Patlaban nav runa par banku zaudējumiem, jo jau tagad esot skaidrs, ka šogad tāpat tās zaudēšot ievērojamas summas, taču šobrīd notiekot politiska izšķiršanās jautājumā par turpmāko virzienu kreditēšanas jautājumā, saka Komercbanku asociācijas vadītājs Teodors Tverijons.

Saeimas pieņemtais Maksātnespējas likums sagraus kreditēšanas vidi, to šodien pēc Valsts prezidenta kancelejā rīkotās sanāksmes par minētā likuma nodošanu otrreizējai caurlūkošanai parlamentā žurnālistiem teica Komercbanku asociācijas vadītājs Teodors Tverijons.

Viņš uzsvēra, ka neatkarīgi no tā, kāds būs šis likums, bankas to pildīs. Taču, ja tiks sabojāta kreditēšanas vide, tas skars visus. Jaunpieņemtās normas ietekmēs arī mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanu. Izsniegtās ķīlas uzņēmumam vairs nebūs tik spēcīgas, līdz ar to bankas kredītus vairs neizsniegs, jo vienkārši nevarēs to darīt, klāstīja Tverijons.

Latvijas komercbanku asociācijas vadītājs Teodors Tverijons, kuru amatā šogad 1. maijā nomainīs Mārtiņš Bičevksis, vismaz līdz 2012. gada martam turpinās pārstāvēt asociāciju Latvijas Darba devēju konfederācijas padomē.

T. Tverijons Db.lv atzina, ka Konfederācijas padomē uz trīs gadiem tiek ievēlēts konkrēts cilvēks no biedriem, starp kuriem ir arī banku asociācija. «Es tiku ievēlēts par viceprezidentu no asociācijas. Tas, ka mainu amatu, praktiski nozīmē, ka es varu palikt kā asociācijas pārstāvis, bet tik pat labi mani varētu atcelt, bet šajā gadījumā padomes vieta paliktu tukša, jo automātiski M. Bičevkis nevar to aizvietot. Tas tāpēc, ka asociācija ievēl konkrētu cilvēku, nevis amatu,» skaidroja T.Tverijons. Viņš Latvijas darba devēju konfederācijai (LDDK) vēstulē apliecinās, ka turpinās asociāciju pārstāvēt konfederācijas padomē līdz LDDK padomes pārvēlēšanām 2012. gadā.

«Šīs daudzās mājas, kas šobrīd stāv tukšas, ir tādas ne jau tāpēc, ka tur ir slikta kvalitāte, kaut gan arī tas vietām ir vērojams, bet gan tāpēc, ka pašizmaksa ir milzīgi liela. Kad reāli tirgus ir nokritis, tas nozīmē to, ka jebkura dzīvokļa pārdošana jaunajos projektos, nes zaudējumus. Tie, kuriem šīs mājas pieder vai arī tie, kas tās ir pārņēmuši, nelaiž šos dzīvokļus pārdošanā, jo tā ir daudz neizdevīgāka, tas nestu daudz lielākus zaudējumus nekā tad, ja vienkārši to māju uztur šādā stāvoklī,» klāstīja sacīja Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons.

Viņš atzīmēja, ka šos dzīvokļus varētu pārdot, saņemot 10% vai 20% no reālām izmaksām. «To var mēģināt darīt. Bet vēl viens jautājums šajā kontekstā ir - vai šodien būtu, kas tik daudz par šādām cenām tos dzīvokļus pērk?,» teica T. Tverijons.

Komercbanku asociācijas prezidents atzina, ka pašlaik bankas piedāvā ļoti izdevīgas procentu likmes gan latos, gan eiro un kreditēšanas nosacījumi būtībā ir pat izdevīgāki nekā pirms pieciem gadiem, taču daudzi potenciālie kredītņēmēji nav pārliecināti par savu nākotni.

