"Tiekoties ar ieslodzītajiem, es sajutu, ka daudzi alkst strādāt. Diemžēl, sabiedrībā joprojām valda vēl PSRS laikos ieviesusies attieksme pret notiesātajiem – ja cilvēks ir pastrādājis noziegumu un notiesāts, tad viņam jāizcieš sods tik briesmīgos apstākļos, lai viņam vairs nebūtu vēlēšanās atgriezties ieslodzījuma vietā," norāda tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.

Noslēdzot iepazīšanos ar ieslodzījuma vietām pirms tiek pabeigts darbs pie Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepcijas izstrādes, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš un Tieslietu ministrijas Ieslodzījumu vietu pārvaldes priekšnieks Visvaldis Puķīte 31.janvārī apmeklēja divus Daugavpilī izvietotos cietumus - Daugavpils cietumu un Grīvas cietumu.

"Situācijas ieslodzījuma vietās izpēte manī ir nostiprinājusi pārliecību, ka pastāvošās problēmas jārisina nekavējoties un kompleksi, ja mēs patiešām vēlamies samazināt atkārtotu noziegumu skaitu un, līdz ar to, ietaupīt nodokļu maksātāju naudu," paziņoja G.Bērziņš. "Tiekoties ar ieslodzītajiem, es sajutu, ka daudzi alkst strādāt. Diemžēl, sabiedrībā joprojām valda vēl PSRS laikos ieviesusies attieksme pret notiesātajiem – ja cilvēks ir pastrādājis noziegumu un notiesāts, tad viņam jāizcieš sods tik briesmīgos apstākļos, lai viņam vairs nebūtu vēlēšanās atgriezties ieslodzījuma vietā. Taču tas tā nav – pašlaik ne viens vien, kas izcietis sodu un atgriezies brīvībā, pēc kāda laika atkal nostājas uz noziegumu ceļa. Tāpēc es esmu pārliecināts, ka ir jāmaina attieksme un ieslodzījuma vietai jākļūst par pirmo posmu cilvēka ceļā uz atgriešanos civilizētā sabiedrībā, kurā cilvēks gūst ienākumus ar savu darbu, nevis veicot noziegumus."

Šodien, 27.septembrī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Vārda, uzvārda un tautības maiņas likums, ko izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, jaunā likuma mērķis ir noteikt ir nodrošināt tiesisku pamatu personas vārda, uzvārda un tautības maiņai, Db.lv informēja Tieslietu ministrija.

Šobrīd spēkā esošajā likumā Par vārda uzvārda un tautības ieraksta maiņu ietvertais regulējums nav pietiekams, jo paplašinājies to personu loks, kas vēlas kļūt par šī likuma subjektiem.

Likumprojekts paredz, ka vārdu vai uzvārdu varēs mainīt, ja tas apgrūtinās personas iekļaušanos sabiedrībā, persona vēlēsies dzimšanas reģistrā ierakstītajam vārdam pievienot otru vārdu vai pievienot savam uzvārdam otra laulātā uzvārdu, kā arī gadījumos, kad personai mainīts dzimums. Vārdu vai uzvārdu varēs mainīt arī tad, ja persona vēlēsies iegūt savu dzimtas uzvārdu tiešā augšupējā līnijā, savu dzimto vai pirmslaulības uzvārdu, kā arī nepilngadīgas personas tēvs vai māte būs tiesāta par tīša, smaga nozieguma izdarīšanu.

Latvijas tenisa zvaigzne Aļona Ostapenko pirmdien pirms Vimbldonas tenisa čempionāta sieviešu vienspēļu turnīra ceturtās kārtas spēles pirmoreiz oficiāli pieteikta kā Aļona nevis Jeļena, vēsta aģentūra LETA.

Kā zināms jau iepriekš, tenisistei pasē ir rakstīts vārds Jeļena, tomēr gan ģimene un draugi, gan arī lielākā daļa Latvijas mediju viņu sauc par Aļonu. Pagājušajā nedēļas nogalē Ostapenko «dubulto identitāti» plašā publikācijā skaidroja arī respektablais amerikāņu laikraksts The New York Times, atgādinot, ka uz Francijas atklātā čempionāta uzvarētāju kausa iegravēts «J.Ostapenko».

Pieminēta epizode no Roland Garros turnīra ceturtdaļfināla spēles, kad kāds līdzjutējs no Latvijas sācis skandēt «A-ļo-na!», bet tribīnēs valdījis neizpratnes pilns klusums.

