Mājokļu kredītņēmēji šogad saņems valsts atbalstu, lai mazinātu straujā Euribor likmju kāpuma potenciāli negatīvo ietekmi uz mājsaimniecību ienākumiem un spēju segt kredītsaistības.

Aprēķini rāda, ka izmaksājamais atbalsta apmērs var variēt no aptuveni 200 līdz 270 eiro aizdevumiem 50 tūkstošu eiro apmērā, aizdevumiem 150 tūkstošu eiro apmērā atbalsts sagaidāms no 630 līdz 740 eiro, bet kredītiem 250 tūkstošu eiro vērtībā izmaksājamā atbalsta summa par pirmo ceturksni būs no 1000 līdz 1240 eiro. Svarīgi, ka kredītņēmējiem atbalsta saņemšanai pašiem nekas nav jādara – atbalsta apjoms tiks aprēķināts un izmaksāts automātiski. Pirmās kompensācijas kredītņēmēji saņems līdz 30. aprīlim, tās izmaksās Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Atbalsts aizņēmējiem tiks maksāts tikai par veiktajiem procentu maksājumiem (nevis par kredīta pamatsummu). Atbalsts apmērs ir 30% no veiktajiem procentu maksājumiem, bet ne vairāk kā 2 procentpunkti no periodam noteiktās kopējās aizņēmuma likmes.

Valsts noteikta banku atbalsta hipotekārajiem kredītņēmējiem kopsumma pirmajā ceturksnī būs vairāk nekā 24 miljoni eiro, šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Jaunā VID vadītāja deputātus informēja, ka kredītiestādes ir iemaksājušas minēto summu valsts budžetā, un no 10.aprīļa līdz 30.aprīlim kredītņēmējiem tiks aprēķinātas un izmaksātas kompensācijas.

Mājokļu kredītņēmēji šogad saņems valsts atbalstu, lai mazinātu straujā EURIBOR likmju kāpuma potenciāli negatīvo ietekmi uz mājsaimniecību ienākumiem un spēju segt kredītsaistības. Asociācijas aprēķini rāda, ka izmaksājamais atbalsta apmērs var variēt no aptuveni 200 līdz 270 eiro aizdevumiem 50 000 eiro apmērā, aizdevumiem 150 000 eiro apmērā atbalsts sagaidāms no 630 līdz 740 eiro, bet kredītiem 250 000 eiro vērtībā izmaksājamā atbalsta summa par pirmo ceturksni būs no 1000 līdz 1240 eiro.

Aizņemšanās no viena kredītdevēja, lai segtu citus aizņēmumus, ir biežāk izplatītā kļūda, kā rezultātā kredītņēmēji nonāk grūtībās, atklājot izglītojošo kampaņu Aizņemies prātīgi! uzsver Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas un Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāvji.

Tādēļ ar televīzijas klipu un drukātās reklāmas starpniecību divu nedēļu garumā tiks veikta kredītņemēju izglītošana par atbildīgas aizņemšanās pamatprincipiem.

Kampaņas autori aicina kredītņēmējus padomāt divreiz, ja kredīts tiek ņemts, lai segtu citas saistības, piemēram, izmantotu īstermiņa kredītu, lai veiktu hipotekārā kredīta maksājumu. Tāpat īstermiņa kredīti nav piemēroti ilgtermiņa finanšu problēmu risināšanai. Kampaņas ietvaros tiek uzsvērts, ka nebanku kredītus nav ieteicams izmantot neapdomīgu tēriņu veikšanai.

Pirms lēmuma pieņemšanas par aizņemšanos, kredītņēmēji tiek aicināti vēlreiz apdomāt, vai nauda tiešām ir nepieciešama, izvērtēt, vai noteiktajā laikā aizdevumu varēs atdot, kā arī pārliecināties, lai kredīta maksājumi nepārsniegtu 40% no ikmēneša ienākumiem. Tāpat tiek aicināts aizņemties tieši tik daudz, cik nepieciešams.

Pusgada laikā, kopš Latvijā ir spēkā kārtība, ka hipotekārā kredīta ņēmējs var izvēlēties slēgt aizdevuma līgumu ar t.s. «nolikto atslēgu» principu, to piecās bankās izvēlējušies vien nedaudz vairāk kā 50 kredītņēmēji, kas uz kopējā hipotekāro kredītņēmēju skaita nieks vien ir, secinājusi Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA).

