Digitālās skaņas apraides tehnoloģijas (DAB, DAB+) jeb ciparu radio apraides tīkla izbūve Latvijā varētu izmaksāt 8,6 miljonus eiro, pastāstīja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) pārstāve Vineta Sprugaine.

Viņa skaidroja, ka LVRTC būtu gatavs veikt tīkla izbūvi gadījumā, ja tiktu pieņemts lēmums par pāreju uz ciparu radio apraidi.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 25.maija sēdē uzklausīja LVRTC pārstāvjus par zemes ciparu skaņas (DAB+) apraides testu, Latvijā esošās radio apraides uzlabošanu un nepieciešamo finansējumu, kā arī par zemes ciparu televīzijas bezmaksas programmu izplatīšanas tīkla paplašināšanu.

Sprugaine norādīja, ka LVRTC pārstāvji tikšanās laikā prezentēja testēšanas gaitu, pirmās prognozējamās izmaksas ciparu radio apraides tīkla izbūvei, kā arī pirmos aprēķinus par ietaupījumu, kas sabiedriskajam radio rastos pārejot uz ciparu apraidi.

Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu, informēja uzņēmumā.

Ziņu dienesta darbinieki ar atklātu vēstuli par situāciju uzņēmumā vērsušies pie Latvijas Radio valdes, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Kultūras ministrijas, Ministru kabineta, Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita un plašsaziņas līdzekļiem.

Vēstulē uzsvērts, ka Latvijas Žurnālistu asociācijas 2017.gada nogalē paustās bažas par Latvijas Radio vadības izvēli, tostarp valdes locekļa amatā ieceļot ar politisku partiju saistītu cilvēku, ir piepildījušās.

«Pašreizējās Latvijas Radio vadības bezdarbība un apzināta rīcība liecina, ka tās interesēs nav spēcīgs un neatkarīgs sabiedriskais radio kā neatņemama demokrātijas sastāvdaļa. Vēl vairāk - kopš pašreizējās valdes darba sākuma Latvijas Radio vadība ir ne tikai pieļāvusi būtisku Ziņu dienesta novājināšanu, bet pat apzināti rīkojusies kaitnieciski, graujot Ziņu dienestu, no kura vistiešāk un visvairāk Latvijas Radio ir atkarīga sabiedrības informētība un drošība,» teikts vēstulē.

Šorīt neraida Radio 101, nestrādā arī radio interneta vietne, pārliecinājās db.lv. Savukārt, ar radio saistītie cilvēki dažādos veidos ziņo par to, ka tas apklusis uz visiem laikiem.

Kārlis Dagilis, kurš darbu šajā radio pameta pagājušā gada jūlijā, mikroblogošanas vietnē Twitter ierakstījis: «R.I.P. Radio 101.. Tas bija līdz šim foršākais radio valstī ar mazu un ļoti saliedētu kolektīvu. Vienmēr būšu pateicīgs, ka biju daļa no tā.»

Pēc vakar notikušās pārdošanas izsolē Radio 101 darbinieki izsludināja «lokautu» un šorīt ēterā tika raidīta viena un tā pati dziesma. Tomēr pēcpusdienā radio programma dažādojās.

Kā novēroja LETA, radio mājas lapā no rīta bija redzams grupas The Doors izpildītās dziesmas The end videoklips un uzraksts Lokauts. Arī radio ēterā skanēja tikai šī dziesma. Tagad tiek raidītas dažādas dziesmas un radio mājaslapa izskatās kā ikdienā.

Radio 101 tviterkontā šodien tika pausts, ka bijušie īpašnieki un nākotnes īpašnieki nav norēķinājušies ar darbiniekiem vai izrādījuši interesi par tālāku sadarbību. «Līdz nav panākta savstarpēja vienošanās starp @radio101lv darbiniekiem un īpašniekiem, radio tālākā darbība ir apturēta,» bija teikts tviterkontā.

Pašlaik nav zināms, kad atsāks skanēt Radio 101, biznesa portālam Nozare.lv teica radiostacijas valdes loceklis un bijušais īpašnieks Edgars Mencis.

Viņš paskaidroja, ka notiek viedokļu apmaiņas un saskaņošanas process ar jauno radio īpašnieku.