Ostapenko māte Jeļena Jakovļeva laikrakstam norādīja, ka ģimenē jau sākumā bija nolemts saukt meitu par Aļonu, kas ir ukraiņu vārds, bet tādu tolaik neesot varēts rakstīt dokumentos, jo nav latviešu vārdu kalendārā. Latvijas Institūta pārstāve Paula Prauliņa laikrakstam gan norādījusi, ka nav bijuši ierobežojumi vārda Aļona izmantošanā, piebilstot, ka vainīgs, visticamāk, varētu būt kāds pārpratums, kad ticis reģistrēts meitenes vārds. «Vārdi kalendārā ierakstīt tikai tāpēc, lai zinātu, kad svinēt vārda dienu vai arī palīdzībā izvēlēties bērnam vārdu. Latvieši var bērniem dot tādu vārdu, kādu vēlas. Vieni izvēlas tradicionālos, citi izdomā jaunus,» publikācijā skaidrojusi Prauliņa.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā Latvijas biznesa vidē strādājošo aptauju par to, kurā vietā šie cilvēki svinēs Līgo svētkus un kāda ir viņu metode, kā svētkos nedomāt par darbu.

Arco Real Estate Valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits:

Kā un kurā vietā šogad svinēsiet Līgo svētkus un Jāņus?

Jāņi lielākai daļai latviešu saistās ar lielu izēšanos un alus dzeršanu. Tie galvenokārt tiek gaidīti kā reize, lai kārtīgi pieēstos, dzertu alu un satiktu draugus. Tomēr visas šīs lietas var darīt arī jebkurā citā dienā, tāpēc, lai arī tas skanēs nedaudz nežēlīgi - Jāņi man vairs nav tik liels notikums, kā agrāk. Šajos Jāņos domāju doties uz Aizkraukles rajonu un pavadīt brīvās dienas ar jaukiem cilvēkiem.

Kāda ir Jūsu metode, kā svinību laikā izvairīties no domām par darbu?

Šodien valdība akceptēja vārda, uzvārda un tautības maiņas likumu, kurš paredz, ka persona varēs mainīt savu vārdu, uzvārdu un tautību jau sasniedzot 15 gadu vecumu, Db.lv informēja Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Vineta Sprugaine.

Likumprojektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti, jo pašlaik spēkā esošajā likumā par vārda uzvārda un tautības ieraksta maiņu ietvertais regulējums nav pietiekams.

Pašlaik likums nosaka, ka vārdu, uzvārdu un tautības ierakstu drīkst mainīt persona, kas sasniegusi 16 gadu vecumu, bet personu apliecinošu dokumentu likums nosaka, ka pase personai jāsaņem pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas. Līdz ar to personai, kas likumā noteiktajā kārtībā īsteno savas tiesības un pienākumus, pēc vārda, uzvārda vai tautības ieraksta maiņas atļaujas saņemšanas nepieciešams atkārtoti vērsties Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālā nodaļā jaunas pases saņemšanai.

Mājokļu kredītu ņēmējiem šobrīd nav izdevīgi kustināt kredīta nosacījumus, jo tad jārēķinās ar banku noteikto likmju kāpumu.

Lai gan Euribor likme šogad kļuvusi vairāk nekā divas reizes mazāka nekā 2008. gada sākumā, kredītņēmējiem, kas vēlas kaut ko mainīt savos kredītlīgumos, tostarp atmaksas termiņu, likmes veidu, jārēķinās, ka banka mainīs arī savu noteikto likmi, to palielinot. Tas tāpēc, ka bankām ir jāpērk jauni finanšu resursi, kuru cena tirgos ir vairākkārt pieaugusi. Šādu banku rīcību var salīdzināt ar iepriekšējiem periodiem, kad bankām bija pieeja lētiem resursiem, tāpēc tās klientiem, piem., 2007. gadā varēja samazināt savas pievienotās likmes pat zem 1 %. «Tendences kopējai kredītu procentu likmei ir nepieaugt, jo pieaugošos riskus kompensē Eiropas centrālās bankas aktivitātes, samazinot eiro bāzes likmi (tā veido Euribor likmi - red.),» tā SEB bankas Kreditēšanas pārvaldes vadītājs Kārlis Danēvičs.

Saeima atbalstījusi likumprojektu, kas paredz vairākas izmaiņas un atvieglojumus pastāvošajā kārtībā, kādā persona tiesīga mainīt vārdu, uzvārdu vai tautību.

Jaunais Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likums ļaus vārdu un uzvārdu mainīt vairākkārtīgi, bet tautību pēc pilngadības sasniegšanas - tikai vienu reizi.

Vārdu un uzvārdu varēs mainīt, ja tas apgrūtina personas iekļaušanos sabiedrībā, ja persona vēlas dzimšanas reģistrā ierakstītam vārdam pievienot vēl vienu vārdu vai savam uzvārdam pievienot laulātā uzvārdu, kā arī ja cilvēks vēlas iegūt savu dzimtas uzvārdu, un atsevišķos citos gadījumos.