Banku pārstāvji uzsver: tieši nepietiekama pirmā iemaksa, kā arī valstī pastāvošā ēnu ekonomika, kas neļauj pierādīt savus ieņēmumus, ir šķēršļi, kas ierobežo mājsaimniecību iespējas saņemt hipotekāro kredītu. Tāpēc eksperti aicina domāt par risinājumiem, kā mazināt šīs barjeras. Par to liecina banku pārstāvju teiktais LANĪDA.

Jāatgādina, ka Saeima pērn, septembra nogalē, neilgi pirms vēlēšanām, nobalsoja par nolikto atslēgu principu, kas nozīmēja, ka parādniekam pēc nodrošinājuma mantas pārdošanas nebūtu nekādu saistību pret kreditoru. Vēl toreiz eksperti norādīja, ka nolikto atslēgu princips nebūs pa kabatai lielākajai Latvijas iedzīvotāju daļai, jo pirmā iemaksa tādiem kredītiem ir uz pusi lielāka, nekā kredītiem, par kuriem kredītņēmējs nes pilnu atbildību.

Straujais procentu likmju pieaugums pēdējā pusotra gada laikā ir izrādījies nepatīkams pārsteigums daudziem kredītu ņēmējiem Latvijā, kam ir būtiski palielinājušies kredītu maksājumi.

Laikā, kad iedzīvotāju maciņi jau ir kļuvuši plānāki augstās inflācijas dēļ un banku peļņa aug, procentu likmju kāpums sabiedrībā ir radījis neizpratni un jautājumus gan par likmju kāpumu pamatotību, gan par to kāpēc tas ietekmē jau esošos kredītus. Publiski ir izteikti priekšlikumi ar likumu fiksēt vai pat samazināt procentu likmes. Galvenais iemesls procentu likmju kāpumam ir augstā inflācija un Eiropas Centrālās bankas cīņa ar to. Ceļot procentu likmes, aizņemšanās kļūst dārgāka, savukārt uzkrāšana izdevīgāka, un ECB bāzes procentu likmes mazāk kā pusotra gada laikā no 0% ir pārsniegušas pat 2008. gada augstāko līmeni.

Kāpēc pieaug kredītu maksājumi arī esošajiem kredītņēmējiem?

Politiķiem pieņemot lēmumu par 50% atlaidi hipotekāro kredītu procentu likmēm, tiks ietekmēta kreditēšana nākotnē, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Finanšu nozares asociācijas vecākais juridiskais padomnieks Edgars Pastars.

Viņš atzīmēja, ka, veicot grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un paredzot 50% atlaides piemērošanu hipotekāro kredītu konsolidētajām procentu likmēm uz vienu gadu, ir saskatāmi būtiski tiesvedību riski.

"Nevar mazināt cenas iepriekš noslēgtiem līgumiem jebkurā nozarē. Ja mēs gribētu uz priekšu regulēt to, kā veidojas procentu likmes, cik tās ir mainīgas, tas ir cits jautājums, kuram mēs esam atvērti diskusijai," sacīja Pastars.

Vienlaikus viņš gan uzsvēra, ka arī šādu tiesvedību gadījumā bankas nevērsīsies pret kredītņēmējiem. "Kredītņēmēji var būt mierīgi - viņu mājoklis ir drošībā. Bankām nav mērķis izlikt viņus no mājokļiem, vēl jo vairāk piedzīt zaudējumus par nepamatotiem, populistiskiem politiķu lēmumiem. Par tiem atbild politiķi," sacīja Pastars.

20% kredītņēmēju norāda, ka viņu ienākumi ir stabili un pietiekami lieli, lai šobrīd vai nākotnē nerastos problēmas ar mājokļa kredītu atmaksu, liecina SEB bankas un pētījumu aģentūras Mindscan veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.

Pēdējo trīs gadu laikā par 12 procentpunktiem pieaudzis to kredītņēmēju skaits, kuri jūtas pārliecināti par savu ienākumu stabilitāti un pietiekamību nākotnē.

Salīdzinājumā pa reģioniem visstabilāk jūtas Rīgas reģionā un Vidzemē dzīvojošie kredītņēmēji, kur attiecīgi 24% un 17% respondentu snieguši pozitīvu atbildi par savu ienākumu stabilitāti un pietiekamību nākotnē.

