Pagājušā gada aprīlī tika uzsākta Daugavas stadiona jauno tribīņu būvniecība un esošo tribīņu atjaunošana. Tas ir pirmais no stadiona iecerētās vērienīgās rekonstrukcijas posmiem, kuram jānoslēdzas jau pēc četriem mēnešiem. «Pašlaik neredzu pat mazākās indikācijas attiecībā uz sarežģījumiem, kas neļautu projektu nodot 15. maijā,» biznesa informācijas portālam db.lv sacīja Nacionālās sporta bāzes «Daugavas stadions» valdes priekšsēdētājs Elmārs Martinsons.
Pašlaik vienas jaunās tribīnes betona konstrukcijas izbūves darbi iet straujiem soļiem uz priekšu, un jau drīzumā tur varēs sākt uzstādīt krēslus, tikmēr otra tribīne sagādā sava veida izaicinājumus būvniekiem. E. Martinsons atklāj, ka līdz ar betona rūpnīcas slēgšanu Jelgavā, būvniekam nācies meklēt jaunu attiecīgā izejmateriāla piegādātāju. «Tas ir sava veida izaicinājums, bet pārējie darbi rit pēc grafika,» viņš piebilst.
Veiksmīgi jau pabeigta tablo metāla konstrukciju un kājas balstu montāža, atjaunoti lielie apgaismes masti un uzstādīti gaismekļi – prožektori, kā arī pievilkti elektropieslēguma kabeļi, vājstrāvas un tās vadības sistēmas. «Apgaismojums būs kā diena pret nakti, ja salīdzinām ar iepriekšējo,».
E. Martinsons arī atzīmēja, ka pašreizējie laikapstākļi pozitīvi ietekmē darbu gaitu, jo ziemas apstākļiem salīdzinoši siltā āra gaisa temperatūra ļauj turpināt arī āra darbus. Aktīvi tiek veikti arī teritorijas labiekārtošanas darbi, tostarp asfaltbetona seguma atjaunošana un bruģa ieklāšana.
Jau maija beigās Daugavas stadions ir norādīts kā starptautisko vieglatlētikas sacensību «Rīgas Kausi» norises vieta, kas jau apstiprināts starptautiskajā vieglatlētikas sacensību kalendārā. «Mēs ļoti priecājamies, ka pirmais pasākums, kas notiks atjaunotajā Daugavas stadionā, ir tieši sporta pasākums,» atzīmē E. Martinsons. Tajā šovasar iecerēti pasākumi saistībā arī ar Latvijas simtgades svinībām un, protams, Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem, kuri norisināsies jau 2018. gada vasarā.
Projektam iecerēti vēl divi posmi, kurus realizējot vieglatlētiem būs pieejama vieglatlētikas manēža ar 500 skatītāju vietām, kā arī vieglatlētikas treniņu laukums, multifunkcionālā halle un ledus halle. Tos iecerēts realizēt līdz 2022. gadam, bet, tā kā Latvijas Hokeja federācija jauno ledus halli iecerējusi kā treniņu halli 2021. gada Pasaules čempionātam, tai jābūt pabeigtai jau 2020. gadā, lai savu atzinumu varētu sniegt arī starptautiskās organizācijas. Daugavas stadiona rekonstrukcijas projekta nākamās kārtas tiks realizētas jau kopā ar metu konkursa uzvarētāju. Sākotnēji izsludinātajā metu konkursā netika izvēlēts Daugavas stadiona teritorijas atjaunošanas projekta uzvarētājs, bet diviem pretendentiem konkursā piešķirtas otrās vietas - personu apvienībai, kuras dalībnieki ir SIA «Uģis Šēnbergs, arhitekts», SIA «Tiksli forma», SIA «Geologistic» un personu apvienībai «Nams un Mark arhitekti».
E. Martinsons stāsta, ka ar abiem pretendentiem joprojām risinās sarunu procedūra. Iepriekš bija plānots jau līdz 2017. gada beigām noslēgt līgumu, tomēr iepirkumu komisija turpina darbu, lai izvēlētos piemērotāko kandidātu. Tā kā hokeja halles būvniecība jānoslēdz ievērojami ātrāk nekā iepriekš plānots, arī projekta attīstītāji sarunu procedūru ir ieinteresēti noslēgt pēc iespējas ātrāk un veiksmīgāk.
Projekta pirmās kārtas būvprojekta izstrādi, būvniecības darbus un projekta autoruzraudzību veic pilnsabiedrība LNK Industries Partnership par kopējo līguma summu 10,697 miljoni eiro.
Projektu ievieš Daugavas stadions sadarbībā ar Rīgas pilsētas pašvaldību. Stadiona atjaunošanu un jaunu objektu izbūvi finansēs no pieejamajiem ERAF līdzekļiem 40,002 miljonu eiro apmērā, ko papildinās valsts līdzfinansējums 7,06 miljonu eiro apmērā, valsts budžeta finansējums 893,1 tūkstoša eiro apmērā, paša Daugavas stadiona finansējums 1,768 miljonu eiro apmērā un privātās investīcijas 1,24 miljonu eiro apmērā, kopumā veidojot investīcijas 50,965 miljonu eiro apmērā (bez PVN).
Projekta konsultanti SIA «Ernst & Young Baltic» ir aprēķinājuši, ka stadiona projekts līdz 2037. gadam nodrošinās aptuveni 63 miljonu eiro atdevi Latvijas ekonomikai. Atzīmēts, ka nozīmīga būs arī projekta būvniecības izmaksu radītā pozitīvā ietekme uz ekonomiku.