Sabiedriskā medija koncepciju pienācis laiks pabeigt, bet pēc tam tā jāsāk īstenot nekavējoties. Tāpat ir nepieciešama pakāpeniska pāreja uz abonomentu maksām, vai arī sabiedriskā medija nodokli, uzskata Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ainārs Dimants.

Raidījumā Dienas Rīts viņš pastāstīja, ka pie jauna sabiedriskā medija koncepcijas strādāts jau veselu gadu un ir pienācis brīdis koncepciju nobeigt. Padomē pašlaik darbojas ekspertu grupa, kas nākamajā nedēļā prezentēs darba rezultātus. Tad arī tiek plānots pieņemt lēmumu par koncepciju.

A. Dimants arī norādīja, ka sabiedriskās televīzijas un radio attīstības iespējas nav izmantotas – tā, piemēram, abās raidorganizācijās tiekot veidoti portāli, bet vajadzētu vienu, kopīgu. «Mans redzējums – koncepciju jāsāk īstenot nekavējoties. Pirmo reizi Latvijā izveidojot sabiedrisko mediju. Nākošais uzdevums – izdarīt grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kurā jānorāda, ka mums ir sabiedriskais medijs,» klāstīja A. Dimants.

Iesaldē ideju par sabiedriskā medija nodevas ieviešanu; turpinās esošo finansēšanas modeli.

Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) apvienošanu paredz Ministru kabineta komitejas atbalstītā jaunā sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepcija, kura tiks virzīta izskatīšanai valdības sēdē. Pie plusiem tiek minēta mediju administratīvās puses apvienošana, ceļot efektivitāti. Savukārt kā iespējamie riski, saplūstot abiem medijiem, tiek minēta iespējamība, ka lielākā daļa no finansējuma tiktu novirzīta televīzijas vajadzībām, novārtā atstājot LR funkcijas. Juridiskā LTV un LR apvienošana ir paredzēta līdz 2015.gada 1.janvārim.

Lai noteiktu, kādā ir vienotā sabiedriskā medija sasniegtā auditorija, satura kvalitāte, uzticamība un finanšu efektivitāte, plānots ieviest sabiedriskā labuma testus, kas ietver sabiedriskā labuma un tirgus ietekmes izvērtējumu.

Iedzīvotāju līdzmaksājums par sabiedrisko mediju izmantošanu varētu būt 3 Ls. mēnesī; reklāmas tirgus pamests netiks.

Valdībai būs jāizšķiras, vai dot akceptu jauna Latvijas sabiedriskā medija izveidei, kas paredz piecu gadu laikā izveidot vadošu mediju Latvijā, apvienojot Latvijas Televīzijas (LTV), Latvijas Radio (LR) un interneta platformas.

Prezentējot jaunā medija koncepciju, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pārstāvji norādīja, ka jaunais medijs reklāmas tirgu nepametīs.

Jauno Latvijas sabiedriskā medija koncepciju šonedēļ apstiprināja NEPLP. Iebildumi iepriekš tika izteikti no Tieslietu ministrijas un Finanšu ministrijas puses, DB pastāstīja NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants, atzīmējot, ka šobrīd koncepcija tiks izsūtīta visām iesaistītajām pusēm un pēc tam sekos valdības lēmums.

Ministru kabineta (MK) komiteja šodien atbalstīja jauna sabiedriskā elektroniskā medija izveides koncepciju un nolēma virzīt to izskatīšanai valdības sēdē.

Kultūras ministrijas iesniegtais rīkojuma projekts paredz atbalstīt koncepcijas otro variantu, kas piedāvā Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) apvienošanu. Juridiskā apvienošana paredzēta līdz 2015.gada 1.janvārim.

Kā norādīts koncepcijas kopsavilkumā, jaunā sabiedriskā medija uzturēšana piecos gados līdz 2018.gadam izmaksās aptuveni 89,2 miljonus latu, investīcijas medija un tehnoloģiju platformās, ēku rekonstrukcijā, darbinieku apmācībās u.c. ir paredzētas aptuveni 28,7 miljonu latu apmērā.

