Viņa nolēma laimi nemeklēt Anglijā, pēc mācībām atgriezās tēva mājās Otaņķu pagasta Salās. Kad prātā pelēkās dienās uzmācas šaubas par stādiem un siltumnīcām, Sintija Pickēna atgūstas «emkas» sedlos. Piekrastes vēja dullums un spīts skan jaunās māmiņas un uzņēmējas balsī: «Es palikšu tēva mājās, viss izdosies!»
Tā raksta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.
«Es nevēlos ņemt kredītus, jo tas nozīmētu to pašu, ko pirkt biļeti uz Londonu. Cenšos pašas spēkiem attīstīt mikrouzņēmumu. Tas, ka siltumnīcas ir mazas, nemaz nesatrauc, jo pagaidām eksperimentēju, pērku sēklas, skatos, kas izaugs,» sacījusi Sintija. Leduspuķes, atraitnītes un samtenes jau podiņos salapojušas un gaida pircēju. Puķu stādus izpirks tepat Otaņķos, Rudē un Nīcā. Ir klienti, kuri labprātāk iebrauc ciemos un paši izvēlas stādus jau būdā, norāda Kursas Laiks. «Cilvēkiem patīk atbraukt pie manis, parunāt. Puķu stādu pārdošana ir tikai daļa no komunikācijas ar līdzcilvēkiem. Pastāstu, ko zinu, kā vajadzētu izstādīt, kāda augsne, kāds mitrums un kādi augi līdzās vēlami,» stāstījusi Sintija. Šogad būs otrais gads, kad uzņēmēja nopietni audzē stādus pārdošanai, tādēļ eksperimenti nav beigušies.
Tomātu un gurķu sēklu materiālu Sintija Pickēna nolēmusi gādāt no Latvijas uzņēmējiem, bet puķu sēklas labākas – no ārzemēm.
Brīvbrīžu prieks Sintijai vienmēr bijis motoru rūkoņa. Tepat Otaņķos kartingu trase, kartings arī pašai mājās – to kā dāvanu dzimšanas dienā reiz saņēmusi. Jau pusaudzes gados Sintija tēvam palaikam atņēmusi motociklu Jawa, tomēr pa īstam «jumtu norāvis» motocikls Dņepr MT-10 jeb tautas valodā «emka». Par nieka simts latiem nopirktais lūznis pārtapis braucamā motociklā, un tas prasījis ne mazumu laika un līdzekļu, kā arī labu draugu palīdzības. Tomēr rezultāts pārsteidzis pat pašu īpašnieci, vēsta reģionālais medijs.