Par gada labāko kooperatīvu 2013. gadā kategorijā Izaugsme atzīts uzņēmums Barkavas arodi.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Barkavas arodi investējusi 2,67 miljonus eiro, izveidojot modernu graudu pieņemšanas un uzglabāšanas vietu Madonas novadā.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons izteicās, ka LPKS Barkavas arodi ir paveikusi nozīmīgu darbu apjomu kāpināšanā, pagājušajā gadā veiktas būtiskas investīcijas, kas ļāvušas attīstīt graudkopību visā reģionā un zemniekiem augt līdz ar kooperatīvu.

Dibināja daži

LPKS Barkavas arodi 2006. gadā dibināja trīs saimniecības, un kopš tā laika biedru skaits arvien pieaug. Sākotnēji Barkavas zemnieki izaudzēto realizējuši, kā nu katrs mācējis – Rēzeknē, Madonā, Jēkabpilī un citviet. Tolaik būdams mazais zemnieks, tagadējais LPKS izpilddirektors Alberts Gailums sapratis, ka jāpulcējas kopā. Pamatkodols bija septiņi līdz desmit zemnieki, ar kuriem bija pārrunas par iespējamo kooperatīva dibināšanu, viņš atceras. Sākuma periods bijis interesants ar to, ka ikvienu saimnieku vajadzējis pārliecināt par pareizo izvēli. Kooperatīva atrašanās vietas izvēle izdarīta par labu Barkavai, kur ir laba infrastruktūra, piebraucamais ceļš, tika arī noslēgts līgums ar Izglītības un zinātnes ministriju par telpu nomu, kur atradās arodskolas mācību bāze. «Raža bija pie durvīm. Sākumā te nekā nebija, graudus bērām uz lauka zem klajas debess. Pirmais uzdevums bija savākt produkciju no zemniekiem un tālāk vedām uz pieņemšanas punktiem sadarbības partneriem,» turpina A. Gailums. Zemniekiem ieguvums – maksimāli īsā laikā labos apstākļos novāc izaudzēto un viņiem nav jārūpējas par ražas transportēšanu. No Barkavas līdz Jēkabpilij ir 90 km, bet līdz Rēzeknei – 65 km, un tas nav maz. Ja zemnieki varētu nodot tikai vienu vai divas kravas, tas radītu problēmas, viņš skaidrojis. Lēnām zemnieki sapratuši, ka kooperatīva uzņemtais virziens esot pareizais un rādītāji ir augšupejoši.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Lauksaimnieki ar traktoriem trešdien nobloķējuši daļu no Parīzes apvedceļa, protestējot pret ierobežojumu pastiprināšanu pesticīdu izmantošanai, neizdevīgajiem noteikumiem tirdzniecībā ar lielveikalu ķēdēm un citām problēmām.

Lauksaimnieki ieradušies Parīzē ar aptuveni 1000 traktoriem, un līdzīgas protesta akcijas sarīkotas arī vairākās citās Francijas pilsētās, radiostacijai RTL pavēstīja lauksaimnieku federācijas FNSEA vadītāja Kristiāna Lambēra.

Elizejas laukos zemnieki nobloķējuši ielu ar siena ķīpām.

Daudzi zemnieki uzskata, ka kļuvuši par mērķi nesaprātīgiem ierobežojumiem pesticīdu un insekticīdu izmantošanai, kā arī vegānu aktīvistu kritikai par mājlopu skaita palielināšanu.

Lauksaimnieki arī iebilst pret brīvās tirdzniecības līgumiem ar valstīm, kas neietilpst Eiropas Savienībā (ES), jo šie līgumi pieļauj lētāku pārtikas produktu importēšanu.

"Mums ir iespaids, ka visi grib mūs mācīt, kā darīt mūsu darbu, lai gan zemnieki nenopelna pietiekami iztikai," sacīja Lambēra.

Par Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdi šodien Aucē notikušajā LPS 24.kongresā atkārtoti tika ievēlēts Andris Jaunsleinis, kurš šo organizāciju vada jau 20 gadus.

