Slavenais ekonomists Pols Krugmans (Paul Krugman) savā blogā The New York Times vēlreiz atgriezies pie Baltijas valstu tēmas, lai atkal uzsvērtu - Baltijas valstu veikums krīzes pārvarēšanā nav nekas tāds, ar ko būtu jālepojas.

«Neapšaubāmi, tas ir labi, ka ekonomikas [Latvijas un Igaunijas ekonomikas - red.] ir nedaudz atguvušās, bet vai tas ir labākais, ko cilvēki var panākt, demonstrējot taupības brīnumus,» savā blogā Latvijas un Igaunijas «veiksmes stāstu» taupības pasākumu ieviešanā turpina apstrīdēt Nobela prēmijas ekonomikā laureāts.

Šoreiz ekonomists pievērsies Latvijas iekšzemes kopproduktam (IKP) un bezdarba līmenim un to rādītāju 2012. gada prognozēm, jautājot, vai šie rezultāti ir labākais, ko var «demonstrēt taupības brīnumi».

Jau 3. novembrī, notiks konference Latvijas Bankas simtgades konference "Ilgtspēja un nauda: veidojot nākotnes ekonomiku". Uz to pulcēsies Eiropas finanšu sektora līderi – Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis, ECB Padomes loceklis un Banque de France prezidents Fransuā Vileruā de Galo, ECB Valdes loceklis Frenks Eldersons, ECB Padomes loceklis un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks un daudzi citi. Pirms konferences Uldis Rutkaste apraksta būtiskākos eiro zonas izaicinājumus, ar kuriem saskarsimies nākotnē.

Pēdējo 15 gadu laikā pasaules ekonomika ir piedzīvojusi virkni nozīmīgu satricinājumu, kas atstājuši paliekošas pēdas daudzu pasaules valstu tautsaimniecībās. Varētu pat teikt, ka krīzes ugunsgrēku dzēšana ir kļuvusi par ekonomiskās politikas veicēju ikdienu. Lielā finanšu krīze, Eiropas parādu krīze, deflācijas draudi un gausā ekonomikas virzība, pandēmija, Krievijas iebrukums Ukrainā, enerģētikas krīze un vairākas desmitgades nepieredzēti augsta inflācija, ko vērojam šobrīd – visi šie notikumi ir prasījuši izšķirošus lēmumus un pat ekonomiskās politikas paradigmu maiņu, lai mazinātu negatīvās sekas valstu tautsaimniecībām un iedzīvotājiem. Raugoties atpakaļskata spogulī, droši vien ne visi lēmumi bijuši optimāli un pareizi. Tomēr krīžu līkločos esam mācījušies un uzlabojuši savu sniegumu. Arī Latvijā.

Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Pols Krugmans (Paul Krugman) nav laidis garām izdevību paust savu viedokli par Latvijas «veiksmes stāstu», šoreiz piesaucot citu ekonomistu pausto «nepareizo faktu interpretāciju» par ASV atveseļošanos no krīzes un salīdzinot viņu teikto ar Latvijas gadījumu.

Strauja ekonomikas izaugsme īsā laika posmā uzreiz pēc dziļa ekonomikas krituma nenozīmē veiksmes stāstu – tādā gadījumā ASV atradās savas izaugsmes augstumos Lielās depresijas laikā - šādu viedokli saistībā ar ASV ekonomiku pauduši ekonomisti Kenets Rogofs (Kenneth Rogoff) un Karmena Reinharta (Carmen Reinhart). Šādā gadījumā daudz labāk ir salīdzināt produkcijas apjomus un bezdarba līmeni ar pirmskrīzes līmeni, savā blogā The New York Times P. Krugmans citē ekonomistus K. Rogofu un K. Reinhartu.

Pēdējā laikā gan Latvijas, gan starptautiskā mērogā izskanējuši dažādi diametrāli pretēji viedokļi par «Latvijas veiksmes stāstu» ekonomiskās krīzes pārvarēšanā. Izrādās, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju jeb 53% uzskata, ka krīzes pārvarēšanas ceļš bijis nepareizs, turklāt tas bijis valstij ļoti postošs, liecina Sabiedriskās domas pētījumu centra aptaujas rezultāti.