Vislielākās grūtības izjūt Zemgales kredītņēmēji, no kuriem tikai 11% respondentu norāda uz ienākumu stabilitāti, bet turpat katrs ceturtais atzīst, ka nepietiek līdzekļu ikmēneša kredīta maksājumiem.

Lai gan Latgalē un Kurzemē, līdzīgi kā Zemgalē, ir salīdzinoši mazs kredītņēmēju skaits, pēc kuru domām viņu ienākumi ir stabili un pietiekami lieli (Latgalē - 11% un Kurzemē - 10%), tomēr šajos reģionos ir salīdzinoši mazāk to kredītņēmēju, kuri izjūt līdzekļu nepietiekamību savu kredītsaistību segšanai – Latgalē 17% un Kurzemē 20%.

Kaut arī banku pievienotās procentu likmes pēdējā laikā nav būtiski mainījušās, latu un eiro starpbanku likmju kritums ir veicinājis vidējās aizdevuma likmes kritumu gan uzņēmumiem izsniegto, gan privātpersonu patēriņa un mājokļu kredītiem.

Tomēr ilgi likmju kritumu nevarēšot vērot, paredz banku pārstāvji.

Kaut arī ar sarūkošajām starpbanku likmēm nav apmierināti tie, kuri vēlas naudu noguldīt, jo par latu un eiro depozītu lielākajā daļā banku nevar saņemt vairāk par pāris procentiem gadā, par kritumu priecājas kredītņēmēji, jo par aizdevumu jāmaksā mazāk.

Zemākas likmes gan nenozīmē, ka aizdevumu vieglāk saņemt, jo bankas pēdējā laikā kreditēšanas nosacījumus nav mainījušas, un potenciālie kredītņēmēji joprojām tiek stingri izvērtēti, nereti aizdevumu atsakot, tomēr tiem, kas finansējumu ir saņēmuši, par to jāmaksā mazāk nekā pirms gada vai diviem, liecina Latvijas Bankas apkopotie dati.

Skaitliski hipotekāro kredītu daudzums 2022. gadā samazinājies par 7%, bet vidējā kredīta summa pieaugusi par nepilniem 6%, liecina AS Kredītinformācijas birojs (KIB) apkopotie dati.

67% pieaugums septiņos gados2021. gadā izsniegto mājokļu kredītu skaits atgriezās pirmspandēmijas līmenī, taču pērn tas atkal nedaudz saruka.

“Strauji augošā inflācija un mājokļu cenu pieaugums ir atstājis iespaidu uz kreditēšanas tirgu, un dati liecina, ka izsniegto hipotekāro kredītu skaits 2022. gadā ir mazāks nekā gadu iepriekš. Tomēr pastāvīgs vidējās izsniegtās summas pieaugums vismaz pēdējo 7 gadu laikā liecina, ka mājokļu cenas turpina augt un pamazām tuvojas ES vidējam līmenim. Ja 2016. gadā vidējā izsniegtā summa bija aptuveni 48 tūkstoši eiro, 2021. gadā - 76 tūkstoši eiro, tad pērn jau 80 tūkstoši eiro. Tas ir pieaugums par aptuveni 67% septiņu gadu laikā,” secina AS Kredītinformācijas birojs valdes loceklis Intars Miķelsons.

Iecerētā uzņēmumu ienākuma nodokļa reforma ļautu Latvijai izkļūt no vidēju ieņēmumu slazda, vienlaikus stimulējot nopelnīto investēt, vēl gan jārod risinājumi vairākos jautājumos

To intervijā DB stāsta Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko. Viņš atzīst, ka piedāvātā uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) likmes pacelšana no pašreizējiem 15% līdz 20% ir rūpīgi jāvērtē kontekstā ar ziemeļu kaimiņu diskusijām par šī nodokļa likmes samazināšanu līdz 15%.

Fragments no intervijas:

Kāpēc Ekonomikas ministrija tagad tik strikti iestājas par reinvestētās peļņas neaplikšanu ar UIN – 17 gadus pēc tam, kad to īstenoja Igaunija?