«Kamēr nav skaidrs, kas, ar ko un kā, tikmēr radio nevar strādāt,» teica E. Mencis, piebilstot, ka tiks darīts viss iespējamais, lai radio pēc iespējas ātrāk atkal skanētu.

Kā ziņots, Radio 101, kuru nesen izsolē nopirka Krievijas pilsonis Vitālijs Ņikitenko, šodien pārtraucis raidīt, un nedarbojas arī radiostacijas mājaslapa internetā.

Radio 101 dīdžejs Toms Grēviņš savā blogā raksta, ka jaunā īpašnieka radio iegādes motīvi nav bijuši saistīti ar jebkādu interesi par radiobiznesu.

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta šodien noteica, ka SIA Radio Skonto saskaņā ar licences līgumu Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūrai/Latvijas Autoru apvienībai (AKKA/LAA) būs jāmaksā 3% no raidorganizācijas gada ieņēmumiem, kas gūti no darbu izmantošanas, veicot programmu veidošanu.

Kā informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, šo AT spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā AT Senātā 30 dienu laikā.

AT Civillietu tiesu palāta atkārtoti izskatīja jautājumu par autoratlīdzības lielumu, kas Radio Skonto no gada ieņēmumiem būtu jāmaksā AKKA/LAA par pārstāvēto autoru darbu izmantošanu. Iepriekš AT Senāts atcēla AT Civillietu tiesu palātas 2009.gada 17.decembra spriedumu, ar kuru tiesa bija noteikusi, ka Radio Skonto būs jāmaksā 3% no raidorganizācijas gada ieņēmumiem.

Savukārt tagad AT Civillietu tiesu palāta noteica, ka starp Radio Skonto un AKKA/LAA slēgtā licences līguma 2005.gada 19.aprīļa redakcijā 3.1.punktā paredzamais atlīdzības lielums ir 3% nevis no visiem gada ieņēmumiem, bet no tiem, kas gūti no darbu izmantošanas, veicot raidorganizācijas pamatdarbību - programmu veidošanu.

Mediju grupa Baltijā "TV3 Group" paziņojusi par radio stacijas "Top radio" iegādi Latvijā, tādējādi paplašinot krievvalodīgo auditoriju grupas portfelī, kā arī nostiprinot kopējās pozīcijas tirgū.

Mediju grupa "TV3 Group" paplašina radio klausītāju auditoriju grupas ietvaros, kur līdztekus radio stacijai "Star FM", tiek pievienota krievu valodā translējošā radio stacija "Top radio".

""TV3 Group" reklāmdevējiem nodrošina stabilu auditoriju to mērķa grupās, tāpēc esam gandarīti, ka līdz ar radio portfeļa paplašināšanu, reklāmdevējiem varēsim piedāvāt sasniegt ne vien latviski runājošo radio klausītājus, bet arī krievvalodīgo klausītāju auditoriju Latvijas teritorijā. Vietēji ražotais audio saturs ir nākotne, tādēļ esam droši, ka radio staciju "StarFM" un "Top Radio" tandēms kļūs par spēcīgu instrumentu reklāmdevējiem, piedāvājot daudzveidīgus radošos un lokāli veidotos reklāmas kampaņu risinājumus produktiem, kuru mērķis ir sasniegt auditoriju ar radio starpniecību," dalās mediju grupas "TV3 Group" vadītājs Latvijā Mindaugas Rakauskas.

Radio 101 īpašnieku TeleMedia Centrs un tā meitas uzņēmumus Radio Trīs un Radio Zemgale izsolē iegādājies Krievijas pilsonis Vitālijs Ņikitenko, liecina Lursoft dati.

Jau ziņots, ka likvidējamās Latvijas Krājbankas (Krājbankas) administrators SIA KPMG Baltics aprīļa beigās izsolē kādai fiziskai personai pārdevis Radio 101.

Fiziskā persona piedāvājusi cenu, kas vairākas reizes pārsniegusi izsoles sākumcenu, paskaidroja Fīrmanis. Izsoles sākumcena bija 50 000 latu, kas nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli. Darījuma summa pagaidām netiek atklāta.

Jaunākie TNS Latvia mērījumi liecina par radio auditorijas pieaugumu AS Radio SWH grupas radio stacijās.

