

Skaidrojot savu lēmumu, viņa norādījusi, ka atbalsta jaunā likuma mērķi - samazināt ar cukuru saldināto dzērienu patēriņu un to radīto kaitējumu veselībai, īpaši attiecībā uz bērniem, - taču iebilst pret likuma punktu, kas nosaka izņēmumu attiecībā uz tiem saldinātajiem dzērieniem, kas tiek tirgoti starptautiskās satiksmes kuģos un lidmašīnās.

Kā teikts Kaljulaidas paziņojumā, kas publicēts prezidentes oficiālajā interneta vietnē, šis izņēmums ir pretrunā ar Igaunijas konstitūcijā ietverto līdztiesīgas attieksmes principu, jo likumdevējs nepamatoti paredzējis priekšrocības vienai nozarei salīdzinājumā ar citām.

Izskatot likumprojektu otrajā lasījumā, deputāti pēc parlamenta Finanšu komisijas ieteikuma nolēma iekļaut likumā punktu, kas paredzētu atbrīvot no nodokļa saldinātos dzērienus, kuri tiek piegādāti starptautisko reisu kuģiem vai lidmašīnām. Šādu izņēmumu komisijai maijā lūdza Igaunijas prāmju operatorkompānija Tallink, skaidrojot, kā jaunais nodoklis ietekmēs kuģniecības nozari.

No 1. septembra visā Eiropā Savienībā vairs nebūs iespējams iegādāties putekļusūcējus, kuru jauda pārsniedz 900 vatus (W).

Vai turpmāk būs jāuztraucas par tīrību mājās?

Ņemot vērā, ka putekļsūcēja jauda nereti ir viens no galvenajiem kritērijiem jaunas ierīces izvēlē, var rasties jautājums – vai ar mazjaudīgākām ierīcēm būs pietiekami, lai panāktu mājās ierasto tīrības līmeni? Par to nav jāuztraucas, jo patiesībā svarīgāka ir ierīces sūkšanas efektivitāte, nevis jauda. Tāpēc ražotāji iet līdzi laikam un izstrādā tādus risinājumus, kas samazina jaudu un tātad arī elektroenerģijas patēriņu, vienlaikus palielinot tīrīšanas jeb sūkšanas efektivitāti. Tas ir saistīts ar gaisa cirkulācijas tehnoloģijām, kā arī dažādiem grīdas segumiem piemērotiem uzgaļiem, kuri var būtiski ietekmēt to, cik labi tiek iztīrītas atšķirīgas virsmas.

Saistībā ar konkurences pieaugumu bērza sulas eksporta tirgū, kur pēdējā gada laikā ar cenu dempingu dominē Ukrainas, Baltkrievijas, kā arī Somijas uzņēmēji, vietējie bērzu sulas ražotāji pārskata eksporta plānus un sāk pievērsties papildu biznesiem, atzina aptaujātie uzņēmēji.

Kā sacīja Ikšķiles novada uzņēmuma SIA Sulas pārstāvis Linards Liberts, pērn uzņēmums saņēmis ievērojamu bērza sulas pasūtījumu no Taivānas, taču šogad Āzijas un citos eksporta tirgos ar lētāku produkciju masveidā ienāk ukraiņu un baltkrievu uzņēmēji.

«Uz Taivānu aizsūtījām divus konteinerus ar sulām. Nopelnījām ļoti labi, taču šogad sadarbības partneris «paņēmis pauzi», priekšroku dodot ukraiņiem un baltkrieviem, kuri ienāk tirgū ar milzīgiem sulas apjomiem par lētu cenu - nevaram pat salīdzināt viņu izmaksas par energoresursiem un darbaspēku ar mūsējām. Tāpat eksporta tirgū spēcīgi ir somi, kuriem ir gadu desmitu pieredze un investīcijas. Šī cenu dempinga dēļ tīras sulas eksports nav izdevīgs, līdz ar to šogad koncentrēsimies uz bērzu šampanieša eksportu Igaunijā,» sacīja Liberts.

Ar grozījumiem Cukura nozares likumā Latvijā plānots veicināt virskvotas cukura ražošanu un rūpnieciskā cukura pārstādi.

Saeima likuma grozījumus atbalstījusi 2. lasījumā.