Jaunsleinis bija vienīgais kandidāts uz LPS priekšsēža amatu.

Kongresa delegātiem tika izsniegti 170 vēlēšanu biļeteni, no kuriem balsošanas urnā tika iemesti 167 biļeteni, kuri visi tika atzīti par derīgiem. Par Jaunsleiņa kandidatūru nobalsoja 164 kongresa delegāti.

Uzrunājot kongresa delegātus, Jaunsleinis pateicās par milzīgo uzticību un apsolīja to godprātīgi izmantot LPS kopīgo problēmu risināšanā.

Lauksaimniecības nozares līderis Latvijā un viens no lielākajiem graudu eksportētājiem Baltijā LATRAPS ir paziņojis par savu pirmo publisko obligāciju piedāvājumu, kurā plāno piesaistīt līdz 8 miljoniem eiro. LATRAPS mērķis ir ne tikai tirgot graudus vietējam un ārvalstu patēriņam, bet arī attīstīt augstas pievienotās vērtības produktus ar ievērojamu biznesa potenciālu, tāpēc piesaistīto kapitālu plānots izmantot, lai Latvijā izveidotu Ziemeļeiropā modernāko zirņu proteīna izolāta ražotni ASNS Ingredient, Dienas Biznesam atklāja kooperatīva valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Ievadam pastāstiet īsumā par LATRAPS, tā tapšanu, vēsturi un attīstību.

Es atkāpšos vēsturē vēl pirms kooperatīva izveidošanas, jo tā radīšanas iemeslus var izprast, tikai saprotot kontekstu. Laukos kooperācija ir notikusi tik ilgi, cik vien mēs spējam sevi atcerēties.

Pirmkārt, zemnieks ir ierobežots ar sava konkrētā zemes gabala izmēru. Otrkārt, zemes apsaimniekošana ir naudas, ieguldāmā darba un tehnisko palīglīdzekļu ziņā intensīva, tie nepieciešami gan zemes apstrādei, gan kultūraugu kopšanai, gan ražas novākšanai. Līdz ar to katrs zemnieks agri vai vēlu nonāk pie jautājuma: vai tiešām man viss, ko lietošu vien pāris mēnešus gadā, lai apstrādātu savu zemi, ir jāiegādājas vienam pašam? Šis jautājums ir rosinājis zemniekiem skatīties pāri savai teritorijai un iedomātajam žogam uz kaimiņiem, lūkojot, vai nav iespējams izmantot kādu agregātu vai realizēt kādu ieceri kopā.

Sagaidāms, ka martā piena iepirkuma cena būs atpakaļ vismaz decembra līmenī, ja ne pat nedaudz augstāka, tomēr nozarē problēmu netrūkst

Tā DB intervijā stāsta Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks. Pieninieki negrib attapties panikas lēkmē, tāpēc nekavējoties pieprasa pārstrādātājiem pieejamu atbalstu, nediskriminējot nevienu no iesaistītajiem posmiem.

Piena nozare grīļojas uz kraujas malas. Kas īsti bijuši lielākie grūdieni?

Latvieši ir izturīga tauta, bet pašlaik mūsu nozarē visas nelaimes sanākušas vienkopus. Jau pagājušā gada maijā bija pirmās piezīmes, ka eiforijai jābeidzas, jo cenu kāpums industriālajiem produktiem apstājās un sāka kristies – sausajam vājpienam, sausajam pilnpienam, sūkalu pulverim, industriālajiem sieriem un arī sviestam, kas ir sausā vājpiena ražošanas blakusprodukts. Tajā pašā laikā ziemeļu puslodē pieauga piena ražošanas apjoms, jo nāca vasara. Tas bija vēl pirms embargo. Visi grib teikt, ka embargo bija vienīgais, kas noveda piensaimniekus krīzē, bet nebūt ne. Krievija nav tik stipra, lai sašūpotu visu pasauli, vēl jo vairāk – piena nozarē. Nekādi. Vienlaikus embargo nenoliedzami bija kārtīgs spēriens Baltijai un Polijai. 2013. gadā uz Krieviju aizvedām produkciju par 25,4 milj. eiro, bet pērn tikai pirmajā pusgadā – par 24,5 milj. eiro. Tikpat, cik iepriekš gada laikā. Galvenokārt pateicoties Food Union aktivitātēm un īpašnieku struktūrai. Mūsu piena produktiem Krievija zuda, izņemot atsevišķas sīkas produktu kategorijas. Un saldējumu, kam vismaz šobrīd durvis nav ciet, tomēr rubļa devalvācija ir novedusi pie tā, ka mūsu saldējums Krievijā kļuvis konkurētnespējīgs.