Sasniegtās nedēļas auditorijas pieaugums (Reach) vērojams gan Radio SWH (+37,5 tūkst.), gan Radio SWH Rock (+2,2 tūkst.), bet vislielāko nedēļas auditorijas pieaugumu sasniegusi Radio SWH+ (+64.3 tūkst.).

Likumsakarīgi pieaudzis arī grupas unikālo klausītāju skaits – pavasara mērījumos tie bija 344 tūkstoši, bet rudens reitingi liecina, ka AS Radio SWH grupas stacijas sasniedz 419 tūkstošus nedēļas unikālo klausītāju.

Lielu artavu devusi apraides zonu paplašināšana šajā gadā gan Radio SWH, gan Radio SWH+, gan Radio SWH Rock.

AS Radio SWH valdes priekšsēdētājs Jānis Šipkēvics komentē: «Tas ir vērā ņemams sasniegums – laikā, kad valsts zaudē cilvēkus, kuri brauc prom, AS Radio SWH spēj palielināt klausītāju skaitu, turklāt ievērojami.»

Radio 101 pārtapis par Radio Open 101, liecina informācija tā mājaslapā internetā.

Kā redzams tiešraidē no studijas, radio atsākuši darboties dīdžeji un ziņu veidotāji.

Arī sociālajā tīklā Facebook izveidotajā Radio Open 101 profilā pirms neilga laika ievietotā informācija liecina par jaunu ētera sastāvu. «Tātad, dāmas un kungi, šī brīža Radio Open 101 ētera sastāvs ir sekojošs: 7.00 - 10.00 Labs Rīts ar Māri Žigatu un Ilgvaru Rukeru, 10.00 - 13.00 Valters Frīdenbergs, 13.00 - 16.00 Dace Volfa, 16.00 - 19.00 Ģirts Šolis un 19.00 - 22.00 Ilvars Jansons. Lai lieliska klausīšanās un līdzdalība!» informē radio.

Turpat arī publicēts paziņojums: «Mūzika. Ziņas. Piedzīvojumi. Tas jūs sagaida turpmāk Radio Open 101.»

Šobrīd labāk, ja valsts radio paliek kopējā reklāmas tirgū, tāpēc, ka esošā padome un esošā radio vadība vienkārši nav kvalificēta veikt šo iziešanu no reklāmas tirgus. Ir daudz neskaidrību – kādā veidā, pēc kādiem principiem medijs tiks finansēts, kas ir tas sabiedriskais pasūtījums, par ko sabiedrībai būtu jāmaksā, kurš nosaka šo sabiedrisko pasūtījumu? Šie jautājumi nav atbildēti, intervijā laikrakstam Diena norāda A/s SuperFM valdes priekšsēdētājs Uģis Polis.

Fragments no intervijas

Vai ko mainītu sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus?

No vienas puses sabiedriskajiem medijiem nav sevi jāuztur no reklāmas naudām. Jo reklāmas naudas un dažādi sadarbības raidījumi būtiski ietekmē saturu, un es esmu par to, lai Latvijā būtu spēcīgi sabiedriskie mediji – pats galu galā esmu pirmos 17 profesionālās karjeras gadus nostrādājis valsts radio. Varu salīdzināt tos standartus, kādi bija savā laikā un kādi tie ir tagad. Diemžēl tie standarti ļoti kritušies. Tomēr, manuprāt, šobrīd labāk, ja valsts radio paliek kopējā reklāmas tirgū, tāpēc, ka esošā padome un esošā radio vadība vienkārši nav kvalificēta veikt šo iziešanu no reklāmas tirgus. Ir daudz neskaidrību – kādā veidā, pēc kādiem principiem medijs tiks finansēts, kas ir tas sabiedriskais pasūtījums, par ko sabiedrībai būtu jāmaksā, kurš nosaka šo sabiedrisko pasūtījumu? Šie jautājumi nav atbildēti. Ir tikai kaut kādas vispārējās frāzes par informatīvās telpas aizsardzību, demokrātiju, vārda brīvību.

1993. gada 15. maijā frekvencē 105.2 FM savu skanējumu sāka Radio SWH.