Latvija ir iekritusi vidējo ieņēmumu slazdā. Produktivitāte ir 40% no ES vidējās, zems darba algu līmenis, kas spiež cilvēkus doties strādāt uz ārzemēm, bet salīdzinoši augsts rentabilitātes līmenis – 8%, kas ir par trīs procentpunktiem augstāks nekā Vācijā, secinājums – uzņēmēji nav ieinteresēti paaugstināt produktivitāti.

Par spīti augstai inflācijai, agresīvai Centrālo banku likmju celšanai un zemiem pasūtījumu līmeņiem pasaules ražošanas sektorā, ASV un eirozonas ekonomika turpina uzrādīt pozitīvus rezultātus un salīdzinoši veiksmīgi manevrēt izteiktos ekonomikas nenoteiktības apstākļos.

Lielāku pienesumu ASV izaugsmei turpina nodrošināt nenogurdināms privātais patēriņš. Tikmēr Eirozonā mājsaimniecību tēriņu dinamika bijusi vājāka, taču arī monetārās savienības ekonomikai līdz šim ir izdevies izvairīties no recesijas. Vai šādos apstākļos varam sagaidīt pauzi līdzšinēji agresīvajai likmju celšanai?

Kāds ir likmju paaugstināšanas mantojums?

Straujais aizņemšanās likmju kāpums tomēr ir atstājis sekas, uz kurām arī bija cerējušas Centrālās bankas. Banku kreditēšanas tempi un kompāniju aizņemšanās kapitāla tirgos sākušas arvien straujāk bremzēties. Augošo procentu likmju vidē pastiprinājās atsevišķu mazāku ASV banku likviditātes un finanšu problēmas. Kaut arī visi šādi gadījumi tika ātri un efektīvi risināti un neatstāja negatīvu sistēmisku ietekmi uz ASV un pasaules finanšu sektoru, bankas un kredītņēmēji ir kļuvuši piesardzīgāki savos lēmumos. Tas varētu atstāt bremzējošu ietekmi uz pasaules ekonomikas izaugsmes tempiem.

Parlaments galīgajā lasījumā apstiprinājis jauno Maksātnespējas likumu, kas ieviesīs jaunus principus fizisko personu maksātnespējas procesā un paātrinās šo procesu juridiskajām personām.

Starp jaunajām normām ir arī jauninājums, ka administrators varēs pārdot maksātnespējīgo uzņēmumu kopumā, nevis pa daļām. Kreditoriem būs lielākas iespējas mainīt administratoru, ja viņa darbā būs kādi pārkāpumi. Paredzams, ka juridisko personu maksātnespējas process kļūs ātrāks, jo likums turpmāk paredzēs stingrākus termiņus tā īstenošanai.

Asus iebildumus izpelnījusies likumprojekta daļa, kas attiecas uz fizisko personu maksātnespējas procesu. Bankas uzskata, ka Saeimas Tautsaimniecības, vides, agrārās un reģionālās politikas komisijas atbalstītais regulējums būs izdevīgs «rūdītiem spekulantiem». Šie grozījumi paredz no pieciem līdz diviem gadiem samazināt laiku, kurā parādnieks varēs atbrīvoties no savām saistībām.

Dodoties uz banku pēc aizņēmuma, potenciālie kredītņēmēji parasti jūt zināmas bažas, vai banka neatteiks naudas aizdevumu, un, ja piešķirs kredītu, tad ar kādiem noteikumiem.

Lai labāk izprastu, kā veidojas kredītvēsture un kā tā ietekmē gan privātpersonu, gan uzņēmumu iespējas saņemt finansējumu, skaidro Finanšu nozares asociācija un AS “Kredītinformācijas Birojs”.

Kredītvēsture ir, sava veida, personas novērtējums finanšu jomā, kas sniedz plašu informāciju par indivīda vai uzņēmuma finanšu saistībām un to izpildi. Tā ietver gan pašreizējās, gan pagātnes kredītsaistības, kā arī citus parādus, piemēram, komunālos maksājumus un telekomunikāciju rēķinus, ja tie ir kavēti. Kredītvēsturē var parādīties arī informācija par nodokļu parādiem, maksātnespējas procesiem un dažādiem amatu liegumiem, kas ir reģistrēti Uzņēmumu reģistrā.

Maksātnespējīgās AS Latvijas Krājbanka (Krājbanka) lielākais aktīvs - bankas kredītportfelis 231 miljona latu vērtībā, visticamāk, tiks pārdots izsolēs šā gada rudenī, šodien preses konferencē sacīja bankas administratora SIA KPMG Baltics korporatīvo finanšu direktors Aivars Jurcāns.

