Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild autosporta projekta LMT Autosporta Akadēmija (SIA Baltic Motorsport promotion) vadītājs un dibinātājs Dainars Dambergs:

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Visu savas dzīves iepriekšējo laiku esmu bijis saistīts ar autosportu. No 18 gadu vecuma līdz 2010.gadam esmu piedalījies vairāk nekā 200 dažādās autosporta sacensībās, īpaši autorallijā. Pamatā esmu braucis par stūrmani kopā ar vairākiem pilotiem: Vilni Žimantu; Uģi Vītolu; Aivaru Laipnieku; Krišjāni Cauni un Ivaru Cauni. Visvairāk sacensību kopā aizvadīts ar Uldi Sesku, piedaloties arī dažādos ārzemju kausos un čempionātos. Padomju laikos tika izpildīti PSRS sporta meistara kritēriji.

Šonedēļ Latvijas autosporta vidē aizsākts netradicionāls, taču mūsdienīgs projekts, kas ir jauns autošosejas attīstības virziens - "Latvijas Automobiļu Federācijas" autošosejas komisijas paspārnē izveidots pirmais digitālais autošosejas čempionāts ar nosaukumu "e-motorsport.lv".

Linda Medne, Latvijas Automobiļu federācijas ģenerālsekretāre, stāsta: "Pēc Starptautiskās Automobiļu federācijas lēmuma uzsākt digitālo autosporta sacensību rīkošanu, ir likumsakarīgi arī nacionālajām federācijām spert šādu soli. Latvija šajā jomā nebūs pionieris, bet mēs iesaistāmies pietiekami laicīgi, lai nostiprinātu savas pozīcijas un mūsu sportisti spētu nonākt līdz pasaules līmeņa sacensībām. Šāda veida projekti nozīmē sekot mūsdienu tendencēm un attīstīties."

Projekta iniciatori ir vietējais autošosejas sacensību seriāls "ABC RACE" un autosporta simulatoru klubs "SRC Riga". Šādu sacensību priekšrocības salīdzinājumā ar īsto autošoseju ir ne vien ievērojami zemākas izmaksas, bet arī iespēja biežāk aizvadīt treniņus un gūt sacīkšu pieredzi ar visdažādāko sacīkšu tehniku.

Datorspēļu ražotājs «Codemasters» oficiāli iekļāvis Biķernieku rallijkrosa trases konfigurāciju datorspēlē «Dirt Rally 2.0», informē VAS «Ceļu satiksmes drošības direkcija».

Šajā spēlē iekļautas gandrīz visas Pasaules čempionāta rallijkrosā trases un tajos izmantotās automašīnas.

«Darbu pie šī projekta Biķernieku kompleksā sporta bāze (BKSB) uzsāka jau pagājušā gada sākumā, kad tika noslēgts līgums ar «Codemasters», kas jau septembrī ieradās «Neste World» rallijkrosa sacensībās Latvijā, lai veiktu sagatavošanās darbus spēles veidošanai,» pastāstīja Biķernieku trases vadītājs Normunds Lagzdiņš.

Jauno spēli, iepriekš piesakoties, iespējams izmēģināt Biķernieku trases autosporta stimulatorā, kuru iecienījuši gan autosportisti, kas izmanto to kā autosporta trenažieri, gan arī autosporta entuziasti, lai izbaudītu sajūtas ko sniedz brauciens trasē ar sporta automašīnu.

Sporta komplekss «Mūsa», kas savulaik organizēja tikai sacensības autosportistiem, tagad pārtapis par piedzīvojumu parku «Mūsa Raceland» un tiek veidots kā atpūtas vieta visai ģimenei. Vienlaikus tajā joprojām norisinās arī autosporta pasākumi.

Izpilddirektors Dāvis Nātriņš ir pārliecināts, ka «Mūsa Raceland» ir ceļā, lai no attīstības projekta kļūtu par pelnošu biznesu, taču tas prasa arī lielas investīcijas.