Kopumā nepieciešamais papildu finansējums turpmākajiem pieciem gadiem apvienotajam medijam tiek lēsts 29,4 miljonu latu apmērā. Savukārt papildu valsts budžetā būtu nepieciešami aptuveni 17,7 miljoni latu, no kuriem 12 miljoni jau ir iekļauti Nacionālajā attīstības plānā.

Valsts kontrole revīzijā konstatējusi virkni problēmu attiecībā uz darbībām, ko Satiksmes ministrija, VSIA "Autotransporta direkcija" un Sabiedriskā transporta padome veic, lai attīstītu sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes maršrutos.

Valsts kontroles revīzijā secināts, ka atbildīgās institūcijas sabiedriskā transporta maršrutus veido bez vienotas pieejas, neievēro normatīvo regulējumu par valsts garantējamo pakalpojumu apjomu, pilda normatīvajam aktam neatbilstošus lēmumus par maršrutiem, kuros pakalpojumus sniedz bez maksas, kā arī izvirza daļēji pamatotas sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitātes prasības.

Revidenti secinājuši, ka pašreizējā kārtība neveicina pasažieru pārsēšanos no privātā transporta uz konkurētspējīgu sabiedrisko transportu plānotajā apjomā.

Valsts kontrole norāda, ka reģionālās nozīmes pārvadājumos ar autobusiem gadā kopā tiek izpildīti ap 1,5 miljoni reisu. Valsts dotācija zaudējumu kompensēšanai pārvadātājiem šī pakalpojuma nodrošināšanai 2023.gadā bija 62,8 miljoni eiro. Vidēji lielākais dotāciju apmērs uz vienu pasažieri pārvadājumos ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutos 2023.gadā bija Latgales reģionā, sasniedzot četrus eiro uz pasažieri. Lai izpildītu attiecīgos reisus un līgumus, pārvadātājiem ir nepieciešami 1060 autobusi, turklāt līgumu darbības desmit gadu periodā 87% autobusu tiks aizstāti ar jauniem. Līdz šim iedzīvotājiem ir organizētas plašas braukšanas iespējas komfortablos autobusos, lai gan pieprasījums ir zems un valstij tas izmaksā dārgi.

Rīgas sabiedriskā transporta biļešu cenas ir ievērojami zemākas nekā Rietumeiropas valstu galvaspilsētās, izņemot Luksemburgu un daļēji Tallinu, tomēr arī algu līmenis tur ir daudz augstāks.

Par to liecina ZAB Varul pētījums. Jārēķinās arī, ka ar sabiedrisko transportu lielākoties nepārvietojas ļoti turīgi cilvēki, bet gan vienkāršo darbu darītāji. Vienlaikus vairākas Eiropas pilsētas motivē ar sabiedrisko transportu doties uz darbu, jo tas ir izdevīgāk nekā braukt ar savu vieglo automašīnu. Arī Rīgas pašvaldība un pašvaldības SIA Rīgas satiksme aicina cilvēkus vairāk izmantot sabiedrisko transportu, kā arī popularizē park&ride principu, bet pagaidām tas nav izdevies īpaši veiksmīgi.

Luksemburga pārsteidz

«Tas, ka valstī ar mazākiem ienākumiem vidēji uz vienu iedzīvotāju būs arī lētākas sabiedriskā transporta biļetes, ir loģiski, un par to liecina arī pētījuma dati. Tiesa, ir daži izņēmumi, piemēram, Luksemburga, kur sabiedriskā transporta gada biļete ir lētāka nekā ar ievērojami mazākiem ienākumiem iztiekošajiem rīdziniekiem,» pētījumā paradoksālo situāciju iezīmē zvērināts advokāts Jānis Zelmenis.