Patlaban Krājbankas kopējā aktīvu vērtība ir 370 miljoni latu, tostarp kredītportfelis ir 231 miljonu latu vērts, ieguldījumi nekustamajos īpašumos - aptuveni 25 miljoni latu un ieguldījumi radniecīgajos uzņēmumos - aptuveni 15 miljoni latu.

Patlaban Krājbankai ir aptuveni 17 300 kredītņēmēju.

Jurcāns šodien sacīja, ka jau sāktas darbības, lai šo kredītportfeli varētu pārdot, tostarp sāktas konsultācijas ar potenciālajiem kredītportfeļa pircējiem - kredītinstitūcijām un investīciju fondiem - par to, ka kredītportfeli varētu sadalīt mazākos un pircējiem pievilcīgākos portfeļos, lai nodrošinātu maksimāli lielāku pircēju interesi un maksimāli augstu cenu izsolēs.

Valsts, iespējams, varētu mainīt banku un hipotekāro kredītu ņēmēju, kā arī to galvotāju attiecības, kas gan sadārdzinās šādus kredītus.

Tā baņķieri un juristi vērtē šodien Ministru kabineta komitejas sēdē izskatāmā ziņojuma izvērtējumu par hipotekārās kreditēšanas tiesiskā regulējuma nepilnību un priekšlikumus tā pilnveidošanai. Veicot izmaiņas hipotekāro kredītu nosacījumos, varētu gan augt pirmās iemaksas apjoms, gan sadārdzināties procentu maksājumi, norāda eksperti. Tiesa gan, lielā mērā to ietekmēs arī ES līmenī pieņemtie lēmumi attiecībā uz hipotekārajiem kredītiem, atzīst krditētāji.

Šis dokuments paredz izvērtēt nepieciešamību pēc vairākām jaunām normām. Piemēram, tikai nepieciešamības gadījumā iesniegt priekšlikumus par grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā attiecībā uz gadījumiem, kad kredīta devējam nav tiesību papildus nekustamā īpašuma hipotēkai pieprasīt no patērētāja kā kredītņēmēja dotus saistību izpildes nodrošinājumus. Tā kā nereti kredītņēmēji nespēj pildīt savas saistības, pret banku, tad to vietā nākas stāties galvotājiem, kuriem šādas saistības bieži vien esot kā «sniegs uz galvas», tāpēc tiek piedāvāts izstrādāt grozījumus kredītiestāžu likumā, kas paredz pienākumu bankai pēc galvotāja pieprasījuma sniegt ziņas par tās rīcībā esošajiem kredītņēmēja maksājumiem, atlikušo parādu summu. «Tā būtu loģiska prasība, it īpaši, ja pašlaik galvotājam pat nav tiesību pieprasīt informāciju par kredītņēmēja maksājumu disciplīnu un atlikušā parāda lielumu,» iespējamo izmaiņu būtību skaidro komerctiesību eksperts Jānis Kārkliņš. Viņš atzīst, ka tādējādi vismaz hipotekāro kredītu galvotājiem būs iespēja saņemt ticamu informāciju no kredīta devēja, nevis ticēt visām ziņām, kuras sniedz (ja vispār to dara) kredītņēmējs.

Fiziskas personas maksātnespēju varēs pieteikt mazāka parāda gadījumā, jaunu dzīvi ātrāk varēs sākt tie, kuru atlikušās saistības nepārsniegs 30 000 eiro

To paredz grozījumi Maksātnespējas likumā, kuri stājās spēkā šā gada 1. martā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness. Šīs izmaiņas aptaujātie vērtē atšķirīgi. Vieni uzskata, ka tie jau tā liberālu fizisku personu maksātnespējas procedūru padarot vēl brīvāku. Citi uzskata, ka maksātnespējīgu fizisku personu «spīdzināšana» ir jāizbeidz un atbildība jāuzņemas arī aizdevējiem, jo tie savulaik kredītus izsnieguši, neraugoties uz risku. Tomēr, kāda būs šo grozījumu ietekme gan uz maksātnespējas pietiekumu skaitu, gan arī uz jaunu kredītu izsniegšanu, vēl grūti prognozēt, kaut arī pēdējā brīža iespējas sindromu ir izjutušas kā bankas – kredītdevējas, tā arī maksātnespējīgi cilvēki – kredītņēmēji.

