Autortiesību organizāciju aktivitāšu ietekmi uz radio reitingiem ir grūti konstatēt, tomēr, ja darbavietās izlems neklausīties radio, tas var atstāt iespaidu uz radio iespējām informēt sabiedrību, samazināt to pieejamību auditorijai, kā arī traucēt mūziķu atpazīstamībai, atzīst Db.lv aptaujātie radio pārstāvji.

Latvijas Radio (LR) skaidro, ka pagaidām neesot iespējams konstatēt reitingu izmaiņas, jo radio dati tiekot mērīti reizi ceturksnī ar dienasgrāmatas metodi un tiekot saņemti tikai reizi ceturksnī. Tāpat ir visai grūti prognozēt, cik liels varētu būt klausītāju samazinājums, ja uzņēmēji vai valsts iestādēs nemaksās par iespēju klausīties radio darba vietās.

Tomēr radio norāda uz TNS Latvia datiem, saskaņā ar kuriem kopumā visas LR četras programmas darba vietās 2011. – 2012. gada ziemas periodā klausījušies 137 tūkstoši cilvēku. «Ja pieņemam, ka radio neklausīšanās būs masveida, tad šāds klausītāju zudums uzskatāms par ievērojamu. Taču jāņem vērā, ka pie pašreizējās radio reitingu metodikas būs grūti konstatēt, vai iespējamais reitingu samazinājums ir tieši saistīts ar autortiesību jautājumu vai ar citām izmaiņām mediju tirgū,» Db.lv skaidroja Latvijas Radio preses sekretāre Ilze Zvaigzne.

Digitālās skaņas apraides tehnoloģijas (DAB, DAB+) jeb ciparu radio apraides tīkla izbūve Latvijā varētu izmaksāt 8,6 miljonus eiro, pastāstīja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) pārstāve Vineta Sprugaine.

Viņa skaidroja, ka LVRTC būtu gatavs veikt tīkla izbūvi gadījumā, ja tiktu pieņemts lēmums par pāreju uz ciparu radio apraidi.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 25.maija sēdē uzklausīja LVRTC pārstāvjus par zemes ciparu skaņas (DAB+) apraides testu, Latvijā esošās radio apraides uzlabošanu un nepieciešamo finansējumu, kā arī par zemes ciparu televīzijas bezmaksas programmu izplatīšanas tīkla paplašināšanu.

Sprugaine norādīja, ka LVRTC pārstāvji tikšanās laikā prezentēja testēšanas gaitu, pirmās prognozējamās izmaksas ciparu radio apraides tīkla izbūvei, kā arī pirmos aprēķinus par ietaupījumu, kas sabiedriskajam radio rastos pārejot uz ciparu apraidi.

Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu, informēja uzņēmumā.

Ziņu dienesta darbinieki ar atklātu vēstuli par situāciju uzņēmumā vērsušies pie Latvijas Radio valdes, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Kultūras ministrijas, Ministru kabineta, Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita un plašsaziņas līdzekļiem.

Vēstulē uzsvērts, ka Latvijas Žurnālistu asociācijas 2017.gada nogalē paustās bažas par Latvijas Radio vadības izvēli, tostarp valdes locekļa amatā ieceļot ar politisku partiju saistītu cilvēku, ir piepildījušās.

«Pašreizējās Latvijas Radio vadības bezdarbība un apzināta rīcība liecina, ka tās interesēs nav spēcīgs un neatkarīgs sabiedriskais radio kā neatņemama demokrātijas sastāvdaļa. Vēl vairāk - kopš pašreizējās valdes darba sākuma Latvijas Radio vadība ir ne tikai pieļāvusi būtisku Ziņu dienesta novājināšanu, bet pat apzināti rīkojusies kaitnieciski, graujot Ziņu dienestu, no kura vistiešāk un visvairāk Latvijas Radio ir atkarīga sabiedrības informētība un drošība,» teikts vēstulē.

2012. gada vasaras periodā visvairāk klausītāju līdzīgi kā pavasara periodā ir radio stacijai Latvijas Radio 2, kuru vismaz reizi nedēļā ir klausījušies 25,4% jeb 456 tūkst. Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem, liecina TNS dati. Otro vietu ar 16,9% jeb 304 tūkst. klausītāju ieņem radio stacija Radio Skonto. Savukārt no sestās vietas 2012. gada pavasara periodā uz trešo vietu vasaras periodā ar 12,4% jeb 222 tūkst. klausītāju ir pakāpusies radio stacija Krievijas Hiti (Russkoe Radio).

