Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Globālā finanšu krīze eirozonā bija ilgāka un smagāka nekā vairumā citu attīstīto valstu. Periodā no 2011. līdz 2013. gadam, kad ASV jau atradās uz atkopšanās ceļa, eiro zona piedzīvoja atkārtotu satricinājumu – valdību parādu krīzi Dienvideiropā, ko izraisīja investoru bažas par atsevišķu dalībvalstu valdību parādu līmeni un politisko spēku nevēlēšanos to mazināt.

Atbildes reakcija, lai atjaunotu tirgus dalībnieku ticību eiro zonai un atsevišķām tās valstīm, bija starpvalstu vienošanās, kuras ietvaros dalībvalstis apņēmās stiprināt publisko finanšu regulējumu, nosakot budžeta bilances mērķus un citus fiskālās politikas noteikumus. Rezultātā ievērojami pieauga valstu skaits, kuru publiskās finanses ierobežo fiskālie noteikumi, – 2015. gadā fiskālie noteikumi bija ieviesti 18 no 19 eiro zonas valstīm un 25 no 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Lai gan fiskālie noteikumi (fiscal rules) ir plaši slavēti par to spējām ierobežot valdības iespējas dzīvot pāri saviem līdzekļiem, to ietekme uz piekoptās politikas un ekonomisko stabilitāti nav viennozīmīga. No vienas puses, skaitliski noteikumi (tādi kā budžeta bilances mērķis) mazina fiskālās politikas nenoteiktību, kam vajadzētu mazināt iedzīvotājiem tik nepatīkamo ekonomikas svārstīgumu. No otras puses, sasienot valdības rokas, tie varētu radīt arī gluži pretēju efektu - ierobežot veidus, kā ar budžeta palīdzību izlīdzināt ekonomisko ciklu (bremzēt pārkaršanu vai cīnīties ar recesiju).

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Ja latviešus un zviedrus samainītu vietām, būtu gaidāma sacelšanās. Zviedri ir pietiekami izlutināti, lai nepieciestu to, kas patlaban notiek Latvijā - sarunā ar LD atzīst Rīgas Ekonomikas augstskolas rektors Anderss PalzovsRektora kabinetā uz galda pedantiski izliktas košu krāsu mapes.

Nupat, intervējot uzņēmēju Haimu Koganu, nonācām līdz šībrīža situācijas rezumējumam, un viņš teica, ka ebrejiem ir muļķīgs ieradums nogriezt tur, kur vajadzētu pielikt. Tas esot attiecināms arī uz valdības darbu patlaban. Vai arī jums ir kāds anekdotisks ekonomiskās situācijas rezumējums viena teikuma garumā?

Es mēdzu teikt, taču tas jau ir izmantots gana daudz reižu, ka ballīte, kam pienācās beigties ap pusnakti, Latvijā ieilga līdz rīta gaismai. Patlaban mums ir svētdienas pusdienlaiks, vēl aizvien lielas ciešanas, un tās turpināsies līdz pirmdienas rītam.

Šādās reizēs cilvēki mēdz sev solīties, ka nekad vairs nelietos alkoholu. Iespējams, ka celtnieki šajās «paģirās» solās nekad vairs nevadāt cementa maisus ar BMW X5.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Zviedrijas bankas ir saņēmušas fantastisku mācību un Zviedrijas bankas maksā par šo krīzi, Latvijas radio raidījumā Krustpunktā sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

«Man liekas, ka šobrīd žvadzināt ieročus pēc kaujas īsti nebūtu vietā, jo Zviedru bankas tika brīdinātas no mūsu puses. Mēs savā laikā bijām ar [Finanšu un kapitāla tirgus komisijas bijušo vadītāju] Cērpa kungu neskaitāmas reizes Zviedrijā, tikāmies ar zviedru banku augstāko vadību un brīdinājām par burbuli,» skaidro centrālās bankas vadītājs.