Ņemot vērā to, ka šodien no plkst. 5.00 Valsts policija ir slēgusi A. Deglava pārvadu, «Rīgas satiksme» aicina autovadītājus atturēties no iebraukšanas pilsētas centrālajā daļā ar saviem transportlīdzekļiem un aktīvi izmantot sabiedrisko transportu. «Rīgas satiksme» aicina izmantot iespēju atstāt savus spēkratus autobusu, trolejbusu un tramvaju galapunktu tuvumā.

«Rīgas satiksme» aicina izmantot iespēju atstāt savus transportlīdzekļus lielveikalu autostāvvietās pie pilsētas robežām, kur šāda iespēja tiek piedāvāta un atbilst šo uzņēmumu politikai, t. i., netiek prasīta maksa par ilgstošāku stāvēšanu, ja no šīm vietām ir iespēja pārsēsties uz Rīgas sabiedrisko transportu. «Rīgas satiksme» arī aicina izmantot AS «Pasažieru vilciens» piedāvātos pakalpojums, lai nokļūtu pilsētas centrā. Vienlaikus «Rīgas satiksme» aicina autovadītājus ievērot ceļu satiksmes noteikumus un atgādina, ka apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanas gadījumā personai var piemērot administratīvo sodu, bet, pārkāpjot privāto autostāvvietu noteikumus, – to operatoru noteiktos līgumsodus.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons trešdien paziņoja, ka gadījumā, ja Eiropas Savienība (ES) noraidīs Londonas galīgos priekšlikumus jaunas Brexit vienošanās noslēgšanai, Lielbritānija 31.oktobrī izstāsies no bloka bez vienošanās.

Runā Konservatīvās partijas kongresā Mančestrā Džonsons saglabāja stingru nostāju Brexit jautājumā, atklājot tikai dažas detaļas par šo priekšlikumu, ko raksturojis kā «taisnīgu un saprātīgu kompromisu».

«Mēs izstāsimies no ES 31.oktobrī, lai kas arī nenotiktu,» partijas biedriem solīja Džonsons, kurš teica, ka mīlot Eiropu.

Savā runā Džonsons galvenokārt koncentrējās uz iekšpolitikas jautājumiem, tostarp, veselības aprūpes jomu, ekonomiku un noziedzību.

Premjerministrs pauda pārliecību, ka Briselei iesniegtais priekšlikums ir konstruktīvs un saprātīgs un nodrošina kompromisu abām pusēm.

Tomēr viņš uzsvēra, ka alternatīva šajā situācijā ir bezvienošanās Brexit un kavēties vēl vairāk būtu bezjēdzīgi un dārgi.

Eiropas Savienība (ES) gatavo atbildes pasākumus pret ASV, ja Vašingtona īstenos plānotās vērienīgās sankcijas pret Krieviju, kas varētu skart arī Eiropas uzņēmumus.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers aicinājis nekavējoties izvērtēt jautājumu, kā Briselei būtu jāreaģē, ja sankcijas, kas patlaban tiek apspriestas ASV Kongresā, tiks vērstas pret Eiropas enerģētikas un citu jomu uzņēmumiem.

«Briselei «jābūt gatavai rīkoties dažu dienu american flag

laikā», ja ASV soļi tiks pieņemti, neņemot vērā ES bažas», teikts EK sagatavotajā dokumentā, ar kuru iepazinies laikraksts Financial Times.

