Mājokļu kredītņēmēji šogad saņems valsts atbalstu, lai mazinātu straujā Euribor likmju kāpuma potenciāli negatīvo ietekmi uz mājsaimniecību ienākumiem un spēju segt kredītsaistības.

Aprēķini rāda, ka izmaksājamais atbalsta apmērs var variēt no aptuveni 200 līdz 270 eiro aizdevumiem 50 tūkstošu eiro apmērā, aizdevumiem 150 tūkstošu eiro apmērā atbalsts sagaidāms no 630 līdz 740 eiro, bet kredītiem 250 tūkstošu eiro vērtībā izmaksājamā atbalsta summa par pirmo ceturksni būs no 1000 līdz 1240 eiro. Svarīgi, ka kredītņēmējiem atbalsta saņemšanai pašiem nekas nav jādara – atbalsta apjoms tiks aprēķināts un izmaksāts automātiski. Pirmās kompensācijas kredītņēmēji saņems līdz 30. aprīlim, tās izmaksās Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Atbalsts aizņēmējiem tiks maksāts tikai par veiktajiem procentu maksājumiem (nevis par kredīta pamatsummu). Atbalsts apmērs ir 30% no veiktajiem procentu maksājumiem, bet ne vairāk kā 2 procentpunkti no periodam noteiktās kopējās aizņēmuma likmes.

Valsts noteikta banku atbalsta hipotekārajiem kredītņēmējiem kopsumma pirmajā ceturksnī būs vairāk nekā 24 miljoni eiro, šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Jaunā VID vadītāja deputātus informēja, ka kredītiestādes ir iemaksājušas minēto summu valsts budžetā, un no 10.aprīļa līdz 30.aprīlim kredītņēmējiem tiks aprēķinātas un izmaksātas kompensācijas.

Mājokļu kredītņēmēji šogad saņems valsts atbalstu, lai mazinātu straujā EURIBOR likmju kāpuma potenciāli negatīvo ietekmi uz mājsaimniecību ienākumiem un spēju segt kredītsaistības. Asociācijas aprēķini rāda, ka izmaksājamais atbalsta apmērs var variēt no aptuveni 200 līdz 270 eiro aizdevumiem 50 000 eiro apmērā, aizdevumiem 150 000 eiro apmērā atbalsts sagaidāms no 630 līdz 740 eiro, bet kredītiem 250 000 eiro vērtībā izmaksājamā atbalsta summa par pirmo ceturksni būs no 1000 līdz 1240 eiro.

Pusgada laikā, kopš Latvijā ir spēkā kārtība, ka hipotekārā kredīta ņēmējs var izvēlēties slēgt aizdevuma līgumu ar t.s. «nolikto atslēgu» principu, to piecās bankās izvēlējušies vien nedaudz vairāk kā 50 kredītņēmēji, kas uz kopējā hipotekāro kredītņēmēju skaita nieks vien ir, secinājusi Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA).

Banku pārstāvji uzsver: tieši nepietiekama pirmā iemaksa, kā arī valstī pastāvošā ēnu ekonomika, kas neļauj pierādīt savus ieņēmumus, ir šķēršļi, kas ierobežo mājsaimniecību iespējas saņemt hipotekāro kredītu. Tāpēc eksperti aicina domāt par risinājumiem, kā mazināt šīs barjeras. Par to liecina banku pārstāvju teiktais LANĪDA.

Jāatgādina, ka Saeima pērn, septembra nogalē, neilgi pirms vēlēšanām, nobalsoja par nolikto atslēgu principu, kas nozīmēja, ka parādniekam pēc nodrošinājuma mantas pārdošanas nebūtu nekādu saistību pret kreditoru. Vēl toreiz eksperti norādīja, ka nolikto atslēgu princips nebūs pa kabatai lielākajai Latvijas iedzīvotāju daļai, jo pirmā iemaksa tādiem kredītiem ir uz pusi lielāka, nekā kredītiem, par kuriem kredītņēmējs nes pilnu atbildību.

Kredītņēmēju atbalsta programma ir lieka līdzekļu izšķērdēšana, uzskata Kredītņēmēju apvienība. Savukārt valdības vadītājs Valdis Dombrovskis atzīst, ka programmu var arī nepieņemt.