Pēc I.Rimšēviča sacītā zviedru atbilde tajā laikā bijusi: «Mums pašiem bija krīze 92. gadā, mēs zinām kā rīkoties, jūs esat maza, vēl nepieredzējusi ekonomika, mēs jums pateiksim priekšā tad, kad te kaut kas notiks.»

Droši vien zviedru bankas darītu ļoti daudz, lai atgrieztos pie šīs sarunas, jo tās šeit cietušas milzu zaudējumus, uzskata Latvijas Bankas prezidents. Viņaprāt, «zviedru bankas saņēmušas fantastisku mācību».

LTV raidījums De Facto uzklausījis zviedru ekonomista Aleksandra Barda padomus, ko Latvijai darīt, lai atrisinātu pašreizējās ekonomiskās problēmas. Viņš uzskata, ka šobrīd prioritātei ir jābūt izglītībai, kā arī norāda, ka Latvijai nav jābaidās no jauniem latviešiem, kas pamet valsti, jo 90% atgriezīsies.

«Es personīgi investēju Baltijā deviņdesmitajos gados un es izņēmu savas investīcijas no Igaunijas un Latvijas divus gadus pirms krīzes. Es redzēju, kur šī krīze iet. Ekonomikas izaugsme vairs nebija īsta. Tā turējās uz ļoti apšaubāma pamata. Ja dzīvoklis Rīgā vai Tallinā maksāja dārgāk nekā Londonā un Parīzē, tas man kā ekonomistam bija signāls. Es izņēmu naudu, un burbulis sprāga. Tagad savukārt Latvija ir ļoti interesanta, jo burbuļa nav, ekonomika ir īsta. Aktīvu cena ir īsta. Uz šī pamata jūs pēc diviem gadiem, pieņemot pareizus lēmumus, atgūsiet lēnāku, bet patiesu ekonomikas izaugsmi.

Līdz ar dižķibeles atnākšanu un tās blaknēm - darba algu samazināšanu un lielo bezdarbu - Latvijā strādājošās zviedru bankas lielas iedzīvotāju daļas acīs pārtapušas no draugiem par īstiem peramajiem zēniem. Tādēļ bezpartejiskā ārlietu ministra Aivja Roņa ierosinājums pēc 10. Saeimas vēlēšanām veidot Latvijas Saeimas un Zviedrijas parlamenta kopīgu komisiju, kas pētītu zviedru banku darbību Latvijā, daļā sabiedrības izraisa gandarījumu.

Tomēr ne viss ir tik vienkārši, kā gribētos tiem, kas zviedru banku «destruktīvo darbību» izmanto tīri populistiskos nolūkos. Jā, nav šaubu, ka Swedbank un SEB Banka, dāsnu roku izsniedzot hipotekāros kredītus iedzīvotājiem un kreditējot nekustamā īpašuma attīstītājus, kā arī piešķirot patēriņa kredītus teju katram gribētājam, ir līdzvainīgas kā nekustamā īpašuma, tā patēriņa burbuļa uzblīšanā. Tomēr taisnība ir Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam, kurš norāda, ka par pārlieku aizraušanos ar Baltijas iedzīvotāju kreditēšanu zviedru bankas jau ir saņēmušas rūgtu mācību - tas, ka lielu daļu no patiesi grandiozajiem zaudējumiem skandināvu bankām sagādājušas to «meitas» Latvijā, ir fakts.

«Latvijas un Zviedrijas biznesa attiecībās šeit ir vēl brīva vieta lielākām investīcijām, zināšanu pārnesei un Latvijas lielākas konkurētspējas veicināšanai, bet tas galvenokārt sakāms par tiem Latvijas sektoriem, kas nav tik caurskatāmi,» saka Zviedrijas Karalistes vēstnieks Latvijā Henriks Landerholms.

Šodien līdz ar uzvarētāju paziņošanu tiks pasniegta gadskārtējā Zviedrijas Biznesa gada balva.

Fragments no intervijas

Ilgtermiņa rīcībpolitika laikam gan ir tas, kas zviedrus izceļ Eiropā un globāli.