ASV likumdevēji nedēļas nogalē panākuši vienošanos par jaunām sankcijām pret Krieviju, šādi sodot to par iejaukšanos ASV vēlēšanās, kā arī agresiju Ukrainā un Sīrijā.

Sagaidāms, ka ASV Pārstāvju palāta par jaunajām sankcijām, kas būs vērstas arī pret Irānu un Ziemeļkoreju, balsos otrdien.

Polija saņems naudu no Eiropas Savienības (ES) fonda atlabšanai pēc Covid-19 pandēmijas tikai pēc tam, kad būs sasniegusi mērķus, par kuriem Polijas valdība vienojusies ar ES, ceturtdien paziņojusi Eiropas Komisija (EK).

Polijai grantos un aizdevumos no ES tautsaimniecības atveseļošanas fondiem pienākas 35 miljardi eiro, taču līdzekļu piešķiršana ir apturēta Varšavas domstarpību dēļ ar Briseli par tiesu sistēmas reformām, kas, kā apgalvo EK, esot pretrunā ar demokrātijas standartiem.

Polijas valdošā konservatīvā partija "Likums un taisnīgums" (PiS) atkārtoti norādījusi, ka tiesu sistēmas reformas nepieciešamas, lai tā sāktu strādāt efektīvāk, un noliedz, ka notiktu politiska tiesu ietekmēšana.

Polija draud Briselei ar pretdarbību 

Reaģējot uz Briseles signāliem, ka tā joprojām nav apmierināta ar Polijas tiesu...

Partijas līderi šonedēļ paziņoja, ka nepiekāpsies Briselei, un draudēja apgrūtināt lēmumu pieņemšanu ES, ja poļi nesaņems savu daļu no līdzekļiem, kas atvēlēti atlabšanai pēc Covid-19 pandēmijas.

"Komisija un Polija ir apspriedušas šo plānu mēnešiem, visās detaļās, to ir parakstījušas abas puses, tāpēc nav vietas pārpratumiem," šodien paziņoja EK preses pārstāve.

"Ir skaidrs, ka saskaņotie pagrieziena punkti un mērķi ir jāsasniedz," viņa uzsvēra.

Veikts pētījums Noieta veicināšanas veida trading stamps jeb uzlīmju krāšanas izmantošana pircēju lojalitātes palielināšanai.

Aptuveni kopš 2009. gada daudzi Latvijas mazumtirdzniecības uzņēmumi kā vienu no noieta veicināšanas veidiem izvēlas uzlīmju krāšanu/atlīdzība pastāvīgajiem pircējiem/klientiem jeb trading stamps, kas ir stimulēšanas paņēmienu kopums ar nolūku piesaistīt pircēju/klientu konkrētam zīmolam, uzņēmumam un darbiniekiem. Latvijā to izmanto lielveikali Maxima, RIMI, kioski Narvesen, DUS Statoil u.c.

Akcijas būtība ir tajā, ka cilvēks, iegādājoties preces par noteiktu summu, pretim saņem uzlīmi, kuru pēc tam ielīmē speciālā bukletā. Kad visas uzlīmes sakrātas un buklets ir pilns, pircējam ir iespēja iegādāties kādu it kā ekskluzīvu preci līdz pat 70% lētāk, nekā pilnā pārdošanas cena konkrētajai precei.

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Šodien vairāk nekā 100 cilvēki uz Latvijas un Lietuvas robežas piedalījās akcijā, kas tika rīkota ar mērķi pievērt amatpersonu uzmanību Liepājas-Rucavas ceļa sliktajam stāvoklim. Akcija notika, neskatoties uz to, ka bedres uz ceļa pēdējo dienu laikā ir aizlāpītas, aģentūru LETA informēja Rucavas novada domes priekšsēdētāja Līga Stendze (Novadnieki).

Protesta akcija bija iecerēta kā simboliska bedru aizlāpīšanas talka. «Sestdien un svētdien bija noticis brīnums, un visas bedres bija aizlāpītas. Ja salīdzina ar situāciju, kāda bija pirms trim nedēļām, jāsaka, ka tagad ceļa stāvoklis ir gandrīz ideāls,» atzina Stendze. Tomēr pašvaldības vadītāja prognozēja, ka, ņemot vērā zemo gaisa temperatūru bedru lāpīšanas laikā, rezultāts nebūs ilglaicīgs un bedres parādīsies atkal.