«Tas, lai šī situācija mainītos, ir atkarīgs, pirmkārt, no valsts sektora - kas turpmāk notiks ar valsts budžetu izdevumiem, par cik un kādā veidā tie tiks samazināti. Ja šodien nav pārliecības par savu darbu vietu, ņemt kredītu būtu vienkārši neprāts. Otrkārt, kas attiecas uz privātsektoru - ir vērojama atkopšanās, bet pārliecības, ka tas ir uz ilgu laiku, arī nav,» teica Tverijons un piebilda, ka tāpēc arī pieprasījums pēc hipotekāriem kredītiem šobrīd ir ārkārtīgi zems.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Latvijas komercbanku asociācijas pirmais un līdz šim vienīgais prezidents Teodors Tverijons ceturto reizi nekandidēs uz asociācijas vadītāja amatu.

«Tik ilgi nostrādāts, un man, goda vārds, ienāca prātā, ka laiks aiziet otrajās rindās, padzīvot mierīgāk,» vaļsirdīgi atzina T. Tverijons (attēlā), kurš 1992. gadā izveidoto asociāciju vada 18 gadus.

Kā interesantu faktu T. Tverijons atklāja asociācijas dibināšanas iemeslu – 1992. gada valsts budžeta apstiprināšanas laikā viena deputāta ierosinājums, ko toreiz Augstākā padome arī apstiprināja – palielināt līdz 35% bankām paaugstinātu peļņas nodokli. Tāpēc toreiz tika nolemts veidot profesionālu nozares asociāciju, kas varētu aizstāvēt nozares intereses.

Jāatgādina, ka arī šobrīd valdība budžeta konsolidācijas ietvaros lemj par tā saucamās finanšu stabilitātes nodevas, kas pēc rakstura vairāk līdzīga banku nodoklim, dubultošanu.

Aplokšņu algu saņēmējus vajadzētu saukt pie kriminālatbildības, trešdien Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) rīkotajā diskusijā norādīja LDDK vicperezidents un bijušais Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidents Teodors Tverijons.

Algu ņemšana aploksnēs ir izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, un tādās situācijās pārkāpējus vajadzētu saukt pie kriminālatbildības. «Jautājums ir par to, cik lietu ekonomikas policija ir novedusi līdz tiesai?» jautāja Tverijons.

Viņš uzsvēra, ka arī darba devējiem jāpiemēro lielāks sods. «Darba devējs redz, ka viņam nekas nedraud un nevienā normatīvā aktā nav minēta atbildība pret darba devēju,» sacīja Tverijons un piebilda, ka gan darba ņēmējs, gan darba devējs ir līdzvainīgi pārkāpumā.

Viņš atzina, ka vajadzētu paredzēt lielāku atbildību pret pārkāpējiem, lai varētu sodīt par izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Ministru kabinets trešdien noraidīja Finanšu ministrijas izstrādāto valsts galvojumu programmu, kas sniegtu atbalstu grūtībās nonākušajiem kredītņēmējiem.

Neatbalstīt programmu aicināja arī finanšu ministrs Einars Repše (JL). Viņš norādīja, ka šī ir labākā programma, ko iespējams piedāvāt gan līdzekļu pieejamības, gan citu aspektu dēļ. Tādēļ, ja bankas nav gatavas piedalīties programmā, tad finanšu ministrija nepiedāvās citu tās variantu.

Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Teodors Tverijons informēja ministrus, ka neviena banka negrasoties piedalīties programmā tādā, kāda tā ir tagad. Kredītiestādes pašas saviem spēkiem kopā ar kredītņēmējiem restrukturizē kredītus un turpinās to darīt. Un, ja valsts galvojuma saņemšanai, būs jānoraksta 20% kredīta pamatsummas, neviena banka tam nepieteiksies.

Beidzoties izmeklēšanai «naudas atmazgātāju» lietās, Latvijas iedzīvotāji uzzinās, kuri uzņēmumi ir bijuši šo «naudas atmazgātāju» pakalpojumu ņēmēji. Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons intervijā Bnn.lv norāda, ka to vidū ir arī lieli un pazīstami Latvijas uzņēmumi.

T. Tverijons norāda, ka pērn un arī šogad finanšu policija ir atklājusi vismaz 20 naudas apmazgāšanas grupējumus, kuri nodarbojās ar savdabīgu noziedzīgo biznesu, ko sauc par «naudas atmazgāšanu», kas ir pakalpojums, no kura šīs kompānijas dzīvoja.