Līdzekļus, ko valdība nolēmusi atvēlēt šai programmai, labāk būtu novirzīt sociālajam spilvenam, LNT raidījumā 900 sekundes norādīja Kredītņēmēju apvienības jurists Reinis Bērziņš. Kredītņēmēji, kuriem pērn gada vidū sākās problēmas ar bankām, šobrīd jau zaudē savus mājokļus, apgalvoja jurists. Viņiem nepieciešama gan sociāla, gan psiholoģiska palīdzība, viņš uzsvēra. Savukārt iecerētā atbalsta programma pēc būtības esot tikai vēl viens kredīts, kas agri vai vēlu tāpat būs jāatdod. Turklāt kopējā situācijā programma ir neliels piliens – slikto kredītu apjoms Latvijā jau esot sasniedzis 28,6%.

Aizņemšanās no viena kredītdevēja, lai segtu citus aizņēmumus, ir biežāk izplatītā kļūda, kā rezultātā kredītņēmēji nonāk grūtībās, atklājot izglītojošo kampaņu Aizņemies prātīgi! uzsver Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas un Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāvji.

Tādēļ ar televīzijas klipu un drukātās reklāmas starpniecību divu nedēļu garumā tiks veikta kredītņemēju izglītošana par atbildīgas aizņemšanās pamatprincipiem.

Kampaņas autori aicina kredītņēmējus padomāt divreiz, ja kredīts tiek ņemts, lai segtu citas saistības, piemēram, izmantotu īstermiņa kredītu, lai veiktu hipotekārā kredīta maksājumu. Tāpat īstermiņa kredīti nav piemēroti ilgtermiņa finanšu problēmu risināšanai. Kampaņas ietvaros tiek uzsvērts, ka nebanku kredītus nav ieteicams izmantot neapdomīgu tēriņu veikšanai.

Pirms lēmuma pieņemšanas par aizņemšanos, kredītņēmēji tiek aicināti vēlreiz apdomāt, vai nauda tiešām ir nepieciešama, izvērtēt, vai noteiktajā laikā aizdevumu varēs atdot, kā arī pārliecināties, lai kredīta maksājumi nepārsniegtu 40% no ikmēneša ienākumiem. Tāpat tiek aicināts aizņemties tieši tik daudz, cik nepieciešams.

Straujais procentu likmju pieaugums pēdējā pusotra gada laikā ir izrādījies nepatīkams pārsteigums daudziem kredītu ņēmējiem Latvijā, kam ir būtiski palielinājušies kredītu maksājumi.

Laikā, kad iedzīvotāju maciņi jau ir kļuvuši plānāki augstās inflācijas dēļ un banku peļņa aug, procentu likmju kāpums sabiedrībā ir radījis neizpratni un jautājumus gan par likmju kāpumu pamatotību, gan par to kāpēc tas ietekmē jau esošos kredītus. Publiski ir izteikti priekšlikumi ar likumu fiksēt vai pat samazināt procentu likmes. Galvenais iemesls procentu likmju kāpumam ir augstā inflācija un Eiropas Centrālās bankas cīņa ar to. Ceļot procentu likmes, aizņemšanās kļūst dārgāka, savukārt uzkrāšana izdevīgāka, un ECB bāzes procentu likmes mazāk kā pusotra gada laikā no 0% ir pārsniegušas pat 2008. gada augstāko līmeni.

Kāpēc pieaug kredītu maksājumi arī esošajiem kredītņēmējiem?

Skaitliski hipotekāro kredītu daudzums 2022. gadā samazinājies par 7%, bet vidējā kredīta summa pieaugusi par nepilniem 6%, liecina AS Kredītinformācijas birojs (KIB) apkopotie dati.

67% pieaugums septiņos gados2021. gadā izsniegto mājokļu kredītu skaits atgriezās pirmspandēmijas līmenī, taču pērn tas atkal nedaudz saruka.