2012. gada vasarā vidēji nedēļā radio klausījās 80% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem, kas ir par 2 procentpunktiem mazāk nekā 2012. gada pavasarī. Savukārt vismaz reizi dienā radio ir klausījušies vidēji 60% iedzīvotāju aptaujātā vecuma grupā.

Vasarā, salīdzinājumā ar pavasari, ir saglabājies nemainīgs vidējais radio klausīšanās laiks. Proti, radio klausītājs vidēji dienā radio ir klausījies 274 minūtes jeb 4 stundas un 34 minūtes. Savukārt 2012. gada pavasarī tās bija 273 minūtes jeb 4 stundas un 33 minūtes.

TNS norāda, ka šā gada vasarā, salīdzinājumā ar 2012. gada pavasara periodu, Latvijā nav mainījušās radio stacijas, pēc klausīšanās laika sadalījuma. Pirmā klausītākā radio stacija, līdzīgi kā iepriekš, ir radio stacija Latvijas Radio 2, kuras klausīšanai veltīti 21,4% no visa kopējā radio klausīšanās laika. Otra klausītākā radio stacija ir Radio Skonto ar 11,1% lielu klausīšanās laika daļu. Savukārt trešo vietu ieņem radio stacija Latvijas Radio 1 ar 8,8% lielu klausīšanās laika daļu.

Šorīt neraida Radio 101, nestrādā arī radio interneta vietne, pārliecinājās db.lv. Savukārt, ar radio saistītie cilvēki dažādos veidos ziņo par to, ka tas apklusis uz visiem laikiem.

Kārlis Dagilis, kurš darbu šajā radio pameta pagājušā gada jūlijā, mikroblogošanas vietnē Twitter ierakstījis: «R.I.P. Radio 101.. Tas bija līdz šim foršākais radio valstī ar mazu un ļoti saliedētu kolektīvu. Vienmēr būšu pateicīgs, ka biju daļa no tā.»

Vērienīgo startautisko kultūras tūrisma reklāmas kampaņu, kas izgāzās vēl nesākusies, plānots sākt rudenī, kad Rīgas kā kultūras galvaspilsētas gads tuvosies jau noslēgumam.

«Ja viss notiks pēc plāna, kultūras tūrisma kampaņa sāksies no septembra. Kampaņa tiek plānota divās daļās – pirmā daļa aicinās rudenī apmeklēt kultūras galvaspilsētu. Šo statusu neviens neatņem, līdz ar to Tallina mārketinga izpratnē joprojām ir 2011. gada kultūras galvaspilsēta. Otrs kampaņas vilnis plānots 2015. gada sākumā, kas sakristu ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē,» stāsta Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) direktors Armands Slokenbergs. Rīga 2014 ir labs iemesls, kāpēc apmeklēt mūsu galvaspilsētu un Latviju, jo tiek piedāvāta interesanta programma, notiek pasākumi, tomēr «ar to jau kultūras dzīve nebeidzas».

Ikdienā bieži sastopamies ar dažāda veida reklāmām. Reklāmas industrijas radošajiem prātiem, cenšoties dažādos veidos piesaistīt mērķauditorijas uzmanību un pārspēt asprātībā vienam otru, nereti rodas pārdomas un neizpratne – kurš tad īsti atbild par reklāmas saturu un formu, un kas nosaka to, cik daudz un ko var teikt vai rādīt, reklamējot savu produktu vai pakalpojumu.

Par reklāmas regulējumu ir runāts ļoti daudz, bet uzņēmējiem, piedāvājot tirgū arvien jaunas preces, pakalpojumus, kā arī izmantojot jaunus pārdošanas veicināšanas kanālus, bieži vien grūti orientēties, kā tas konkrētajā situācijā ir interpretējams un piemērojams. Arī tiesu prakse, kas varētu kalpot par orientieri tam, kā rīkoties gadījumos, kas nav tipiski, vēl tikai veidojas. Lai nu kā, Latvijā ir vairāki reklāmu regulējoši normatīvie akti, kuri nosaka to, kas ir vai nav pieņemams likumiskā izpratnē.