Savukārt katrs piektais jeb 19% aptaujāto uzskata, ka Latvija ekonomisko krīzi pārvarējusi ļoti sekmīgi un tās izvēlētais krīzes pārvarēšanas ceļš ir bijis ļoti labs. Savukārt trešajai daļai Latvijas iedzīvotāju jeb 28% nav viedokļa šajā jautājumā.

Nobela prēmijas ekonomikā laureāts Pols Krugmans (Paul Krugman) Latvijas gadījumam ir veltījis vairākus rakstus, kuros norādīts uz Latvijas augsto bezdarba līmeni, kā arī pausts, ka Latvija tiek slavēta tikai tādēļ, ka «taupībā ierobežotajām valstīm ir nepieciešams varonis» un Latvija ir teju «ieguvusi svētās statusu to valstu vidū, kurām nākas veikt taupības pasākumus». Savukārt Pulicera prēmijas laureāts Marks Fiore (Mark Fiore) radījis multfilmu, kurā izsmiets «Latvijas veiksmes stāsts», un kurā norādīts uz «ciešanām», ko bija jāpiedzīvo Latvijas tautai.

«Uz faktu, ka Latvija ir izpildījusi nosacījumus, lai pievienotos eirozonai, raugos ar zināmu devu skaudības,» viesojoties Rīgā, pauda Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis (Radoslaw Sikorski), ziņo thenews.pl.

«Mēs turam īkšķus par jums,» viņš komentēja Latvijas plānus ieviest eiro 2014. gadā.

«Mēs jūs atbalstām un ceram, ka jums izdosies, jo tad arī palielinās iespēja, ka Polija varēs drīzumā ieviest eiro,» norādīja R. Sikorskis, piebilstot, ka Polija pievienosies vienotās valūtas blokam «tik ātri, cik iespējams».

Polijas ārlietu ministrs R. Sikorskis šonedēļ viesojās Rīgā, lai pārrunātu abu valstu divpusējo sadarbību, sadarbību Eiropas Savienībā un citās starptautiskajās organizācijās.

Februāra sākumā veiktais pētījums liecina, ka Latvijā būtiski pieaudzis eiro ieviešanas atbalstītāju skaits - no 2012. gada oktobrim līdz šā gada janvārim par eiro ieviešanu pozitīvi noskaņoto īpatsvars ir pieaudzis no 26% oktobrī līdz 33% janvārī. Tajā pašā laikā mazinājies negatīvi noskaņoto īpatsvars (kritums no 71% oktobrī līdz 63% janvārī), liecina TNS apkopotie dati. Jau rakstīts, ka Latvijā aktīvi tiek īstenots eiro ieviešanas komunikācijas plāns. Viens no tā punktiem paredz, ka cilvēkiem ir «jāļauj izsāpēt sava sāpe par latu», jāļauj izteikt savas bažas un satrakumu. Tā ietvaros paredzēts īstenot plašu propagandas kampaņu medijos un saziņā ar sabiedrību, kas tiks īstenota kā krīzes komunikācijas pieeja. Plānā norādīts, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) un Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) laikā no 14. janvāra līdz 20. janvārim sniegs paziņojumu par eiro ieviešanu kā kopīgu valsts mērķi.

Piecus gadus pēc ekonomiskās krīzes sākuma Ziemeļeiropā, pateicoties valdību īstenotajiem taupības pasākumiem, situācija ir nostabilizējusies, bet Eiropas dienvidos tā joprojām saglabājas smaga, ko izraisījusi tikai daļēja reformu ieviešana vai, ļaunākajā gadījumā, papildus fiskālie stimuli.

Tā komentārā finanšu medijā Bloomberg norāda dažkārt pretrunīgi vērtētais Zviedrijas ekonomists Anderss Oslunds, kurš kopā ar Valdi Dombrovski sarakstījis grāmatu «Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi».

Krass kontrasts ir starp Latviju un Grieķiju – divām mazām valstīm, kuras ekonomiskā krīze skāra vissmagāk. Abas valstis piemēroja atšķirīgu krīzes risināšanas politiku – Latvija stingru taupības režīmu, savukārt Grieķija valsts izdevumu samazinājumu uzsāka vēlu un nepilnīgi.