Jau agrā rīta stundā, uzreiz pēc plkst. 8.00, gluži kā pirms 25 gadiem, klausītājus uzrunāja pirmā Radio SWH ētera balss – Ainars Mielavs. Šoreiz kopā ar kādreizējo ētera producentu, programmu direktoru Jāni Šipkēvicu, kurš nu jau 11 gadus ir AS Radio SWH valdes priekšsēdētājs.

Pēc vēsturiskā ētera tandēma rīta ēterā turpmākās stundas aizrit muzikālās performancēs - par dzīvo izpildījumu rūpēsies labākie latviešu mūziķi, atskaņojot savas visu laiku labākās dziesmas. Katru stundu viesos gaidāma cita muzikālā apvienība, tostarp Prāta Vētra, Dons un Ozols, Labvēlīgais Tips, Intars Busulis, Musiqq, The Sound Poets, Instrumenti, Dzelzs Vilks, Aija Andrejeva, Astro’n’out.

No šodienas radioaparātos FM frekvencē 93.1 megahercos (MHz) var uztvert staciju Pieci.lv jeb Latvijas Radio 5.

Radio Pieci.lv no 3.marta skan izmēģinājuma režīmā, lai pārbaudītu gan tehnisko skanējumu no Latvijas Radio studijas un neatkarīgo producentu NABA studijas, gan jauno raidītāju kapacitāti, skaidro Latvijas Radio preses sekretāre Ilze Zvaigzne. Oficiāla radio atklāšana gaidāma marta beigās.

«Paralēli tiek strādāts arī pie satura formāta noslīpēšanas un rīta programmas skanējuma,» norādīja Zvaigzne.

Kā ziņots, pieņemot valsts budžetu 2014.gadam, Saeima atbalstīja arī vairākas sabiedrisko mediju prioritātes nākamajiem gadiem, Latvijas Radio 5.kanāla attīstīšanai 2014.gadā piešķirot 762,7 tūkstošus eiro (536 tūkstošus latu).

A/s Radio SWH oficiāli atklājusi jaunas telpas Radio SWH biznesa centrā.

Radio SWH jaunās telpās - no Skanstes ielas 50 uz Ganību dambi 24D -pārcēlās jau šā gada vasarā, tomēr oficiālais jaunā biznesa centra atklāšanas pasākums notika 5. septembrī.

A/s Radio SWH, kura raida Radio SWH, SWH Rock, SWH+ un Spin FM, pašreiz lieto septiņas radio un ierakstu studijas.

Kopš Radio SWH dibinājušas ir apritējuši divdesmit gadi.

A/s Radio SWH kopš 2007. gada 21. jūnija pieder Īrijas mediju holdingam Communicorp Group Ltd. Pērn radio apgrozījums sasniedzis 1,5 milj. Ls, savukārt radio zaudējumi pēc nodokļu nomaksas veidoja 41,9 tūkst. Ls. Uzņēmuma vienīgais valdes loceklis ir Jānis Šipkēvics.

Radio 101 pēctecis – Radio Open 101- tikai mēnesi pēc «iešanas gaisā» beidzis savu darbību, par to liecina paziņojums radio mājaslapā.

Tur norādīts, ka lielākā daļa no Radio Open 101 komandas ir pametusi šo projektu. Iemesli tam esot ļoti daudz, taču galvenais no tiem - jaunā īpašnieka Vitālija Ņikitenko un viņa komandas nespēja pildīt savas saistības un vienošanos pret darbiniekiem.

Šo mēnesi Radio Open 101 ēterā darbojās arī jauni ētera cilvēki: Ilgvars Rukers, Valters Frīdenbergs, Dace Volfa, Ģirts Šolis un citi, jo darbu pēc īpašnieku maiņas atstāja iepriekšējie radio darbinieki.

DB jau rakstīja, ka Radio 101 izsolē iegādājās Krievijas pilsonis Vitālijs Ņikitenko. To rīkoja likvidējamās Latvijas Krājbankas administrators SIA KPMG Baltics. Izsoles sākumcena bija 50 tūkst. Ls, bet V. Ņikitenko piedāvājis cenu, kas vairākas reizes pārsniegusi sākumcenu. Darījuma summa gan netika atklāta.