Saskaņā ar Reklāmas likuma 1. pantā minēto reklāmas definīciju “reklāma ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums, vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu (arī nekustamā īpašuma, tiesību un saistību) popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem”.

Šā gada jūlijā būtiski auguši reklāmas apjomi radio, vidē, televīzijā un žurnālos, savukārt avīzēs tika novērots negaidīti straujš reklāmas apjoma kritums 17% apmērā, liecina pētījumu aģentūras TNS dati.

TNS apkopoja jūlija televīzijas, preses, radio un vides reklāmas apjomus, analizējot tos pēc preses laukuma kvadrātcentimetros, vides laukuma kvadrātmetros un televīzijas un radio reklāmas minūtēm, salīdzinot ar 2011. gada jūliju.

Reklāmas apjoma kāpumu televīzija lielā mērā nodrošina jaunie kanāli, kas 2011. gadā vēl nepiedalījās reklāmas tirgū un līdz ar to netika iekļauti salīdzinājumā. Pieskaitot arī kanālus, kas Latvijas skatītājiem sākuši izvietot reklāmu pēc 2011. gada jūlija, TV kopējā noraidīto reklāmu garuma pieaugums pret pagājušo gadu ir 27%. Televīzijā kopā 2012. gada jūlijā tikušas raidītas 48 942 minūtes reklāmas. Šogad salīdzinātajos kanālos, ticis raidīts par 7% vairāk reklāmu nekā 2011. gada jūlijā, informē TNS.

Baltijas reklāmas tirgus pērn, salīdzinot ar 2011.gadu, ir pieaudzis par 3%, sasniedzot 242,7 miljonus eiro (170,5 miljonus latu), liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar Latvijas Reklāmas asociāciju un TNS uzņēmumiem Igaunijā un Lietuvā apkopotā informācija.

Latvijā mediju reklāmas tirgus sasniedza 70,9 miljonus eiro (49,8 miljonus latu), kas ir par 3% vairāk nekā 2011.gadā. Lietuvā 2012.gadā mediju reklāmas tirgus pieauga par 0,7%, salīdzinot ar 2011.gadu, un sasniedza 99,4 miljonus eiro (69,86 miljonus latu). Igaunijā reklāmas tirgus apjoms 2012.gadā bija 72,5 miljoni eiro (50,95 miljoni latu), pieaugot par 0,3% salīdzinājumā ar 2011.gadu.

Analizējot reklāmas tirgus attiecību pret iekšzemes kopproduktu, redzams, ka Baltijā līderpozīcijā, kā ierasts, arī 2012.gadā bija Igaunija ar 0,43%. Latvijā šis rādītājs bija 0,32%, bet Lietuvā - 0,3%. Visās Baltijas valstīs reklāmas tirgus attiecība pret iekšzemes kopproduktu ir krities, salīdzinot ar 2011.gadu.

Šā gada jūnijā, salīdzinot ar aizvadītā gada jūniju, reklāmas apjoma pieaugums ir fiksēts avīzēs un TV, bet kritums – žurnālos, vidē un radio.

To apliecina pētījumu aģentūras TNS apkopotie jūnija televīzijas, preses, radio un vides reklāmu apjomi. TNS Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka jūnijā neierasti augstākais reklāmas apjoma pieaugums ir bijis avīzēs, kas turpina tendenci šī medija reklāmas apjoma stabilizācijā. Negaidīti samazinājies reklāmas apjoms gan žurnālos, gan vidē un radio.

Televīzijā šā gada jūnijā raidīta kopumā 59381 reklāmas minūtes, kas bijis par 11% vairāk nekā aizvadītajā gadā. Lielākie reklāmdevēji televīzijā pēc apjoma minūtēs bijuši Tele2, Reckitt, Benckiser, Bite, LMT un Henkel.

AS Radio SWH veidos jaunu radiostaciju jauniešu auditorijai Spin FM, atzīst uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Šipkēvics, norādot, ka Radio SWH iegādājies Spin FM franšīzi, kas kopš 2002.gada esot jau zināma radiostacija Īrijā, Bulgārijā, Čehijā, Igaunijā, Somijā un citur.

Kā stāsta Šipkēvics, tādējādi Radio SWH grupa plāno nostiprināt savas pozīcijas tirgū, paplašinot radiostaciju klausītāju loku.