Šā gada 10 mēnešos sabiedriskā labuma organizācijas statuss ir piešķirts 196 nevalstiskajām organizācijām, divām nevalstiskajām organizācijām ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss papildu darbības jomā, 27 nevalstiskajām organizācijām ir atteikts piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu; vienas nevalstiskās organizācijas iesniegumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu atteikts izskatīt pēc būtības, bet 50 nevalstiskajām organizācijām ir atņemts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Sabiedriskā labuma organizācijas statuss 2012.gada 10 mēnešos piešķirts šādās sabiedriskā labuma darbības jomās:

• sporta atbalstīšanas jomā 61 organizācijai;

• labdarības jomā 61 organizācijai;

• pilsoniskas sabiedrības attīstības jomā 56 organizācijām;

• kultūras veicināšanas jomā 49 organizācijām;

• trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšanas jomā 24 organizācijām;

• vides aizsardzības jomā astoņām organizācijām;

• cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzības jomā septiņām organizācijām;

• izglītības veicināšanas jomā sešām organizācijām;

Ministru kabineta sēdē valdība otrdien nolēma uzlabot sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas kārtību, izveidojot sabiedriskā transporta pakalpojumus pēc pieprasījuma tajās teritorijās ar mazu apdzīvotības blīvumu, kur bieži vien ir slikti rentabilitātes rādītāji sakarā ar mazu autobusu piepildījumu, informē Satiksmes ministrijas (SM) Komunikācijas nodaļa.

«Ņemot vērā, ka pēdējos gadus reģionālo maršrutu autobusos pārvadāto pasažieru skaits ar katru gadu samazinās, pastāv liels risks, ka tuvākajā laikā arī reisos, kur šobrīd ir stabila pasažieru plūsma un apmierinoši finansiālie rādītāji, varētu rasties problēmas ar pasažieru piepildījumu. Jo zemāka ir sabiedriskā transporta pārvadājumu rentabilitāte, jo vairāk valsts budžeta līdzekļi ir nepieciešami to uzturēšanai. Zaudējumu kompensācijām paredzēto nepietiekamo valsts budžeta līdzekļu dēļ mazapdzīvotās lauku teritorijās aizvien vairāk tiek slēgti sabiedriskā transporta autobusu maršruti un reisi, kā rezultātā noteiktai iedzīvotāju daļai netiek nodrošinātas pārvietošanās iespējas. Tādējādi transports pēc pieprasījuma ir loģisks risinājums tam, lai saglabātu iedzīvotājiem mobilitātes iespējas arī mazapdzīvotās teritorijās apstākļos, kad ik gadu samazinās iedzīvotāju skaits un apdzīvotības blīvums, kā arī lai efektīvāk izlietot valsts budžeta līdzekļus, samazinot zaudējumu apmēru sevišķi nerentablajos maršrutos,» skaidro ministrijā.

Drīzumā varētu tikt stingrāk regulēts sabiedriskās televīzijas ziņu raidījumu saturs. Piemēram, varētu būt noteikts, ka vienā ziņu izlaidumā drīkst rādīt tikai četrus politiķus, piecus lauku iedzīvotājus un sešus citus iedzīvotājus, atspoguļojot viņu viedokļus, kuri nedrīkstēs būt identiski par vienu problēmu, informēja LETA.

Ar šādu paziņojumu diskusijā «Latvijas mediju telpa. Demokrātiskas, eiropeiskas un nacionālas valsts principu stiprināšana» nāca klajā Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) loceklis Dainis Mjartāns.

Tāpat viņš ieteica diskusijas dalībniekiem, kas nav apmierināti ar sabiedrisko mediju darbību, rakstīt sūdzības to vadībai, jo NEPLP locekļiem neesot tiesību pēc savas iniciatīvas iejaukties to darbībā. Jāpiebilst, ka diskusijas dalībnieki izteica pretenzijas par, viņuprāt nekvalitatīvo Latvijas televīzijas (LTV) raidījumu saturu. Nacionālās apveinības diskusijas dalībnieki pauda, ka, viņuprāt, LTV pārāk lielu uzmanību velta, piemēram, homoseksuālisma problēmām, alternatīviem ģimenes modeļiem, bet novārtā tiek atstātas tradicionālās ģimenes vērtības un tradicionālā latviešu kultūra. Konkrēti pārmetumi LTV tika izteikti arī par nevēlēšanos atspoguļot tādas nacionālas, patriotiskas akcijas kā lāpu gājieni un studentu korporāciju gājieni valsts svētkos.