“Strauji augošā inflācija un mājokļu cenu pieaugums ir atstājis iespaidu uz kreditēšanas tirgu, un dati liecina, ka izsniegto hipotekāro kredītu skaits 2022. gadā ir mazāks nekā gadu iepriekš. Tomēr pastāvīgs vidējās izsniegtās summas pieaugums vismaz pēdējo 7 gadu laikā liecina, ka mājokļu cenas turpina augt un pamazām tuvojas ES vidējam līmenim. Ja 2016. gadā vidējā izsniegtā summa bija aptuveni 48 tūkstoši eiro, 2021. gadā - 76 tūkstoši eiro, tad pērn jau 80 tūkstoši eiro. Tas ir pieaugums par aptuveni 67% septiņu gadu laikā,” secina AS Kredītinformācijas birojs valdes loceklis Intars Miķelsons.

20% kredītņēmēju norāda, ka viņu ienākumi ir stabili un pietiekami lieli, lai šobrīd vai nākotnē nerastos problēmas ar mājokļa kredītu atmaksu, liecina SEB bankas un pētījumu aģentūras Mindscan veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.

Pēdējo trīs gadu laikā par 12 procentpunktiem pieaudzis to kredītņēmēju skaits, kuri jūtas pārliecināti par savu ienākumu stabilitāti un pietiekamību nākotnē.

Salīdzinājumā pa reģioniem visstabilāk jūtas Rīgas reģionā un Vidzemē dzīvojošie kredītņēmēji, kur attiecīgi 24% un 17% respondentu snieguši pozitīvu atbildi par savu ienākumu stabilitāti un pietiekamību nākotnē.

Vislielākās grūtības izjūt Zemgales kredītņēmēji, no kuriem tikai 11% respondentu norāda uz ienākumu stabilitāti, bet turpat katrs ceturtais atzīst, ka nepietiek līdzekļu ikmēneša kredīta maksājumiem.

Lai gan Latgalē un Kurzemē, līdzīgi kā Zemgalē, ir salīdzinoši mazs kredītņēmēju skaits, pēc kuru domām viņu ienākumi ir stabili un pietiekami lieli (Latgalē - 11% un Kurzemē - 10%), tomēr šajos reģionos ir salīdzinoši mazāk to kredītņēmēju, kuri izjūt līdzekļu nepietiekamību savu kredītsaistību segšanai – Latgalē 17% un Kurzemē 20%.

Politiķiem pieņemot lēmumu par 50% atlaidi hipotekāro kredītu procentu likmēm, tiks ietekmēta kreditēšana nākotnē, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Finanšu nozares asociācijas vecākais juridiskais padomnieks Edgars Pastars.

Viņš atzīmēja, ka, veicot grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un paredzot 50% atlaides piemērošanu hipotekāro kredītu konsolidētajām procentu likmēm uz vienu gadu, ir saskatāmi būtiski tiesvedību riski.

"Nevar mazināt cenas iepriekš noslēgtiem līgumiem jebkurā nozarē. Ja mēs gribētu uz priekšu regulēt to, kā veidojas procentu likmes, cik tās ir mainīgas, tas ir cits jautājums, kuram mēs esam atvērti diskusijai," sacīja Pastars.

Vienlaikus viņš gan uzsvēra, ka arī šādu tiesvedību gadījumā bankas nevērsīsies pret kredītņēmējiem. "Kredītņēmēji var būt mierīgi - viņu mājoklis ir drošībā. Bankām nav mērķis izlikt viņus no mājokļiem, vēl jo vairāk piedzīt zaudējumus par nepamatotiem, populistiskiem politiķu lēmumiem. Par tiem atbild politiķi," sacīja Pastars.

Kaut arī banku pievienotās procentu likmes pēdējā laikā nav būtiski mainījušās, latu un eiro starpbanku likmju kritums ir veicinājis vidējās aizdevuma likmes kritumu gan uzņēmumiem izsniegto, gan privātpersonu patēriņa un mājokļu kredītiem.

Tomēr ilgi likmju kritumu nevarēšot vērot, paredz banku pārstāvji.

Kaut arī ar sarūkošajām starpbanku likmēm nav apmierināti tie, kuri vēlas naudu noguldīt, jo par latu un eiro depozītu lielākajā daļā banku nevar saņemt vairāk par pāris procentiem gadā, par kritumu priecājas kredītņēmēji, jo par aizdevumu jāmaksā mazāk.