«Izpētot tirgu secinājām, ka gandrīz neviena radiostacija nepārraida tieši jauniešu auditorijai. Neceram uz lielu biznesu ar šo radiostaciju, taču tādā veidā audzināsim nākamo Radio SWH auditoriju. Šī radiostacija paplašinās un nostiprinās mūsu pozīcijas tirgū,» sacīja Šipkēvics.

Jaunā radio Spin FM mērķauditorija būs 15 līdz 25 gadus veci jaunieši, kuri vēlas komunicēt un iesaistīties dažādās publiskās aktivitātes. Tādēļ radio aktivitātes notiks ne tikai radio, bet arī interneta mājaslapā, sociālajos tīklos un ar mobilo telefonu starpniecību.

Radio SWH un Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) strīds par autortiesību atlīdzību aprēķināšanu var liegt radio atskaņot mūziku, informē Radio SWH. Strīdu šonedēļ turpinās skatīt tiesā.

Radio SWH skaidro, ka lai gan 2003. gadā Augstākā tiesa noteica, ka radio būs jāmaksā biedrībai atlīdzība autoriem divu procentu apmērā no radio ieņēmumiem, AKKA/LAA tomēr nepiekrīt šādam lēmumam, prasot maksāt vismaz 3.35% no kopējā apgrozījuma.

Tāpat Radio SWH grupā ietilpstošajai raidstacijai Spin FM tiekot pieprasīts maksāt gan noteiktus procentus no ieņēmumu bāzes, gan minimālo summu mēnesī, kas kopā veido aptuveni 30% no radio šogad prognozētā apgrozījuma. Biedrības publiskie skaidrojumi par fiksētām summām dienā vai mēnesī, kā norāda Radio SWH, esot pretrunā ar AKKA/LAA apgalvojumu, ka visām raidorganizācijām tiek piemērota vienota atlīdzības aprēķināšanas metode.

Pēc vakar notikušās pārdošanas izsolē Radio 101 darbinieki izsludināja «lokautu» un šorīt ēterā tika raidīta viena un tā pati dziesma. Tomēr pēcpusdienā radio programma dažādojās.

Kā novēroja LETA, radio mājas lapā no rīta bija redzams grupas The Doors izpildītās dziesmas The end videoklips un uzraksts Lokauts. Arī radio ēterā skanēja tikai šī dziesma. Tagad tiek raidītas dažādas dziesmas un radio mājaslapa izskatās kā ikdienā.

Radio 101 tviterkontā šodien tika pausts, ka bijušie īpašnieki un nākotnes īpašnieki nav norēķinājušies ar darbiniekiem vai izrādījuši interesi par tālāku sadarbību. «Līdz nav panākta savstarpēja vienošanās starp @radio101lv darbiniekiem un īpašniekiem, radio tālākā darbība ir apturēta,» bija teikts tviterkontā.

Cilvēks vienā dienā patērē tiešsaistes saturu aptuveni 90 metru garumā, saskaroties ar dažādām reklāmām. Tāpat reklāmas redzam arī TV, radio un drukātajos medijos. Tā kā reklāmas veido sabiedrības uzskatus un attieksmi, tās ir iespējams izmantot kā platformu ne vien produktu un pakalpojumu prezentēšanai, bet arī svarīgu vēstījumu izplatīšanai, kas var palīdzēt lauzt stereotipus.

Lai gan pēdējā desmitgadē uzņēmumi ir panākuši ievērojamu progresu reklāmas jomā, šajā ziņā vēl ir, kur aug. Arī “Mars” kā globāls uzņēmums un viens no lielākajiem reklāmdevējiem laika gaitā ir guvis dažādas atziņas.

Jau vairākus gadus uzņēmumiem un reklāmas industrijai sagādā grūtības reklāmās proporcionāli un reālistiski attēlot kā sievietes, tā vīriešus. Mēs joprojām redzam, ka sievietes un vīrieši reklāmās tiek attēloti vecmodīgos un pat nepieņemamos veidos, nemaz nerunājot par grūtībām atspoguļot etnisko daudzveidību, LGBTQIA+ kopienu un vēl daudzus citus dažādības aspektus.