Savukārt tautības ierakstu, tāpat kā līdz šīm, varēs mainīt pret savu tiešo augšupejošo radinieku tautību divu paaudžu robežās, ja var pierādīt savu radniecību ar šīm personām.

Saskaņā ar likumprojektu vārdu, uzvārdu un tautību varēs mainīt personas, kuras sasniegušas 15 gadu vecumu. Patlaban to var darīt no 16 gadu vecuma, taču tas sagādā neērtības jauniešiem, kas tikko saņēmuši pasi vai pamatizglītības dokumentu un kuriem šie dokumenti uzreiz jāmaina. Izmaiņas nepieciešamas, ņemot vērā, ka ļoti bieži vārdu un uzvārdu vēlas mainīt tieši nepilngadīgas personas. Nepilngadīgajiem vārda, uzvārda un tautības maiņai būs nepieciešama vecāku vai aizbildņu piekrišana.

Visbiežāk Latvijas iedzīvotāji 2008.gadā ir apņēmušies kaut ko mainīt savā darba dzīvē – sākt strādāt, uzsākt uzņēmējdarbību, nomainīt darba vietu, saņemt paaugstinājumu utml., liecina pētījums.

Aptuveni 2/5 Latvijas iedzīvotāju (41 %) vecumā no 15 līdz 74 gadiem ir apņēmušies jaunajā gadā kaut ko mainīt savā dzīvē. Šādu iezīmi rāda mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia šā gada decembra beigās veiktais Latvijas iedzīvotāju pētījums. Savukārt gandrīz puse iedzīvotāju 2008.gadā neplāno neko mainīt savā dzīvē (48 %), un aptuveni katrs desmitais iedzīvotājs vēl nebija ticis skaidrībā, vai apņemsies kaut ko mainīt (11 %).

Kaut ko mainīt savā dzīvē jaunajā gadā salīdzinoši biežāk ir apņēmušies jaunieši (15 līdz 24 gadi) un iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 44 gadiem, iedzīvotāji ar vidējo izglītību, pašnodarbinātie, speciālisti, ierindas darbinieki, studenti, skolnieki, bezdarbnieki, mājsaimnieces, arī neprecētie, iedzīvotāji no ģimenēm, kurās ir 3 un vairāk ģimenes locekļi, tāpat arī iedzīvotāji ar augstiem personīgajiem ienākumiem (300 un vairāk latiem mēnesī) un iedzīvotāji ar augstiem ģimenes ienākumiem (200 un vairāk lati uz vienu cilvēku ģimenē). Savukārt visu atstāt pa vecam un neko nemainīt salīdzinoši biežāk plāno šādu sociāli demogrāfisko grupu pārstāvji - vecākā gada gājuma cilvēki (vecumā no 55 līdz 74 gadiem), iedzīvotāki ar augstāko izglītību, iedzīvotāji ar vidējiem ģimenes ienākumiem (ienākumi uz vienu ģimenes locekli no 100 līdz 200 latiem mēnesī), kā arī iedzīvotāji, kuri dzīvo vieni vai divatā.

Laikraksta Neatkarīgā rīcībā nonākusi Zatlera Reformu partijas (ZRP) biedru sarakste, kurā aicināts meklēt jaunus līderus un mainīt partijas statūtus un Ētikas kodeksu, lai novērstu pašreizējo autoritārismu un reģionālajām nodaļām piešķirtu lielāku rīcības brīvību.

Savukārt, ZRP, atsaucoties uz šo rakstu, izsūtījusi vēstuli, ka uzdarbojas kāds viltvārdis, kurš cenšas destabilzēt situāciju partijā.

Biedru grupa (kā sevi dēvē vēstuļu autori vai autors) uzskata, ka «pašlaik jebkurš, kas mēģinās atklāti kritizēt kodolu, saskaņā ar Ētikas nolikumu un statūtiem dienas laikā var tikt izslēgts no partijas, neļaujot publiski aizstāvēt savu viedokli». «Tā jau notika, piemēram, ar Rīgas nodaļas vadītāju Renāru Putniņu,» esot teikts vienā no vēstījumiem, informēja Neatkarīgā.

Pērn R. Putniņš tika izslēgts no partijas ar argumentu, ka viņš nav veicis savus tiešos pienākumus un kavējis nodaļas darbu. Viņš prognozēja, ka sāksies biedru masveida aizplūšana no ZRP. Šobrīd tāda tendence tiek pārrunāta arī jau minētajā sarakstē un partijas vadībai tiek pārmesta augstprātība, liekulība, varaskāre, alkatība, savu interešu pārstāvniecība, vēstīja laikraksts.