Tā ir skandināvu iezīme vispār un zviedru konkrēti – ilgtermiņa skatījums biznesā, rīcībpolitikā un arī partiju politikā, kad pie varas ilgi paliek viens politiskais spēks. Un es redzu, ka šī attieksme ir tā, kas nosaka zviedru investīcijas arī Latvijā. Tās ir Latvijas tirgū un sabiedrībā integrētas ilgtermiņa investīcijas, un tās ir radījušas sava veida nabas saiti starp abām valstīm.

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Ļoti iespējams, ka kredītņēmēju aizsardzības pasākumi ir premjera atbildes reakcija zviedru banku aizrādījumiem par nepietiekami ātru Latvijas budžeta izdevumu cirpšanu.

To Db.lv norādīja politologs Jānis Ikstens. «Ņemot vērā, ka premjers kredītņēmēju aizsardzības pasākumu ieviešanai, kuru rezultātā kredītņēmējs bankas priekšā būs atbildīgs tikai ar ieķīlāto īpašumu, nevis visu savu mantu, ir izsludinājis steidzamību, ļoti iespējams, ka tā ir premjera pretreakcija Zviedrijas finanšu ministra izteikumiem par nepietiekami ātru Latvijas budžeta izdevumu griešanu un tādējādi radīto apdraudējumu zviedru bankām Latvijā.

Savukārt viens no Latvijas lielāko ārvalstu banku pārstāvjiem, kas vēlējās palikt anonīms, Db norādīja, ka no premjera Valda Dombrovska puses šis solis vērtējams kā «taktiska spēlīte» un spiediens uz zviedru bankām. Tomēr saruna starp zviedru finanšu ministru un premjeru nemaz neesot bijusi tik asa un pamācībām bagāta Latvijai, kā tas esot izskanējis medijos. Runājot par Danske bank izteikumiem, ka šie kredītņēmēju aizsardzības pasākumi varētu veicināt lata devalvāciju, viņš piebilda, ka ar lata devalvāciju nereti tiekot saistītas pat pilnīgi neatbilstošas lietas. Viņš atgādināja Latvijas Centrālās bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča vārdus, ka Latvijas Bankas pozīcija lata kursa jautājumā ir pietiekami stabila, lai lata kursu noturētu pat pilnīga valsts defolta gadījumā.

No sestdienas, 23.aprīļa spēkā stāsies jauni Rīgas domes saistošie noteikumi, kas uzņēmējiem sniegs iespēju daudz vienkāršāk un ātrāk saskaņot vasaras kafejnīcas. Toties, attiecībā uz vasaras kafejnīcu vizuālo noformējumu, noteikumi kļuvuši stingrāki, informē Rīgas pilsētas būvvalde.

Paralēli vienkāršotajai saskaņošanas procedūrai noteikumi kļuvuši elastīgāki arī attiecībā uz vasaras kafejnīcu iespējamajiem eksponēšanas termiņiem, jo paredzēta iespēja pie atbilstošiem laika apstākļiem to pagarināt vai uzsākt ātrāk. Savukārt attiecībā uz vasaras kafejnīcu vizuālo risinājumu noteikumu prasības kļuvušas stingrākas.

Būvvalde kā galveno ieguvumu min to, ka līdz ar jauno noteikumu spēkā stāšanos vasaras kafejnīcu īpašniekiem vairs nav nepieciešams vērsties Būvvaldē atkārtoti, lai saņemtu tirdzniecības pasi. Šī norma attiecas gan uz vēl nesaskaņotajām vasaras kafejnīcām, gan kafejnīcām, kuru vizuālais risinājums jau saskaņots, bet pase vēl nav saņemta. Iepriekš regulējums paredzēja, ka sākotnēji Būvvaldē jāsaskaņo vasaras kafejnīcas vizuālais risinājums, tad jāvēršas izpilddirekcijā, lai saņemtu pagaidu atļauju, kuras laikā jāuzslien vasaras kafejnīcas konstrukcijas, un ar šī risinājuma fotofiksāciju jāvēršas Būvvalde atkārtoti, lai saņemtu tirdzniecības pasi. Pēc tirdzniecības pases saņemšanas atkārtoti jāvēršas izpilddirekcijā, lai iepriekš saņemtās pagaidu atļaujas termiņš tiktu pagarināts visai vasarai sezonai. Savukārt jaunais regulējums nosaka, ka, ja ir saņemts vasaras kafejnīcas vizuālā risinājuma saskaņojums, un izpilddirekcija ir izsniegusi atļauju, tad vasaras kafejnīcu īpašnieks ir saņēmis visas nepieciešamās atļaujas un var uzsākt komercdarbību.