«Es domāju, ka vistuvākā laikā sāks parādīties interesanta informācija par Latvijas uzņēmumiem,» sacījis asociācijas prezidents, piebilstot: «Sabiedrība būs ļoti pārsteigta, bet es nebūt ne, kad izrādīsies, ka starp šāda noziedzīgā pakalpojuma izmantotājiem bija ļoti daudz lielu un pazīstamu Latvijas uzņēmumu.»

T. Tverijons arī skaidro, ka pelēkās ekonomikas cienītājiem un uzņēmumiem, kuri kaut kādā veidā iesaistīti pelēkās ekonomikas darbībās, būs daudz lielākas problēmas ar finansējuma saņemšanu bankās. «Reputācijas jautājums arī būs ļoti svarīgs tai pašai kreditēšanai. Uzņēmumi ar apšaubāmu reputāciju saskarsies ar lielām problēmām kreditēšanas jautājumos,» tā viņš.

Zviedrijas bankas ir saņēmušas fantastisku mācību un Zviedrijas bankas maksā par šo krīzi, Latvijas radio raidījumā Krustpunktā sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

«Man liekas, ka šobrīd žvadzināt ieročus pēc kaujas īsti nebūtu vietā, jo Zviedru bankas tika brīdinātas no mūsu puses. Mēs savā laikā bijām ar [Finanšu un kapitāla tirgus komisijas bijušo vadītāju] Cērpa kungu neskaitāmas reizes Zviedrijā, tikāmies ar zviedru banku augstāko vadību un brīdinājām par burbuli,» skaidro centrālās bankas vadītājs.

Pēc I.Rimšēviča sacītā zviedru atbilde tajā laikā bijusi: «Mums pašiem bija krīze 92. gadā, mēs zinām kā rīkoties, jūs esat maza, vēl nepieredzējusi ekonomika, mēs jums pateiksim priekšā tad, kad te kaut kas notiks.»

Droši vien zviedru bankas darītu ļoti daudz, lai atgrieztos pie šīs sarunas, jo tās šeit cietušas milzu zaudējumus, uzskata Latvijas Bankas prezidents. Viņaprāt, «zviedru bankas saņēmušas fantastisku mācību».

Latvijas Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs pašreizējo Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski, Db apstiprināja šībrīža asociācijas vadītājs Teodors Tverijons.

Bičevski Komercbanku asociācijas prezidenta amatam esot izraudzījusies asociācijas padome, taču uzrunājis pašreizējais asociācijas vadītājs Teodors Tverijons, kurš asociāciju vada jau 18 gadus, bet nu izlēmis atkārtotam termiņam nekandidēt, ziņo Leta.

Bičevskis neformāli esot piekritis kandidēt šim amatam, tomēr paudis vēlēšanos ievēlēšanas gadījumā pabeigt iesāktos svarīgākos darbus FM, proti, sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem par šā gada budžeta konsolidāciju.

2008.gada jūnijā Bičevskis sāka pildīt Finanšu ministrijas valsts sekretāra pienākumus. Kopš 2004.gada viņš bija Tieslietu ministrijas valsts sekretārs, bet pirms tam Bičevskis bija Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks. Bičevskis arī kandidējis 7.Saeimas vēlēšanās no Tautas partijas saraksta un kādu laiku bijis Saeimas deputāts. Bičevskim ir augstākā juridiskā izglītība, liecina aģentūras LETA arhīva dati.

Līdz ar dižķibeles atnākšanu un tās blaknēm - darba algu samazināšanu un lielo bezdarbu - Latvijā strādājošās zviedru bankas lielas iedzīvotāju daļas acīs pārtapušas no draugiem par īstiem peramajiem zēniem. Tādēļ bezpartejiskā ārlietu ministra Aivja Roņa ierosinājums pēc 10. Saeimas vēlēšanām veidot Latvijas Saeimas un Zviedrijas parlamenta kopīgu komisiju, kas pētītu zviedru banku darbību Latvijā, daļā sabiedrības izraisa gandarījumu.