Zemākas likmes gan nenozīmē, ka aizdevumu vieglāk saņemt, jo bankas pēdējā laikā kreditēšanas nosacījumus nav mainījušas, un potenciālie kredītņēmēji joprojām tiek stingri izvērtēti, nereti aizdevumu atsakot, tomēr tiem, kas finansējumu ir saņēmuši, par to jāmaksā mazāk nekā pirms gada vai diviem, liecina Latvijas Bankas apkopotie dati.

Nolikto atslēgu princips hipotekāru kredītu ņēmējiem draud ar šādu kredītu nepieejamību, Valsts prezidentam jāpieņem lēmums par grozījumu izsludināšanu

Eksploziju izraisījuši vakar Saeimā akceptētie grozījumi Maksātnespējas likumā par fizisku personu maksātnespēju. Tie paredz zemāku parādu slieksni, lai fiziska persona varētu iesniegt maksātnespējas pieteikumu. Proti, no 2015. gada fiziska persona maksātnespēju varēs prasīt, ja tās parādi būs 5000 eiro (pašlaik 7114 eiro), kā arī ja parādi, kurus nevarēs segt gada laikā, būs 10 000 eiro (pašlaik 14 228 eiro). Tāpat deputāti nolēma mainīt parādsaistību dzēšanas termiņus. Tiem, kuriem pēc mantas pārdošanas būs palikušas parādsaistības 5000–100 000 eiro apjomā, šis termiņš būs viens gads, savukārt tiem, kuru atlikušās parādsaistības būs 100 001 līdz 200 000 eiro, – divi gadi, bet tiem, kuriem tās būs lielākas par 300 000 eiro, – trīs gadi. Tādējādi aptuveni 95% problēmās nokļuvušo kredītņēmēju ekonomiskajā apritē varēs atgriezties gada laikā.

Latvijas sabiedrības apziņā sen un dziļi bija iespiedies teiciens “parāds nav brālis”. Priekšstats, ka aizņēmums drīzāk ir uzskatāms par kaut ko bīstamu, nevis daļu no mūsu ikdienas, cilvēkus ilgstoši atturēja uzņemties saistības.

Šis ir bijis viens no iemesliem, kas Latvijas sabiedrības saistību līmeni ir padarījis par vienu no zemākajiem Eiropā, – hipotekārās kreditēšanas apjoms Latvijā ir aptuveni 12% no IKP (vidēji Eiropā ap 36%) , arī kopējais saistību līmenis ir otrs zemākais Eiropā un divas reizes mazāks, nekā Lietuvā vai Igaunijā. Mūsu novērojumi liecina, ka jaunākas paaudzes cilvēkos minētais priekšstats izzūd, un ekonomikai augot, tas varētu veicināt kreditēšanu, kā arī valsts ekonomiku kopumā.

Interesanti, ka pie zema hipotekāro kredītu apjoma, Latvijas sabiedrībā ir salīdzinoši daudz cilvēku, kuriem pieder nekustamais īpašums. Ja eirozonā mājoklis pieder aptuveni divām trešdaļām mājsaimniecību (mājokļa īpašumtiesības bija gandrīz 39%, bet vēl 27% mājsaimniecību bija hipotēka vai aizdevums ), tad Latvijā savs mājoklis pieder vairāk nekā 80% mājsaimniecību. Lielākajai daļai – bez kredītsaistībām. Protams, runa pamatā ir par dzīvokļiem padomju laikos celtās sērijveida ēkās, ko piešķīra galvenokārt par velti un kas, piemēram, Rīgā nemainīgi veido vismaz pusi no visiem nekustamo īpašumu darījumiem, liecina platformas Cenubanka dati . Tas nozīmē, ka cilvēku rīcībā ir daudz novecojušu īpašumu, kuru vērtība krītas gadu no gada un par kuriem nākas maksāt salīdzinoši lielus rēķinus par apkuri un silto ūdeni.

«Patlaban programma piedāvātajā redakcijā jau ir novēlota,» komentējot kredītņēmēju atbalsta programmu, par kuru rīt paredzējis lemt Ministru kabinets, saka Swedbank Privātpersonu finansēšanas daļas vadītājs Dzintars Kalniņš.

Dz. Kalniņš aicina pievērst uzmanību sociālo programmu izveidei, lai palīdzētu tiem, kas zaudējuši ienākumus uz ilgāku laiku, proti, kam banku risinājumi nespēj palīdzēt, jo viņi nespēj segt arī tādus izdevumus kā komunālos pakalpojumus.

