Divas savstarpēji konkurējošas akciju sabiedrības rosinājušas Daugavu padarīt par kuģojamu kanālu. Viena no sabiedrībām pēdējā laikā tiekas ar pensionāriem, aģitējot iegādāties tās akcijas. Viens no pārliecinātājiem ir aktieris Rolands Zagorskis, vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.
Izveidotas divas akciju sabiedrības. Viena pārstāv solīdus uzņēmējus, politiķus un advokātus. Šo cilvēku tuvākie plāni ir par Eiropas naudu izvērtēt iespējas Daugavas bagarēšanai un ja šādas iespējas ir, tad par Eiropas investoru naudu Daugavu savienot ar Dņepru, izveidojot kuģojamu transporta ceļu.
Otrai akciju sabiedrībai Ūdens enerģētikas un transporta sistēma Rīga – Hersona – Astrahaņa plāni ir Daugavu bagarēt līdz pat Volgai un būtiskās izmaiņas upes gultnē var pat appludināt Pļaviņas.
Pēdējā laikā tā tiekas ar pensionāriem un aģitē iegādāties akciju sabiedrības akcijas. Prezentācijas sākumā noskaņu rada aktieris un uzņēmuma dalībnieks Rolands Zagorskis.
Projekta galvgalī ir bijušais apsardzes darbinieks Valērijs Štamers, kuru savulaik Jēkabpils puses uzņēmēji vainoja naudas izkrāpšanā. Viņam piepalīdz Rīgas 3.ģimnāzijas direktors Andris Priekulis.
Daugavas potenciālie racēji atdzīst, ka projekts būtiski izkropļo upes gultni un krastus, tomēr tajā nesaredz nekā slikta. Padziļināšana tikai nākšot upei par labu.
Plāna punkts numur viens ir izsludināt parakstu vākšanu par referenduma rīkošanu. Referendumā uzņēmēji piedāvā tautai balsot par viņu pašu uzrakstītu likumu uz vienas lapas, kas paredz nodot Daugavu uz 100 gadiem projekta īstenotājiem lietošanā, kā arī paģēr valdībai sarunāt ar Krieviju, Ukrainu un Baltkrieviju, ka tās piekrīt mainīt Daugavas, Dņepras un Volgas tecējumu arī to teritorijās. Paralēli referendumam projekta autori aicina pensionārus iegādāties uzņēmuma akcijas par 5 latiem gabalā. Tā esot tirgus cena akcijai, kuras nominālvērtība ir viens lats.
A. Priekulis pensionāriem stāstījis: «Man jau arī ļoti daudz, man ir 52, es jau arī diez vai tos augļus baudīšu. Jo tomēr viss cikls ir 14 gadi no šī mirkļa, kad mēs šobrīd kaut ko sākam reāli darīt, praktiski darīt. Inženiertehniskais plāns un ekoloģiskā izvērtēšana arī prasa zināmu laiku. Īstenībā, tas būtu novēlējums mūsu bērniem un mazbērniem.»
Pēc pašu teiktā, šobrīd akciju sabiedrībā esot 350 biedri un savākti 700 000 latu. No pensionāriem savāktā nauda tiekot tērēta projekta reklamēšanai. Realizēt to nav iespējams. Nav iespējams arī projektēt. Paši autori atdzīst, ka bez uzvaras referendumā un pozitīva ietekmes uz vidi atzinuma projekts izkūst kā ledus maija rītā.
Nekā personīga: «Ko jūs darīsiet, ja tauta noraidīs šo likumprojektu?»
A. Priekulis: «Nu mēs nedarīsim neko.»
Nekā personīga: «Bet kas notiks ar tiem līdzekļiem, kas tiks savākti?»
A. Priekulis: «Ja tauta neatbalstīs šo projektu un netiks pieņemts šis atbilstošais likumprojekts, tad arī vārdusakot, es teikšu tā – bizness ir vienmēr ar riska zonu. Biznesā var iegūt naudu un naudu zaudēt.»
Pensionāri akciju izplatīšanai izvēlēti ne tādēļ, ka tā būtu sabiedrības turīgākā, bet gan sociāli aktīvākā daļa. Pēc autoru ieceres, ja pensionāri par akcijām būs atdevuši savus pēdējos ietaupījumus, tie aicinās referendumā piedalīties citus, izies ielās un savādāk atbalstīs projektu, norādīja raidījuma veidotāji.
Pie šī paša projekta ķērusies vēl viena akciju sabiedrība – Enerģētika un ūdens transports. Tā pieder nopietnākai publikai. Īpašnieku vidū ir ekspremjers Māris Gailis, Rīgas kuģniecības līdzīpašnieks Vasilijs Meļņiks, Lido saimnieks Gunārs Ķirsons, būvnieks Guntis Rāvis, pārtikas rūpniecības uzņēmēji Atis Sausnītis, Ivars Strautiņš, kā arī advokāts Egons Rusanovs un Saeimas deputāts Jānis Ģīlis. Sarunā ar Nekā personīga šo uzņēmēju grupu pārstāvējis Užavas alus saimnieks Uldis Pumpurs un ekonomists Uldis Osis.
U. Pumpurs, komentējot otras kompānijas aktivitātes, Nekā personīga sacījis, ka «nav jau pareizi taisīt referendumu, kamēr tu nezini, vai to drīkst darīt vai nedrīkst darīt, ja nav veikta izpēte uz dabu».
Idejiski arī šī akciju sabiedrība vēlas īstenot Daugavas pārveidi par kuģošanas ceļu. Tas esot ekonomiski izdevīgi un iejaukšanās Daugavas ekosistēmā sevi attaisnošot. Projekta ekonomiskā sāls esot kuģu transporta izmaksās. Vienreiz Daugavu izroc un tev uz gadu desmitiem ir bezmaksas ceļš. Dzelzceļa un autotransporta sistēmas uzturēšana ir nesalīdzināmi dārgāka.
Taču Vides ministrs abu akciju sabiedrību ieceres sauc par katastrofu.
Vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) sacījis: «Es uzskatu, ka šāda projekta realizācija Latvijas teritorijā nav teorētiski iespējama, kaut vai pieņemot, ka plāno būvēt 3 HESus. Lai pārvietotos, ir jābagarē Daugava.»
Ministrs arī noliedzis, ka šo projektu finansēt varētu Eiropas Savienība. Nekas tāds neesot paredzēts. Arī Eiropas Savienības enerģētikas komisāra birojā Nekā personīga noliegts, ka šādam projektam būtu paredzēts Eiropas struktūrfondu līdzfinansējums.
Turklāt R. Vējonis piebildis: «Nu es teiktu, esiet uzmanīgi. Kamēr nav veikts ietekmes uz vidi novērtējums, jebkurai aktivitātei, arī šāda ceļa izveidošanai, nav dota ne zaļā gaisma, nekā. Tas ir nopirkt kaķi maisā.»
.jpg)