Manuprāt, tā ir uzņēmumu atbildība nodrošināt, ka reklāmai ir pozitīva, nevis negatīva ietekme, tā pārstāvētu un veicinātu vienlīdzību un normalizētu dažādību sabiedrībā. Reklāmām var būt ļoti spēcīga ietekme, ne vien radot negatīvu ietekmi uz sabiedrību, tās empātiju un iekļaujošu vidi, bet arī radot negatīvu ietekmi uz zīmola reputāciju.

Ja jūs ieguldāt naudu Google meklētāja reklāmā, jums ir svarīgi zināt, kura reklāmas pozīcija nodrošina lielāko konversiju skaitu (konversija = produkta pasūtījums, kupona lejupielāde utt.). Tas, vai jūsu reklāmas ziņojums tiks rādīts augstākā vai zemākā pozīcijā (no 1 līdz 11), atkarīgs no dažādiem faktoriem.

Bieži vien vairums reklāmdevēju tiecas sasniegt pirmo vietu. Bet cik tas ir izdevīgi? Augstāka reklāmas pozīcija arī izmaksā dārgāk. Varbūt nav vērts palielināt izdevumus? Varbūt jātiecas uz otro, trešo vai vēl zemāku reklāmas vietu? Noskaidrojot, kura jūsu reklāmas ziņojuma pozīcija nodrošina lielāko konversiju skaitu, reklāmdevējs var pieņemt pamatotus lēmumus un pieturēties pie saprātīgākas reklāmas stratēģijas, tādējādi ietaupot līdzekļus un palielinot konversiju skaitu.

Šajā rakstā es atklāšu, kā jūs varat noskaidrot, kura reklāmas pozīcija jums nodrošina lielāko konversiju skaitu. Pastāv vairāki veidi, kā analizēt datus. Es pastāstīšu par vienu no tiem. Šim nolūkam jums būs nepieciešams izveidot vienu ne īpaši sarežģītu atskaiti Google Analytics.

Google reklāmas vadīšanai nepieciešamas noteiktas zināšanas un kompetences. Vadot reklāmas kampaņas Google meklētājā bez priekšzināšanām, aptuveni 30-50 % no reklāmas budžeta tiek izmantoti neefektīvi, tādējādi radot zaudējumus. Šajā rakstā esmu apkopojis 10 būtiskākās darbības, kas jāveic, lai jūsu Google reklāmas kampaņas būtu efektīvas un jūs sasniegtu labākus pārdošanas rezultātus. Šos paņēmienus mūsu eksperti praktizē arī savā ikdienas darbībā. Iesaku tos izmantot arī jums, ja pārvaldāt reklāmas kampaņas Google meklētājā.

1. Jāizvēlas pareizais Google reklāmas risinājums. Google piedāvā vairākus reklāmas produktus: reklāma Google meklētājā, Remarketings, Display tīkls, Gmail Sponsored Promotions, Youtube. Atkarībā no reklāmdevēja izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem ir jāizvēlas atbilstošs reklāmas produkts.

2. Jāveic atslēgvārdu analīze. Izvēloties neatbilstošus atslēgvārdus, reklāmas budžets var tikt izmantots neefektīvi. Šī iemesla dēļ pirms reklāmas kampaņas uzsākšanas ir nepieciešams veikt rūpīgu atslēgvārdu analīzi.

3. Jāizveido AdWords konta struktūra. Ja pareizi netiek izveidota Google AdWords konta struktūra, reklāmdevējs nevar pretendēt uz zemāku cenu par klikšķu.

Ja jau tiek izmantotas Google reklāmas, iespējams, ir nācies aizdomāties, vai ir vērts ieguldīt arī SEO. Galu galā, mājaslapa jau parādās meklēšanas rezultātu augšgalā, pateicoties apmaksātām reklāmām, tad kāpēc gan investēt arī ar SEO? Patiesībā SEO un Google reklāmas ir divas dažādas stratēģijas, kas var lieliski papildināt viena otru. Pat ja Google reklāmas sniedz rezultātus, SEO var piedāvāt ilgtermiņa ieguvumus, ko vien ar reklāmām nav iespējams nodrošināt.

Šajā rakstā tiks izskaidrots, kā SEO atšķiras no Google reklāmām un kā abu kombinācija var palīdzēt uzņēmumam gūt lielākus panākumus internetā.

SEO un Google reklāmas: kāda ir atšķirība?