Patlaban sagatavotā kredītņēmēju atbalsta programma paredz bankām pieteikt savus klientus valsts galvojuma saņemšanai brīvprātīgi, un tas tām jāpaveic līdz šī gada novembra beigām. Jau iepriekš kredītiestāžu pārstāvji izteikuši šaubas, vai bankas vēlēsies piedalīties šādā programmā, jo sevišķi tādēļ, ka nosacījumi tām pieprasīs daļu - 10% vai 20% no kredīta atlikušās vērtības - aizdevuma norakstīt, ja kredītņēmējs veiks maksājumus pilnā apmērā.

Kredītiestāžu centieniem meklēt veidus eiro konvertācijas ienākumu zudumu segšanai piepulcējies arī lēnākas ekonomikas izaugsmes risks, kas var atspoguļoties kredītņēmēju maksājumu disciplīnā un banku ieņēmumos.

Veido uzkrājumus

Pirmajā ceturksnī banku peļņa sasniegusi 43 miljonus eiro, kas ir par trešdaļu mazāk nekā pirms gada, kad peļņa sasniedza 64,9 miljonus eiro. Kā skaidro Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) eksperti, peļņa lielākoties samazinājusies vienas bankas struktūras izmaiņu rezultātā. Tomēr tieši gada sākumā vairākas bankas veidojušas papildu uzkrājumus nedrošiem kredītiem, pasliktinot rezultātus.

Kaut arī pagaidām visas bankas rezultātus vēl nav publicējušas, starp lielākajiem tirgus spēlētājiem izrāvienu guvusi Swedbank, nopelnot 32 miljonus eiro. Peļņu kāpinājusi arī SEB banka līdz 6,6 miljoniem eiro, bet DNB grupas peļņa pirmajā ceturksnī sasniegusi 3,6 miljonus eiro.

Tā kā ne kredītņēmējus, ne bankas apvienojošās organizācijas neatbalsta Finanšu ministrijas (FM) izstrādāto Kredītņēmēju atbalsta programmu, atbildīgā ministrija lūgs valdību izšķirties, vai ieviest programmu vai atlikt, vai atteikties no tās vispār, raksta laikraksts Diena.

Ja programma netiks īstenota, valdībai tas būs jāpamato starptautiskajiem aizdevējiem, kam Latvija to solījusi pieņemt līdz marta beigām. «Ja neviena no pusēm nevēlas [programmu], jautājums, vai tāda vispār ir vajadzīga,» noteica FM pārstāvis.

Kredītņēmēju atbalsta programma bankām būtu brīvprātīga, un tai valsts galvojumos bija paredzēti 82 miljoni latu. Palīdzība tiktu sniegta tiem kredītņēmējiem, kuriem problēmas ar kredīta samaksu rastos pēc programmas iedarbināšanas. Tām bankām, kuras piedalītos programmā, būtu jāiesaldē 20% no kredīta pamatsummas, tādējādi un citādi samazinot kredītmaksājumu u. c. 10%-20% no kredīta pamatsummas bankām būtu jānoraksta tiem, kuri kredītmaksājumu programmas divu gadu darbības laikā vairāk vai mazāk maksātu.

No 14. februāra stājušie spēkā jauni noteikumi par preču deklarāciju eksportam uz Krievijas Federāciju. Lai gan par sertifikāciju atbildīgās Rostest oficiālā pārstāve Latvijā un Eiropā, SIA Preču sertifikācijas aģentūra ģenerāldirektore Nonna Uzoliņa sola, ka problēmu eksportētājiem nebūs un tas mazinās tirdzniecības tehniskās barjeras, uzņēmēji patlaban jau ir neizpratnē par sistēmas maiņu, kas jau radījusi sarežģījumus eksportā.

N. Uzoliņa nenoliedz, ka kādu laiku «putra būs», taču viss tiek darīts, lai sargātu Krievijas iekšējo tirgu un patērētājus no negodīgiem falsifikācijas gadījumiem. Viņa atklāj, ka svarīgākais ir cīņa ar negodīgajiem starpniekiem, tostarp muitas noliktavu pārstāvjiem, kas vēlas palīdzēt ievest produkciju Krievijā, taču dara to par naudu vai labiem sakariem. Falsifikācijas gadījumus skaits esot daudz, īpaši alkohola nozarē, arī zivju produkcijas un kosmētisko līdzekļu tirdzniecībā.