Saskaņā ar «Mūsa Raceland» attīstības plāniem nākamgad piedzīvojumu parkā tiks atvērts restorāns. Šobrīd norisinās tribīņu uzlabošanas darbi, lai nākotnē izvērstu autosporta pasākumu rīkošanu.

«Mūsa Raceland» atrodas Bauskas novada Gailīšu pagastā. 2016. gada vasaras sākumā sporta kompleksu iegādājās divi zviedru uzņēmēji un viens latviešu uzņēmējs, taču kopš pagājušā gada «Mūsa Raceland» īpašnieks ir tikai viens no viņiem - Deivids Borgs (David Borg). D. Nātriņš stāsta, ka 30 hektārus lielā zeme ar sacīkšu trasi pirms iegādes darījuma bija samērā nolaistā stāvoklī. Līdz ar īpašnieku maiņu sākušies atjaunošanas darbi, kā rezultātā tagad tiek izmantota ne vien trase, bet arī pārējā teritorija.

Satversmes tiesa (ST) ir atzinusi, ka trokšņu regulējums mototrašu tuvumā nav atbilstošs Satversmei, aģentūru LETA informēja ST pārstāve Ketija Strazda.

Savā spriedumā ST norādīja, ka Ministru kabinets (MK) ārpus telpām izvietotajām mototrasēm ir noteicis augstākus pieļaujamos vides trokšņa robežlielumus nekā citiem, mazāk kaitīgiem vides trokšņa avotiem. Tomēr MK nav apsvēris un pamatojis pēc būtības to, kāpēc šāds mototrašu īpašnieku vai valdītāju pienākums - nodrošināt atbilstošus trokšņa slāpētājus un norobežot paaugstināta trokšņa teritorijas ar troksni slāpējošiem objektiem, ir sasaistīts jau ar paaugstinātiem vides trokšņa robežlielumiem.

Spriedums nozīmē to, ka turpmāk mototrašu tuvumā tiks piemēroti vispārīgie trokšņu noteikšanas robežlielumi, kas ir zemāki nekā tie, kurus MK bija noteicis ar apstrīdētajām tiesību normām, skaidroja ST tiesnese Daiga Rezevska.

Spekulācijas nekustamo īpašumu tirgū Latvijā allaž ieņēmušas nozīmīgu lomu, patlaban - kopš nesenās krīzes laikiem - ārzemnieki, galvenokārt krievi, «medī» Latvijas nekustamos īpašumus, uzskatot to iegādi par veiksmīgu darījumu, raksta medijs Global Property Guide (GPG).

Ārzemnieki, galvenokārt no Krievijas, «medī» nepabeigtus nekustamā īpašuma projektus Latvijā un lielus zemes gabalus, kuru cena pašlaik ir vien trešdaļas apjomā no nekustamā īpašuma cenas to «ziedu laikos», pirms krīzes. Ņemot vērā pievilcīgās nekustamo īpašumu cenas, to iegādi var uzskatīt par «izdevīgu darījumu», un tādēļ ārzemnieku ieguldījumi Latvijas nekustamajos īpašumos kopš 2009. gada ir pakāpeniski auguši, rakstā Latvian property: the rich man's boom vēsta medijs GPG.

Spekulācijas ar nekustamo īpašumu Latvijas tirgū bijušas nozīmīgas arī iepriekš, novērojis GPG. «Aptaujas liecina, ka nekustamo īpašumu tirgus spekulatori nekustamo īpašumu «buma» laikā iegādājušies no 15% līdz 30% visu nekustamo īpašumu», raksta medijs, atgādinot, ka laikā no 2004. līdz 2007. gadam nekustamo īpašumu cenas dubultojās, dažkārt trīskāršojās vai pat kļuva četras reizes dārgākas.

Katru kalendāro gadu februāra pirmā svētdiena ir amerikāņu futbola finālspēles Super Bowl laiks. Šo pasaulē finansiāli ienesīgāko sporta un arī izklaides pasākumu svētdienas vakarā pie televizoru ekrāniem noskatās aptuveni 100 miljonu cilvēku, turklāt vidēji katrs sestais pēc tam pirmdien nespēj aiziet uz darbu.

