Baltijas kartinga federācijas un autosportisti ir nosūtījuši vēstuli valsts atbildīgajām institūcijām, Kandavas novada domei un trases īpašniekiem ar lūgumu risināt samilzušo Kandavas kartinga trases jautājumu. Sportisti pauž sašutumu par lēmumu slēgt trasi kartinga sezonas vidū, kā rezultātā sportisti ir palikuši bez treniņu bāzes un sacensību vietas, liecina medijiem izplatītā informācija.
«Uzskatām, ka Kandavas trases slēgšana ir pārsteidzīgs un neapdomīgs solis, kas var apdraudēt kartinga un arī citu auto sportu attīstību Latvijā. Kartings ir viena no autosporta pamatdisciplīnām visā pasaulē, gandrīz visi pasaules slavenākie sacīkšu braucēji ir sākuši savas sportista gaitas kartingā. Vēl vairāk – Kandavas trasei ir īpaša loma kartinga attīstībā. Tā vienmēr ir bijusi milzīga nozīme Latvijas autosportā. Kandavas kartodromā ir sagatavoti 12 PSRS sporta meistari un četri starptautiskie sporta meistari,» pauž Hugo Jurševskis, Latvijas un PSRS kartinga izlašu treneris.
Vēstule ir nosūtīta Latvijas Nacionālajai sporta padomes priekšsēdētājai, Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Romānam Naudiņam, Veselības inspekcijas vadītājam Egilam Harasimjukam , Kandavas novada domes priekšsēdētājam Normundam Štofertam un pašvaldības deputātiem, kā arī SIA Braukšanas mācību centrs direktorei Jutai Krīgerei. To parakstījuši Latvijas un PSRS kartinga izlašu treneris Hugo Jurševskis, Red Bull turnīra rīkotājs Haralds Šlegelmilhs, Latvijas Auto Federācijas (LAF) kartinga komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Budovskis un komisijas loceklis, Prokart valdes priekšsēdētājs Valdis Brutāns, Lietuvas kartinga federācijas priekšsēdētājs Ramūnas Savickas, Igaunijas kartinga federācijas priekšsēdētājs Marko Asmers, kā arī 160 kartinga sporta pārstāvju un sporta entuziastu pārstāvis Ģirts Ļaudaks. Viņi ir izteikuši gatavību iesaistīties un palīdzēt risināt trases problēmjautājumus, lai trases darbība tiktu atjaunota.
Ģirts Ļaudaks, kartinga sporta entuziasts, norāda: «Lai nepieļautu tālāku problēmas eskalāciju, esam aicinājuši valsts atbildīgās institūcijas, pašvaldību un trases īpašniekus aktīvi iesaistīties jautājuma risināšanā pēc būtības, uzklausot arī auto sporta organizāciju un sportistu viedokli. Ļoti ceram un ticam, ka izrādot abpusēju izpratni un iniciatīvu, trokšņu un citus jautājumus ir iespējams atrisināt. Domājam, ka no pozitīvā lietas risinājuma ieguvēji būs ne tikai Latvijas sportisti, bet arī visa Baltijas auto sportistu saime, kā arī Kandavas novads un tās iedzīvotāji.»
Vēstulē sportisti norāda, ka, nesaņemot valsts finansiālu atbalstu, šobrīd Latvijā ir atlikušas tikai trīs kartinga trases, tādejādi būtiski tiek ierobežota auto sporta attīstība atjaunotajā Latvijas valstī. Latvijā pašlaik darbojas un ir droši izmantojamas tikai vēl divas kartingu trases – atjaunotā Madonas trase un jaunuzceltā, 2003. gadā atklātā SK333 trase Ropažu novadā. Iespējams, ka šo trašu skaits pašlaik būtu vēl mazāks, ja rūpes par tām neuzņemtos privāti sporta entuziasti. Arī Kandavas kartodroms tika rekonstruēts, pateicoties privātu investoru iniciatīvai.
Šajā sezonā trasē tika atcelti pasākumi, bet jūnijā Kandavas novada dome pieņēma lēmumu trasi slēgt, balstoties uz atsevišķu iedzīvotāju sūdzībām par troksni.
Autosportisti ir vienisprātis – situāciju ir iespējams risināt, piemēram, nosakot pieņemamu trases darba laiku un nepārsniedzot LR likumdošanā noteiktās trokšņu normas vai, ņemot piemēru no citu Eiropas valstu pieredzes, veikt trases trokšņu monitorēšanu un mērījumus atbilstoši Eiropas Savienības normām visa gada griezumā.