Neskatoties uz to, ka ceļa stāvoklis pašlaik ir uzlabojies, šodien rīkotā protesta akcija nebija zaudējusi savu jēgu, jo tās mērķis bija panākt ne tikai bedru aizlāpīšanu, bet gan ceļa rekonstrukciju, kā arī pievērst amatpersonu uzmanību tam, cik sliktā stāvoklī Latvijā ir ceļi kopumā, norādīja Stendze. «Ja Latvijā nebūs labu ceļu, tas kavēs uzņēmējdarbības attīstību, līdz ar to valstij nebūs nodokļu. Vai tiešām valdība to nesaprot? Valstij atrodas nauda komercbanku glābšanai un eiro ieviešanai, ir nauda fotoradaru iegādei, bet ceļu sakārtošanai naudas nez kāpēc nav.»

Saistībā ar Krievijas noteikto importa aizliegumu sākusi veidoties piena pārprodukcija, strauji krīt piena iepirkuma cena, kā arī pēdējās dienās tiek lauzti iepirkuma līgumi Lietuvā, līdz ar to atbalsts no valdības būtu jāsaņem ne tikai konkrētiem pārstrādes uzņēmumiem, bet arī problēmā iesaistītajiem piensaimniekiem, norāda apjautātie eksperti.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) piena grupas vadītāja Sandra Stricka sacīja, ka pārstrādātājiem steigšus jāmeklē jauni noieta tirgi, jo Latvijas tirgus piensaimnieku saražotajai produkcijai kļuvis par mazu, savukārt Lietuvas piena iepircēji tūlīt pēc Krievijas embargo izsludināšanas strauji reaģējuši un sākuši lauzt līgumus par piena iepirkumiem.

«Ir jau no zemniekiem informācija, ka Lietuvas uzņēmumi jau lauž iepriekš saslēgtos līgumus, kā arī piena iepirkuma cenas strauji krīt uz leju. Cenas nedaudz mazinājās jau iepriekš, bet līgumus gan sāka uzteikt tūlīt pēc Krievijas paziņojuma. Ne jau zemnieki ir vainīgi pie esošās krīzes, līdz ar to arī valdības un ES institūcijām ir jādomā, kā risināt izveidojušos situāciju un domāt, kur zemniekiem likt saražoto pienu,» sacīja zemniece.

Igaunijā šomēnes norisinās akcija «Septembrī nedzeršu», kurā cilvēki aicināti vienu mēnesi atturēties no alkohola lietošanas un novērtēt šādas dzīves priekšrocības, daloties pieredzē arī ar citiem.

Igaunijas Veselības attīstības institūts aicinājis akcijai pievienoties arī iestādes, uzņēmumus un organizācijas. Šim aicinājumam jau atsaukušies gan mobilo sakaru operators «Elisa Eesti», gan tirdzniecības tīkls «Rimi Eesti», gan saldējuma kafejnīca «La Muu» un citi privātie uzņēmumi un valsts iestādes.

Savukārt deju studija «Casa de Baile» ne vien iesaistījusies akcijā, bet sestdienas vakarā aicina visus līdzīgi domājošos uz bezalkohola salsas vakaru Tallinas vecpilsētas bārā «Bastioni Aed».

Programmas «Veselīgāka un skaidrāka Igaunija» akcija «Septembrī nedzeršu» tiek finansēta par Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem.

Aicina par godu neatkarības simtgadei aizvadīt 100 dienas skaidrā

Mežu aizsardzības tematika Latvijā pēdējās nedēļās kļuvusi aktuāla, īpaši saistībā ar karstuma vilni un mežu ugunsgrēkiem – šogad to skaits sasniedzis jau 236, kas valsts līmenī (ap 200 ha izdegušo platību) nav pārlieku daudz, bet individuāli var nozīmēt lielus zaudējumus mežu īpašniekiem. Šis ir īstais laiks, lai parūpētos par sava meža vērtību, kas ir droša garantija un investīcija nākotnē. Ko nozīmē apdrošināt mežu un kam jāpievērš lielāka uzmanība, to darot?

