«Latvijas un Zviedrijas biznesa attiecībās šeit ir vēl brīva vieta lielākām investīcijām, zināšanu pārnesei un Latvijas lielākas konkurētspējas veicināšanai, bet tas galvenokārt sakāms par tiem Latvijas sektoriem, kas nav tik caurskatāmi,» saka Zviedrijas Karalistes vēstnieks Latvijā Henriks Landerholms.
Šodien līdz ar uzvarētāju paziņošanu tiks pasniegta gadskārtējā Zviedrijas Biznesa gada balva.
Fragments no intervijas
Ilgtermiņa rīcībpolitika laikam gan ir tas, kas zviedrus izceļ Eiropā un globāli.
Tā ir skandināvu iezīme vispār un zviedru konkrēti – ilgtermiņa skatījums biznesā, rīcībpolitikā un arī partiju politikā, kad pie varas ilgi paliek viens politiskais spēks. Un es redzu, ka šī attieksme ir tā, kas nosaka zviedru investīcijas arī Latvijā. Tās ir Latvijas tirgū un sabiedrībā integrētas ilgtermiņa investīcijas, un tās ir radījušas sava veida nabas saiti starp abām valstīm.
Jo tās nav tikai investīcijas rūpnīcā X, kas ražo Y un Z, bet īsta integrācija. Piemēram, zviedru SEB banka šurp pārcēla savus Dalīto pakalpojumu centru, ceļot pievienoto vērtību visai savai klātbūtnei Latvijā. Jo tas vairs nav tikai zvanu centrs, bet arī IT pakalpojumi un pārvaldība, kas tiek veikta no šejienes. Tas pats sakāms par Tele2 un vairākiem citiem zviedru kapitāla uzņēmumiem.
Vai tas nav paradoksāli, jo zviedru banku kapitāls šeit kreditēšanas burbuļa laikā veica investīcijas ar izteiktu īstermiņa loģiku?
Protams, viņi bija arī šejienes tirgus īstermiņa kustinātāji un tricinātāji – nav šaubu. Tomēr ja valdošā loģika būtu bijusi dabūt ātru un netīru peļņu, šīs bankas nebūtu palikušas, un klienti neturpinātu to pakalpojumus lietot. Ir bijušas kļūdas, tomēr es teiktu, ka zviedru biznesa loģika un investīciju iezīme Latvijā ir uzticama ilgtermiņa partnerība.
Kompānijas ar Zviedrijas kapitālu Latvijā dod apmēram 24 tūkstošus darba vietu. Rimi vien ir 5700 dabinieku; Evolution Gaming ir 2000 darbinieku, Swedbank – 1600, SEB – 1400, Tele2 – 800 cilvēku. Tie ir cilvēki, kuru dienišķā maize nāk no kompānijām ar zviedru kapitālu, un tās ir stabilas, Latvijā integrētas kompānijas. Manā uztverē tās ir pat ļoti ilgtermiņa saistības un piemērs tam, ko nozīmē biznesa ilgtspēja, nevis īstermiņa ātras peļņas meklējumi.
Lūk, un tieši tāpēc Zviedrijas Biznesa gada balvā ir īpaši izcelta ilgtspējīgas attīstības kategorija!
Jo tas atbilst zviedru biznesa veidam, kuru jūs ar šādu balvu gribat veicināt arī citur?
Jā, es piekristu tādam formulējumam. Ilgtspēja ir šā gada balvas fokusā kopā ar inovācijām un atbildīgu biznesu, un balva parāda, ka Latvijas bizness spēj sasniegt izcilus rādītājus šajās jomās. Šogad balvām bija 61 pretendents, kas mana darba laikā kopš 2013. gada ir lielākais skaits.
Visu rakstu Izaugsme ir ēnā lasiet ceturtdienas, 13.oktobra laikrakstā Dienas Bizness!