#Šogad turpināsies 2017.gadā novērotā tendence - palielināsies no jauna izsniegtie patēriņa aizdevumi ar atmaksas grafiku un garāku aizdevuma termiņu.

No jauna izsniegtie nebanku aizdevumi 2018. gadā varētu sasniegt 570 – 590 miljonus eiro, liecina Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas prognozes par 2018. gadu.

Savukārt kopējais nebanku aizdevumu kredītportfelis gada beigās varētu būt robežās no 625 līdz 635 miljoniem eiro, no kuriem vairāk nekā 55% veidos nebanku aizdevēju, tai skaitā nebanku aizdevēju - banku meitas sabiedrību, sniegtie līzinga pakalpojumi.

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija prognozē, ka patēriņu aizdevumu segmentā 2018. gadā palielināsies konkurence starp bankām un nebanku aizdevējiem. No vienas puses tas mazinās no jauna nebanku izsniegto patēriņa kredītu apjomus, savukārt ekonomiskās situācijas uzlabošanās un algu pieaugums izlīdzinās izsniegto kredītu apjomus. Asociācija prognozē, ka nebanku patēriņu kredītu pieaugums varētu būt 2-3% robežās.

Iespējams, ka AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") paspārnē varētu veidot Hipotekāro kredītņēmēju aizsardzības fondu, 22.augustā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja biedrs Artūrs Butāns (NA) un komisijas deputāts Andris Šuvajevs ("Progresīvie").

Šādu risinājumu raidījuma diskusijā piedāvāja Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore Līga Leitāne, norādot, ka gadījumā, ja mājsaimniecība zaudēs īpašumu, tad valsts zaudēs iedzīvotājus. Attiecīgi šāds fonds dotu garantiju, ka, kredītņēmējs pakāpeniski maksājot, tomēr varētu saglabāt savā īpašumā vienīgo mājokli.

Fonda darbības mērķis būtu nepiedzīvot situācijas, ka kredītņēmēji augsto kredīta maksājumu dēļ sāk zaudēt savus vienīgos mājokļus. Šāds fonds varētu pārņemt no komercbankām problemātiskos aizdevumus, vienoties ar aizņēmēju par kredīta atmaksas termiņiem, tādējādi saglabājot īpašumu.

Šuvajeva ieskatā šāds fonds būtu atbalstāms, jo, viņaprāt, "Altum" šī ir neizmantota iespēja. Tāpat Šuvajevs uzskata, ka "Altum" varētu pārveidot par nacionālu banku, kas varētu veicināt konkurenci banku sektorā ar kreditēšanu, jo jau patlaban 80% hipotekāro kredītu ir izsniegti ar "Altum" garantiju.

Lai gan no šī gada sākuma dažādi makroekonomikas rādītāji sākuši signalizēt par zināmu stabilitāti (IKP, preču un pakalpojumu importa un eksporta neliels pieaugums), parādu atgūšanas nozarē joprojām turpinās stagnācija – vidējā maksājuma summa, salīdzinot ar gada sākumu, samazinājusies, arī parādsaistību apmaksas disciplīna turpina svārstīties, atgādinot, ka nozīmīgai daļai apmaksas grūtībās nonākušo kredītņēmēju krīzes zemākais punkts vēl nav sasniegts. Piebildīšu, ka tā ir normāla prakse, jo kredītsaistību apmaksas rādītāji ekonomikas stabilizācijai pielāgojas ar laika nobīdi.

Savukārt nozares uzņēmumiem šis ir laiks, ko veltīt biznesa funkcionalitātes, efektivitātes un jaunu iespēju pārskatīšanai. Viens no lielākajiem veikumiem un solis pretī parādu piedziņas jomas sakārtošanai Latvijā neapšaubāmi ir Latvijas ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas dibināšana, kas šobrīd apvieno piecus vadošos nozares uzņēmumus.

Šī asociācija un tās uzņēmumi strādās, lai aizsargātu kreditoru intereses (būtībā tā darbosies kā nozares kvalitātes zīme), piedalītos parādu piedziņas nozari reglamentējoša tiesiskā akta izstrādē, kā arī veicinātu izpratni par ētisku parādu atgūšanas praksi un iesaistītos dialogā.