Gadskārtējās Biznesa balvas priekšvakarā Zviedrijas Karalistes vēstnieks Latvijā Henriks Landerholms vērtē, ka pārtikas industrijai ir potenciāls uzlabot Zviedrijas un Latvijas divpusējo tirdzniecību.

Ukrainas konflikta sakarā izskan spriedumi, ka Latvijas drošības garantijai ir labi, ja šeit ir dislocēti Rietumu karavīri, bet var domāt, ka arī ārvalstu investīcijām ir šāds blakusefekts.

Kā NATO partnere Zviedrija ir klātesoša Latvijas drošības garantēšanā arī militāri – gan ar karavīriem, gan floti un aviāciju, tomēr arī Zviedrijas biznesa intereses šeit, protams, nevajadzētu novērtēt par zemu. Ar 22% no visām ārvalstu investīcijām Zviedrija ar lielu izrāvienu aizvien ir lielākais ārvalstu investors Latvijā. Nākamā lielākā investīciju avota daļa ir 8%.

Tas gan lielā mērā ir šejienes zviedru banku dēļ.

Latvijas premjerministrs brīdinājis zviedru bankas, ka tās riskē nosmacēt Latvijas krīzes skartās ekonomikas atlabšanu, ja vien tās neatsāks aizdot, vēsta Financial Times.

«Pēkšņa kreditēšanas pārtraukšana ir ļoti problemātisks jautājums,» sacījis Latvijas premjers Valdis Dombrovskis. «Mēs ceram, ka zviedru bankas atsāks [kreditēšanu],» viņš piebildis.

«Protams, var teikt, ka latvieši aizņēmās bezatbildīgi, bet, lai aizņemtos bezatbildīgi, ir nepieciešams kāds, kas aizdod bezatbildīgi,» skaidrojis premjers. «Mums bija ļoti viegli pieejami kredīti ļoti pārkarsētā ekonomikā. Tagad ļoti dziļā recesijā mums kredītu gandrīz nav,» viņš sūdzējies.

V. Dombrovskis brīdinājis, ka lielā budžeta «apcirpšana» palielinās ekonomiskās sāpes īsā termiņā. Taču viņš akcentējis, ka šie pasākumi bija būtiski fiskālās stabilitātes nodrošināšanai.

Zviedru bankas Latvijas tirgu nepametīs, intervijā laikrakstā Latvijas Avīze uzsvēra Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons.

Swedbank ir slēgusi biznesu Krievijā un Ukrainā, lai izvairītos no vēl lielākiem zaudējumiem nekā jau piedzīvotie, un uz jautājumu, vai zviedru bankas neizšķirsies doties prom arī no Latvijas tirgus, T. Tverijons atbild: «Nē, prom neviens neies. Divu momentu dēļ. Viens, ka šeit bankas jau pārāk dziļi iesakņojušās. Otrs, ka zaudējumu izmērs Latvijā tik lielām mātes bankām ārzemēs ir samērā viegli panesams, samērojams un nav nāvējošs. Visbeidzot, iepriekšējos gados ārzemju bankas šeit gūto peļņu neveda projām un nemaksāja dividendēs akcionāriem.»