Šoruden noslēgts vērienīgākais Latvijas Radio investīciju projekts – Doma laukuma 8 ēkas logu restaurācijas projekts, kā laikā kopumā atjaunoti 160 ēkas logi.

Latvijas Radio logu atjaunošanas projekts ilga vairāk nekā pusotru gadu, projekta kopējām izmaksām sasniedzot teju miljonu eiro.

Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne ar gandarījumu atzīst: “Latvijas Radio ēkas logu restaurācijas projekts ir vērienīgākais Latvijas Radio investīciju projekts, no kura ieguvēji ir pilnīgi visi darbinieki. Liels prieks, ka ēkas logi atjaunoti ar cieņu un pietāti pret vēsturisko, vienlaikus uzlabojot logu funkcionalitāti un mikroklimatu telpās. Tagad Radiomājā arī rudens un ziemas laikā ir silti un omulīgi”.

“Manuprāt, valsts mēroga objektiem ir jārāda priekšzīme, kā saglabāt autentiskumu un nodrošināt ilgtspējību. Latvijas Radio ēkas gadījumā redzam, ka no šīm pārmaiņām iegūst ne tikai pati ēka, bet arī tiek uzlabota cilvēku dzīves kvalitāte,” norāda Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis.

Uz Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētāja amatu kandidē mediju holdinga Baltijas Mediju alianse kādreizējais izpilddirektors Ivars Belte, pētījumu aģentūras TNS Latvia valdes priekšsēdētāja Ginta Krivma un bijušais LTV ģenerāldirektors Rolands Tjarve, informē Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) Informācijas centra vadītāja Sanita Blomniece.

Uz LTV valdes locekļa amatu programmu attīstības jautājumos kandidē bijušais radio Star FM programmu direktors Patriks Grīva, reklāmas aģentūras Lowe Age Latvia izpilddirektors Sergejs Ņesterovs un LTV septītā kanāla satura redaktore Jana Semjonova. Uz LTV valdes locekļa amatu finanšu un tehnoloģiju jautājumos kandidē VAS Valsts nekustamie īpašumi finanšu direktors Uģis Mālmanis un bijušais SIA Baltcom TV valdes loceklis Māris Skujiņš, teikts NEPLP paziņojumā medijiem.

NEPLP mājaslapā neplpadome.lv ikviens aicināts iepazīties ar astoņu kandidātu iesniegtajiem pieteikuma dokumentiem.

SIA "EHR Mediju grupa" investējusi vairākus simtus tūkstošus eiro radiostacijas "Latviešu hiti" FM apraides izveidē, informē "EHR Mediju grupa" līdzīpašnieks un attīstības vadītājs Guntars Traubergs.

Būtiskākās investīcijas veiktas "Latviešu hiti" FM apraides tīkla iegādei septiņās Latvijas pilsētās - Rīgā, Valmierā, Cēsīs, Smiltenē, Limbažos, Liepājā un Jēkabpilī. Radio "Latviešu Hiti" ir dzirdami Rīgā (101.0 FM), Valmierā (103.4 FM), Cēsīs (104.7 FM), Smiltenē (103.1 FM), Limbažos (103.0 FM), Liepājā (93.5 FM) un Jēkabpilī (93.4 FM).

Kopējais veikto investīciju apjoms, atbalstot vietējos mūziķus un pandēmijā cietušo izklaides industriju, ir vairāki simti tūkstoši eiro, bet noslēgto līgumu nosacījumi liedz atklāt precīzas darījumu summas. G.Traubergs pauda pārliecību, ka investīcijas atmaksāsies, jo šādā veidā tiks sniegta atbilde uz sabiedrībā augošo pieprasījumu klausīties dziesmas dzimtajā valodā.

Pēc vakar notikušās pārdošanas izsolē Radio 101 izsludinājis lokautu un šodien ēterā tiek raidīta viena un tā pati dziesma. Radio mājas lapā ir redzams grupas The Doors izpildītās dziesmas The end videoklips un uzraksts Lokauts. Arī radio ēterā skan tikai šī dziesma.

Jau ziņots, ka likvidējamās Latvijas Krājbankas (Krājbankas) administrators SIA KPMG Baltics otrdien izsolē kādai fiziskai personai pārdevis Radio 101.