Ātrie kredīti internetā ir moderns un ērts veids, kā nepieciešamības gadījumā aizņemties vajadzīgo naudas summu. Kā zināms, kredītu piedāvājums ir ļoti plašs, sevišķi – ja vēlamais aizdevums nepieciešams uz neilgu termiņu. Vēl viena ātro interneta kredītu priekšrocība- pieteikties var jebkurā sev ērtā laikā un vietā. Savukārt aizdevuma pieteikuma izskatīšana un kredīta piešķiršana noris patiešām ātri – labākie kredītdēvēji sola aizdevuma summu uz norādīto bankas kontu pārskaitīt vien 10 minūšu laikā. Sevišķi novērtējams tas ir, ja nauda nepieciešama steidzami.

Tie, kas jau izmantojuši ātro kredītu sniegtās iespējas, atzīst, ka tie noder visdažādākajās dzīves situācijās – gan tad, kad steidzami jāapmaksā kāds rēķins vai jāveic izdevīgs pirkums, gan arī tad, kad nedaudz pietrūkst kādam atpūtas braucienam vai lielākam pirkumam. Jāpiebilst, vēl viens būtisks faktors, kas runā par labu ātrajiem kredītiem – nav jāaizņemas no radiniekiem vai draugiem, tādā veidā izvairoties no lieku paskaidrojumu sniegšanas, vai jātērē laiks kredītiestāžu rindās, lai saņemtu kāroto kredītu. Turklāt – vairums aizdevēju piedāvā iespēju nepieciešamības gadījumā veikt termiņa pagarināšanu.

Birža ir valsts ekonomikas spogulis, jo tajā atspoguļojas visi valsts un arī reģiona tautsaimniecībā notiekošie procesi. Latvijas valsts galvenie izaicinājumi ir ekonomiskā izaugsme un jaunu darbavietu radīšana. Kapitāla tirgus attīstīšana ir veids, kā sekmēt ekonomisko izaugsmi un vairot darbavietas, jo attīstīts kapitāla tirgus paver uzņēmumiem plašākas finansējuma piesaistes iespējas sava biznesa attīstīšanai ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs.

Bankas Citadele lēmums veikt akciju publisko piedāvājumu jeb IPO ir nozīmīgs brīdis Latvijas kapitāla tirgus vēsturē. Šajā ziņā joprojām esam attīstības ceļa sākumā, jo iepriekš Rīgas biržā IPO notika pirms 11 gadiem, kad IPO veica telekomunikāciju iekārtu ražotāja SAF Tehnika, piesaistot 23.8 milj. eiro. Tomēr Baltijas biržās kopumā ir vairāk uzņēmumu, kas veikuši IPO Baltijā un piesaistījuši kapitālu attīstībai. Piemēram, Tallink Grupp piesaistīja 166.3 milj. eiro; Olympic Entertainment Group – 71.8 milj. eiro; un Linas Agro Group – 28 milj. eiro.

Augošu, ambiciozu uzņēmumu kotēšana biržā palīdz ne tikai piesaistīt kapitālu tālākai izaugsmei, bet sniedz arī pozitīvus blakusefektus ekonomikā, rādot piemēru citiem un uzskatāmi demonstrējot, ka biržā kapitālu var piesaistīt ne tikai teorētiski kaut kur citur pasaulē, bet arī praktiski vietējā tirgū. Tādējādi izveidojot alternatīvu finanšu ekosistēmu banku kredītiem. Tas ir izdevīgi visiem tirgus dalībniekiem, jo uzņēmumi, kas ir nostiprinājuši pašu kapitālu, ir interesantāki bankām kā potenciālie kredītņēmēji. Riska kapitāla un privātie fondi, kas ir ieguldījuši dažādos uzņēmumos, var izmantot biržu kā platformu, lai izietu no savām investīcijām uzņēmumu akcijas pārdodot biržā.