Apbalvoti Latvijas Zinātņu akadēmijas un AS Latvenergo rīkotā ikgadējā konkursa Gada balva laureāti un AS Latvenergo studiju noslēguma darbu konkursa uzvarētāji, informē AS Latvenergo.

AS Latvenergo sadarbībā ar LZA pasniedz Gada balvu par zinātniskajiem sasniegumiem, lai motivētu Latvijas zinātniekus veikt pētījumus, īpaši lietišķos pētījumus, enerģētikas attīstības un inovāciju vides veicināšanai.

Svinīgajā pasākumā Gada balvas laureātus un studiju noslēguma darbu konkursa uzvarētājus sveica Āris Žīgurs, AS Latvenergo galvenais izpilddirektors, un Ojārs Spārītis, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents. Gada balva šogad tiek pasniegta 17. reizi un tās tradīcija ir iedibināta 1999.gadā. Šajā laikā balvas kopumā saņēmuši 116 pieredzes bagāti zinātnieki un arī jaunie zinātnieki, kā arī vairāki desmiti labāko augstskolu beidzēji, kuru bakalaura un maģistra darbi saistīti ar enerģētiku.

No kurpju lāpstiņu ražošanas 90. gados līdz vēja ģeneratoru un militārās tehnikas detaļu eksportam tagad savu ražotni spējusi aizvadīt liepājnieku Baložu ģimene.

Ģimenes uzņēmumā vai, pareizāk sakot, divos uzņēmumos katram Baložu ģimenes vīrietim ir sava atbildības joma. Viens no brāļiem – Arnis Balodis – atbild par lokšņu apstrādi, otrs brālis Māris – par mehānisko apstrādi, tēvs Elmārs Balodis vada saimniecisko pusi, rūpējas par teritorijas infrastruktūru, organizē celtniecību. SIA Metālmeistars dibināta 1998. gadā, privatizējot metālizstrādājumu rūpnīcas Liepāja vienu cehu. 2000. gadā ģimenes uzņēmums bija pabeidzis maksājumus Privatizācijas aģentūrai, savukārt abi dēli – ieguvuši atbilstošu izglītību, lai plānotu ražotnes attīstību. 2006. gadā izveidots vēl viens uzņēmums – SIA AB Metal. Ražotnē top mazas un vidēja izmēra detaļas, sākot no vienkāršām un beidzot ar ļoti sarežģītām. 90% no saražotā liepājnieki eksportē. «Ar sliktu materiālu nekas nesanāks, bet arī iekārtai un cilvēkam jābūt labiem,» savu veiksmes formulu atklāj Arnis, Māris un Elmārs Baloži.

Mākoņdatošana ir principiāli jauns skaitļošanas modelis. Tā ir revolūcija, kurā Eiropa nevar stāvēt malā.

Miljoniem cilvēku jau tagad izmanto tādu mākoņpakalpojumu kā Facebook, Spotify un tīmekļa pasts sniegtās priekšrocības. Tomēr mūsu ekonomikā kopumā patiesie ieguvumi būs redzami tad, kad mākoņpakalpojumus masveidā sāks izmantot uzņēmumi un valsts pārvaldes struktūras.

Šādām organizācijām mākoņdatošana piedāvās lētākas un elastīgākas informācijas tehnoloģijas. Tā ir arī nebijusi iespēja tiem, kuriem trūkst kapitāla, lai pirms komerciālas idejas izmēģināšanas praksē izveidotu speciālu datu centru. Turklāt šīs tehnoloģijas sniedz izdevību legālu digitālo saturu nogādāt līdz patērētājiem, kas visā Eiropā alkst pēc šādas iespējas. Vēl citiem, piemēram, zinātniekiem, mākoņdatošana ir izdevība sadarboties ar kolēģiem no visas pasaules agrāk neiedomājamā ātrumā un mērogā. Laikā, kad datori sacenšas ar lidmašīnām par lielākā CO2 emisiju avota «godu», efektīvāka skaitļošanas jaudu izmantošana ir arī ekoloģisks ieguvums.

Anša Gulbja veiksmīgā biznesa pamatā nebūt nebija vieglu peļņu nesošā sensacionālā literatūra, bet gan vērtīgi izdevumi.

— Strādājot A. Golta grāmatnīcā reiz ievēroju, ka pie šefa kabinetā ieiet kāds svešs, elegants kungs. Veikalam cauri ejot viņa cigāra dūmi piesmaržoja visu telpu. Šī kunga ārējā stāja un manieres mani, kā nepiedzīvojušu jaunekli, sevišķi interesēja. Kautko līdzīgu biju novērojis tikai pie zobārsta Fr. Mierkalna, kas bija sarakstījis un pats arī izdevis lugu Līdzsvarā. Fr. Mierkalnu vairākas reizes biju redzējis arī uz ielas, kad viņš ar savu draudzeni, Dailes teātra aktrisi Tiju Bangu pastaigājās Vērmanes dārza apkārtnē.