Latvijas iekšzemes kopprodukts divu gadu laikā (IKP) samazinājās par 24%, tomēr jau 2011. gadā Latvijas ekonomika auga par 5,5%, bet pērn, visticamāk, valsts tautsaimniecības izaugsme būs 5,3% apmērā, kas ir straujākais temps Eiropas valstu vidū. Tikmēr Grieķija turpinās ciest no recesijas, kas valstī plosās jau vairākus gadus, un Grieķijas IKP samazinājies par 18%. Ekonomists norāda, ka 2008. un 2009. gadā finanšu krīze Latvijā izskatījusies baisāka nekā Grieķijā, taču tad abas valstis izvēlējušās atšķirīgus ceļus.

Latvijas gūtās krīzes pārvarēšanas mācības ir grūti eksportējamas un piemērojamas citām finanšu nedienu nomocītajām valstīm, savā tīmekļa blogā raksta Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadošais ekonomists Olivjē Blanšārs (Olivier Blanchard).

Viņš norāda, ka Latvijas ekonomiskās korekcijas bijušas vienkāršas – krass kritums, kam sekojis konkurētspējas pieaugums, kuru izraisījusi algu samazināšana. O. Blanšārs raksta, ka Latvijas izaugsmi vispirms virzījis ārējs pieprasījums, taču pašlaik pieaug arī iekšējs pieprasījums. Ja Eiropā nenotiks sabrukums – Latvijas izaugsmei vajadzētu turpināties.

SVF vadošais ekonomists raksta, ka korekciju ekonomiskā un sociālā cena joprojām ir ievērojama – bezdarba līmenis sasniedza 20%, bet šobrīd krities tikai līdz 16%. SVF ekonomists atzīst, ka, diemžēl, nekad nevarēs zināt vai pastāvēja kāds cits – mazāk sāpīgs korekciju veids. Taču ir novērojama ekonomikas izaugsme un sajūtams optimisms – sajūta, kas šobrīd Eiropā varētu šķist dīvaina.

ASV valsts sekretāres Hilarijas Klintones vizīte Rīga atkal likusi pasaulei atgādināt par Latviju, kuras vārds pēdējā laikā starptautiskos medijos izskanējis saistībā ar tās krīzes pārvarēšanas modeli, kas dažkārt ticis lielīts, bet dažkārt – izsmiets. Šoreiz laikraksts Financial Times sakās būt apkopojis «mītus un patiesību» par Baltijas «taupības modeli».

Medijs atgādina, ka ASV valsts sekretāre nav vienīgā augsta ranga amatpersona, kas pēdējā laikā viesojusies Latvijā, izceļot valsts sasniegumus krīzes pārvarēšanā – Starptautiskā valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīne Lagarde šomēnes norādīja, ka Latvijā īstenotā taupības programma var kalpot par iedvesmu parādos slīgstošajām eirozonas valstīm. Vēl pirms K. Lagardes izteikumiem Latvijas un pārējo Baltijas valstu ekonomikas kāpumus un kritumus blogosfērā «izķidāja» Nobela prēmijas ekonomikā laureāts Pols Krugmans, kas izpelnījās Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa dusmas, ko igaunis arī pauda mikroblogošanas vietnē Twitter. Tāpat laikraksts atgādina, ka Latvija bija vienīgā Baltijas valsts, kas 2009. gadā saņēma SVF aizdevumu.

Pēdējos gados publiskajā telpā notiek aktīvas diskusijas par to, ka bankas Latvijā nepietiekami kreditē uzņēmumus un kredītu procentu likmes ir augstākas, nekā tām būtu jābūt1.

Bankas un tās pārstāvošā Finanšu nozares asociācija (FNA) ir vairākkārt norādījušas, ka uzņēmumu kreditēšanas apjomus ierobežo Latvijā joprojām nesakārtotā kredītu piedziņas tiesiskā joma un lielā pelēkās ekonomikas daļa, kas paslēpj uzņēmumu patiesos finanšu datus, tādējādi padarot tos par nekreditējamiem².