Un tas ir saprotams – visu amerikāņu futbolu apvij milzīga jezga un Super Bowl ir sezonas kulminācija. Tas spēj aizraut pat pret sportu visvienaldzīgāko skatītāju. Šova mērogs un pompozitāte ir kā ekskluzīvs klubs, kur jebkuram ir iespēja būt piederīgam kaut vienu vakaru.

Jādomā, ne tikai manu sākotnējo interesi par šo sporta veidu lielā mērā ir ietekmējusi Holivuda. Ikviens zina kādu filmu, kur amerikāņu futbola treneri, visslavenāko Holivudas aktieru atveidoti, ar prātam neaptverami iedvesmojošu runu pilnībā maina spēles ritējumu un uzvar komanda, kuras spēlētāji jau bija atmetuši pēdējās cerības.

Man šīs filmas ir kā mūsdienu vesterni, kur kovbojus ar viskija pudeli rokās ir nomainījuši sportisti ar milzīgām alus reklāmām fonā. Tajās mēs varam aizrautīgi vērot viņu cīņu ar visdažādākajiem mūsdienu vilinājumiem un problēmām, ar kurām tad tiek vēl vairāk kairināta interese par šo sporta veidu. Tā ir neatņemama Amerikas popkultūras sastāvdaļa.

Vēsturiska muiža ar 95 istabām Latvijā tiek pārdota par 2,8 miljoniem ASV dolāru jeb 2,1 miljoniem eiro – Kukšu muižu Jaunsātu pagastā pamanījis amerikāņu medijs The New York Times. Rakstā, kurā plaši aprakstīta Kukšu muižas vēsture, raksturots Latvijas nekustamo īpašumu tirgus, kā arī iespēja, iegādājoties nekustamo īpašumu, tikt pie uzturēšanās atļaujas valstī.

«Māju medības... Latvijā» apraksta vēsturisko īpašumu, kas «pirmo reizi hronikās pieminēts 1530. gados». Tajā minēts, ka vēsturiskā celtne būvēta 16. gadsimtā, un piedzīvojusi pamatīgus atjaunošanas darbus 1856. gadā, savukārt pēc Otrā Pasaules kara muiža tika izmantota kolhoza vajadzībām, bet pēc tam stāvēja tukša un tās stāvoklis ievērojami pasliktinājās. Deviņdesmito gadu beigās Kukšu muiža ieguva nacionāla kultūras pieminekļa statusu, savukārt 2000. gadā, to iegādājoties viesnīcu īpašniekam, atsākās muižas atjaunošanas darbi un pēc pāris gadiem muiža sāka uzņemt apmeklētājus kā viesnīca.

Biznesa kultūras atšķirības starp Ameriku un Eiropu nav šķērslis, lai ASV investori ieguldītu Latvijā, bet mūsu vadītājiem un darbiniekiem jāspēj pielāgoties citai darba kultūrai.

Tādu ainu DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja a/s Citadele banka, kurai daļa akcionāru ir ar amerikāņu izcelsmi, valdes locekle Santa Purgaile. Viņa atzīst, ka Latvijas ekonomika ir salīdzinoši jauna, tāpēc vēsturiski vietējiem uzņēmumiem nav bijusi iespēja uzkrāt kapitālu un sekmīgi attīstīties, lai būtu situācija, ka pašmāju kapitāls dominētu.