Sagatavots noteikumu projekts, kas paredz piedāvāt pārvadājumu nodrošināšanas un sniegšanas kārtību pēc pieprasījuma, informē Satiksmes ministrijā.

Plānots, ka sabiedriskā transporta pakalpojumi pēc pieprasījuma tiks nodrošināti vai nu kā visa reisa izpilde pēc pieprasījuma, vai kāda reisa daļas izpilde pēc pieprasījuma.

Valsts sekretāru sanāksmē, ceturtdien, 6.aprīlī, izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 13.jūlija noteikumos Nr.634 Sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas kārtība maršrutu tīklā.

Sabiedriskā transporta reisiem teritorijās ar mazu apdzīvotības blīvumu bieži vien ir slikti rentabilitātes rādītāji sakarā ar mazu autobusu piepildījumu, ir sastopamas situācijas, kad pieprasījums pēc noteikta reisa nav vienmērīgs, kā rezultātā autobusa reisā vai tā posmā nereti nav neviena pasažiera.

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) par Latvijas Radio (LR) galveno redaktori apstiprinājusi Anitu Braunu, bet par Latvijas Televīzijas (LTV) galveno redaktori - Sigitu Roķi, informē padomē.

Lēmums pieņemts pēc tam, kad SEPLP uzklausīja LR un LTV valdes, kā arī abas galvenā redaktora amata kandidātes, kā arī pārbaudīja kandidātu atbilstību Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā galvenajam redaktoram noteiktajām prasībām, ņemot vērā LR un LTV valžu iesniegtos dokumentus par to izvirzītajiem kandidātiem un konkursa norisi.

"Šis ir vēsturisks brīdis, jo šis ir jauns amats abos sabiedriskajos medijos, kas nozīmē būtiskas pārmaiņas abu uzņēmumu darbībā. Padomei bija svarīgi dzirdēt LR un LTV vadības plānus par veicamajiem darbiem, lai galvenie redaktori būtu nodrošināti ar viņu pienākumu pildīšanai nepieciešamo, kā arī uzklausīt abu kandidātu motivāciju un prioritātes," komentē SEPLP priekšsēdētājs Jānis Siksnis.

Satiksmes ministrija (SM) rosina precizēt sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā radušos zaudējumu un izdevumu aprēķināšanas kārtību, tādējādi veidojot maršrutu tīklam atbilstošu budžeta plānošanu, informē SM sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Svikliņa.

Tā, piemēram, no valsts budžeta līdzekļiem kompensējamo izdevumu, kas saistīti ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu pārvadājumos ar autobusiem, apmēra noteikšanai, sabiedriskā transporta pakalpojumu līgumus paredzēts sadalīt grupās atbilstoši veiktajam nobraukumam maršrutu tīklā kalendārā gada laikā.

Ministrijā norāda - līdz ar to pārvadātāja izdevumi tiktu segti, vadoties no ierobežotajiem izmaksu griestiem. Pārvadātāja faktiskā pašizmaksa tiktu salīdzināta noteiktās grupas ietvaros, un gadījumā, ja pārvadātāja faktiskā pašizmaksa atšķirtos no grupā vidējās pašizmaksas, un pārvadātājs nespētu sniegt objektīvu pamatojumu pašizmaksas atšķirībām, pārvadātāja izmaksas tiktu segtas grupas vidējās pašizmaksas apmērā. Izmaksu salīdzināšana grupas ietvaros notiktu arī pa pārskatā par sabiedriskā transporta pakalpojumu peļņu vai zaudējumiem ietvertajām izmaksu pozīcijām, tādējādi panākot precīzāku uzņēmumu izmaksu salīdzināšanu.