Vienmēr viņš bija tērpies labā uzvalkā, un visas kustības bija nosvērtas. Piem., satiekot uz ielas pazīstamu pretimnācēju, viņš jau laikus pārlika spieķi no labās rokas uz kreisās rokas elkoņa, ar kreiso izņēma papirosu no mutes un ar labo cēli pacēla platmali sveicienam. Pēc tam, tādā pat kārtībā, nesteigdamies visu novietoja atpakaļ. Tas tika izdarīts ar tik apsvērtu smalku kustību, ka prieks bija noskatīties. Kautkas līdzīgs ārējā uzvedībā un manierēs bija vērojams arī pie svešā kunga, kas apmeklēja mūsu grāmatnīcu un ieradās pie šefa. Drīz vien dabūju zināt, ka tas esot lielās Otto Kirchnera firmas pārstāvis Ansis Gulbis no Pēterburgas un piedāvājot firmas ražojumus, galvenā kārtā rakstāmpiederumus un greznuma priekšmetus biroju un dzīvokļu vajadzībām, — lūk, kāds Ansis Gulbis ap 20. gadsimta pašu sākumu šķitis pārdevējam Raitam Ritumam.

57% Latvijas iedzīvotāju vēlas mainīt darbu tuvākā gada laikā. 26% negrasās mainīt darbu, jo nav pārliecināti, ka ir iespēja atrast labāku darbu. Savukārt 17% to nemeklēs, jo ir apmierināti ar tagadējo darbu. Tā liecina CV Market veiktais aptauja.

Elektroniskā aptauja veikta oktobra sākumā, un tajā piedalījās nedaudz vairāk par 1 000 respondentiem.

"32% no respondentiem vai viņu ģimenes ir skārusi štatu samazināšana darba vietā un šis skaitlis noteikti vēl augs, jo daudzi uzņēmumi pašlaik tikai plāno izmaksu samazināšanu, ar ko daudzi saprot tikai darbinieku atlaišanu," CV Market pārdošanas vadītāja Inga Daliba.

68% aptaujāto nav skārusi štatu samazināšana, taču gandrīz puse no tiem – 32% pazīst vismaz vienu cilvēku, kas ir atlaists pēdējā laikā.

"Domājām, ka rezultāti būs daudz negatīvāki un nomācošāki, taču liekas, ka lielākā daļa sabiedrības mēģina atrisināt smago situāciju darba tirgū un ekonomikā bez radikālu lēmumu pieņemšanas,” tā aptaujas par iespējamo darba maiņu skaidro interneta personāla atlases kompānijas ," norāda I. Daliba.

Kinoteātrī "Rīga" otrdienas ir atlaižu laiks - visu biļešu cena Ls 1,50!

Biļešu cenas:

darbadienās līdz pl.16:00 - Ls1,50

darbadienās pēc pl.16:00 un brīvdienās - Ls2,50

P.S. biļešu cenu politika neattiecas uz kinofestivāla "Baltijas Pērle" ietvaros izrādītajām filmām

Mazā zāle

"randiņš Belevilā"

("Les Triplettes de Belleville ")

Francija-Kanāda-Beļģija, 2003

Režisors: Silvēns Šomets

Animācija: Filmu studija "RIJA", Studio les Triplettes, Artdog, 2d3D, Walking the dog

Ilgums: 1 stunda un 20 minūtes

Čempions ir vientuļš zēns, kuru audzina vecmāmiņa. Ievērojusi, ka viņam nekas uz pasaules nešķiet aizraujošāks par braukšanu ar velosipēdu, Sūzas kundze enerģiski ķeras pie zēna trenēšanas. Paiet vairāki gadi, un Čempions attaisno savu vārdu. Viņš ir gatavs dalībai pasaulslavenajā Francijas velotūrē.