Faktiski biznesa vide Latvijā vēsturiski veidojusies, balstoties uz citu valstu kapitāla ieplūšanu. Kopš tūkstošgades mijas ASV investīcijas Latvijā bijušas aptuveni 200 milj. eiro apmērā, bet 2013. gadā investīciju apjoms pakāpās līdz pat 360 milj. eiro. Interesanti, ka, raugoties pēc uzņēmumu skaita, vērojama pretēja tendence: tūkstošgades mijā ASV investīcijas bija 1600 uzņēmumos, bet patlaban – aptuveni 600. Tas nozīmē, ka ir lielākas investīcijas mazākā skaitā uzņēmumu. S. Purgaile uzskata, ka ASV investīciju klātbūtne Latvijā bija, ir un būs. Jautājums ir tikai, vai Latvijas uzņēmējdarbības vide ir atvērta ASV investoriem un investīcijām. Viņa nenoliedz, ir kulturālās un arī dažādu jautājumu izpratnes atšķirības starp eiropiešiem un amerikāņiem. «Latvijā esam pieraduši pie dažādām kultūrām, kaut nevar noliegt, ka biznesa kultūra Latvijā vairāk ir aizgūta no ģeogrāfiski tuvās Skandināvijas, it sevišķi banku sektorā, kurā dominē šī reģiona kapitāls, to apliecina arī investīciju apmērs Latvijā,» skaidro S. Purgaile. Latvijā ir bijuši dažādi laiki un varas, kurām vēsturiski esam pielāgojušies, un tāpēc Latvijas uzņēmēji spēj pielāgoties jebkurai biznesa kultūrai, kura šeit ienāk, un arīdzan rast kopsaucējus.

Baltijas kartinga federācijas un autosportisti ir nosūtījuši vēstuli valsts atbildīgajām institūcijām, Kandavas novada domei un trases īpašniekiem ar lūgumu risināt samilzušo Kandavas kartinga trases jautājumu. Sportisti pauž sašutumu par lēmumu slēgt trasi kartinga sezonas vidū, kā rezultātā sportisti ir palikuši bez treniņu bāzes un sacensību vietas, liecina medijiem izplatītā informācija.

«Uzskatām, ka Kandavas trases slēgšana ir pārsteidzīgs un neapdomīgs solis, kas var apdraudēt kartinga un arī citu auto sportu attīstību Latvijā. Kartings ir viena no autosporta pamatdisciplīnām visā pasaulē, gandrīz visi pasaules slavenākie sacīkšu braucēji ir sākuši savas sportista gaitas kartingā. Vēl vairāk – Kandavas trasei ir īpaša loma kartinga attīstībā. Tā vienmēr ir bijusi milzīga nozīme Latvijas autosportā. Kandavas kartodromā ir sagatavoti 12 PSRS sporta meistari un četri starptautiskie sporta meistari,» pauž Hugo Jurševskis, Latvijas un PSRS kartinga izlašu treneris.

Vēstule ir nosūtīta Latvijas Nacionālajai sporta padomes priekšsēdētājai, Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Romānam Naudiņam, Veselības inspekcijas vadītājam Egilam Harasimjukam , Kandavas novada domes priekšsēdētājam Normundam Štofertam un pašvaldības deputātiem, kā arī SIA Braukšanas mācību centrs direktorei Jutai Krīgerei. To parakstījuši Latvijas un PSRS kartinga izlašu treneris Hugo Jurševskis, Red Bull turnīra rīkotājs Haralds Šlegelmilhs, Latvijas Auto Federācijas (LAF) kartinga komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Budovskis un komisijas loceklis, Prokart valdes priekšsēdētājs Valdis Brutāns, Lietuvas kartinga federācijas priekšsēdētājs Ramūnas Savickas, Igaunijas kartinga federācijas priekšsēdētājs Marko Asmers, kā arī 160 kartinga sporta pārstāvju un sporta entuziastu pārstāvis Ģirts Ļaudaks. Viņi ir izteikuši gatavību iesaistīties un palīdzēt risināt trases problēmjautājumus, lai trases darbība tiktu atjaunota.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Norde vadītājs Dainis Bremze. Norde ir uzņēmums ar 100% privātu kapitālu. Īpašnieki - Dainis, Didzis un Gints Bremzes. Norde uzsākusi visa autocentra totālu rekonstrukciju, nepārtraucot ikdienas darbu, lai no 1. aprīļa sāktu strādāt pēc Nissan jaunā pasaules koncepta. «Tās būs lielas un ļoti modernas, tehnoloģijām piesātinātas un vizuālas pārmaiņas gan pircējiem, gan servisa apmeklētājiem,» sola D. Bremze.