Uz Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētāja amatu kandidē mediju holdinga Baltijas Mediju alianse kādreizējais izpilddirektors Ivars Belte, pētījumu aģentūras TNS Latvia valdes priekšsēdētāja Ginta Krivma un bijušais LTV ģenerāldirektors Rolands Tjarve, informē Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) Informācijas centra vadītāja Sanita Blomniece.

Uz LTV valdes locekļa amatu programmu attīstības jautājumos kandidē bijušais radio Star FM programmu direktors Patriks Grīva, reklāmas aģentūras Lowe Age Latvia izpilddirektors Sergejs Ņesterovs un LTV septītā kanāla satura redaktore Jana Semjonova. Uz LTV valdes locekļa amatu finanšu un tehnoloģiju jautājumos kandidē VAS Valsts nekustamie īpašumi finanšu direktors Uģis Mālmanis un bijušais SIA Baltcom TV valdes loceklis Māris Skujiņš, teikts NEPLP paziņojumā medijiem.

NEPLP mājaslapā neplpadome.lv ikviens aicināts iepazīties ar astoņu kandidātu iesniegtajiem pieteikuma dokumentiem.

Pēc apvienošanās TV3 un LNT izaugsmi veicinās krievvalodīgās auditorijas uzrunāšana. Savukārt sabiedriskā medija veidošana ir konsolidācija, uzskata MTG Broadcasting (MTG) vadītājs Baltijas valstīs Kaspars Ozoliņš.

Raidījumā Dienas Rīts MTG vadītājs Baltijas valstīs uzsvēra, ka TV3 un LNT pēc apvienošanās tiks saglabāts katra kanāla rokraksts. «Pēc krīzes reklāmas tirgus nevar finansēt televīzijas kanālus. Mēģinam cīnīties, lai atceltu must carry regulējumu. Tas ir ceļš, kā mēs bijām šo virzienu uzsākuši,» skaidroja K. Ozoliņš.

Kā iespēju augt viņš minēja krievvalodīgo auditoriju. Par šīs auditorijas uzrunāšanai paredzēto bāzi jākļust kanālam TV5 un TV3+. Krievvalodīgo piesaistīšanai jāveic investīcijas ziņu dienestā – informātīvajā un informatīvi izklaidējošajā blokā.

Sociālais tīkls Facebook samaksājis 20 tūkstošus ASV dolāru britu pētniekam Džekam Vaitonam (Jack Whitton), kurš laimīgā kārtā apsteidza kibernoziedzniekus un pirmais atklāja Facebook nepilnību, kas ļautu hakeriem piekļūt sociālā medija lietotāju profiliem, vēsta BBC.

Nepilnība bija sociālā medija piedāvātajā iespējā, kas ļauj Facebook lietotājiem savienot savus mobilos tālruņus ar viņu Facebook lietotāju kontiem. Iespēja ļauj lietotājiem piekļūt saviem Facebook profiliem nevis izmantojot e-pasta adresi, bet viedtālruni, savukārt profila atjauninājumus iespējams veikt, nosūtot teksta ziņojumu. Lai aktivizētu šo iespēju, lietotājam jānosūta teksta ziņojumu uz Facebook. Sociālā tīkla sistēma, savukārt, lietotājam uz tālruni nosūta aktivizācijas kodu, kurš savieno lietotāja Facebook profilu ar viņa viedierīci.

Pašlaik Facebook šo nepilnību ir salabojusi, taču, kā norāda drošības analītiķis Grehams Klūlijs (Graham Cluely), šī nepilnība varēja atstāt ievērojamu negatīvu efektu uz sociālā medija lietotājiem. Riskam, ka visai viegli varētu tikt uzlauzti viņu Facebook konti, bija pakļauti simtiem miljonu lietotāju, norāda G. Klūlijs.

Prezentējot jaunā sabiedriskā medija koncepciju, kļuvis zināms, ka iedzīvotāju līdzmaksājums par sabiedrisko mediju izmantošanu varētu būt 3 Ls mēnesī.

Šādu medija nodevu maksātu ekonomiski aktīvie iedzīvotāji. Vēl pērnā gada septembrī publiskajā telpā tika apspriests, ka iedzīvotāju līdzmaksājums varētu būt no 0,5 līdz 1 Ls mēnesī.