Par to saruna ar "Reinsons un Partneri" vadītāju, mežu apdrošināšanas produkta izstrādātāju Reini Reinsonu.

Parasti apdrošināšana saistās ar OCTA, KASKO, jūs darbojaties tik specifiskā apdrošināšanas veidā kā lauksaimniecība, kā nonācāt līdz tam?

Man kā jau daudziem apdrošināšana kādreiz likās kā kas mītisks, ne līdz galam izprotams, kur svarīgākais uzrakstīts, tā teikt, maziem burtiņiem. Pēc izglītības un aicinājuma esot agronomam, ikdienā praktiski sadarbojoties ar zemniekiem, dzirdēju dažādu pieredzi par sējumu apdrošināšanu. Likās, ka idejai par to, ka zemnieks pats apdrošina savus laukus un neprasa kompensācijas valstij, jābūt labai un jāstrādā. Pat pilsētniekiem, kuri parasti raugās uz lauksaimnieku kompensācijām negatīvi, jābūt priecīgiem, ka zemnieki paši uzņemas risku vadību. Tomēr atsauksmes bija dažādas. Tas raisīja interesi izprast un panākt, lai viss strādā. Sāku kā sējumu zaudējumu novērtēšanas eksperts, tomēr visai drīz sapratu, ka galvenais uzdevums varētu būt vienkāršs – padarīt sējumu apdrošināšanu saprotamu zemniekiem un zemnieku rūpes saprotamas apdrošinātājiem.

Akciju sabiedrībām informācija par akcionāriem jāatklāj līdz 2024.gada 30.septembrim, atgādina Uzņēmumu reģistrs.

Par minētās prasības neizpildi akciju sabiedrībai var tikt piemērota vienkāršotā likvidācija, līdzīgi kā patieso labuma guvēju neatklāšanas gadījumā.

Pienākums akciju sabiedrībām atklāt savus akcionārus izriet no grozījumiem Komerclikumā, kas stājās spēkā 2023.gada 1.jūlijā. To mērķis ir akcionāru reģistra vešanas kārtību vienādot ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību dalībnieku reģistra vešanas kārtību, nodrošināt AS caurspīdīgumu un drošu uzņēmējdarbības vidi, radot pieeju informācijai par AS akcionāriem.

Agrākais regulējums noteica, ka AS akcionāru reģistru ved un par to atbild valde. AS reforma, kas juridiski iestrādāta Komerclikumā, likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" un Finanšu instrumentu tirgus likumā, nosaka, ka akcionāri kļūst publiski, līdzīgi kā SIA dalībnieki.

Konkurences padome, sadarbojoties ar Iepirkumu uzraudzības biroju, aicina piedalīties akcijā "Nejēdzīgākais šķērslis konkurencei - 2020", kurā jāpiesaka nepamatoti ierobežojumi konkurencei, kas pēdējo divu gadu laikā iekļauti publiskajos iepirkumos, informē Konkurences padome.

Akcijas mērķis ir identificēt publiskajos iepirkumos ietvertus nepamatotos šķēršļus konkurencei un rosināt to novēršanu.

Par šķērsli konkurencei var uzskatīt publisko iepirkumu prasības, kuru rezultātā tiek kavēta brīva konkurence, tirgus dalībnieku ienākšana tirgū, kā arī situācijas, kad tirgus spēlētājiem pretēji konkurences neitralitātes principam netiek nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas piedalīties publiskajā iepirkumā.

