Neskatoties uz lielo konkurenci un skarbajiem klimatiskajiem apstākļiem, salīdzinot ar Eiropas dienvidu zemēm, dārzeņu un augļu audzēšanai Latvijā ir nākotne – tā uzskata kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.
Taču nozares attīstības tempus un vietējo ražotāju konkurētspēju gan vietējā, gan starptautiskajā tirgū apgrūtina nesamērīgi lielie nodokļi darbaspēkam, augstā Pievienotā vērtības nodokļa (PVN) likme augļiem un dārzeņiem, kā arī elektroenerģijas cena. Arī plānotais akcīzes nodokļa pieaugums degvielai uz pašmāju dārzeņu audzētājiem atsauksies negatīvi, arvien vairāk sadārdzinot ražošanas izmaksas.
Augļu un dārzeņu audzēšanas nozare pēdējos gados piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas – pēc Krievijas embargo stāšanās spēkā lielākajai daļai ražotāju nācies pārorientēties no tik ierastā austrumu tirgus uz daudz izaicinošākajiem Rietumu un Skandināvijas valstu tirgiem. Izmantojot Eiropas Savienības (ES) īstenotās atbalsta programmas, kā arī sadarbojoties ar vadošajiem lielveikalu tīkliem, daudziem augļu un dārzeņu audzētājiem izdevies ne vien nostiprināt savas pozīcijas vietējā tirgū, bet arī ielauzties ārvalstu tirgos. To lielākoties paveikuši tie audzētāji kas, apzinoties, ka saviem spēkiem nevar nodrošināt tirgum nepieciešamos lielos produkcijas apjomus, apvienojušies kooperatīvos.
«Augļu un dārzeņu nozarē uzņēmumu eksportspēja ir atkarīga no valsts lieluma, no kuras nāk uzņēmums. Jo lielāka ir valsts un uzņēmuma spēja nostiprināties vadošajās pozīcijās vietējā tirgū, jo tam ir lielāka iespēja kļūt par spēcīgu ārējā tirgus dalībnieku. Pat paši lielākie Latvijas ražotāji izaudzēto dārzeņu un augļu apjomā nevar mēroties, piemēram, ar audzētājiem no Polijas vai Vācijas – šī iemesla dēļ neviens vien cietis neveiksmi. Tādēļ nozares eksporta apvārsni paplašināt ir izdevies, tikai daudziem pašmāju ražotājiem apvienojoties,» stāsta Edīte Strazdiņa.
Kā norāda kooperatīvās sabiedrības vadītāja, jauno nozares attīstības virzienu ieturēt vietējiem augļu un dārzeņu audzētājiem paliek arvien grūtāk. Neatkarīgi no tirgus tirgotājs vienmēr ir ieinteresēts sadarboties ar ražotāju, kas pastāvīgi var nodrošināt vienveidīgu produktu piegādi turklāt par zemu cenu – kas ir gan finansiāli izdevīgi, gan ērti no organizatoriskā viedokļa.
«Ja Latvijas audzētāji ir iemācījušies tikt galā ar apjoma kritēriju, veidojot kooperatīvus, tad ar produktu cenu ir krietni sarežģītāk. Konkurenci kropļo plaukstošā ēnu ekonomika un zemie platībmaksājumi, kas citām Eiropas valstīm ir lielāki nekā Latvijai. Tāpat ņemot vērā, ka esam ziemeļu valsts un gaišā, siltā vasaras sezona ir pavisam īsa, lai siltumnīcās izaudzētu produkciju jāpatērē vairāk elektroenerģijas. Jau tagad elektroenerģija Latvijā ir par 30% dārgāka nekā Zviedrijā un par 50% – nekā Vācijā. Produkciju sadārdzina arī nesamērīgais nodokļu slogs – lielākajā daļā ES valstu augļiem un dārzeņiem ir samazināta PVN likme, arī darbaspēka un citi nodokļi ir zemāki, uzlabojot to lauksaimnieku konkurētspēju. Turklāt nākotne nesola pozitīvas pārmaiņas – palielinot akcīzes nodokli degvielai, pašmāju augļu un dārzeņu cenas turpinās augt,» situāciju nozarē raksturo Edīte Strazdiņa.