BluOr Bank no 9. septembra piedāvās investoriem iegādāties subordinētās obligācijas ar fiksētu 10% gada likmi.

Obligācijas varēs iegādāties gan privātie, gan institucionālie investori, obligācijas nominālvērtība – 1000 EUR, peļņas izmaksa - katru ceturksni.

Kopējais emisijas apjoms - 30 miljoni eiro, kas tiek sadalīts vairākās sērijās. Parakstīšanās tiks atvērta 9. septembrī plkst. 10.00 un tiks slēgta 27. septembrī plkst.15.30.BluOr Bank ir pieredzējis ieguldījumu tirgus dalībnieks.

Pēdējo 20 gadu laikā banka ir piedalījusies vairāk nekā 40 obligāciju emisijās kā emitents, emisijas organizators vai aģents, organizējot 40 veiksmīgas obligāciju emisijas.

BluOr Bank ir viena no 6 lielākajām bankām Latvijā un ir iekļauta piecu sistēmiski nozīmīgu Latvijas finanšu iestāžu vidū. Latvijas, Baltijas un Ziemeļeiropas valstu klienti veido 98% no kopējā klientu īpatsvara.

Kredītinformācijas apmaiņa vienmēr cenšas sabalansēt divas, savā ziņā pretējas, patērētāju tiesības:

1) patērētāja tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, kas maksimāli ierobežo jebkādu personas datu vākšanu un apstrādi;

2) patērētāju tiesības uz godīgu cenu jeb iespēju saņemt finanšu pakalpojumus, kredītresursus uz maksimāli izdevīgiem nosacījumiem, kas paredz efektīvu un pilnīgu datu izvērtēšanu.

Par tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību Eiropā runāts ļoti daudz un sen, tādēļ Eiropā šis jautājums ir visai labi sakārtots: to regulē ES Direktīva (95/46/EK), un Latvijā saskaņā ar šo direktīvu izstrādāts Fizisko personu datu aizsardzības likums. Tajā galvenais, kas nodrošina šo tiesību ievērošanu, ir nosacījums, ka datu apstrādi var veikt tikai ar pašas privātpersonas piekrišanu.

Ātro kredītu sektorā kavētāju skaits rūk; nebanku aizdevēji piedziņai nereti nodod pat vismazākās parāda summas, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Aizvadītajā gadā mikrokredītu atmaksas rādītāji ir uzlabojušies par 15%, sasniedzot 73,4% kredītus bez kavējuma no kopējā nebanku aizdevēju kredītportfeļa gada beigās, informē Latvijas Nebanku kreditētāju asociācijas (LNKA) vadītāja Baiba Fromane. Salīdzinājumam: komercbankām patēriņu kredītportfelī mājsaimniecībām (tajos nav iekļauti kredīti mājokļa iegādei, rekonstrukcijai, remontam) pagājušā gada 31.decembrī atmaksas rādītājs bija līdzīgs – 70%. Situācijas uzlabošanos viņa saista ar faktu, ka pagājušā gada 1. janvārī stājās spēkā jauna kārtība klientu maksātspējas vērtēšanā, kas paredz daudz stingrākus nosacījumus. Jaunā kārtība precīzi nosaka informācijas apjomu un saturu, kas nebanku kredītdevējam pirms aizdevuma izsniegšanas jāprasa no kredītņēmēja. Tāpat tā skaidri nosaka principus un darbības, kas veicamas, lai nodrošinātu pienācīgu klientu maksātspējas vērtēšanu; piemēram, uz patērētāju sniegtajām ziņām var paļauties tikai tad, ja kredīta summa nepārsniedz 427 eiro, savukārt, ja kredīts pārsniedz šo summu, tad nebanku kredītdevējiem ir pienākums prasīt klientiem iesniegt VSAA vai VID izziņu, vai arī bankas konta izrakstu. Ieviešot jaunās prasības, ir būtiski uzlabojušies kredītu atmaksas rādītāji, secina B. Fromane. Arī paši kredītņēmēji daudz nopietnāk vērtē savu spēju uzņemties saistības.