Astoņi vizītes dalībnieki ieradās Latvijā vakar, 15.jūlijā, pēc piecu dienu ilgas iepazīšanās vizītes Igaunijā. ASV ir tālais tirgus, kurā baltieši strādā kopīgi - šai reizē ciešā sadarbībā ar Igaunijas Tūrisma padomi, pastāstīja Tūrisma attīstības valsts aģentūras pārstāve Inta Briede.

Tūrisma attīstības valsts aģentūras tūrisma tirgus speciāliste Lelde Beņķe stāsta: «Veidojot programmu, aizvien paturējām prātā, ka gandrīz visiem ciemiņiem šī būs pirmā iepazīšanās ar Latviju un Baltiju.»

Pirmo iespaidu par mūsu valsti amerikāņi ieguva lauku mājās Lantus Kocēnu novadā, kur notika nakšņošana, bet jau šodien viņi dodas uz Valmiermuižas alus darītavu, lai apskatītu ražotni un nogaršotu miestiņu.

Piecu dienu ilgo vizītes programmu amerikāņu ciemiņiem TAVA gatavojusi sadarbībā ar Cēsu kultūras un tūrisma centru, Siguldas attīstības aģentūru un Zemgales tūrisma asociāciju.

Baušķenieks Toms Smilškalns Bauskas novada Uzvarā iekārtojis kompozītmateriālu darbnīcu Auda Fiber, kur gatavo detaļas auto, moto tehnikai un remontē ātrumlaivas.

Uzņēmuma nosaukums radies klasiski – jaunajam uzņēmējam sēžot un meklējot idejas latīņu valodas vārdnīcā. Tur atrasts vārds Audax, kas apzīmē kaut ko kvalitatīvu un pamatīgu, stāsta Toms. Tā kā viņš pēc dabas ir pedants, šis nosaukums licies atbilstošs arī paša būtībai un attieksmei pret darbu.

No līstītēm līdz laivām

Toms sadarbojas ar vienu no profesionālākajām autosporta komandām Latvijā Neiksans Rallysport un citām. No Toma izgatavotajām detaļām tiek būvētas mašīnas, kas piedalās nozīmīgās sacensībās gan Eiropas, gan pasaules līmeņa sacensībās. Galvenokārt ar jaunā meistara rokām top detaļas izmantošanai tieši autosportā, taču Toms gatavo arī detaļas motocikliem. «Ziemā ir labi pastrādāts, un rallisti ir nodrošināti, tāpēc tagad ir laiks pieķerties estētikai, veidojot detaļas auto tjūningam – karbona līstītes un citas spožas lietiņas,» stāsta Toms.

Sporta komplekss 333 no ģimenes biznesa izaudzis līdz uzņēmumam, kas piesaistījis arī starptautiskas nozīmes partnerus

Vladislavam Šlēgelmilham 2002. gadā radās utopiska ideja – izveidot kartinga trasi, kas tajā laikā Latvijā vēl nebija pieejama. Tā sākās sporta kompleksa 333 attīstība. Vēlāk 2007. gadā tika uzbūvēts drošas braukšanas poligons, 2010. gadā atklāts veikparks, 2015. gadā kafejnīca un vēl viena kartinga trase, bet 2017. gadā tika uzbūvēts angārs, biroja ēka un tehniskā zona.

Šajā gadā sporta komplekss papildināts ar jauniem pakalpojumiem – ūdens atrakciju parku, izveidotas jaunas kafejnīcas telpas, infrastruktūra pielāgota lielākam apmeklētāju skaitam, kā arī labiekārtotas piecas kempingu mājiņas. «Visas lietas šeit notiek dabiski – ja ir pieprasījums, tad ir arī piedāvājums. Komunicējam ar mūsu klientiem, mums ļoti interesē arī viņu domas – tā saucamais feedback, ko varētu labāk. Vienmēr uzklausām arī veselīgu kritiku, kā mēs varam attīstīties. Parādījās vēlme pēc nakšņošanas vietām, kafejnīcas, tad arī pludmales zona attīstījās diezgan dabiski,» stāsta V. Šlēgelmilha meita Sibilla Šlēgelmilha.