Vispirms jānoskaidro galvenās atšķirības starp SEO un Google reklāmām. Google reklāmas ļauj uzņēmumiem izmantot PPC (maksā par klikšķi) modeli, kas nozīmē, ka tiek veidotas pielāgotas reklāmas, kuras parādās Google meklēšanas rezultātu augšgalā. Pielāgojot reklāmas atbilstoši atslēgvārdiem, iespējams piesaistīt auditoriju tieši tad, kad viņi meklē konkrētus risinājumus.

SEO, savukārt, ir process, kura laikā mājaslapa tiek uzlabota, lai tā labāk parādītos organiskajos (neapmaksātajos) meklēšanas rezultātos. Rezultāti var nebūt redzami uzreiz, bet SEO ir ilgtermiņa ieguldījums, kas laika gaitā nodrošina stabilu un regulāru apmeklētāju plūsmu.

Pērn Latvijā mediju reklāmas tirgus sasniedza 73,4 miljonus eiro (51,6 miljoni latu), liecina pētījumu kompānijas TNS apkopotie dati.

Pērn mediju reklāmas tirgus apjoms attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) veidoja 0,3%.

Latvijas mediju reklāmas tirgus dati par 2013.gadu nav tieši salīdzināmi ar 2012.gada datiem pētījuma metodoloģijas izmaiņu dēļ, norāda TNS.

Visās trīs Baltijas valstīs kopā 2013. gada mediju reklāmas tirgus apjoms sasniedza 248,6 miljonus eiro. Lietuvā 2013. gadā mediju reklāmas tirgus samazinājās par 0,6%, salīdzinot ar 2012. gadu, un veidoja 98,8 miljonus eiro (341,2 miljoni litu). Savukārt Igaunijā reklāmas tirgus apjoms 2013. gadā bija 76,4 miljoni eiro jeb par 5,5% vairāk nekā ar 2012. gadā.

Analizējot reklāmas tirgus attiecību pret iekšzemes kopproduktu, redzams, ka Baltijā līderpozīcijā, līdzīgi kā iepriekš, arī 2013. gadā bija Igaunija ar 0,39%. Lietuvā šī attiecība bija 0,29%. Līdzīgi kā pirms gada, arī pērn visās Baltijas valstīs reklāmas tirgus attiecība pret iekšzemes kopproduktu ir kritusies, salīdzinot ar 2012. gada rādītājiem.

Pašlaik nav zināms, kad atsāks skanēt Radio 101, biznesa portālam Nozare.lv teica radiostacijas valdes loceklis un bijušais īpašnieks Edgars Mencis.

Viņš paskaidroja, ka notiek viedokļu apmaiņas un saskaņošanas process ar jauno radio īpašnieku.

«Kamēr nav skaidrs, kas, ar ko un kā, tikmēr radio nevar strādāt,» teica E. Mencis, piebilstot, ka tiks darīts viss iespējamais, lai radio pēc iespējas ātrāk atkal skanētu.

Kā ziņots, Radio 101, kuru nesen izsolē nopirka Krievijas pilsonis Vitālijs Ņikitenko, šodien pārtraucis raidīt, un nedarbojas arī radiostacijas mājaslapa internetā.

Radio 101 dīdžejs Toms Grēviņš savā blogā raksta, ka jaunā īpašnieka radio iegādes motīvi nav bijuši saistīti ar jebkādu interesi par radiobiznesu.

Latvijā reklāmas tirgus šogad varētu pieaugt par 3-4%, intervijā aģentūrai LETA prognozēja Latvijas Reklāmas asociācijas (LRA) valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa.

Viņa skaidroja, ka reklāmas tirgus parasti diezgan labi reaģē uz iekšzemes kopprodukta (IKP) svārstībām - ja IKP krīt, tad reklāmas tirgus krīt straujāk, ja IKP aug, reklāmas tirgus arī aug straujāk. "Šā gada IKP izaugsmes prognoze ir 2% robežās, tādējādi varētu sagaidīt, ka reklāmas tirgus izaugs par 3-4%," teica Liepiņa.

Asociācijas vadītāja norādīja, ka investīcijas reklāmā lielā mērā virza cilvēku pirktspēja un optimisms, kas saistīts ar patēriņa precēm. "Cilvēkiem ir nauda, bezdarba līmenis šobrīd ir neliels un ienākumu līmenis joprojām pieaug, tādēļ izskatās, ka optimisms ir, cilvēki tērēs naudu, pirks preces un pakalpojumus. Domājams, ka reklāmas tirgus tam sekos un atkal atgūsies," prognozēja Liepiņa.