Vai Jūs būtu gatavs ikmēnesi maksāt šādu summu par sabiedriskā medija lietošanu, jeb jūsuprāt ir cits risinājums, kas būtu piemērots šajā situācijā.

Vienots sabiedriskais medijs ir neizbēgama lieta, tomēr ar to saistītas divas nozīmīgas problēmas – budžeta veidošana un neizlēmība, pat bailes, ka Latvijā var būt šāds medijs, uzskata Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors Edgars Kots.

Raidījumā Dienas Rīts, komentējot izskanējušās bažas, ka jauna saviedriskā medija veidošanās ietvaros LTV varētu «apēst» Latvijas Radio, E. Kots uzsvēra, ka ar bažām un priekšstatiem aizraujas daudzi. «Es uzskata, ka jauns medijs ir neizbēgama lieta. Jāsaprot, kā mediji strādās pēc dažiem gadiem un tāpēc vajag vienotu mediju,» norādīja Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors.

Viņš atzina, ka, neskatoties uz to, kādu mediju veidos – tam būs vajadzīgs budžets. Lielākā problēma esot saistīta ar to, ka tad, kad jāveido budžets, sākoties kaislības un jautājumu nevar atrisitnāt. Otra problēma esot saistīta ar neizlēmību un pat bailēm, ka Latvijā varot būt sabiedrisks medijs.

Rīgas un Pierīgas sabiedriskā transporta sistēmas reformai paredzēts piesaistīt Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu 295 miljonu eiro apmērā, informē Satiksmes ministrijā.

Par reformas portfelī iekļaujamiem pasākumiem Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta reformai vienojusies darba grupa, kurā kopā strādāja Satiksmes ministrija, Rīgas un Rīgas plānošanas reģiona pārstāvji un transporta nozares speciālisti.

Reformas ietvaros līdz 2023. gada vidum paredzēts izstrādāt un apstiprināt integrētu sabiedriskā transporta konceptu, kas ietvers maršruta tīkla attīstības plānu, biļešu cenu un atlaižu politiku, integrētu kustības grafiku. Tāpat līdz 2023. gada beigām paredzēts ieviest vienoto biļeti, kā arī reāllaika pasažieru informācijas sistēmas.

Līdz 2026. gadam infrastruktūras uzlabojumi ir plānoti piecos no 13 multimodālajiem transporta koridoriem Rīgas metropoles areālā: Rīga–Carnikava–Saulkrasti, Rīga–Dreiliņi, Rīga–Ogre–Jēkabpils, Rīga–Jelgava un Rīga–Bolderāja. Investīcijas plānotas dzelzceļa un pilsētas sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstībai, veidojot jaunus tramvaju līniju pagarinājumus un elektrificējot atsevišķas pilsētas un piepilsētas dzelzceļa līnijas.

Ar pasažieru pārvadātājiem, kas apkalpo 10 maršrutu tīkla daļas, tiks slēgts jauns līgums un iespējama iepirkuma procedūras pārtraukšana, informē VSAI Autotransporta direkcijas Sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Plone.

«Ņemot vērā, ka no 2018. gada 1. janvāra varētu tikt apdraudēta sabiedriskā transporta pakalpojumu nepārtrauktība astoņās maršrutu tīkla daļās no kopumā 10, šodien, 2017. gada 17. oktobrī, Sabiedriskā transporta padomes sēdē tika pieņemts lēmums Autotransporta direkcijai slēgt jaunu līgumu par pakalpojuma nodrošināšanu ar tiem pasažieru pārvadātājiem, kas jau šobrīd veic regulārus pasažieru pārvadājumus lotē Alūksne, Daugavpils, Gulbene, Jēkabpils, Limbaži, Ludza, Madona, Preiļi, Rēzekne un Ziemeļkurzeme.Tāpat tika ierosināts pārtraukt uzsākto iepirkuma procedūru. Jaunajos līgumos tiks definētas kvalitātes, drošības un transportlīdzekļa aprīkojuma prasības, kas nav zemākas par iepirkuma dokumentācijā noteiktajā,» skaidro driekcijā.