Tāpat tiek pieminēts zemais investīciju apjoms tautsaimniecībā, kas nozīmē, ka vienkārši nav labu projektu, ko kreditēt. Latvijas Banka un uzņēmējus pārstāvošās organizācijas bankām pārmet pārāk piesardzīgu kreditēšanas un kredītriska apetīti³.Vēl ir viedoklis, ka likmes ir augstas, jo banku vidū nav pietiekamas konkurences.

Tiek paredzēts, ka 2013. gadā algas Igaunijā pieaugs minimāli, tajā pašā laikā palielinoties inflācijas rādītājiem, citējot Igaunijas laikrakstā Eesti Päevaleht pausto, raksta BBN.

Igaunijas Finanšu ministrija (FM) prognozē, ka kopumā nākamgad Igaunijas ekonomika augs par 3%, tajā pašā laikā norādot, ka cenu kāpums būs vērojams vidēji 3,5% apmērā. Igaunijas Centrālā banka 2013. gadā paredz 3,6% inflāciju.

Savukārt daži Igaunijas uzņēmēji nākamgad prognozē vēl lielāku cenu kāpumu nekā FM un Igaunijas Centrālā banka. Tā, piemēram, Prīts Karps (Priit Karp), pārtikas nozares uzņēmuma Salvest valdes loceklis paredz, ka nākamgad inflācija Igaunijā būs aptuveni 5% apmērā, norādot - uzņēmumā tiek lēsts, ka Salvest ražotie produkti 2013. gadā kļūs par 5% - 6% dārgāki.

Jau rakstīts, ka Latvijā šā gada novembrī gada inflācija kritusies līdz 1,6%, savukārt mēneša laikā dzīve Latvijā bija kļuvusi vidēji par 0,1% lētāka. Eksperti paredz – ja naftas cenu vidējais līmenis būtiski nemainīsies, tad inflācija Latvijā arī nākamgad varētu būt ap 2%. Tāpat eksperti prognozē - nākamgad vidējā darba samaksa Latvijā varētu palielināties gan privātajā, gan arī sabiedriskajā sektorā. Algu kāpums varētu būt vērojams lielākā skaitā nozaru.

Eiro ieviešana Latvijā no nākamā gada stiprinās Latvijas ekonomiku, atbalstot iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi 4,2 % līmenī nākamgad, kam sekos 5,2 un 5 % izaugsme turpmākajos gados. Latvija kā eirozonas valsts arī turpmāk būs Eiropas straujāk augošā ekonomika ar stabiliem pamatiem, uzskata Ernst & Young eirozonas ekonomiku pētījuma Eurozone Economic Forecast (EEF) autori.

Eiro ieviešana atstās būtisku iespaidu uz ilgtermiņa investīciju ieplūdi, jo zudīs šaubas par valūtas stabilitāti, kā arī eiro iespaidā mazināsies gan uzņēmumu, gan privātā sektora aizņēmumu procentu likmes. Tāpat, gaidāms, ka Latvija kļūs vēl pievilcīgāka arī Austrumu kaimiņiem, kuri meklēs eksporta ceļus uz eirozonu. Nākamgad būtu jāaug arī iekšzemes investīciju līmenim, ņemot vērā eksporta pieprasījumu, teikts pētījumā.

Taču tajā pašā laikā strauji augot tautsaimniecībai, nākamgad Latvijā pieņemsies spēkā inflācija, kas varētu sasniegt 2,4% līmeni – eirozonas vidējā apmērā. Inflācijas spiediens paaugstināt algas būs viens no galvenajiem izaicinājumiem Latvijas ekonomikas produktivitātei un konkurētspējai, uzskata pētījuma autori. Jāņem vērā arī tuvojošās vēlēšanas, kuru priekšvakarā jārēķinās ar partiju cīņu par elektorātu, kas var radīt spiedienu palielināt valsts tēriņus vai mazināt nodokļu slogu. Šāda rīcība palielinātu inflācijas risku, norāda Ernst & Young speciālisti.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kuras izvēlējušās neieviest eiro, katrai ir sava motivācija, bet eiro skeptiķi visbiežāk ignorē šos individuālos argumentus un parasti šīs valstis min kā vienotu grupu, kas izvēlējusies nostāties pret eiro, vietnē makroekonomika.lv raksta Latvijas Bankas (LB) ekonomists Igors Kasjanovs.