Latvija uzrunās potenciālos ārvalstu investorus, nevis gaidīs pašu potenciālo investoru interesi; būs atsevišķa investīciju struktūrvienība Ekonomikas ministrijā

To paredz valdībā izskatītās ārvalstu investīciju pamatnostādnes 2016.–2019. gadam, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens atzīst, ka 2016. gada trešais ceturksnis investīcijām (ieskaitot ārvalstu) bijis problemātisks, jo novērots iespaidīgs kritums – par ceturto daļu. Viens no pasākumiem situācijas labošanai, jo īpaši saistībā ar mazo un vidējo biznesu, būšot iecerētā reinvestētās peļņas neaplikšana ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Pēc ministra sacītā, tādējādi pieaugs uzņēmumu pašu kapitāls un tie kļūs interesanti bankām kā kredītņēmēji. Vēl viens risinājums investīciju piesaistē ir uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns.

Satiekam kādu, saprotam, ka tieši viņš varētu būt īstais. Seko laiks, ko visi apkārtējie raugoties jaunajā savienībā vērtē kā «rozā briļļu periodu» – viņi viens otram šķiet ideālākie visā pasaulē. Tad romantikas virtuvē zemenes un putukrējumu nomaina ikdienas rupjmaize jeb citiem vārdiem sakot – izveidojas pieradums un iestājas zināma rutīna.

Un rutīna pati par sevi jau nav nekas slikts - zinām, kā ar otru sadzīvot, ko sagaidīt un ko- nē. Taču ierasto attiecību kārtību laiku pa laikam var iztraucēt krīzes - attiecību saasinājums, kas šo savienību var parādīt pilnīgi citā gaismā - sak, kur palikusi tā jaukā meitene, kuru apprecēju? Tālāko jau zinām - ja izdodas krīzi pārvarēt un izvērtēt visus labos iemeslus, kamdēļ savienību turpināt - attiecības «norūdās», kļūst pat stabilākas, nobriedušākas. Ja ne - eksāmens paliek «nenokārtots» un sarežģīs turpmāko dzīvi, līdz pat brīdim, kad pratīsim tikt galā jau ar daudz sarežģītāku uzdevumu.

Interesanti, bet tieši tādus posmus var piedzīvot arī «attiecībās» ar ilgtermiņa kredītu. Pirms diviem, trīs gadiem izdzīvojām rozā briļļu laiku, devām solījumus uzņemtās saistības pildīt, paspējām pie kredītiem pierast. Un tagad vairumā ilgtermiņa kredītu «attiecībās» iestājusies krīze - pēkšņi uzņemtās saistības kļuvušas par smagu, ilgu un grūti pildāmu. Lai gan - tā ir tā pati «jaukā meitene», kuru apprecējām, mainījušies tikai ārējie apstākļi un domāšana. Savukārt parādu atguvējiem bieži nākas pildīt «attiecību konsultantu» lomu - palīdzēt izvērtēt uzņemtās saistības un to nozīmi, ieteikt, kā sakārtot savu finanšu situāciju, lai būtu iespējams atkal panākt cieņpilnu līdzāspastāvēšanu līdz pat saistību nokārtošanas brīdim.

"Swedbank" sākusi dzēst klientiem 2008.gada krīzes hipotekāro kredītu parādus, kopumā paredzot dzēst saistības apmēram 3100 klientiem vismaz 110 miljonu eiro apmērā, pavēstīja bankā.

"Swedbank" pārstāvji atzīmēja, ka, pateicoties šovasar veiktajām izmaiņām Kredītiestāžu likumā, banka ir sākusi 2008.gada krīzes neatrisināto parādu dzēšanu. Šis solis ļaus atbrīvoties no parāda tiem kredītņēmējiem, kuru īpašumi jau sen kā ir pārdoti, taču saistības ir palikušas.

"Šīs likuma izmaiņas ir nozīmīgs solis, lai palīdzētu ekonomiskajā apritē atgriezt tos, kuri savulaik nonāca ēnu ekonomikas varā. Bankas 2008.gada krīzes parādus jau sen ir norakstījušas zaudējumos, tomēr tikai ar izmaiņām likumdošanā mums ir dota iespēja parādsaistības dzēst arī klientiem - lai saistības vairs nekarātos kā Damokla zobens virs tās sabiedrības daļas, kura objektīvu iemeslu dēļ nespēja tikt ar tām galā," pauda "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.