Likumprojekts paredz definēt ārpuskvotas cukuru kā saražotā cukura daudzumu, kas pārsniedz Eiropas Savienības Padomes regulā valstij noteikto kvotas daudzumu konkrētam tirdzniecības gadam. Paredzēts, ka noteikumus, kas noteiktu iestādi, kas veiks ārpuskvotas cukura ražotāju un rūpnieciskā cukura pārstrādātāju apstiprināšanu, pārbaudes un soda sankciju piemērošanu, kā arī nepieciešamo informāciju, ko ārpuskvotas cukura ražotājs un rūpnieciskā cukura pārstrādātājs iesniedz kompetentajai iestādei cukura bilances sagatavošanai utt., izdos Ministru kabinets.

Pašlaik cukura ražošanas kvota Latvijai ir noteikta 0 tonnu apmērā. Jāatgādina, ka cukura reforma, lai samazinātu cukura cenu iekšējā tirgū un atvērtu to trešajām valstīm, Eiropas Savienībā tika sākta 2006. gadā.

Lietuvas Finansiālo noziegumu izmeklēšanas dienests (FNTT) izskata nodokļu krāpniecības shēmu, kurā uzņēmēji lielos apjomos iepirkuši cukuru no Polijas un dārgas elektroniskās ierīces no Latvijas, nesamaksājot valstij pievienotās vērtības nodokli (PVN) vairāk nekā 360 000 eiro apmērā.

Kā norāda FNTT Klaipēdas apriņķa Noziedzīgas darbības izmeklēšanas nodaļas priekšnieks Daiņus Rimkus, šāda veida noziegumi tirdzniecībā ar cukuru, eļļu un citām pieprasītām pārtikas precēm, elektroniku un degvielu kļūst aizvien biežāki.

«Darījumu ķēdē tiek iekļauti fiktīvi uzņēmumi, kas reālu darbību neveic, tiem tiek deleģēts pienākums maksāt PVN, taču šis nodoklis tiek atcelts, kad fiktīvie uzņēmumi it kā iegādājas dažādas preces par lielu summu. Tas tiek darīts, jo PVN nodokļa robežās var samazināt preces cenu, taču tas izkropļo konkurenci,» viņš skaidrojis.

Saskaņā ar FNTT datiem kādas Viļņas tirdzniecības firmas direktors un akcionārs tiek turēti aizdomās, ka lielā daudzumā iegādājušies cukuru no Polijas uzņēmumiem un fiktīvu kompāniju aizsegā ieveduši to Lietuvā, nemaksājot PVN. Šo fiktīvo uzņēmumu vadītāji bieži nomainīti; viņi piekrituši par aptuveni 50 eiro parakstīt grāmatvedības dokumentus.

Patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri Latvijā samazinājās par 0,4%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2022.gada oktobri - palielinājās par 2,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 12,3%.

2023.gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,4 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,2 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,1 procentpunkts), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,7%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu šajā grupā bija svaigiem dārzeņiem (+10,2%) un svaigiem augļiem (+1,7%). Akciju noslēgumu rezultātā cenas pieauga sviestam (+4,9%), kafijai (+0,9%), augu eļļai (+4,2%), šokolādei (+1,5%), sieram un biezpienam (+0,6%), miltiem un citiem graudaugiem (+1,5%). Dārgāka bija olīveļļa (+5,7%), saldumi (+4,8%). Savukārt akciju ietekmē lētāka bija žāvēta, salīta vai kūpināta gaļa (-1,6%), cūkgaļa (-0,9%), atspirdzinošie dzērieni (-3,7%). Cenas samazinājās kartupeļiem (-2,9%), kā arī augļu un dārzeņu sulām (-2,4%).

Patēriņa cenas janvārī salīdzinājumā ar decembri Latvijā palielinājās par 0,5%, bet gada inflācija - janvārī, salīdzinot ar 2022.gada janvāri - bija 21,5%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Savukārt 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, janvārī palielinājās par 18,5%.

Statistikas pārvalde informē, ka lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa pieaugumu 2023.gada janvārī, salīdzinot ar 2022.gada janvāri, bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (7,9 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (7,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (1,7 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (0,9 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (0,8 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 28,2%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+42%), konditorejas izstrādājumiem (+26,3%), miltiem un citiem graudaugiem (+39,1%), makaronu izstrādājumiem (+35,1%), rīsiem (+31,4%), brokastu pārslām (+22%). Cenas kāpa žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+24,1%), mājputnu gaļai (+37,0%), cūkgaļai (+24,7%), gaļas izstrādājumiem (+26,5%), liellopu gaļai (+30,4%). Dārgāks bija siers un biezpiens (+30,0%), piens (+45,3%), piena produkti (+32,1%), olas (+35,2%) un jogurts (+20,1%).

Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 8,9%, informē Centrālajā statistikas pārvalde.