Fiziskā persona piedāvājusi cenu, kas vairākas reizes pārsniegusi izsoles sākumcenu, paskaidroja Fīrmanis. Izsoles sākumcena bija 50 000 latu, kas nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli.

Izsolē pārdotas Radio 101 juridiskās īpašnieces SIA TeleMedia centrs un tās meitasuzņēmumu SIA Radio Trīs, un SIA Radio Zemgale kapitāldaļas 100% apmērā, kā arī Krājbankas prasījuma tiesības pret šiem uzņēmumiem 499 697 latu apmērā. Kapitāldaļas un prasījuma tiesības tika izsolītas kā vienots lietu kopums. Maksājums, lai darījums būtu oficiāli noticis, jāveic 14 dienu laikā.

Starptautiskā preses un vārda brīvības organizācija «Reportieri bez robežām» (RSF) aicina Latviju steidzami risināt problēmas sabiedriskajos medijos.

Organizācija ir informēta par situāciju Latvijas sabiedriskajos medijos, tostarp strīdu par darbinieku atalgojumu un neapmierinātību ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP), informēja RSF.

Ņemot vērā pieejamo informāciju, RSF nākusi klajā ar aicinājumu nekavējoties risināt «satraucošo situāciju» un iekšējo konfliktu Latvijas Radio.

RSF Eiropas savienības un Balkānu valstu nodaļas vadītāja Polīna Adesa-Mevele uzsvēra, ka vispārējais budžeta spiediens rada satraucošu apdraudējumu ziņu un informācijas kvalitātei, ko ražo Latvijas sabiedriskās raidorganizācijas, kas pārāk ilgi pakļautas stingriem finansiāliem ierobežojumiem.

«Mēs aicinām varasiestādes pievērst maksimālu uzmanību sabiedriskā radio darbinieku prasībām un izstrādāt stratēģiju, lai krīzi atrisinātu, cik drīz vien iespējams,» teikts organizācijas paziņojumā.

Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) valde ir pieņēmusi jaunu minimālo tarifu par fonogrammu izmatošanu tās raidot tīmekļapraidē (webcasting) – 15,30 eiro apmērā, informē LaIPA izpilddirektore Liena Grīna atzīmējot, ka tas sniegs nepieciešamo atbalstu mazajiem interneta radio veidotājiem to darbības pirmajā gadā.

«Nepieciešamība pēc šāda tarifa izveides ir skaidrojama ar pieaugošo mazo un vienlaikus nekomerciālo interneta radio skaitu, kur klausītājiem tiek piedāvāta tikai mūzika, bez reklāmām, ziņām, autorraidījumiem un cita veida komercinformācijas,» skaidro LaIPA valdes loceklis un Latvijas folkmūzikas interneta radio Oira pārstāvis Juris Zalāns.

Līdz šim tikai salīdzinoši neliela daļa šādu interneta radio veidotāju esot izņēmuši atļaujas legālai fonogrammu izmantošanai. «Minimālā tarifa ieviešana ievērojami palielinās interneta radio veidotāju iespējas saņemt atļaujas, kas savukārt nodrošinās izpildītājiem un producentiem iespēju saņemt atlīdzību,» norāda J. Zalāns.

Radio 101 turpina savu darbību, un tuvākajā laikā ēterā izskanēs jaunā kvalitātē, informēja uzņēmuma zīmola vadītājs Ilgvars Rukers.

Viņš arī norādīja, ka Radio 101 turpinās iesākto virzienu – atskaņos mūziku un atspoguļos daudzpusīgu informāciju.

Tiesa gan, I. Rukers informēja, ka nenoliedzami ir sagaidāmas arī pārmaiņas ētera plānojumā. Par gaidāmajām izmaiņām radio 101 pārstāvji plāno ziņot 14.maijā.

Radio dīdžeji norāda, ka patlaban nav skaidrības par nākotni, tomēr pastāv cerība, ka būs iespējams vienoties ar jaunajiem īpašniekiem.

Jau ziņots, ka likvidējamās Latvijas Krājbankas (Krājbankas) administrators SIA KPMG Baltics otrdien izsolē kādai fiziskai personai pārdevis Radio 101, biznesa portālam Nozare.lv sacīja administratora pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss un Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs šodien apmeklēja Rīgas radio un televīzijas torni Zaķusalā, pozitīvi novērtējot TV torņa attīstības vīziju.

