Trīs gadu laikā Murjāņu koka kamaniņu trase varētu piedzīvot pārmaiņas - kļūt pievilcīga gan sportistiem, gan tūristiem, biznesa portālam db.lv savas cerības pauda teritorijas īpašnieks Haralds Buņķis. Arī tagad, esot šādā stāvoklī, trase piesaista tūristu uzmanību.
Pašlaik gan Murjāņu koka kamaniņu trases nākotne ir miglā tīta. Šobrīd ir tikai vīzijas, jo ēkas, kuras atrodas uz H. Buņķa divus hektārus plašās teritorijas, juridiski nepieder nevienam.
H. Buņķis Murjāņu koka kamaniņu trasi vēlas pārņemt savā īpašumā, lai veidotu muzeju, kurā interesentiem parādītu skrituļu kamanas, sportistu tērpus, ķiveres, fotogrāfijas, kinohronikas, kas saistītas ar šī sporta veida vēsturi Latvijā. Muzeja eksponāti gan viņam vēl būtu jāmeklē. «Es esmu ieinteresēts šeit visu atjaunot un sakopt. Kopējās investīcijas varētu būt no 40 000 līdz 50 000 eiro,» apgalvo H. Buņķis. Lai vīzijas īstenotu, vispirms gan jāsakārto juridiskās formalitātes.
Šobrīd Murjāņu koka kamaniņu trase ir 500 metrus gara un 40 metrus augsta, taču nākotnē, ņemot vērā trases pašreizējo stāvokli, varētu saglabāt vien 300 metru garumu.
Ierodoties Murjāņu koka kamaniņu trasē, ir redzama zīme «Privātīpašums», bet zemes īpašnieks apmeklētājus prom nedzenot. «Es šeit neesmu ierīkojis vietu, kur cilvēki varētu samaksāt par apskati. Ja kāds vēlas, tiek pieņemti ziedojumi, lai uzturētu šeit visu kārtībā. Arī nākotnē plānoju, ka varētu iztikt ar ziedojumiem,» spriež H. Buņķis.
Murjāņu koka kamaniņu trase treniņiem izmantota 15 gadus, bet tagad tūristu interesi piesaista kā vēsturisks mantojums. Tā gan ir ļoti sliktā tehniskajā stāvoklī - trases dēļi ir izpuvuši, pamati - bojāti. «Šeit ir jāiegulda milzīgs darbs,» atzīst H. Buņķis.
Koka kamaniņu trasi sāka celt 1976. gadā un uzcēla 77 dienās. Bijušais Murjāņu Sporta internātskolas direktors Bonifācijs Urtāns trasi būvēja pašu rokām. Trases būvniecībā piedalījās Murjāņu sporta ģimnāzijas skolēni, treneri, kā arī 15 armijas celtnieki. Murjāņu koka kamaniņu trases idejas autors ir Rolands Albins Upatnieks, kurš pats bija slavens latviešu kamaniņu braucējs un tiek dēvēts arī par latviešu bobsleja tēvu. Pēc sportista karjeras beigām (no 1977. līdz 1980. gadam) R. Upatnieks bija Latvijas PSR kamaniņu sporta izlases treneris un vēlāk (no 1980. līdz 1986. gadam) PSRS bobsleja izlases galvenais treneris. Murjāņu koka kamaniņu trasei betonu piegādāja Siguldas SCO, kokmateriālus - Inčukalna MRS.
Skaidrojums par īpašumtiesībām:
Likumā «Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību» 14.panta ceturtā daļa nosaka, ka ēkas (būves), kuras Zemesgrāmatu nodaļā, Valsts zemes dienestā vai pašvaldībā nav reģistrētas kā patstāvīgi īpašuma objekti, uzskatāmi par zemes īpašnieka īpašumu atbilstoši Civillikuma 968.pantam. Attiecīgi Civillikuma 968.pants nosaka, ka uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās sastāvdaļu.
Krimuldas Būvvaldes rīcībā nav konkrēto būvju piederības apliecinošu dokumentu par ēkām, kuras atrodas šajā teritorijā, tās uzskatāmas par bezsaimnieka būvēm.Vienlaicīgi Krimuldas novada būvvalde paskaidro, ka iepriekšminētās nedzīvojamās būves, ēkas 1982. gadā projektēja Studentu projektu - konstruktoru birojs. Projekts ir saskaņots ar Murjāņu internātskolas direktoru. Bezsaimnieka būves ir bez patvaļīgās būvniecības pazīmēm. Būvvaldes arhīvā objekta darbu pieņemšanas - nodošanas aktu nav, inventarizācijas lietu nav.
Murjāņu sporta ģimnāzija paskaidro, ka Izglītības un zinātnes ministrijas Nekustamā īpašuma un valsts mantas apsaimniekošanas komisija pieņēma lēmumu par Murjāņu sporta ģimnāzijas bilancē esošo pamatlīdzekļu – kamaniņu trases norakstīšanu.
(Avots: H. Buņķis)