Viņš arī uzsver, ka miljoni nogūlās Latvijas bankās kā nesadalīta peļņa, kas bija viens no glābšanas riņķiem pērn, kad ar vairāk nekā 700 miljoniem nesadalītās peļņas varēja segt parādījušos zaudējumus. «Citiem vārdiem sakot, banku bizness vienā gadā nesākas, vienā gada nebeidzas, un bankas visu, ko nopelnīja iepriekš, pērn pazaudēja. Plus mīnus pārdesmit miljoni, bet apmēram tāda ir bilance,» uzsver T. Tverijons.

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Banka (LB) izsniedza grūtībās nonākušajai «ABLV Bank» likviditātes palīdzības aizdevumus par kopējo summu 297.2 milj. eiro, un šis fakts ir izsaucis Latvijas sabiedrībā daudz lielāku rezonansi, nekā tas būtu pelnījis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns. No otras puses, pašreizējā lielā interese par šiem darījumiem ļauj vēlreiz atgādināt par to, ko centrālā banka īsti dara.

Kas vispār ir ārkārtas likviditātes palīdzība (angliski – emergency liquidity assistance jeb ELA)?

Tas ir centrālās bankas aizdevums pret ķīlu komercbankai gadījumos, kad šai bankai ir radušās īslaicīgas grūtības ar standarta instrumentiem no citiem tirgus dalībniekiem un Eirosistēmas centrālajām bankām iegūt nepieciešamos naudas līdzekļus. Un, lai gan detalizētus noteikumus katrā eiro zonas valstī izstrādā valsts centrālā banka, kopējos aizdevuma pamatprincipus nosaka visām Eirosistēmas centrālajām bankām vienotus, un tie ir publiski pieejami Eiropas Centrālās bankas (ECB) mājaslapā.

Kāpēc vispār šāda palīdzība centrālajām bankām ir jāsniedz?

Latvijas Mobilais telefons (LMT) gada trīs ceturkšņos strādāja ar 1,366 mljrd. zviedru kronu (103,5 milj. Ls) apgrozījumu, kas ir par 23% mazāk nekā pirms gada šajā pašā laikā, liecina TeliaSonera finanšu pārskats.

LMT peļņa pirms nodokļu un procentu samaksas un amortizācijas (EBITDA) gada deviņos mēnešos bija 564 milj. Zviedrijas kronu (42,8 milj. Ls), kas salīdzinot ar pērnā gada trīs ceturkšņiem ir par 24% mazāka.

Tostarp trešajā ceturksnī operatora ieņēmumi veido 455 milj. zviedru kronu (34,5 milj. Ls), kas ir par 17% mazāk nekā pērn attiecīgajos trīs mēnešos, bet EBITDA rādītājs šogad šajā laika posmā bija 183 milj. kronu (13,9 milj. Ls), kas ir par 14% mazāk nekā pērn trešajā ceturksnī.

Savukārt operatora rentabilitāte, ņemot vērā EBITDA peļņu, deviņos mēnešos bija 41,3%, kas salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada ir nedaudz mazāk, jo pirms gada attiecīgais rādītājs bija 41,8%, bet salīdzinājumā ar pērnā gada kopējiem rezultātiem (40,9%) attiecīgais rādītājs ir uzlabojies.

Zviedrijas banku grupas Swedbank tīrie zaudējumi pagājušā gada ceturtajā ceturksnī varētu būt sasnieguši 1,87 miljardus zviedru kronu (129 miljonus latu) pretstatā 1,92 miljardu zviedru kronu (132 miljonu latu) tīrajai peļņai 2008.gada pēdējos trijos mēnešos, liecina aģentūras Reuters aptaujāto sešu analītiķu vidējā prognoze.

Reuters raksta, ka Swedbank būs cietusi lielus zaudējumus jau ceturto ceturksni pēc kārtas, jo būs samazinājušies ienākumi no procentiem un krasi palielinājušies uzkrājumi zaudējumiem no kreditēšanas galvenokārt saistībā ar ekonomikas recesiju Baltijas valstīs, kur Swedbank ir viena no lielākajām finanšu institūcijām.

Tomēr ceturtajā ceturksnī šie uzkrājumi, domājams, būs mazāki nekā trešajā ceturksnī, jo situācija Latvijā, Lietuvā un Igaunijā stabilizējas, norāda aģentūra.