Tomēr ne viss ir tik vienkārši, kā gribētos tiem, kas zviedru banku «destruktīvo darbību» izmanto tīri populistiskos nolūkos. Jā, nav šaubu, ka Swedbank un SEB Banka, dāsnu roku izsniedzot hipotekāros kredītus iedzīvotājiem un kreditējot nekustamā īpašuma attīstītājus, kā arī piešķirot patēriņa kredītus teju katram gribētājam, ir līdzvainīgas kā nekustamā īpašuma, tā patēriņa burbuļa uzblīšanā. Tomēr taisnība ir Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam, kurš norāda, ka par pārlieku aizraušanos ar Baltijas iedzīvotāju kreditēšanu zviedru bankas jau ir saņēmušas rūgtu mācību - tas, ka lielu daļu no patiesi grandiozajiem zaudējumiem skandināvu bankām sagādājušas to «meitas» Latvijā, ir fakts.

Konkurences padome (KP) konstatējusi, ka 22 Latvijas komercbankas nespēj sniegt ekonomisku pamatojumu to noteiktajām komisijas maksām, kas nereti bijušas augstākas nekā starptautisko maksājumu karšu organizāciju noteiktās.

Tāpēc KP par aizliegtu vienošanos starp komercbankām par komisijas maksām par karšu norēķiniem un bankomātu pakalpojumiem uzlikusi naudas sodu.

Swedbank uzlikts sods 2,83 milj. Ls apmērā, Citadele bankai – 1,22 milj. Ls, SEB bankai – 558,7 tūkst. Ls, Latvijas Krājbankai – 259 tūkst. Ls, DnB NORD Bankai – 167,5 tūkst. Ls, Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiālei – 158,4 tūkst. Ls, Rietumu Bankai – 103,9 tūkst. Ls, GE Money Bank – 79,4 tūkst. Ls, Latvijas Hipotēku un zemes bankai – 55,6 tūskt. Ls, Norvik bankai – 25,2 tūkst. Ls, Aizkraukles bankai – 15,5 tūkst. Ls, PrivatBank - 5,5 tūkst. Ls, UniCredit Bank – 5,4 tūkst. Ls, Danske Bank filiālei Latvijā – 2,7 tūkst. Ls, Baltic International Bank – 2,7 tūkst. Ls, Trasta komercbankai – 2,6 tūkst. Ls, SMP Bank – 2 tūkst. Ls, Akciju komercbankai Baltikums – 1,4 tūkst. Ls, Reģionālā investīciju bankai – 1,3 tūkst. Ls, a/s Latvijas Biznesa bankai – 728 Ls, LTB Bank - 500 Ls un VEF bankai – 500 Ls.

«Latvijas un Zviedrijas biznesa attiecībās šeit ir vēl brīva vieta lielākām investīcijām, zināšanu pārnesei un Latvijas lielākas konkurētspējas veicināšanai, bet tas galvenokārt sakāms par tiem Latvijas sektoriem, kas nav tik caurskatāmi,» saka Zviedrijas Karalistes vēstnieks Latvijā Henriks Landerholms.

Šodien līdz ar uzvarētāju paziņošanu tiks pasniegta gadskārtējā Zviedrijas Biznesa gada balva.

Fragments no intervijas

Ilgtermiņa rīcībpolitika laikam gan ir tas, kas zviedrus izceļ Eiropā un globāli.

Tā ir skandināvu iezīme vispār un zviedru konkrēti – ilgtermiņa skatījums biznesā, rīcībpolitikā un arī partiju politikā, kad pie varas ilgi paliek viens politiskais spēks. Un es redzu, ka šī attieksme ir tā, kas nosaka zviedru investīcijas arī Latvijā. Tās ir Latvijas tirgū un sabiedrībā integrētas ilgtermiņa investīcijas, un tās ir radījušas sava veida nabas saiti starp abām valstīm.

Gadskārtējās Biznesa balvas priekšvakarā Zviedrijas Karalistes vēstnieks Latvijā Henriks Landerholms vērtē, ka pārtikas industrijai ir potenciāls uzlabot Zviedrijas un Latvijas divpusējo tirdzniecību.

Ukrainas konflikta sakarā izskan spriedumi, ka Latvijas drošības garantijai ir labi, ja šeit ir dislocēti Rietumu karavīri, bet var domāt, ka arī ārvalstu investīcijām ir šāds blakusefekts.