"Zināms, ka publisko iepirkumu mērķis ir nodrošināt maksimāli efektīvāko valsts budžeta izlietojumu, saņemot labāko piedāvājumu cenas un kvalitātes ziņā. Tomēr realitātē var novērot, ka iepirkumu pasūtītāju nezināšanas vai ļaunprātības dēļ, tiek kropļota konkurence publiskajos iepirkumos. Tāpēc aicinām ikvienu, kam rūp godprātīgi organizēti publiskie iepirkumi un godprātīgs publisko finanšu līdzekļu izlietojums, piedalīties Konkurences padomes rīkotajā akcijā, kas šajā gadā norisinās sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju. Tikai kopīgiem spēkiem mēs varam veidot tādu publisko iepirkumu vidi, kas motivē godīgi strādāt," komentē Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis.

Nenotiekot krasām pārmaiņām nozarē un politiskajā dienaskārtībā, Latvijas lauksaimniecība kā joma var tikt apdraudēta, aģentūrai LETA uzsvēra Kuldīgas novada lauksaimnieku atbalsta grupas pārstāvis, zemnieku saimniecības "Kalna Rinkas" īpašnieks Ēriks Pucens.

Pucens pavēstīja, ka Kuldīgas lauksaimnieki formulējuši vairākas savas prasības, kuras adresējuši Saeimai, Ministru kabinetam, Zemkopības ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijai un plāno pievienoties lauksaimnieku protesta akcijai 5.martā Rīgā.

Pucens norāda, ka jau pašlaik daudzi mazie un vidējie zemnieki ir uz izdzīvošanas robežas, izmaksas nespēj nosegt nopelnīto un "ik dienu kāds pieņem lēmumu beigt cīnīties ar vējdzirnavām" - samazināt saimniecības apjomus vai to likvidēt.

"Esam apvienojušies Kuldīgas novada lauksaimnieku grupā, pārstāvot dažādas lauksaimniecības nozares - sākot no mazām zemnieku saimniecībām līdz pat lielām, no bitēm līdz gaļas liellopiem. Turklāt mums pievienojušies arī zemnieki no dažādām Kurzemes apkaimēm," pauž atbalsta grupas pārstāvis.

Grieķijas zemnieku organizācijas uzsākušas pret taupības režīmu vērstu protesta akciju, kuras ietvaros katru dienu uz vienu stundu ar lauksaimniecības tehniku tiks bloķēti valsts galvenie autoceļi.

Pirmdien grieķu zemnieki jau bloķēja valsts galvenās transporta artērijas Grieķijas ziemeļos un centrālajā daļā. Zemnieki pirmdien uz stundu bloķējuši arī Grieķijas – Bulgārijas robežšķērsošanas punktu.

Grieķijas zemniekus saniknojis arī valdības lēmums atcelt nodokļu atvieglojumus ienākumiem no lauksaimniecības un atteikties no degvielas kompensācijas. Tāpat grieķi ir neapmierināti ar lauksaimniecības subsīdiju izmaksu kavēšanos.

Aizvadītās nedēļas nogalē Komunistu partiju atbalstošiem Grieķijas zemnieki jau sarīkoja protesta akciju Salonikos, kuras ietvaros pilsētas ielās ieradās lauksaimniecības tehnika, bet zemnieki iedzīvotājiem bez maksas izdalīja savus ražojumus.

Otrdien pievakarē tiks veidots simbolisks Baltijas ceļš – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas zemnieki iedegs ugunskurus, atgādinot Eiropai nevienlīdzīgos konkurences apstākļus lauksaimniecības jomā.

Zemnieku Saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš uzsver, ka ar šo akciju plānots parādīt, ka Baltijas valstis tiek diskriminētas attiecībā uz tiešmaksājumiem un šī spriedze ir jāuztur, līdz būs lēmums, kāda būs nākošā plānošanas perioda nauda gan tiešmaksājumos, gan Lauku attīstības plānam. Tas neesot kampaņveidīgs pasākums, ka tiek sarīkota viena akcija, bet nemitīgi jāuztur Eiropas un Briseles redzējums, ka Latvijas zemnieki nesamierināsies ar esošo situāciju.

Prasības tiek izvirzītas vienotas – 80 % no Eiropas vidējā, bet ne zemāk kā Ungārijas līmenis. Tas ir reāli izpildāms no ES puses, jo tas kopsummā visām trim Baltijas valstīm prasa papildus 900 miljonus septiņu gadu periodā, kas prasa nulle komats procentus no kopējā budžeta, skaidro J. Lazdiņš.