Lai novērstu situācijas, kad sabiedriskā transporta reiss kopumā vai tā daļa tiek izpildīta bez neviena pasažiera, tiek rosināts veidot sabiedriskā transporta pakalpojumus pēc pieprasījuma, informē Satiksmes ministrija.

Valsts sekretāru sanāksmē, 3.novembrī, izsludināts Satiksmes ministrijas sagatavotais likumprojekts Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, kas paredz ieviest «sabiedriskā transporta pakalpojumi pēc pieprasījuma» jēdzienu, kā arī pilnvarot Ministru kabinetu noteikt šādu pārvadājumu organizēšanas un sniegšanas kārtību.

Šobrīd sabiedriskā transporta reisiem teritorijās ar mazu apdzīvotības blīvumu bieži vien ir slikti rentabilitātes rādītāji, jo ir mazs pasažieru piepildījums. Tāpat sastopamas situācijas, kad pieprasījums pēc noteikta reisa nav vienmērīgs, kā rezultātā autobusa reisā vai tā posmā var nebūt neviena pasažiera.

Pagājušā gada 9.decembrī Latvijas Republikas Satversmes tiesa nāca klajā ar spriedumu lietā Nr.2015-07-03 «Par Ministru kabineta 2012.gada 15.maija noteikumu Nr. 341 «Kārtība, kādā nosaka un kompensē ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus un izdevumus un nosaka sabiedriskā transporta pakalpojumu tarifu» 3.punkta atbilstību Latvijas Satversmes 1. un 105.pantam».

Neraugoties uz to, ka Satversmes tiesa konstatēja, ka apstrīdētā norma ierobežo Pieteikuma iesniedzēju tiesības uz īpašumu, spriedums ir nelabvēlīgs Pieteikuma iesniedzējiem.

Īsumā to var komentēt sekojoši, ka Latvijas Republikā sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošināšana ir labdarības pasākums, jo iesaistītajiem uzņēmumiem, lai tie nodrošinātu normatīvajiem aktiem un līgumiem atbilstošus pārvadājumus, ir jācieš zaudējumi, kurus neviens šiem uzņēmumiem nekompensēs.

Diemžēl, nu ir redzamas tās sekas, uz kurām norādīja biedrība «Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija» (LPPA) jau pirms noteikumu pieņemšanas. Pēc «vidējās temperatūras» kritērijiem uzņēmumiem, kuri pārsniedza ATD aprēķināto vidējo pašizmaksu nozarē par vairāk kā 5%, par 2013. un 2014.gadu netika kompensēti zaudējumi, kuri pārsnieguši šo robežu. Līdz ar to vairākiem uzņēmumiem jau ir iestājušās pazīmes ar maksātnespējas draudiem.

Otrdien Ministru kabinets atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, kas paredz piešķirt 1,9 miljonus eiro sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzējiem zaudējumu segšanai, informē SM.

Tas nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību un 2014. gada zaudējumu kompensēšanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem pārvadājumos ar autobusiem.

Kopējais valsts piešķirtais finansējums 2014. gadam sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai pārvadājumos ar autobusiem ir 33,5 miljoni eiro. Ievērojot faktisko zaudējumu apmēru par šā gada pirmo pusgadu, kā arī kopējos sabiedriskā transporta pakalpojumu ieņēmumus un izdevumus ietekmējošos faktorus, ir aprēķināts, ka 2014. gadā papildus valsts budžetā piešķirtajam finansējumam sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai vēl nepieciešami 2,6 miljoni eiro.

Kanāli Rīga TV24 un Re:TV februārī ir spējuši izpildīt sabiedrisko pasūtījumu, tā šodien, uzklausot revīzijas komisijas ziņojumu, secinājusi Nacionālā plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), un tās locekļi nolēmuši piešķirt abiem kanāliem finansējumu par februāri, savukārt OTV joprojām neatbilst nepieciešamajiem kritērijiem, tādēļ pagaidām paliek bez finansējuma.