Latvijā pirmo reizi izstrādāts datu algoritms, kas ļauj noteikt konkrēto TV skatītāju interesējošo saturu un precīzi "nomērķēt" reklāmu uz reklāmdevēju interesējošo mērķauditoriju

Kopā ar internetu izaugušās paaudzes jau pieradušas pie personalizētajām reklāmām globālajā tīmeklī. Atliek tikai pameklēt informāciju par vienu vai otru lietu, lai nākamajās nedēļās meklētie produkti un tiem līdzīgie viens pēc otra paši "uzmeklētu" potenciālo pircēju. Televīzija šajā ziņā ilgstoši bijis neapgūts lauciņš, kur visi skatītāji joprojām vēro vienādas reklāmas. Pieaugušajiem rāda bērnu rotaļlietas, pusaudžiem – autiņbiksītes un bērniem –

izdevīgākos piedāvājumus pārtikas veikalā. Taču tas drīzumā varētu mainīties. Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums "Tet" sadarbībā ar Latvijas Universitātes pētniekiem izstrādājuši un nupat prezentējuši inovatīvu datu algoritmu, kas ļaus reklāmdevējiem ne vien piemeklēt konkrētas mērķauditorijas uzrunāšanai piemērotāko laiku, TV kanālu un raidījumu, bet arī rādīt to mājās, ko redzēs īstais skatītājs.

Pētījumi apliecina, ka tā var paaugstināties no 12% līdz pat 40%, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vajag augstāku darba produktivitāti, bet naudas tehnoloģijām nav un darbu organizēt efektīvāk arī neizdodas? Iespējams, paparde un palma, varbūt akvārijs ar zivīm vai pat Duksis te sniegs palīdzīgu roku. Vismaz tā apgalvo pētījumi, kas norāda, ka produktivitāte var palielināties no knapiem 12% līdz pat grandioziem 40%, ja kantoros ir vairāk dzīvu būtņu nekā tikai cilvēki.

Uz darbu nākam strādāt, vai ne? Skaidrs. Un tieši tāpēc darba videi jāietver tikai tas, kas nepieciešams, lai veiktu šo godājamo funkciju. Skan loģiski, tomēr nepatiesi. Izrādās, cilvēks arī darbā alkst pēc estētikas, lai cik dārgs būtu galds un krēsls, pie kā un uz kā viņš sēž. «Nav īsti saprotams, kādēļ minimālistiski spartiskais kantoru iekārtojums biznesa pasaulē dominē tik ilgu laiku,» stāsta Ekseteras Universitātes (Lielbritānija) psiholoģijas profesors Kriss Naits, kurš kopā ar kolēģiem veica pētījumu par telpaugu ietekmi uz biroju darbiniekiem. «Ja mēs ieliktu skudru tukšā burkā vai gorillu plikā būrī, šie dzīvnieki justos nožēlojami. Cilvēki no tiem daudz neatšķiras,» viņš piebilst. Viņa veiktā pētījuma rezultāti apliecina, ka pat nedaudzi telpaugi palielina darbinieku produktivitāti par 15% salīdzinājumā ar «plikajiem» ofisiem. Viens augs uz kvadrātmetru (kas ir daudz, bet nenozīmē biroja pārtapšanu par tropu mežu) – un darbinieku atmiņas un citu galveno psiholoģisko testu rezultāti ievērojami uzlabojās. Pie ieejas izveidots zaļais stūrītis gan nestrādās, jo, kā norāda profesors, telpaugi ir katram darbiniekam jāredz no savas darba vietas. «Ir jābūt kam tādam, kas darbinieku saista psiholoģiski, jo tad cilvēks ir laimīgāks un labāk strādā,» puķu efektu izskaidro Kriss Naits. Telpaugu fons kādā citā pētījumā mazināja stresu un pazemināja asinsspiedienu jau pēc piecām minūtēm. Iespējams, pie vainas šai efektā ir augu krāsa – zaļā iedarbojas nomierinoši, bet nav tāda pētījuma, kas salīdzinātu vienkārši zaļi krāsotus kantorus ar ofisiem, kas pilni ar telpaugiem (kādā pētījumā atklājās, ka zaļā krāsa uzlabo arī lasīšanas kvalitāti, respektīvi, lasīšanas ātrumu un spēju uztvert lasīto).

Jau šonedēļ tiks paziņoti Golden Hammer 2007. Reklāmas festivālos piedalās ne tikai reklāmas aģentūras, bet arī mediju aģentūras, kuras uzņēmēji bieži neatšķir no reklāmas aģentūrām. Par to, kas tās tādas un kam tās vajadzīgas, stāsta mediju aģentūras OMD Latvia direktors Einārs Vītols.

Visi cilvēki zina, kas ir reklāmas aģentūras, bet bieži tās jauc ar mediju aģentūrām. Kāda ir atšķirība?

Mediju aģentūru pamatnodarbošanās ir klientu reklāmas plānošana un pirkšana masu mēdijos. Labāko mediju aģentūru kampaņu plānojums nodrošina mērķa auditorijas aizsniegšanu visefektīgākajā veidā un mēdiju pirkšanas pakalpojumi savukārt palīdz to izdarīt ar vismazākajām izmaksām.