Analītiķu vidējā prognoze arī liecina, ka uzkrājumi zaudējumiem no kreditēšanas 2009.gada ceturtajā ceturksnī būs sasnieguši 5,47 miljardus zviedru kronu (377 miljonus latu) pretstatā 1,63 miljardiem zviedru kronu (112 miljoniem latu) 2008.gada attiecīgajā periodā.

Raidorganizāciju koncerns Modern Times Group (MTG), kura ietilpst arī Viasat, TV3, 3+ un Star FM, pērno gadu noslēdzis ar 14,17 mljrd. zviedru kronu (1,03 mljrd. Ls) apgrozījumu, liecina MTG pārskats.

Tostarp, pērnā gada pēdējā ceturksnī koncerna apgrozījums pieauga par 6% līdz 4,08 mljrd. zviedru kronām (295,92 milj. Ls). Kopumā pagājušā gada MTG apgrozījums salīdzinājumā ar 2008.gadu ir palielinājies par 8%.

Savukārt koncerna saimnieciskās darbības ieņēmumi pirms saistīto uzņēmumu un vienreizējiem ieņēmumiem pērn bija 1,65 mljrd. zviedru kronu (119,79 milj. Ls). Tomēr, pretēji 2,93 mljrd. zviedru kronu (212,72 milj. Ls) tīrajai peļņai 2008.gadā, pagājušo gadu koncerns noslēdza ar 2,01 mljrd. (145,93 milj. Ls) zaudējumiem.

Neskatoties uz ekonomisko lejupslīdi un brīdi, kad samazinās reklāmas tirgi visā Eiropā, MTG pērnā gada pēdējā ceturksnī un gada kopumā ieņēmumos ir pieaugums, norāda MTG vadītājs Hanss Holgers Albrehts (Hans-Holger Albrecht).

Lasīju, ka Zviedrijas bankas spēs pārdzīvot lielus kredītu zaudējumus Baltijas valstīs, un, tas ir neapšaubāmi, jo, tādi procentu maksājumi pat no studējošā kredīta kā SEB bankā vien nes astronomisku peļņu bankai.

Bet man kauns, ka dzīvoju Latvijā, kur studentus nemīl un valdība rūpējas tikai par savu pašlabumu, lai zviedru bankas aplaupa Latvijas pilsoņus, pašiem tad arī labums. Un nav nekāds pētījums jāpasūta, lai noskaidrotu, kā notiek kreditēšana citur pasaulē un cik maksā studentiem kredīti pie mums kaimiņos. Tikai pie mums diemžēl ir muļķu un plēsēju zeme. Un nav jābrīnās, ka jaunieši izbrauc no valsts, jo izrādās, ka Latvija ir ļoti dārga zeme.

Latvija pirms dažiem gadiem nonāca sarežģītā ekonomiskajā situācijā Parex bankas sabrukuma, nevis šajā Baltijas valstī ieplūdušā Zviedrijas kapitāla dēļ, kā tas bieži tiek apgalvots.

Ar šādu paziņojumu klajā nācis Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts, trešdien vēstī biznesa avīzes Aripaev interneta izdevums.

Žurnālistiem, kas atspoguļo Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa vizīti Zviedrijā, Bilts uzsvēris, ka zviedru naudas lielais apmērs Latvijas, Lietuvas un Igaunijas finanšu sistēmās ne tikai neesot kaitējis Baltijas valstīm, bet tieši pretēji - palīdzējis tām izkļūt no krīzes un atveseļoties no recesijas.

Latvijas finanšu sistēmā sarežģījumi radās Parex bankas dēļ, nevis zviedru kapitāla dēļ. «Viņiem [Latvijā] bija viena liela [nacionālā kapitāla] banka, un viņi joprojām cīnās ar tās radītajām problēmām,» atgādināja Zviedrijas ārlietu resora vadītājs.