#Haotiska un stresaina likvidējamās AS Trasta komercbanka aktīvu izpārdošana izolēs nenotiks

Iepriekšējā administratora laikā aktīvu pārdošana notika atbilstoši likumam, bet vairākos gadījumos neefektīvi no kreditoru skatupunkta. Savukārt, padziļināti izpētot pircējus, kuri uzvarēja izsolēs, var secināt, ka reizēm tie ir tieši vai netieši saistīti ar parādnieku, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Turpmāk problemātiskos bankas aktīvus pārdos citādi. Haotiska un stresaina likvidējamās AS Trasta komercbanka aktīvu izpārdošana izolēs nenotiks, tiks meklēti iespējami labākie pircēji, lai kreditori atgūtu maksimāli vairāk naudas. To intervijā Dienas Biznesam stāsta maksātnespējīgās AS Trasta komercbanka administrators Armands Rasa. Viņš atzīst, ka bankas likvidācijas procesu nekādi neietekmēs tās īpašnieku risinātais tiesas process pret Eiropas Centrālo banku par komercbankas licences atsaukšanu, jo no pašas bankas nekas pāri jau nav palicis, un līdz ar to atgriezt to situāciju, kāda bija 2016. gada martā, nav iespējams.

Vasara nav nesusi cerētos rezultātus nedz pārdevējiem, nedz pircējiem. Lai gan augusts bijis aktīvāks par iepriekšējiem mēnešiem, darījumu dinamika saglabājas stabila. Nekustamo īpašumu tirgus dalībnieku monumentālā pārliecība iesakņojusies uzskatā, ka cenas kuru katru brīdi kritīs vai augs – atkarībā no puses vajadzības, secina nekustamo īpašumu kompānijas Latio eksperti.

Uzņēmums norāda, ka mājokļu segmentu pašlaik notur pircēji, kas gatavi iegādāties īpašumu par saviem līdzekļiem, darījuma summai vidēji svārstoties no 40 000 līdz 60 000 eiro. Reizē turpina augt piedāvājumā esošo dzīvokļu skaits. Aizvien lielāku īpatsvaru no tiem veido īpašumi, kas pieder ārzemēs strādājošiem un dzīvojošiem Latvijas iedzīvotājiem.

Mēneša laikā iegādei pieejamo dzīvokļu skaits Rīgā pieaudzis par 15%. Kopumā augustā pārdošanā bija 4710 dzīvokļi. Par 17% pieaudzis arī īres dzīvokļu skaits, kas tomēr ir teju uz pusi mazāks nekā pārdošanā esošo dzīvokļu skaits – augustā īrei bija pieejami 2400 dzīvokļi. Jauno projektu pirmreizējā tirgū Rīgas apkaimēs augustā iegādei bija pieejami 1200 dzīvokļi – par 10% vairāk nekā jūlijā. Vidējā cena saglabājas nemainīga ne tikai pārdošanas sludinājumos (2770 EUR/ m²), bet arī faktiskajos darījumos, sastādot 2550 EUR/ m². Mēneša laikā būtiskas izmaiņas nav novērotas arī darījumu summās jauno projektu otrreizējā tirgū. Augustā cena par mājokļa kvadrātmetru jaunajā projektā apkaimēs sasniedz ap 1970 EUR/ m². Savukārt Rīgas centrā novērots neliels cenu pieaugums par 6% - no 2540 EUR/ m² jūlijā līdz 2700 EUR/ m² augustā.

Pēc vairāk nekā pusgadu ilgušās Maksātnespējas likuma skatīšanas parlamenta deputāti pirmdien vēl nevienojās par tā uzlabojumiem, kas noteiktu fizisko personu maksātnespējas procesa regulējumu.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pirms pirmdienas parlamenta ārkārtas sēdes, kuras laikā bija paredzēts balsojums par Maksātnespējas likumu, nespēja vienoties par fizisko personu parādu dzēšanas termiņiem un prasībām, kas apmierinātu visas ieinteresētās puses, jo īpaši banku pārstāvjus un kredītņēmēju interešu aizstāvjus.

Aizvadītajā nedēļā komisija noraidīja deputātu Annas Seiles (PS) un Madara Lasmaņa (JL) priekšlikumu, noteikt, ka ātrāk saistības varētu dzēst tie grūtībās nonākušie kredītņēmēji, kuru saistības nepārsniedz 100 tūkst. Ls un kas aizņēmušies vienīgā mājokļa iegādei.