Kā NATO partnere Zviedrija ir klātesoša Latvijas drošības garantēšanā arī militāri – gan ar karavīriem, gan floti un aviāciju, tomēr arī Zviedrijas biznesa intereses šeit, protams, nevajadzētu novērtēt par zemu. Ar 22% no visām ārvalstu investīcijām Zviedrija ar lielu izrāvienu aizvien ir lielākais ārvalstu investors Latvijā. Nākamā lielākā investīciju avota daļa ir 8%.

Tas gan lielā mērā ir šejienes zviedru banku dēļ.

Banku kredītportfelis šogad turpinās nedaudz samazināties, turklāt valdības virzītās izmaiņas nodokļu politikā arī nākamgad neveicinās bankas izsniegt kredītus uzskata Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidents Teodors Tverijons.

Jau vēstīts, ka šā gada oktobrī ir auguši piecu Latvijas banku un trīs ārvalstu banku filiāļu kredītportfeļi, tomēr no jauna izsniegto kredītu apmēri banku sektorā kopumā joprojām ir mazāki par banku amortizētajām kredītu summām, tādēļ arī 2010.gada oktobrī kredītportfelis kopumā turpināja sarukt un oktobra beigās sasniedza 14,5 miljardus latu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Tverijons stāstīja, ka kreditēšanas atsākšana ir vitāli svarīgi dažāda lieluma uzņēmumiem, tomēr valdības fiskālie lēmumi arī turpmāk neveicinās bankas atsākt kreditēšanu. «Banku sektors nemitīgi dzird pārmetumus, ka netiek veicināta kreditēšana, tomēr valdība ar lēmumiem [paaugstināt nodokļus un ieviest finanšu stabilitātes nodevu] dara visu, lai kreditēšana tiktu bremzēta,» uzsvēra Tverijons.

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Šodien par komercbanku intereses pārstāvošās Latvijas komercbanku asociācijas (LKA) jauno prezidentu pilnsapulce ievēlēja līdzšinējo Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski, Db.lv uzzināja asociācijā.

LKA pilnsapulce uz trijiem gadiem vēlēja jaunu vadītāju, jo līdzšinējais asociācijas vadītājs Teodors Tverijons nolēma atkārtotam termiņam nekandidēt. M.Bičevskis stāsies amatā 1. maijā, līdz kuram darbu turpinās T. Tverijons.

T.Tverijons ir pirmais un 18 gadus bijis vienīgais LKA vadītājs, kurš nolēmis «aiziet otrajās rindās, padzīvot mierīgāk». Pilnvaru termiņa beigas bijis vienīgais iemesls komercbanku asociācijas prezidenta pārvēlēšanai.

M.Bičevskis jau iepriekš paudis vēlēšanos ievēlēšanas gadījumā pabeigt iesāktos svarīgākos darbus FM, proti, sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem par šā gada budžeta konsolidāciju.

Kamēr Latvijā tik lielā apmērā pastāvēs «pelēkā ekonomika», pensijas palielināt nebūs iespējams, šodien Labklājības ministrijas preses konferencē par pensiju sistēmu sacīja Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvis Teodors Tverijons.

Viņš skaidroja, ka cilvēkus attiecībā uz savām pensijām visvairāk interesē tas, cik viņi saņems «uz rokas». Līdz ar to valdība un atbildīgās institūcijas, pēc Tverijona teiktā, ir «galīgās sprukās», jo pensijas Latvijā nebūs iespējams palielināt, kamēr vien netiks samazināta «pelēkā ekonomika». Tas attiecas gan uz aplokšņu algām, gan, piemēram, radošo profesiju pārstāvjiem, kuri saņem honorārus, par kuriem netiek maksātas sociālās iemaksas.

Tikai izskaužot «pelēko ekonomiku», būtu iespējams sociālajā budžetā iekasēt lielākas iemaksas, kas novestu pie būtiska pensiju apmēra pieauguma, ne tikai nelielas pensiju indeksācijas, izteicās komercbanku pārstāvis. Pretējā gadījumā pēc 20 vai 30 gadiem šo pabalsta veidu nevarēs nosaukt par pensiju, bet drīzāk par «valsts pabalstu vecumdienām».