Saprotot, ka nodrošinājumu saņemt nevarēs, izmeklētājs kā savu nākamo soli izraudzījās apsūdzības izvirzīšanu personīgi Rietumu bankas prezidentam

To intervijā DB saka Rietumu Bankas prezidents Aleksandrs Pankovs.

Pēdējā laikā masu saziņas līdzekļos daudz tiek runāts par tā sauktajiem Panamas dokumentiem. Saistībā ar tiem ir izskanējis arī Rietumu Bankas vārds, taču banka līdz šim atteikusies no komentāriem. Kāpēc?

Vispirms jāsaka, ka mums līdz šim brīdim nav zināms par to, vai šajos dokumentos ir jebkāda informācija, kas būtu saistīta ar Rietumu Banku. Tāpēc īsti nav ko komentēt. Kopumā, – mēs atbalstām finanšu nozares uzraudzības politiku, caurskatāmību un apmaiņu ar finanšu informāciju starptautiskā mērogā. Taču jāuzsver, ka šādam informācijas apmaiņas procesam ir jānotiek saskaņā ar likumu. Mēs esam banka un neviens nav mūs atbrīvojis no nepieciešamības ievērot noteiktas procedūras, rūpēties par klientu personisko datu saglabāšanu un par bankas noslēpuma ievērošanu.

«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs Latvijā investējis 38 miljonus eiro, taču pēc 10 gadu sadarbības Swedbank viņam kā «augsta riska» klientam slēgusi kontus.

Apjomīgā publikācijā Re:Baltica pavēstīja, ka Swedbank ir slēgusi ap 500 kontu. Par «augsta riska» klientu ir nodēvēts arī Krievijas pilsonis Azers Babajevs, kuram Kundziņsalā pieder «Kraftool» loģistikas centrs, līdzīgs centrs viņam pieder Šanhajā. A.Babajeva uzņēmumi darbojas 9 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo. A.Babajevam piederošajā «Kraftool» loģistikas centrā Rīgas Brīvostas teritorijā ir investēti 38 miljoni eiro, un tā atvēršanā piedalījās iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis Augulis. «Ceru, ka veselais saprāts Latvijā uzvarēs un man nevajadzēs meklēt banku Austrijā vai Vācijā, kur man ir bizness un pieder uzņēmumi. Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu,» saka A.Babajevs.

Vienas no finanšu krīzes sekām, kas mainījušas nozares uzraugu darbu, ir sadarbība pārrobežu banku un finanšu grupu uzraudzībā, norāda zviedru Finanšu inspekcijas Banku un vērtspapīru nodaļas vadītājs un iestādes augstākās vadības grupas loceklis Uldis Cērps.

«Starp regulēšanas ietvaru reformām arī būtu jāpiemin tā sauktās uzraugu kolēģijas, kas ir izveidotas visām lielajām pārrobežu bankām. Uzraudzības labā prakse nosaka, ka mātesbanku un meitasbanku vai filiāļu valstu uzraudzības iestādes sadarbosies, apmainīsies viedokļiem par banku iekšējiem kontroles mehānismiem un kopēji vērtēs riskus. Bieži tas nozīmē kontaktēšanos diendienā starp šiem banku uzraugiem,» teica Cērps.

Cērpa iestādes uzraudzībai pakļautās zviedru bankas darbojas Baltijas valstīs un vairākās citās Eiropas valstīs. «Zviedrijas Finanšu inspekcija vada četras šādas kolēģijas, kas izveidotas četrām sistēmiskām bankām Zviedrijā. Baltijas valstu uzraugi ir šo kolēģiju pilntiesīgi locekļi kopā ar banku uzraugiem no Ziemeļvalstīm, Lielbritānijas un Vācijas. Kolēģiju pamatprincips ir, ka gan mātesbankas valsts uzraugi, gan arī uzraugi citās valstīs, kur banka strādā, pilnībā pārzina visas finanšu grupas riskus,» skaidroja Zviedrijā strādājošais latvietis, kas no 2000.līdz 2008.gada sākumam vadīja Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) Latvijā.