SIA Cartiero ir savs šūšanas cehs, kur tiek gan izgatavoti pašu dizainēti tērpi, gan sniegti ārpakalpojumi citiem uzņēmumiem un dizaineriem, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Cartiero bizness ir sācies ar visai specifisku produktu – tērpiem autosportistiem. Uzņēmuma īpašniecēm Lindai Baltiņai un Kristīnei Smilgai patīk mašīnas, viņas brauca uz autosporta pasākumiem un sapņoja, ka kādreiz pašas varētu piedalīties, rezultātā gan radās doma piedāvāt tērpus autosportistiem. «Tā mēs kaut kādā mērā varējām iesaistīties,» saka Kristīne. Izstrādājušas apģērbu piedāvājumu, viņas devās uz sacensībām, iepazīstināja tur klātesošos ar savu pakalpojumu. Sākumā viņas pirka šūšanas ārpakalpojumu, bet vēlāk izveidoja savu cehu. Autosportistu apģērbs top pēc individuāla pasūtījuma, viss tiek šūts pēc konkrēta cilvēka mēriem. «Šādus tērpus nevar atrast nevienā veikalā, klients mājaslapā pasūta un uzšujam pēc viņa mēriem, ar sponsoru logo,» saka Linda.

Japāņu premium ražotāja Lexus spēkstaciju aptverē kopš šī gada ir parādījies visu laiku jaudīgākais un sportiskākais V8 motors, kas iekārtojies Lexus RC-F kupejas motortelpā. Tāda auto Lexus nekad vēl nav bijis

Savulaik vācu autosporta leģenda un kompānijas Porsche slavenais testpilots Valters Rērls (Walter Röhrl), izklāstot Štutgartes sporta auto filosofiju, uzsvēra, ka Porsche ir jābūt ne tikai ātriem un sportiskiem sacīkšu trasē, ar šo auto var tikpat patīkami aizbraukt uz veikalu pēc piena vai maizes. Pēc šāda principa ir būvēta arī jaunā Lexus RC-F. No vienas puses, tā būs sacīkšu trasēm atbilstoša bestija, bet, no otras – ārpus trases tā būs mierīga un paklausīga 2+2 sēdpozīcijas koncepta Gran Turismo kupeja, ar ko doties, piemēram, romantiskā un komfortablā braucienā pa Francijas Rivjēru.

Kāpēc tas būtu jāpērk

Vienots sabiedriskais medijs ir neizbēgama lieta, tomēr ar to saistītas divas nozīmīgas problēmas – budžeta veidošana un neizlēmība, pat bailes, ka Latvijā var būt šāds medijs, uzskata Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors Edgars Kots.

Raidījumā Dienas Rīts, komentējot izskanējušās bažas, ka jauna saviedriskā medija veidošanās ietvaros LTV varētu «apēst» Latvijas Radio, E. Kots uzsvēra, ka ar bažām un priekšstatiem aizraujas daudzi. «Es uzskata, ka jauns medijs ir neizbēgama lieta. Jāsaprot, kā mediji strādās pēc dažiem gadiem un tāpēc vajag vienotu mediju,» norādīja Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors.

Viņš atzina, ka, neskatoties uz to, kādu mediju veidos – tam būs vajadzīgs budžets. Lielākā problēma esot saistīta ar to, ka tad, kad jāveido budžets, sākoties kaislības un jautājumu nevar atrisitnāt. Otra problēma esot saistīta ar neizlēmību un pat bailēm, ka Latvijā varot būt sabiedrisks medijs.