Kā pastāstīja NEPLP vadītājs Ainārs Dimants, OTV, ko nodrošina SIA Ogres televīzija, pagaidām nav saņēmusi maksājumu arī par janvāri, un nav zināms, kā situācija veidosies tālāk. OTV, kas uzvarēja konkursā par bērnu un jauniešu programmas veidošanu, nav izpildījusi daudzas nolikuma prasības.

Kā norādīja Dimants, ir noteikts, ka televīzijas izdevumi, izpildot sabiedrisko pasūtījumu, jāpārskaita no atsevišķa konta, kas nav ticis izdarīts. No citiem kontiem pārskaitītu naudu NEPLP neatmaksā. Padomei nav pārliecības, vai sižeti, kas tiek rādīti, patiešām atbilst sabiedriskā pasūtījuma izpildei, turklāt OTV joprojām nav bijusi spējīga izveidot televīzijas programmu un joprojām nav skaidrības arī par kanāla kopējo saturu. Tiesa, patlaban OTV ir iesniegusi papilddokumentus par februāri, kuri tiks vērtēti.

Rīgas attīstības stratēģija paredz Rīgu veidot kā kompaktu pilsētu un samazināt nepieciešamību cilvēkiem pārvietoties lielākus ceļa gabalus, tādēļ Skanstes tramvaja līnija ir atbilstoša šai iecerei, norāda viens no Latvijas transporta plānošanas ekspertiem Elmārs Daniševskis.

Viņš uzskata, ka Eiropas lielākajās pilsētās ļoti labi funkcionē tādi risinājumi kā sabiedriskā transporta loks ap pilsētas centru, kā tas iecerēts, veidojot Skanstes līniju. Turklāt tieši šajā rajonā atrodas objekts, uz kuru plūst lielas apmeklētāju straumes – Arēna Rīga, kurai nav nodrošināta ērta sabiedriskā transporta piekļuve.

Eksperts norāda, ka ir vairāki virzieni, kuros būtu vēlami attīstīt tramvaja satiksmi, piemēram, Purvciemā un Pļavniekos dzīvo lielākā daļa galvaspilsētas iedzīvotāju – vairāk nekā 40 tūkstoši. Atbildot uz jautājumu, vai Skanstes virziena izbūve ir prioritāra, Daniševskis atgādina diskusijas par to, vai pirmo vajadzēja būvēt Dienvidu vai Ziemeļu tiltu, uzsverot, - labi, ka ir uzbūvēts vismaz viens.

Sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšana no 2014.gada tiks veikta vienotā maršruta tīklā, proti, pasūtījumu visā ārpilsētas maršrutu tīklā veiks un līgumus par pakalpojumiem slēgs VSIA Autotransporta direkcija (ATD), pārņemot šo funkciju no plānošanas reģioniem.

Šāda konceptuāla vienošanās panākta starpinstitūciju sanāksmē, kurā piedalījās Satiksmes ministrijas (SM), Finanšu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Latvijas Pašvaldību savienības (LPS), Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas (LPPA), plānošanas reģionu, kā arī ATD pārstāvji.

Tai pašā laikā nav panākta vienošanās par to, vai jaundibināmajai Sabiedriskā transporta padomei būs lemšanas vai tomēr tikai konsultatīvas funkcijas, atzīst sarunās iesaistītās puses. SM uzstāj, ka tai jābūt konsultatīvai, bet VARAM, pārvadātāji un LPS, ka padomei jābūt lemšanas tiesībām. Ja par to neizdosies vienoties, sarunas draud atgriezties sākumpunktā, norādīja LPPA direktors Ivo Ošenieks. Savukārt SM komunikācijas nodaļas vadītājs norādīja, ka padomes izveidei jebkurā gadījumā jāveic grozījumi normatīvajos aktos, kas stātos spēkā nākamgad. Kad dokumentu pakete tiks iesniegta, tad arī diskusijas par padomes statusu varēs turpināt.