Lielai daļai uzņēmumu aizvadītais gads ir bijis veiksmīgs – uz to norāda mūsu veiktais pētījums par uzņēmumu plāniem attiecībā uz plānoto reklāmas budžetu 2019. gadam, kurā piedalījās vairāk nekā 400 uzņēmumu vadītāju un mārketinga ekspertu. Vairāk nekā puse aptaujāto 2019. gadā plāno palielināt finansējumu komunikācijai sociālajos tīklos, līdz ar to mēs apskatīsim Facebook TOP 7 izmaiņas 2018. gadā, kas būtu jāzina visiem, kuri aktīvi izmanto Facebook sava uzņēmuma vai produkta virzīšanai tirgū.

Facebook platforma ir nākusi klajā ar daudzām pārmaiņām un pēc StatCounter GlobalStats datiem gada laikā ir palielinājusi savu tirgus daļu starp sociālajiem tīkliem Latvijā par 51%.

1. Facebook ziņu plūsmas (Facebook News Feed) algoritma izmaiņas

11. janvārī Marks Zakerbergs (Mark Zuckerberg) paziņoja par izmaiņām Facebook algoritmā, kas lika sarosīties sociālo tīklu mārketinga ekspertiem. Šo izmaiņu mērķis ir lietotāja pieredzes uzlabošana. Proti, algoritms fokusēsies uz to, lai rādītu vairāk publikāciju no draugiem un grupām, kurām lietotājs seko, nevis uzņēmumiem, zīmoliem un medijiem. Facebook biznesa lapu un reklāmu lietotājiem tas nozīmē papildu grūtības savu mērķauditoriju sasniegšanai gan organiski, gan ar maksas reklāmu palīdzību. Konkurence par auditorijām ir ievērojami pieaugusi, kas tiešā veidā ietekmējis reklāmas cenu pieaugumu. Tajā pašā laikā mārketinga ekspertiem šīs izmaiņas lika atteikties no vispārinātiem ziņojumiem un veidot kvalitatīvāku un pielāgotāku saturu izvēlētajām mērķauditorijām.

Mobilo sakaru operators Tele2 apsver iespēju vērsties tiesā pret ZetCom par tā sarunu kartes Amigo reklāmas kampaņu «Rīkojums Nr. 5». Jāatzīmē, ka Tele2 savu reklāmas kampaņu «Rīkojums Nr. 5» realizēja no 13.augusta līdz 21.augustam.

«Mēs apsveram iespēju vērsties tiesā, taču daudz labāk justos, ja šajā gadījumā būtu sagaidījuši ātru, profesionālu un korektu rīcību no patērētāju tiesības aizsargājošo un godīgu konkurenci uzraugošo institūciju puses. Vēlos piebilst, ka fakts, ka LMT 100% piederošais uzņēmums ZetCom nav pievienojies Latvijas Reklāmas asociācijas (LRA) ētikas kodeksam nenozīmē, ka tas ir saņēmis atļauju zagt autortiesības un nodarboties ar plaģiātu,» DB skaidroja Tele2 komercdirektors Jānis Spoģis.

Augustā LRA Ētikas padome saņēma Tele2 sūdzību par ZetCom reklāmu atbilstību reklāmas profesionāļu Ētikas kodeksa normām. Tele2 ieskatā Amigo kampaņā izmantotais nosaukums, vizuālie, skaņas un citi elementi neatšķiras vai ir līdzīgi Tele2 kampaņā izmantotajiem elementiem, tādējādi maldinot klientus un iedragājot sabiedrības uzticēšanos reklāmai, raksta 7guru.lv. Vienlaikus Tele2 uzskata, ka šāda ZetCom rīcība aizskar arī ar Autortiesību likumu garantētās tiesības, pārkāpjot maldinošas reklāmas un negodīgas konkurences aizliegumu.

LMT piederošais mobilo sakaru nodrošinātājs SIA ZetCOM, kas tirgū pazīstams ar mobilo sakaru sarunu karti Amigo, savā radošajā konceptā izmantojis sajaucami līdzīgus tēlus, kas sākotnēji bija izmantoti Bites komunikācijā, secinājusi Latvijas Reklāmas asociācijas (LRA) Ētikas padome, liecina publiskotais lēmums.

