Pašlaik galvenais darba devēju izaicinājums saistībā ar darba spēku ir kvalificētu speciālistu trūkums, darba spēka trūkums kopumā, kā arī darbinieku motivācijas trūkums un prasību pieaugums.
TNS veiktā pētījuma rezultāti rāda, ka viena ceturtdaļa darbinieku apsver iespēju mainīt savu pašreizējo darbu, kas liecina par salīdzinoši augstu darbinieku gatavību un atvērtību darba maiņai.
Vienai desmitdaļai darbinieku nav konkrēts viedoklis šajā jautājumā. TNS personāla pētījumu eksperte Signe Kaņējeva norāda, ka, iespējams, arī starp šiem darbiniekiem atrodas svārstīgie, tas ir tie, kuri skaļi nesaka, bet patiesībā apsver darba maiņas iespēju. Savukārt 2/3 (65%) darbinieku pašlaik nav gatavi darba maiņai un jaunu izaicinājumu pieņemšanai.
Riska grupas jeb darbinieki, kuri salīdzinoši biežāk apsver iespēju mainīt darbu, ir tirdzniecībā strādājošie, darbinieki, kuri uzņēmumā nostrādājuši neilgu laiku (mazāk par 1 gadu), kā arī jaunieši (18 - 24 gadus veci) un rīdzinieki.
Raksturīgi, ka darba maiņa caurmērā biežāk nav aktuāla valsts vai pašvaldību sektorā strādājošiem, ilggadējiem darbiniekiem (uzņēmumā nostrādājuši 11 un vairāk gadus), gados vecākiem darbiniekiem (55 – 64 g.v.), laukos un Kurzemē strādājošiem, kā arī vadītājiem un augstākā līmeņa speciālistiem. Salīdzinot ar 2012.gada pētījuma rezultātiem, ir samazinājies to darbinieku īpatsvars, kuri neapsver iespēju mainīt darbu, vienlaikus palielinoties svārstīgo (atbilde grūti pateikt) skaitam.
Pievilcīgāks darbiniekiem šķiet darbs valsts sektorā. Iespējams, ka tas saistāms ar lielāku stabilitātes un drošības sajūtu, kā arī sociālajām garantijām, ar ko asociējas darbs šajā sektorā. Tā 38% darbinieku ir atzinuši, ka labprātāk strādātu valsts sektorā, kamēr 31% labāk izvelētos darbu privātajā sektorā. Savukārt 16% neredz būtisku atšķirību starp darbu valsts un privātajā sektorā, bet 15% ir bijis grūti sniegt konkrētu atbildi šajā jautājumā.
Atbilstoši statistikas datiem, valsts sektorā (budžeta iestādēs) arī strādā 38% darbinieku, kamēr privātajā – 60% darbinieku, bet NVO (fondi, nodibinājumi, biedrības) – 2% darbinieku.
Kopumā valsts sektorā labāk patiktu strādāt jau valsts vai pašvaldību sektorā strādājošajiem (kas zināmā mērā apgāž mītu par to, ka privātais sektors ar lielākām algām pārvilina valsts sektora labākos speciālistus), ilggadējiem darbiniekiem (uzņēmumā nostrādājuši 11 un vairāk gadus), gados vecākiem darbiniekiem (55 – 64 g.v.), kā arī tiem, kuriem ir caurmērā zemāki personīgie neto ienākumi. Jāatzīmē, ka šīs darbinieku grupas arī salīdzinoši biežāk neapsver iespēju mainīt savu pašreizējo darbu.
Privātajā sektorā labāk patiktu strādāt jau privātajā sektorā strādājošajiem, pakalpojumu nozares darbiniekiem, mikro (1-9) uzņēmumu darbiniekiem, kā arī darbiniekiem, kuri uzņēmumā nostrādājuši neilgu laiku (mazāk par 1 gadu) un 25-34 gadus veciem darbiniekiem.
Raksturīgi, ka atšķirību starp darbu privātajā un valsts sektorā vidēji biežāk nesaredz NVO strādājošie. Jāuzsver, ka valsts vai privātā sektora pievilcība darbinieku vidū divu gadu laikā nav būtiski mainījusies.