Radošo aģentūru galvenais darba rezultāts ir izcils reklāmas vizuālais tēls, kurš papildināts ar perfekti atbilstošu saukli - reklāmas ziņojumu. Gan radošās, gan mediju aģentūras var sniegt klientiem neskaitāmus papildpakalpojumus. Ja radošās aģentūras īpašu uzmanību pievērš zīmola attīstībai, tad mēdiju aģentūras piedāvā visatbilstošākās mediju stratēģijas.

Keramiķe Laine Beriņa veido trauku kolekcijas Laine Berina Ceramics, kas saskan cita ar citu un ir harmonijā uz viena galda, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Sākumā Lainei bija doma izlaist trauku kolekcijas reizi gadā vai pusgadā – līdzīgi, kā to dara lielās rūpnīcas. Taču tagad viņa virzās uz to, ka katrs trauks it kā ir pavisam citādāks, bet dažādos laikos tapušie priekšmeti labi sader kopā. Tas tiek darīts ar domu, lai nākamie jauno kolekciju trauki turpina iederēties esošo komplektā, bet tiem tāpēc nav jābūt vienādiem. «Bija laiks, kad cilvēkiem bija svarīgi, lai viss mājās ir vienāds, taču trauki plīst un kāds kaut ko uzdāvina, kā rezultātā sanāk juceklis, kas kopā tik labi nemaz neizskatās. Vēlme pēc tā, lai viss ir vienāds, ir laba, bet īsti nav reāla, ja vien neesi ļoti bagāts. Tāpēc ir jauki, ka katra lieta labi izskatās pati par sevi un citi trauki tai var būt draugi,» saka Laine.

Pašlaik galvenais darba devēju izaicinājums saistībā ar darba spēku ir kvalificētu speciālistu trūkums, darba spēka trūkums kopumā, kā arī darbinieku motivācijas trūkums un prasību pieaugums.

TNS veiktā pētījuma rezultāti rāda, ka viena ceturtdaļa darbinieku apsver iespēju mainīt savu pašreizējo darbu, kas liecina par salīdzinoši augstu darbinieku gatavību un atvērtību darba maiņai.

Vienai desmitdaļai darbinieku nav konkrēts viedoklis šajā jautājumā. TNS personāla pētījumu eksperte Signe Kaņējeva norāda, ka, iespējams, arī starp šiem darbiniekiem atrodas svārstīgie, tas ir tie, kuri skaļi nesaka, bet patiesībā apsver darba maiņas iespēju. Savukārt 2/3 (65%) darbinieku pašlaik nav gatavi darba maiņai un jaunu izaicinājumu pieņemšanai.

Riska grupas jeb darbinieki, kuri salīdzinoši biežāk apsver iespēju mainīt darbu, ir tirdzniecībā strādājošie, darbinieki, kuri uzņēmumā nostrādājuši neilgu laiku (mazāk par 1 gadu), kā arī jaunieši (18 - 24 gadus veci) un rīdzinieki.

Krietni vairāk nekā puse jeb 66% Latvijas iedzīvotāju tuvākā pusgada laikā ir iecerējuši mainīt savu darba vietu, 26% to neplāno darīt, bet vēl 8% par to nav domājuši.

Šādu ainu atklāj Cvmarket.lv veiktais pētījums.

Līdzīga situācija ir arī Lietuvā - 74% iedzīvotāju tuvākā pusgada laikā plāno mainīt savu darba vietu, 18% to neplāno, bet 8% nav par to domājuši, liecina portāla veiktās aptaujas rezultāti.

Lai arī abās valstīs procentuālais skaits ar iedzīvotājiem, kas vēlas mainīt darbu ir liels, tomēr šobrīd nav pamata domāt par masveida darbaspēka pārcelšanos no nozares uz nozari, skaidro uzņēmuma mārketinga menedžere Inga Daliba. Taču tajā pašā laikā darba devējs nedrīkst pret šādiem aptaujas rezultātiem izturēties vieglprātīgi, viņa norādīja.

67% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka vēlmi mainīt darbu būtiski ietekmē saņemtais atalgojums, 27% tas ietekmē nedaudz, bet 6% neietekmē nemaz. Arī Lietuvā vairums aptaujāto iedzīvotāju (61%) atzīmē, ka vēlmi mainīt darbu ļoti ietekmē saņemtais atalgojums, 33% atalgojuma apmērs ietekmē nedaudz, bet 6% algas apjoms nekalpo kā primārais darba mainīšanas iemesls.

TV kategorijā pirmās pakāpes jeb zelta ADwards ordeņus saņēma reklāmas aģentūra McCann World Group ar darbu Kartupeļa ciltskoks (klients Latfood) un SIA Tritone Studio ar mūzikas video Soundarcade Hunt Royal (klients Soundarcade), saukārt otrās pakāpes jeb sudraba ordeni TV kategorijā saņēma aģentūra Guilty ar darbu Ir abonēšanas kampaņas TVC (klients – žurnāls IR).