Ētikas padome konstatējusi, ka pārkāpti vairāki Ētikas kodeksa punkti – 6.3. punkts, kas nosaka, ka aizliegts izmantot cita reklāmas profesionāļa radītās reklāmas idejas vai koncepcijas, punkts 7.1.4., kas nosaka reklāma nedrīkst mazināt sabiedrības uzticību reklāmas nozarei un reklāmai kā informācijas avotam, kā arī nedrīkst negatīvi ietekmēt nozares reputāciju, un punkts 7.2.5., kas nosaka, ka reklāma nedrīkst būt sajaucami līdzīga ar citu.

Padome norāda, ka Ētikas kodekss ir saistošs visām personām, kas atzīstamas par reklāmas profesionāļiem un ir pievienojušās kodeksam. Savukārt attiecībā uz reklāmas profesionāļiem, kas kodeksam nav pievienojušies – ir tikai rekomendējošs raksturs.

«Katrai sabiedrībai piemīt kāda patiesība, kas ir dziļāka par politisko vai ticības uzskatu nesaskaņām. Mūsu kā reklāmas speciālistu uzdevums ir mēģināt tai piekļūt pēc iespējas tuvāk,» pauž turku reklāmas speciālists, aģentūras Leo Burnett Istanbul radošais direktors Oktars Akins

Iespējams, ka pirmajā acu uzmetienā šī atziņa var šķist banāla un vispārīga. Taču, ja ņemam vērā, ka to pauž cilvēks, kurš savulaik radījis veidu, kā savienot svēto mēnesi ramadānu ar Coca-Cola lietošanu, un spējis valstij, kuru apdzīvo 97% islāmticīgo, likt iemīlēt skotu viskiju, tajā kļūst vērts ieklausīties. Ieguvis multiplikācijas filmu veidotāja izglītību, strādājis Tālajos Austrumos, kā žūrijas loceklis pieprasīts Eiropas lielākajos reklāmas festivālos, O. Akins sarunā ar Dienas Bizness pastāstīja par rietumu zīmolu centieniem kļūt uzticamiem, izvairīšanos no asinskāriem futbola faniem un to, kāpēc idejām pārpilnas komandas jākomplektē ar dzelzs tvērienu.

Šobrīd labāk, ja valsts radio paliek kopējā reklāmas tirgū, tāpēc, ka esošā padome un esošā radio vadība vienkārši nav kvalificēta veikt šo iziešanu no reklāmas tirgus. Ir daudz neskaidrību – kādā veidā, pēc kādiem principiem medijs tiks finansēts, kas ir tas sabiedriskais pasūtījums, par ko sabiedrībai būtu jāmaksā, kurš nosaka šo sabiedrisko pasūtījumu? Šie jautājumi nav atbildēti, intervijā laikrakstam Diena norāda A/s SuperFM valdes priekšsēdētājs Uģis Polis.

Fragments no intervijas

Vai ko mainītu sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus?

No vienas puses sabiedriskajiem medijiem nav sevi jāuztur no reklāmas naudām. Jo reklāmas naudas un dažādi sadarbības raidījumi būtiski ietekmē saturu, un es esmu par to, lai Latvijā būtu spēcīgi sabiedriskie mediji – pats galu galā esmu pirmos 17 profesionālās karjeras gadus nostrādājis valsts radio. Varu salīdzināt tos standartus, kādi bija savā laikā un kādi tie ir tagad. Diemžēl tie standarti ļoti kritušies. Tomēr, manuprāt, šobrīd labāk, ja valsts radio paliek kopējā reklāmas tirgū, tāpēc, ka esošā padome un esošā radio vadība vienkārši nav kvalificēta veikt šo iziešanu no reklāmas tirgus. Ir daudz neskaidrību – kādā veidā, pēc kādiem principiem medijs tiks finansēts, kas ir tas sabiedriskais pasūtījums, par ko sabiedrībai būtu jāmaksā, kurš nosaka šo sabiedrisko pasūtījumu? Šie jautājumi nav atbildēti. Ir tikai kaut kādas vispārējās frāzes par informatīvās telpas aizsardzību, demokrātiju, vārda brīvību.