LTV raidījums De Facto uzklausījis zviedru ekonomista Aleksandra Barda padomus, ko Latvijai darīt, lai atrisinātu pašreizējās ekonomiskās problēmas. Viņš uzskata, ka šobrīd prioritātei ir jābūt izglītībai, kā arī norāda, ka Latvijai nav jābaidās no jauniem latviešiem, kas pamet valsti, jo 90% atgriezīsies.
«Es personīgi investēju Baltijā deviņdesmitajos gados un es izņēmu savas investīcijas no Igaunijas un Latvijas divus gadus pirms krīzes. Es redzēju, kur šī krīze iet. Ekonomikas izaugsme vairs nebija īsta. Tā turējās uz ļoti apšaubāma pamata. Ja dzīvoklis Rīgā vai Tallinā maksāja dārgāk nekā Londonā un Parīzē, tas man kā ekonomistam bija signāls. Es izņēmu naudu, un burbulis sprāga. Tagad savukārt Latvija ir ļoti interesanta, jo burbuļa nav, ekonomika ir īsta. Aktīvu cena ir īsta. Uz šī pamata jūs pēc diviem gadiem, pieņemot pareizus lēmumus, atgūsiet lēnāku, bet patiesu ekonomikas izaugsmi.
Ja lasāt ekonomikas vēsturi un pētāt valstis, kas veiksmīgi pārvarējušas krīzes, ir divas lietas, kur šādā mirklī ir jāpalielina investīcijas. Tā ir infrastruktūra un tā ir izglītība. Jūsu prioritātei ir jābūt izglītībai. Katram bērnam ir jāiet skolā un jāiemācās ne tikai lasīt un rakstīt. Jo vairāk cilvēki izglītosies tehnoloģijās, ekonomikā un jurisprudencē – lietās uz kurām uzbūvēta modernā sabiedrība – jo veiksmīgāki jūs būsiet pēc 10 gadiem,» viņš stāstījis raidījumam De Facto.
Pašreizējo ažiotāžu ap lata devalvāciju viņš sauc par bezjēdzīgu un aicina latviešus augsti turēt galvu, lai kādi krīzes mākoņi būtu virs mūsu galvām: «Personīgi es domāju, ka devalvācija nekādi nepalīdzēs Latvijas pašreizējās problēmās. Tas ir tas, ko izdarīja Zviedrija deviņdesmito gadu sākumā. Pāris gadus vēlāk mums bija vēl lielāka krīze. Ticība zviedru ekonomikai bija zudusi, jo mēs devalvējām savu valūtu. Nespējām noturēties. Ja jūs varat izturēt krīzi ar vēsu galvu un nedevalvēsiet valūtu, jūs saglabāsiet uzticamību. Globālā pasaulē uzticamība kaimiņam būs vissvarīgākais. Un pat, ja latvieši netic saviem kaimiņiem, piemēram, mums, tas nav svarīgi – svarīgi ir – vai jūs ticat paši sev? Ja atbildes ir - jā, tad jūs būsiet uz pareizā ceļa.»
A. Bards labi saprot, kāpēc kredītņēmēji Latvijā gāna zviedru bankas, taču aicina apzināties savu atbildību un izprast zviedru nodokļu maksātājus, kuri beigās, ja bankām radīsies zaudējumi, būs spiesti tos segt: «Zviedru bankas izdarīja to pašu milzu kļūdu Latvijā, ko ASV bankas izdarīja savā zemē. Mums bija pārāk daudz naudas un mēs piedāvājām lētus kredītus cilvēkiem, kas vienkārši ienāca bankā, precīzi nenosakot viņu spēju atmaksāt, to devām pa labi un kreisi. Kad tas notiek, mums jāsaprot, ka ir divas puses, kas pie tā ir vainojamas. Vispirms tas ir pats klients, kurš ienācis bankā, lai saņemtu kredītu, kuru nevar atļauties. Un, ja jūs izrēķinājāt risku, balstoties uz sapni vai fantāziju nevis reālo ienākumu stabilitāti un bāzes, tad esat guvis ļoti vērtīgu mācību uz visu savu atlikušo dzīvi. Bet arī bankas ir atbildīgas. Un es kā zviedru nodokļu maksātājs daļēji par to maksāju. Mūsu bankas aizdeva pārāk daudz naudas Latvijai, Igaunijai, Ukrainai. Tās meta naudu pakaļ un tās nebija reālistiskas. Mēs visi guvām smagas mācības.»
Lai «neuzkāptu uz grābekļa», ko savulaik izdarījusi Zviedrija, A. Bards iesaka neuzķerties uz lēta politiķu populisma pirms vēlēšanām, bet piebilst – lai to paveiktu, ir nepieciešama nobriedusi sabiedrība ar vidēji augstu izglītības līmeni. «Jūs esat guvuši rūgtu mācību, ticot politiķiem, kuri ir teikuši to, ko jūs esat gribējuši dzirdēt. Varbūt tagad jūs ieklausīsieties cilvēkos, kas ir varbūt nedaudz ar lielāku dzīves pieredzi. Es domāju, ka arī politiķi ir daudz ko mācījušies. Daudzi varbūt ir pelnījuši otro iespēju pat tad, ja ir vainojami pie krīzes. Ja viņi nav atvērti, viņi noteikti kaut ko slēpj. Ja neesat godīgs pret vēlētāju, nesakāt cik daudz naudas jums ir, cik daudz pelnāt, kurā bankā glabājat savu naudu, tad kaut kas nav tīrs. Ja politiķis neatbild uz šiem jautājumiem, nebalsojiet par viņu. Balsojiet par kādu citu,» viņš stāstījis.
Latvieši, kas pamet valsti jaunajos, modernās ekonomikas apstākļos neesot liela problēma. Svarīgākais ir uzturēt viņos cerību un pierādīt tās ar konkrētiem darbiem. «Jums nav jābaidās no jauniem latviešiem, kas pamet valsti krīzes laikā ar lielu bezdarbu. Mēs dzīvojam netokrātiskā pasaulē, kurā cilvēki ceļo vairāk nekā jebkad pēdējo 50 gadu laikā. Šie cilvēki pametīs Latviju, daži neatgriezīsies, bet es domāju 85-90% atgriezīsies. Un tad, kad viņi atgriezīsies, viņi līdzi atnesīs nenovērtējamas zināšanas un viņi būs ļoti veiksmīgi uzņēmēji, kas būs dzinējspēks Latvijas izaugsmei. Nebaidieties šobrīd uz ārzemēm aizsūtīt savus jauniešus. Viņi nepametīs valsti pavisam. Viņi atgriezīsies. Latvija ir pārāk skaista, lai to pamestu uz ilgu laiku,» uzskata zviedru ekonomists.
.jpg)