Grafiskā dizaina kategorijā ar otrās pakāpes ordeņiem par labāko ilustrāciju tika apbalvoti Marita Stelpa ar darbu Animal Party flaijeris un radošā apvienība Miit ar darbu Miit (klients Miit), savukārt pirmās pakāpes ordeni saņēma reklāmas aģentūra !MOOZ ar darbu Zelta Zivtiņa Superkombo (klients Zelta Zivtiņa). Par labāko korporatīvo stilu otrās pakāpes jeb sudraba ordeņus ieguva aģentūra Young&Hungry par darbu HUGU (klients A.Dew) un SIA Rijada par darbu RIIJA (klients SIA Rija.lv), savukārt pirmās pakāpes jeb zelta ordeni – aģentūra Asketic par darbu Latvijas vizuālā identitāte Expo 2010 (klients Aerodium).

Saeima vēlēs prezidentu. Lai arī kā, vienmēr ir bijuši divi jautājumi – kādu prezidentu gribam un kādu mums vajag? Tas, ko gribam, nav tas, ko vajag, un kas ir svarīgāk – tautas griba vai valsts intereses?

Par to, ko gribam. Sauc, kuru uzvārdu vēlies, puse Latvijas iedzīvotāju kandidātu noraida. Ja kandidāts ar kādu darbu sabiedrībā pazīstams, tad noteikti ir tā puse, kas saka, ka darbs nekam neder, bet, ja pilsonis neko ievērības cienīgu nav paveicis, tad vispār nav viedokļa, un arī tas ir slikti. Nereti spriedelējumi ļaudis noved pie atziņas, ka gribas tautas vēlētu prezidentu. Tad gan būs labi! Diemžēl izvēles veids nemaina tautas alkas pēc vienības.

Mēs paši nezinām, kādu prezidentu mums vajag, ja notiks mūsdienu karš.

Alkst latvieši vienības ideāla – vadoņa un visu priekšstāvja, tomēr diktatoru Kārli gribēt nedrīkst. Tādēļ tautas gribēts prezidents ir tāds Baltais tēvs, kurš, baltu bārdu vai gludu pazodi brucinādams, saka visiem, kā ir pareizi, bet pie varas tieši netiek laists. Atcerieties mūsu prezidentus un ievērosiet, ka labā tautas atmiņā ir tie, kuri zināja teikt, kā ir pareizi, bet tie, kuri nezināja, kas paši ir, izpelnījušies vien izsmieklu. Ar prezidentiem Latvijā dažkārt neveicas. Nav viedā vīra amatā, un gaida tauta nākamo, prezidenta krēslam piedodama grēkus.

Latvija pensijām netērē daudz, un tomēr var teikt, ka šodien ar pensiju sistēmu viss ir kārtībā. Mums ir viena no modernākajām pensiju sistēmām, un, visticamāk, vēl nākamajā gadā nebūs paziņojumu par to, ka viss ir slikti!

Pensiju sistēmas stabilitāti glābj augstā mirstība, šo un to nelielās pensijas, tomēr ir jārēķinās ar sekām nākotnē, liecina OECD pētījumi, dati un secinājumi no tiem.

Latvija izceļas ar emigrāciju no valsts

Latvija ir īpaša pārējo OECD pētīto valstu vidū tieši demogrāfisko faktu dēļ. Dažos gadījumos var saskatīt līdzības ar vēl citām Austrumeiropas zemēm, bet dažos gadījumos Latvija ir vienīgā ar savām specifiskajām īpatnībām. Pirmkārt, kopš neatkarības atgūšanas Latvijas tautas ataudzes līmenis bijis negatīvs, bet šī parādība Eiropas kontekstā nav liela bēda, jo visas Eiropas tautas nespēj sevi atražot. Otrkārt, jauniešu daudzums, kas uzsāk darbu gadu no gada, ir krietni mazāks nekā darba tirgu atstājušo skaits, un šī tendence vai plaisa ik gadu pieaug. Atbilstoši OECD 2022. gada Latvijas pensiju sistēmas apskatam nozīmīgākā ietekme uz Latvijas pensiju sistēmu kopumā ir spēcīgajai emigrācijai no valsts, piebilstot, ka izbrauc cilvēki darbaspējas vecumā. Proti, ik gadu sociālā nodokļa maksātāji nevis nomirst, dodas pensijā, bet aizbrauc, pāragri pārtraucot papildināt pensiju budžetu. Jo tālāk nākotnē, jo mazāk kļūs darbaspējīgo cilvēku, bet pensionāru skaits kādu laiku vēl augs.