Savā rakstā LB ekonomists koncentrējas uz četrām valstīm - Zviedriju, Poliju, Lielbritāniju un Dāniju. Kā būtisku aspektu viņš min šo valstu tautsaimniecības lielumu, kuru labi raksturojot iekšzemes kooprodukta (IKP) īpatsvars kopējā ES IKP. Saskaņā ar Eurostat datiem, Lielbritānija veido 13.8% no ES IKP (2011. gada dati), Zviedrija – 3.1%, Polija – 2.9%, Dānija – 1.9%. Ekonomists norāda, ka salīdzinājumā Latvija veido vien 0.2% no ES IKP.

Ar šiem datiem ekonomists norāda, ka minēto četru valstu iekšzemes tirgi ir ievērojami lielāki nekā Latvijā, kas nozīmē to, ka tautsaimniecībā lielāku nozīmi veido iekšējais tirgus – tas spēj ģenerēt pieprasījumu pēc vietējās rūpniecības produkcijas (un tādējādi darba vietas).

Latvijas Banka izveidojusi jaunu interneta vietni www.makroekonomika.lv, kurā turpmāk tiks publicēti Latvijas Bankas ekonomistu komentāri par jaunākajiem Latvijas tautsaimniecības datiem.

Makroekonomika.lv vietne liecina, ka tajā atrodami ekspertu komentāri par dažādiem makroekonomikas rādītājiem, kā arī analīzes un pētījumi.

Latvijas Banka skaidro, ka tās funkciju īstenošanai nepieciešams veikt plašu makroekonomisko analīzi. Šo darbu veic profesionāli Latvijas Bankas ekonomisti, un šī interneta vietne sniedz ieskatu viņu veikumā.

Šajā interneta vietnē publisko arī Latvijas Bankas publikācijas par makroekonomiskām tēmām, Latvijas Bankā organizēto ekspertu sarunu un ikgadējo Latvijas Bankas tautsaimniecības konferenču materiālus, kā arī Latvijas Bankas līdzveidotā pētnieciskā televīzijas seriāla Naudas zīmes raidījumus.

Atkārtotas globālās recesijas un banku krīzes risks ir augsts, liecina pētījums, kurā apskatīti banku nozares lielākie draudi.

CSFI (The Centre for the Study of Financial Innovation) ikgadējā aptaujā Banking Banana Skins, kas veikta sadarbībā ar PricewaterhouseCoopers, no 30 iespējamiem banku riskiem makroekonomika izvirzīta saraksta augšgalā.

Aptauja liecina, ka kopš tās sākšanas pirms 13 gadiem bažas par banku nozares nākotnes izredzēm ir sasniegušas augstāko līmeni. Daudzi respondenti nākotnē paredz banku maksātnespējas un nacionalizācijas gadījumus.

Galvenais trauksmes iemesls ir eirozonas krīze, kas draud ar vairāku valstu maksātnespēju. Eiro sabrukums iespaidotu bankas ne tikai Eiropā, bet visos svarīgākajos pasaules reģionos. Baņķieri visā pasaulē - ASV, Kanādā, Ķīnā, Argentīnā un Austrālijā - eiro krīzi ievieto risku augšgalā.

Igaunijā organizētā projekta «Vedīsim talantus mājās» (Talendid koju, Bring Talents Home) ietvaros divu gadu laikā valstī atgriezušies 27 tās iedzīvotāji, raksta baltic-course.com.

«Ņemot vērā, ka atgriezties nav vienkārši, rezultāts ir labs un tam vajadzētu arī citus cilvēkus atgriezties atpakaļ Igaunijā,» norāda viens no projekta organizētājiem Arturs Elme (Artr Elme).

«Projekta laikā esam sapratuši, ka cilvēki ir gatavi atgriezties atpakaļ Igaunijā, tomēr tam priekšnoteikums ir interesants darbs ar labu atalgojumu,» viņš secina. Lai cilvēki brauktu atpakaļ uz Igauniju, algai neesot jābūt tikpat lielai kā Norvēģijā, bet tai jābūt tik lielai, lai Igaunijā būtu iespējams dzīvot labi, secina A. Elme.