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Banka (LB) izsniedza grūtībās nonākušajai «ABLV Bank» likviditātes palīdzības aizdevumus par kopējo summu 297.2 milj. eiro, un šis fakts ir izsaucis Latvijas sabiedrībā daudz lielāku rezonansi, nekā tas būtu pelnījis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns. No otras puses, pašreizējā lielā interese par šiem darījumiem ļauj vēlreiz atgādināt par to, ko centrālā banka īsti dara.

Kas vispār ir ārkārtas likviditātes palīdzība (angliski – emergency liquidity assistance jeb ELA)?

Tas ir centrālās bankas aizdevums pret ķīlu komercbankai gadījumos, kad šai bankai ir radušās īslaicīgas grūtības ar standarta instrumentiem no citiem tirgus dalībniekiem un Eirosistēmas centrālajām bankām iegūt nepieciešamos naudas līdzekļus. Un, lai gan detalizētus noteikumus katrā eiro zonas valstī izstrādā valsts centrālā banka, kopējos aizdevuma pamatprincipus nosaka visām Eirosistēmas centrālajām bankām vienotus, un tie ir publiski pieejami Eiropas Centrālās bankas (ECB) mājaslapā.

Kāpēc vispār šāda palīdzība centrālajām bankām ir jāsniedz?

Raidorganizāciju koncerns Modern Times Group (MTG), kura ietilpst arī Viasat, TV3, 3+ un Star FM, pērno gadu noslēdzis ar 14,17 mljrd. zviedru kronu (1,03 mljrd. Ls) apgrozījumu, liecina MTG pārskats.

Tostarp, pērnā gada pēdējā ceturksnī koncerna apgrozījums pieauga par 6% līdz 4,08 mljrd. zviedru kronām (295,92 milj. Ls). Kopumā pagājušā gada MTG apgrozījums salīdzinājumā ar 2008.gadu ir palielinājies par 8%.

Savukārt koncerna saimnieciskās darbības ieņēmumi pirms saistīto uzņēmumu un vienreizējiem ieņēmumiem pērn bija 1,65 mljrd. zviedru kronu (119,79 milj. Ls). Tomēr, pretēji 2,93 mljrd. zviedru kronu (212,72 milj. Ls) tīrajai peļņai 2008.gadā, pagājušo gadu koncerns noslēdza ar 2,01 mljrd. (145,93 milj. Ls) zaudējumiem.

Neskatoties uz ekonomisko lejupslīdi un brīdi, kad samazinās reklāmas tirgi visā Eiropā, MTG pērnā gada pēdējā ceturksnī un gada kopumā ieņēmumos ir pieaugums, norāda MTG vadītājs Hanss Holgers Albrehts (Hans-Holger Albrecht).

Latvijas Mobilais telefons (LMT) gada trīs ceturkšņos strādāja ar 1,366 mljrd. zviedru kronu (103,5 milj. Ls) apgrozījumu, kas ir par 23% mazāk nekā pirms gada šajā pašā laikā, liecina TeliaSonera finanšu pārskats.

LMT peļņa pirms nodokļu un procentu samaksas un amortizācijas (EBITDA) gada deviņos mēnešos bija 564 milj. Zviedrijas kronu (42,8 milj. Ls), kas salīdzinot ar pērnā gada trīs ceturkšņiem ir par 24% mazāka.

Tostarp trešajā ceturksnī operatora ieņēmumi veido 455 milj. zviedru kronu (34,5 milj. Ls), kas ir par 17% mazāk nekā pērn attiecīgajos trīs mēnešos, bet EBITDA rādītājs šogad šajā laika posmā bija 183 milj. kronu (13,9 milj. Ls), kas ir par 14% mazāk nekā pērn trešajā ceturksnī.

Savukārt operatora rentabilitāte, ņemot vērā EBITDA peļņu, deviņos mēnešos bija 41,3%, kas salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada ir nedaudz mazāk, jo pirms gada attiecīgais rādītājs bija 41,8%, bet salīdzinājumā ar pērnā gada kopējiem rezultātiem (40,9%) attiecīgais rādītājs ir uzlabojies.