Vienlaikus 2023.gada decembrī Latvijā patēriņa cenas, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 0,8%, bet gada laikā - 2023.gada decembrī salīdzinājumā ar 2022.gada decembri - patēriņa cenas pieauga par 0,6%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2023.gada decembrī, salīdzinot ar novembri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,2 procentpunkti), kā arī apģērbiem un apaviem (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas saglabājās nemainīgas.

Būtiskākais cenu kāpums bija svaigiem augļiem (+4%) un svaigiem dārzeņiem (+2,5%). Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga konditorejas izstrādājumiem (+2,9%), maizei (+1%), saldumiem (+6,2%), kā arī augļu un dārzeņu sulām (+2%). Dārgāka bija arī olīveļļa (+4,4%).

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas AS "Cēsu alus", lai vērotu, kā tiek ražots Brūža alus ķiršu sārtais no ogu brūvējumu līnijas.

Brūža alus ogu sērijā ir iekļautas divas dažādas alus šķirnes - alus ar ķiršu sulu un alus ar aveņu sulu.

Brūža alus ir "Cēsu alus" darītavas galvenā alus meistara Māra Gramberga īpaši izveidota alus sērija, tajā iekļaujot dažādas alus šķirnes, kuru nosaukumi raksturo arī alus garšu katrai šķirnei. Brūža Ogu brūvējumu līnijā ir ali, kuru pagatavošanā izmantotas ogu un augļu sulas.

Alus patērētāji kļūst izvēlīgāki 

Alus nozari Latvijā sašūpojis pandēmijas vilnis, tomēr, neskatoties uz to, rodas aizvien...

Brūža alus ogu brūvējumu līnija tika izveidota 2019.gadā, alu ar sulām nošķirot no pārējās Brūža alus līnijas gan ar nosaukuma, gan dizaina palīdzību. Bet Brūža alus ķiršu sārtais tirgū pieejams ir jau no 2017.gada. Tas ieguva pircēju atzinību un Latvijas alus tirgū pieauga pieprasījums pēc Beļģijā iecienītā alus ar dažādām sulām, piemēram, kriek tipa alus ar ķiršu sulu. Ņemot vērā šī tirgus segmenta popularitāti un pozitīvo pieaugumu, AS "Cēsu alus" izveidoja atsevišķu Brūža alus ogu brūvējumu līniju. Brūža ķiršu sārtais alus starptautiskajā konkursā "Baltic Beer Star 2017" augļu alus kategorijā tika apbalvots ar augstāko novērtējumu - Zelta medaļu.

"Cēsu alus" produktu attīstība notiek nepārtraukti, tādēļ ļoti iespējams, ka nākamajā sezonā uzņēmums paplašinās Brūža alus ogu brūvējumu līniju ar kādu jaunu garšu.

Patēriņa cenas šogad februārī salīdzinājumā ar janvāri Latvijā pieauga par 0,6%, bet gada laikā - šogad februārī salīdzinājumā ar 2022.gada februāri - palielinājās par 20,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 21,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, februārī pieaudzis par 19,4%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām mēneša laikā bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,3 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,2 procentpunkti), kā arī ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,2%.

Būtiskākais cenu pieaugums bija svaigiem dārzeņiem (+19,7%) un svaigiem augļiem (+5,1%). Noslēdzoties akcijām, dārgāka bija kafija (+3,4%), jogurts (+2,6%), biezpiens (+2,7%), kā arī čipsi (+8,9%). Mēneša laikā cenas pieauga augļu un dārzeņu sulām (+6,3%), olām (+4,2%), saldējumam (+5,5%), kartupeļiem (+2,4%).

Patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijā pieauga par 1,2%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2022.gada maiju - palielinājās par 12,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 15,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā pieaudzis par 19,5%.

2023.gada maijā, salīdzinot ar aprīli, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+1,2 procentpunkti), restorānu un viesnīcu pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts), veselības aprūpei (+0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,3 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,1%.

Cenas samazinājās svaigiem dārzeņiem (-3,6%) un svaigiem augļiem (-1,3%). Akciju ietekmē cenas samazinājās piena produktiem (-2,7%), šokolādei (-2,1%), mājputnu gaļai (-1,1%), gaļas izstrādājumiem (-1,8%), makaronu izstrādājumiem (-2,5%), svaigām vai atdzesētām zivīm (-3,1%). Savukārt dārgāka bija cūkgaļa (+4,2%) un olas (+2,5%). Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga sieram un biezpienam (+1,6%), pienam (+2,3%), augļu un dārzeņu sulām (+2,5%), kartupeļiem (+3%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+0,4%), kā arī augu eļļai (+2,6%).