Talendid koju Facebook lapā akcijai piektdien bija 1117 «sekotāju», novēroja Db.lv.

Pašlaik Latvijā inflācija jau ir zem eirozonas vidējā līmeņa. Septembrī inflācija Latvijā samazinājusies līdz 3.3 %, mēneša laikā cenu līmenim sarūkot par 0.4 %.

Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, sarukums vērojams galvenokārt ar enerģiju saistītām cenām, nedaudz arī pārtikai un atsevišķiem pakalpojumiem.

Inflācijas samazinājumu septembrī veicināja valdības atbalsts daļējai elektroenerģijas sadales tarifu kompensēšanai mājsaimniecībām. Papildus tam atsevišķās apdzīvotās vietās jau ir stājušies spēkā zemāki centralizētās siltumapgādes tarifi, vairākās citās – zemāki tarifi gaidāmi tuvāko mēnešu laikā. Lai gan, salīdzinot ar augustu, degvielas cena ir pieaugusi, tā ir zemāka nekā pirms gada. Šādas tendences liecina, ka energocenu krīzes lielākie saspīlējumi nu ir pārvarēti.

Zemākas energoresursu cenas mazina arī spiedienu uz pārtikas cenu pieaugumu. Tomēr maize netiek ražota no elektrības vai gāzes vien, tāpēc vēl neizjūtam tik strauju pārtikas cenu samazinājumu. Šajā gadījumā svarīgu lomu spēlē arī laika apstākļu ietekme uz ražu, piegādes ķēžu procesi un daudzi citi faktori, no kuriem vēlētos izcelt atalgojumu nodarbinātajiem. Lai arī, piemēram, lauksaimniecībā, pārtikas produktu ražošanā un tirdzniecībā nodarbināto atalgojums Latvijā ir zem valsts vidējā līmeņa, gada laikā, tostarp minimālās algas paaugstināšanas ietekmē, tas ir pieaudzis straujāk nekā vidējais atalgojums Latvijā.

Eiropas Parlamenta (EP) Ekonomikas un Monetāro lietu komiteja atbalstījusi Latvijas uzņemšanu eirozonā ar 2014. gada 1. janvāri. EP deputāti atzinīgi vērtē Latvijas ieguldītās pūles un līdz šim panāktos rezultātus, tomēr prasa pastiprināt ekonomikas pārvaldības struktūras un mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru.

Tāpat EP deputāti arī norāda, ka Latvijas ievērojamā enerģētiskā atkarība apdraud cenu stabilitāti valstī, liecina parlamenta paziņojums.

EP ziņojuma autors Tautas Partijas grupas deputāts Burkhards Balcs atzinīgi novērtējis Eiropas Komisijas 5. jūnijā sniegto pozitīvo atzinumu, kurā uzteikti «Latvijas valdības un iedzīvotāju pārliecinošie un neatlaidīgie centieni,» bet arī aicina nepalēnināt uzsāktās reformas.

Deputāti uzsver, ka Latvijai jāiegulda vairāk pūļu, lai novērstu darba tirgus strukturālās nepilnības un mazinātu nabadzību, kā arī pieaugošo ienākumu nevienlīdzību. Tāpat valstij jāsniedz arī vairāk garantiju banku stabilitātei, īpaši pastiprinot uzraudzību tām bankām, kurās ir daudz nerezidentu noguldītāju.

Pēc laikraksta The New York Times atskata uz Latvijas izvēlēto ceļu ekonomikas krīzes pārvarēšanai un tā sekām, Latvijas veiksmes stāsta apskatīšanai kārtējo reizi pievērsies arī Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Pols Krugmans.

P. Krugmans savā blogā ASV laikraksta New York Times interneta vietnē norāda, ka ir zināma taisnība apgalvojumam, ka situācija Latvijā uzlabojusies, tomēr tā esot vēl ļoti smaga, neskatoties uz daudzu kāri to saukt par «brīnišķīgu veiksmes stāstu».