Eksperti rosina izskatīt iespējas jauno mediju izvietot LTV ēkā Zaķusalā, kā arī konkretizēt, vai medijs darbosies reklāmas lauciņā, raksta Dienas bizness.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) atbalstītajam variantam par jauna sabiedriskā medija izveidi, kurš paredz apvienot radio un televīziju, kopumā līdz 2018.gadam vajadzēs 53,8 milj. Ls, liecina padomes koncepcija. Lielāko daļu jeb 41,5 milj. Ls no līdzekļiem ir plānots piesaistīt no ES fondiem un citiem ārvalstu finanšu instrumentiem, bet 9,5 milj. Ls no valsts budžeta (septiņu gadu laikā). «Lai gan iepriekšējā padome tika kritizēta, tomēr tas ir mūsu projekts. Solis ir pareizs,» DB sacīja iepriekšējā NEPLP priekšsēdētāja vietniece Dace Buceniece.

Tiesa, sākotnējie iepriekšējās NEPLP aprēķini liecināja, ka nepieciešamās izmaksas ir 43 milj. Ls apmērā. Taču, saskaņojot ar ministrijām, Finanšu ministrija norādīja uz izmaksu pārrēķina nepieciešamību, un pēc analīzes, izmaksas pieauga par 10 milj. Ls. Aprēķinātie 53 milj. Ls ir nepieciešami, lai izveidotu jauno mediju, kuram būtu vienota ēka un jaunas tehnoloģijas satura veidošanai, skaidroja D. Buceniece. Šobrīd tiek gaidīta politiskā izšķiršanās - valdība šo jautājumu varētu skatīt maijā. Viens no aktuāliem jautājumiem ir par to, kur jaunais medijs varētu atrasties, kā arī kas notiks ar esošajām ēkām. «Par esošajām Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) ēkām būtu jādiskutē un jāvērtē tās no juridiskās puses,» pamatoja D. Buceniece. Ēkas, pēc viņas teiktā, varētu pārdod izsolē, vai iznomāt. Tiesa, nekustamā īpašuma kompānijas Balsts vadītājs Aigars Zariņš DB atzīmēja, ka esošajā stāvoklī bez remonta LTV un LR ēkas nevarētu iznomāt. Savukārt pārdošanas gadījumā, Vecrīgā esošajā LR ēkā varētu ierīkot, piemēram, viesnīcu.

Ārvalstu mediji seko ceturtdienas vakarā notikušajai nelaimei, kad iebruka veikala Maxima jumts. Par nelaimi un notikumu attīstību raksta Euronoews, BBC, Chinadaily, Reuters, Deuche Welle, CNN, RIA Novosti, The Irish Times un citi.

Latvijai tiek izteiktas līdzjūtības arī ar sociālo mediju palīdzību. Līdzjūtības izteikušas jau, piemēram, Lielbritānijas un ASV vēstniecības.

Sociālajos tīklos līdzjūtību izsaka arī citu valstu iedzīvotāji.

BBC ziņa par traģēdiju Zolitūdē ir otra svarīgākā ziņu plūsmā. Britu medijs ziņo, ka Latvijas galvaspilsētā, tirdzniecības centrā, iegruvis jumts, prasot vairāku cilvēku dzīvības, bet daudzi ir pazuduši bez vēsts, savukārt vairāki gruvešos ir iesprostoti. Tāpat medijs ziņo, ka lielveikals Maxima durvis vaļā vēra 2011. gadā.

Īpašu uzmanību notikušajam pievērsis arī Krievijas medijs RIA Novosti, kur traģēdija ir galvenā ziņa. Medijs ziņo gan precīzu cietušo skaitu, gan regulāri atjaunina informāciju, ieskaitot notikušā apstākļus un to, ka negadījumā cietušo ģimenēm tiks izmantota kompensācija.

Finanšu piramīda MMM-2011 iekļuvusi augsta riska zonā un varētu sabrukt pēc pāris mēnešiem, raksta Газета.ру, kas apkopojusi četrus dažādus piramīdas sabrukšanas scenārijus.

Saskaņā ar piramdīdas izveidotāja Sergeja Mavrodi portālā ievietoto informāciju, finanšu piramīdai ir pievienojušies aptuveni 35 miljoni cilvēku. Pat, ja piramīdai pievienojušos cilvēku skaits ir desmit reizes mazāks, tā ir unikāla parādība Krievijas ekonomikā, raksta medijs. Jāatgādina, ka finanšu piramīda MMM-2011 darbojas arī Latvijā, un patlaban Saeimā plāno virzīt grozījumus likumos, lai aizliegtu krāpniecisku finanšu piramīdu reģistrāciju un darbību.