Rīgas radio un televīzijas torņa apmeklējuma laikā amatpersonas iepazinās ar TV torņa darbību, apskatot gan operatīvās vadības centru, gan televīzijas un radio apraides tehnoloģijas. Eiropā augstākais TV tornis veic ne tikai tehniskās funkcijas, bet ir arī nozīmīgs pilsētvides objekts, kuram ir liels attīstības potenciāls tūristu un apmeklētāju piesaistē, secinājušas amatpersonas. Tāpēc Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs ir izstrādājis Zaķusalas TV torņa un apkārtnes rekonstrukcijas vīziju. Lai notiktu veiksmīga attīstības ieceres realizācija, A. Matīss un N. Ušakovs vienojās uzdot Satiksmes ministrijas un Rīgas domes sadarbības pastāvīgajai darba grupai sadarbībā ar LVRTC izstrādāt tālākos projekta attīstības un realizācijas scenārijus.

Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs (VSRC) sadarbībā ar citiem radioastronomijas institūtiem, veicis nozīmīgu, pasaules mēroga atklājumu - spirālveida galaktikā, kas ir līdzīga mūsu galaktikai, ir novēroti atkārtoti Ātrie radio uzliesmojumi (Fast Radio Burst, FRB).

Ātrie radio uzliesmojumi ir īsi starojuma zibšņi radio diapazonā, kas nāk no liela attāluma ārpus mūsu galaktikas un var atkārtoties. Līdz šim tikai četriem no simtiem novēroto Ātro radio uzliesmojumiem bija zināma precīza atrašanās vieta. Novērotais uzliesmojums ir zemei vistuvāk reģistrētais. Atklājums maina pētnieku pieņēmumus par šo noslēpumaino ārpusgalaktisko notikumu izcelsmi.

“Šis atklājums bija pirmais puzles gabaliņš ātro radio uzliesmojumu mīklai,” atzīst Benito Markote (Benito Marcote) no Nīderlandes Radioastronomijas institūta (ASTRON), kas ir šī pētījuma galvenais autors.

Pētījumā tika izmantoti 8 radioteleskopi no dažādām pasaules vietām, tajā skaitā arī Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra radioteleskops RT-32. Kopīgā novērojumu sesijā piecu stundu laikā konstatēja četrus atkārtotus uzliesmojumus. Tieši šī interferometrijas metode ļāva precīzi noteikt astronomiskā signāla atrašanās vietu debesīs. Sekojoši novērojumi ar Gemini redzamās gaismas teleskopu Havaju salās atklāja, ka uzliesmojums nāk no zvaigžņu veidošanās rajona Piena Ceļa tipa spirālveida galaktikā pusmiljarda gaismas gadu attālumā.

Rīgas radio un televīzijas stacijas jeb Zaķusalas televīzijas torņa rekonstrukcija izmaksās aptuveni no 40 līdz 50 miljoniem eiro, liecina Satiksmes ministrijas sniegtā informācija valdībai, lemjot par VAS «Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs» (LVRTC) 2017.gada peļņas daļas novirzīšanu Rīgas radio un televīzijas stacijas projektam.

Atbilstoši SM sniegtajai informācijai, Rīgas radio un televīzijas stacijas torņa rekonstrukcijas būvprojekta izstrādei izmaksās nepilnus 1,9 miljonus eiro jeb 5-15% no būvniecības izmaksām, savukārt būvniecība potenciāli izmaksāšot no 40 līdz 50 miljoniem eiro.

Kā norāda ministrija, Zaķusalas torņa rekonstrukcijas projekts ir vairāku gadu plānošanas darbs, kas noslēdzies ar pagājušā gada aprīlī noslēgto Vispārīgo vienošanos par būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību. Atbilstoši tai noslēgti trīs pasūtījuma līgumi par kopējo summu 1 584 054 eiro. Pēc būvprojekta izstrādes un saskaņošanas tiks noslēgts vēl viens pasūtījuma līgums 255 000 eiro vērtībā par autoruzraudzību, tādējādi Vispārīgās vienošanās kopējā summa ir 1 839 054 eiro.