Ekonomists atgādina, ka bezdarba līmenis Latvijā, lai arī samazinājies, joprojām ir ļoti augsts. Savukārt bezdarba līmeņa kritums ir saistīts ar emigrācijas apmēriem. «Tā nav lieta, kuru varētu saukt par triumfālu veiksmes stāstu. Vismaz ne vairāk, kā ASV ekonomikas daļējo atveseļošanos no 1933. līdz 1936. gadam, varētu saukt par uzvaru pār [Lielo] Depresiju,» raksta P. Krugmans.

Algas pirktspējas pieaugums šā gada otrajā ceturksnī ir lielākais kopš 2008. gada, un paredzams, ka algas pirktspēja palielināsies arī turpmāk, norāda Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs.

Kā jau iepriekš prognozēts, algas pirktspēju otrajā ceturksnī noteica sarūkošā inflācija, tomēr atalgojuma kāpums joprojām ir mērens, portālā makroekonomika.lv norāda O. Krasnopjorovs.

Db.lv jau informēja, ka gada otrajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 481 lats, kas, salīdzinot ar pērnā gada atbilstošo periodu, ir par 3,7% jeb 17 Ls vairāk. Sabiedriskajā sektorā gada laikā darba samaksa augusi par 4,6% (no 497 līdz 520 latiem), no tā vispārējās valdības sektorā - par 1,7% (no 458 līdz 466 latiem), bet privātajā sektorā pieaugums bija 3,4% (no 443 līdz 459 latiem).

«Uzlabotais» Big Mac indekss liecina par to, ka Latvijas lats pret ASV dolāru ir nenovērtēts par 6,1%, blogā interneta vietnē makroekonomika.lv raksta Latvijas Bankas ekonomiste Līva Zorgenfreija.

Ekonomiste norāda, ka izdevums The Economist 1986. gadā izveidoja Big Mac indeksu, kas ir domāts, kā viegli «sagremojams» rādītājs tam, vai valūtas kurss ir «pareizajā» līmenī. Indekss ir balstīts uz pirktspējas paritātes teoriju: ilgtermiņā identiska preču un pakalpojumu groza cenai, izteiktai vienā valūtā, būtu jāmainās tā, lai tā būtu vienādā līmenī jebkurās divās valstīs. Big Mac indeksa gadījumā gan šis grozs ir viena vienīga prece – lielais burgeris.

«Priekšrocība indeksam, protams, ir tāda, ka tas ir ļoti ātri un viegli aprēķināms un visiem saprotams. Ja pirktspējas paritātes aprēķiniem ir nepieciešams savākt tūkstošiem dažādu preču un pakalpojumu cenu, tad Big Mac indeksam pietiek ar viena vienīga produkta cenu katrā valstī. Turklāt preču grozi dažādās valstīs, piemēram, Ķīnā un ASV, ir ļoti atšķirīgi, bet Big Mac visās valstīs ir aptuveni vienādi – tātad vieglāk salīdzināmi,» raksta L. Zorgenfreija.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Fitch šogad atkārtoti apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu «A-» līmenī, nosakot stabilu nākotnes novērtējumu (outlook).

Fitch norāda, ka kredītreitingu «A-» līmenī uztur veiksmīgā valsts finanšu vadība, spēcīgā institucionālā pārvaldība un uzticams politikas kurss, ko nodrošina Latvijas dalība Eiropas Savienībā un eirozonā.

Aģentūra pozitīvi novērtē valsts parāda līmeni, kas ir zemāks kā līdzīgvērtīga kredītreitinga līmeņa valstu parāds. Fitch prognozē, ka vispārējās valdības parāda līmenis 2019. gadā samazināsies līdz 37,2 % no IKP, kas ir zem «A» grupā esošo valstu vidējā parāda līmeņa – 47,3 % no IKP. Parāda līmeņa izmaiņas saistītas ar Valsts kases sekmīgi realizēto priekšfinansēšanās politiku.

Fitch atzinīgi novērtē veiktos pasākumus ārvalstu sektora apkalpojošo banku darbības regulēšanai. Aģentūra uzmanību pievērš arī valdības veidošanas procesam pēc š. g. 6. oktobrī notikušajām Saeimas vēlēšanām un prognozē, ka būtiskas izmaiņas ekonomikas politikā nav sagaidāmas.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada trešajā ceturksnī ir audzis par 5,3%, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, un par 1,7%, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. Abos gadījumos Latvijas ekonomikas izaugsmes temps ir straujākais no visām 27 Eiropas Savienības (ES) valstīm, turklāt eirozonas valstīs kopumā vērojama IKP mazināšanās, liecina jaunākie ES statistikas biroja Eurostat apkopotie dati.