Kopumā MMM-2011 piramīdai ir atvērti 600 biroji 16 valstīs, un internetā atrodami 460 blogi saistībā ar šīs finanšu piramīdas darbību, vēsta medijs, kas arī apkopojis četrus iespējamus piramīdas sabrukuma scenārijus.

Tīmekļa medijs WikiLeaks otrdien publiskojis simtiem tūkstošiem Turcijas valdošās Taisnīguma un attīstības partijas (AKP) dokumentu, sākot no 2010.gada.

Turcijas reakcija bija zibenīga, un piekļuve šai informācijai jau nobloķēta.

WikiLeaks publicēja tviterī saiti uz datubāzi, kurā atrodoties 294 548 e-pasta vēstules un "daudzi tūkstoši" pielikumu no 762 adresēm, kas saistītas ar AKP domēnu akparti.org.tr.

Tīmekļa vietne skaidro, ka e-pasti, kas saistās ar šo domēnu, lielākoties izmantoti lietu kārtošanai ar ārpasauli, nevis sensitīvu iekšējo jautājumu risināšanai.

Jaunākā e-pasta vēstule, kas publiskota, ir datēta ar šā gada 6.jūliju, bet senākās ir no 2010.gada. Materiāls iegūts nedēļu pirms neveiksmīgā apvērsuma mēģinājuma Turcijā, atklāja WikiLeaks.

Saprotot, ka nodrošinājumu saņemt nevarēs, izmeklētājs kā savu nākamo soli izraudzījās apsūdzības izvirzīšanu personīgi Rietumu bankas prezidentam

To intervijā DB saka Rietumu Bankas prezidents Aleksandrs Pankovs.

Pēdējā laikā masu saziņas līdzekļos daudz tiek runāts par tā sauktajiem Panamas dokumentiem. Saistībā ar tiem ir izskanējis arī Rietumu Bankas vārds, taču banka līdz šim atteikusies no komentāriem. Kāpēc?

Vispirms jāsaka, ka mums līdz šim brīdim nav zināms par to, vai šajos dokumentos ir jebkāda informācija, kas būtu saistīta ar Rietumu Banku. Tāpēc īsti nav ko komentēt. Kopumā, – mēs atbalstām finanšu nozares uzraudzības politiku, caurskatāmību un apmaiņu ar finanšu informāciju starptautiskā mērogā. Taču jāuzsver, ka šādam informācijas apmaiņas procesam ir jānotiek saskaņā ar likumu. Mēs esam banka un neviens nav mūs atbrīvojis no nepieciešamības ievērot noteiktas procedūras, rūpēties par klientu personisko datu saglabāšanu un par bankas noslēpuma ievērošanu.

Kāds vīrietis ticis apzagts laikā, kamēr labojis savas automašīnas riepu. Zagļi, vīrietim neko nemanot, paspēja no auto salona paņemt portfeli un dokumentus.

Pagājušajā piektdienā, 25. oktobrī ap pulksten 15.00 mūsu Latgales iecirknī tika saņemta informācija, ka Rīgā uz Salu tilta no automašīnas salona izzagta vīriešu rokas somiņa un dokumenti. Tika noskaidrots, ka vīrietis braucis pāri tiltam un pamanījis, ka viņa automašīnai ir bojāta riepa. Vadītājs apturējis automašīnu un pārliecinājies, ka riepa ir tukša un sācis to mainīt pret rezerves riepu. Pēc riepas nomaiņas vīrietis iesēdies atpakaļ automašīnā, taču konstatējis, ka automašīnas salonā nav viņa personīgās mantas - ne somiņas ne dokumentu. Par notikušo policijā uzsākts kriminālprocess par zādzību no automašīnas, un notiek izmeklēšana.