Austrālijā vairāk nekā 90 tūkstoši sava pirmā mājokļa pircēju varētu būt spiesti pamest savus jaunos apartamentus, jo aizdevumu procentu likmes augušas straujāk nekā plānots, ziņo Perthnow.com.

Reserve Bank procentu likme hipotekārajiem aizdevumiem pēdējo trīs mēnešu laikā ir palielinājusies trīs reizes – līdz 4,5%. Kopš 2009. gada oktobra banka palielinājusi procentu likmi sešas reizes.

Pēdējais procenta likmju palielinājums nozīmē, ka, piemēram, 300 tūkst. Austrālijas dolāru liela aizņēmuma ikmēneša maksājums palielināsies par aptuveni 50 dolāriem līdz teju 2 tūkst. dolāru.

Ekonomisti norāda, ka ar to vien viss nebeigsies, turklāt vairāki eksperti lēš, ka procentu likmes palielināsies pat līdz 6%.

Kompānijas Fujitsu finanšu konsultāciju struktūrvienības veiktais pētījums liecina, ka pēdējā laika hipotekāro kredītu procentu likmju palielināšanas skar teju 40% no 270 tūkst. aizdevuma ņēmēju, kas nekustamā īpašuma tirgū ienākuši pēc 2008. gada jūnija.

Lai arī finansiālais slogs, iegādājoties mājokli jauno projektu ēkās, inflācijas un pieaugošo banku bāzes procentu likmju dēļ ir būtiski palielinājies, pirmreizējā tirgus dzīvokļu pircēju profils saglabājies gandrīz nemainīgs – tās joprojām galvenokārt ir ģimenes ar bērniem un jaunie speciālisti, secinājuši mājokļu attīstītāja “Bonava Latvija” un bankas “Luminor” eksperti.

Vienlaikus pircēji kļuvuši racionālāki, veltot vairāk laika, lai pieņemtu lēmumu par jauna mājokļa iegādi, kā arī nereti pirms dzīves svarīgākā pirkuma noskaidrojot citu jauno projektu iemītnieku pieredzi.

Eiropas Centrālā banka (ECB) nu jau sešas reizes pēc kārtas paaugstinājusi galveno bāzes procentu likmi līdz 3,5% šobrīd, tā turpinot cīņu pret joprojām augsto un ieilgušo inflāciju eirozonā. ECB lēmumi liek arī komercbankām pārskatīt savas bāzes procentu likmes, kas pamatā sastāv no starpbanku kredītu procentu likmes jeb Euribor. Patlaban Euribor likme ir sasniegusi pēdējā desmitgadē augstāko līmeni. Augot bāzes procentu likmēm, dārgāka kļūst arī aizņemšanās un hipotekārie kredīti, ietekmējot jauno mājokļu pieejamību.

Lai gan no šī gada sākuma dažādi makroekonomikas rādītāji sākuši signalizēt par zināmu stabilitāti (IKP, preču un pakalpojumu importa un eksporta neliels pieaugums), parādu atgūšanas nozarē joprojām turpinās stagnācija – vidējā maksājuma summa, salīdzinot ar gada sākumu, samazinājusies, arī parādsaistību apmaksas disciplīna turpina svārstīties, atgādinot, ka nozīmīgai daļai apmaksas grūtībās nonākušo kredītņēmēju krīzes zemākais punkts vēl nav sasniegts. Piebildīšu, ka tā ir normāla prakse, jo kredītsaistību apmaksas rādītāji ekonomikas stabilizācijai pielāgojas ar laika nobīdi.

Savukārt nozares uzņēmumiem šis ir laiks, ko veltīt biznesa funkcionalitātes, efektivitātes un jaunu iespēju pārskatīšanai. Viens no lielākajiem veikumiem un solis pretī parādu piedziņas jomas sakārtošanai Latvijā neapšaubāmi ir Latvijas ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas dibināšana, kas šobrīd apvieno piecus vadošos nozares uzņēmumus.

Šī asociācija un tās uzņēmumi strādās, lai aizsargātu kreditoru intereses (būtībā tā darbosies kā nozares kvalitātes zīme), piedalītos parādu piedziņas nozari reglamentējoša tiesiskā akta izstrādē, kā arī veicinātu izpratni par ētisku parādu atgūšanas praksi un iesaistītos dialogā.