Kopumā 27 ES valstīs un eirozonā IKP, salīdzinot ar 2011. gada trešo ceturksni, ir sarucis attiecīgi par 0,4% un 0,6%. Savukārt, salīdzinot šā gada trešo ceturksni ar šī paša gada otro ceturksni, eirozonā vērojama IKP samazināšanās 0,1% apmērā, bet 27 ES valstīs kopumā – kāpums 0,1% apmērā.

Gada griezumā IKP pieaugums vērojams tādās ES dalībvalstīs kā Bulgārija (+0,5%), Vācija (+0,9%), Igaunija (+3,4%), Francija (+0,1%), Lietuva (+3,3%), Austrija (+0,4%), Rumānija (+0,8%), Slovākija (+2,5%), bet Lielbritānijā IKP palicis nemainīgs.

Zviedrija, Slovēnija, Polija, Malta, Luksemburga, Īrija un Dānija nav iesniegusi datus par IKP izaugsmi.

Lai gan aplēst Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekmes uz Latvijas ekonomiku precīzu apmēru ir gandrīz neiespējami, visticamāk, tas nav pārmērīgi liels - ne tuvu tam, ko pieredzējām globālās finanšu krīzes laikā, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts.

Viņš norāda, ka Krievija ir milzīga valsts teritoriāla ziņā un ar visai lielu populāciju (kopā ar Baltkrieviju - virs 150 miljoniem iedzīvotāju), tomēr ekonomiskajā ziņā tā uz pasaules fona nebūt nav smagsvars, 2020.gadā veidojot vien aptuveni 2% no pasaules ekonomikas.

Vienlaikus ir vairāki iemesli, kāpēc Krievijas agresija Ukrainā un Rietumvalstu atbildes reakcija neies secen Latvijas ekonomikai, skaidro Vilerts. Pirmkārt, Krievija ir Latvijas piektais lielākais tirdzniecības partneris, tādēļ eksporta un importa ierobežojumi virknei uzņēmumu radīs apgrozījuma kritumu. Tas attiecas arī uz tām precēm un pakalpojumiem, ko ierobežojumi neskar, jo finansiālo sankciju dēļ norēķini ar Krievijas uzņēmumiem ir ar ļoti augstu riska pakāpi.

«Absolūti neatkarīgu valstu Eiropā nav, un pēdējie notikumi apliecina, ka valstis ar veselīgu ekonomiku un eiro ir suverēnākas par valstīm, kurās ir sava valūta, bet ekonomisko problēmu dēļ rodas grūtības finansēt valsts parādu,» norāda Latvijas Bankas komunikācijas speciālists Jānis Silakalns.

«Runājot par suverenitāti, būtu jāatbild uz retorisku jautājumu - kas ir neatkarība – kad no tevis nekas nav atkarīgs vai kad vari ietekmēt ārējos lēmumus, kas nosaka tavu nākotni,» pauž Latvijas Bankas pārstāvis.

«Tāpat būtisks ir jautājums par iespējām realizēt neatkarīgu monetāro jeb naudas politiku. Kurā gadījumā suverenitātes ir vairāk - ar latu vai eiro?,» pauž J. Silakalns. «Vai mūsu mazās tautsaimniecības suverenitāte ir lielāka gadījumā, ja jebkurš liels finanšu spēlētājs ar pašmāju, par latu lepno baumotāju palīdzību var uzsist lata likmes līdz 30% gadā un piespiest daudzus latam neticīgos skriet mainīt savus iekrājumus pret drošo eiro? Vai tomēr tā ir lielāka gadījumā, ja ar stabilu valūtu kā eiro tautsaimniecība attīstās sekmīgāk un Latvija var piedalīties to lēmumu pieņemšanā, kuri izšķirs Eiropas, tajā skaitā Latvijas, nākošās desmitgades?,» viedokli «par» eiro ieviešanu pauž bankas pārstāvis.