Šodien Rīgā notiks mežsaimniecības un lauksaimniecības nozares protesti, kurā vairāk nekā 700 cilvēku plāno paust nostāju pret nozaru īpašumā esošās zemes ierobežojumiem bez adekvātiem kompensēšanas mehānismiem, ja zeme tiek nodota dabas aizsardzībai.

Paredzēts, ka plkst.10 Doma laukumā notiks pulcēšanās protesta gājienam, kuru organizēs biedrība "Zemnieku saeima", plkst.11 pievienojoties Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) un Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) organizētajam mītiņam pie Ministru kabineta.

Plānots, ka protesta akcijā pie Ministru kabineta varētu piedalīties aptuveni 400 meža nozares pārstāvju.

Protesta mērķis ir vērst uzmanību uz ilgstoši ignorētajām problēmām, kas skar Latvijas mežu īpašniekus un meža nozarē strādājošos.

LMĪB pārstāvji norāda, ka nozare saskaras ar netaisnīgu attieksmi gan Latvijas, gan Eiropas līmenī. Tostarp viens no sāpīgākajiem jautājumiem ir par kompensācijām mežu īpašniekiem, kuru meža zemes tiek nodotas dabas aizsardzībai.

«Kā elektriķi esam iesaistīti politiskās spēlēs, kas nav pieņemami,» saka Sadales tīkls valdes loceklis Raimonds Skrebs. Atbildīgās amatpersonas pilnībā noliedz jebkādu nelikumīgu darbību veikšanu, organizējot elektrības padeves līniju tīrīšanu un norāda, ka šonedēļ vērsīsies Konkurences padomē (KP), aicinot izvērtēt, kāpēc jaunajā līniju tīrīšanas iepirkumā uzņēmēji piedāvājuši līdz pat 55% augstāku cenu nekā iepriekšējā konkursā.

V.Skrebs norādīja, ka iepirkumā 16 uzņēmēji piedāvājuši cenu, kas ir par 30 līdz 50% dārgāka nekā iepriekšējā, turklāt starp uzņēmumu piedāvājumiem svārstības bijušas vien 10% līdz 20% apmērā. Ņemot šos faktus vērā, nolemts vērsties pie KP, lai tā izvērtē, vai nav notikusi savstarpēja uzņēmumu vienošanās. Izbrīnu radījis fakts, ka neviena kompānija nav piedāvājusi iepriekšējā konkursa cenu. Jaunajā konkursā ir aicinātas piedalīties pārējās mežistrādes kompānijas, lai saņemtu labāku piedāvājumu.

Kā ziņots, pamatojoties uz aizdomām par nelikumīgu savstarpēju vienošanos augstajam cenu piedāvājumam, AS "Sadales tīkls" februāra sākumā pārtrauca iepirkumu procedūru elektrolīniju trašu tīrīšanai.

Ja vien ir vēlme, izdevumus var samazināt – to beidzot pierādījušas Latvijā strādājošās ministrijas, parskatot vēl deviņdesmitajos gados dibinātās līgumattiecības ar mūsu valstī vecāko mobilo sakaru pakalpojumu sniedzēju LMT, tādējādi kopējos ikmēneša tēriņus šajā jomā samazinot divarpus reizes.

Tiesa gan, par šādu soli ministrijas izšķīrās vien pēc tam, kad uz nesamērīgo šķiešanos ar līdzekļiem bija norādījis DB, bet, kā parasti saka, labāk vēlāk nekā nekad. Pašreiz, ņemot vērā nupat minēto naudas ekonomijas piemēru, valsts aparātam ir būtiski izdarīt vismaz pāris secinājumus nākotnei.

Pirmkārt, šobrīd noslēgtie līgumi par mobilo sakaru pakalpojumu saņemšanu nedrīkst kļūt par kārtējām ilgtermiņa attiecībām starp valsti un operatoru. Pretējā gadījumā, paejot noteiktam laika posmam, atkal var rasties situācija, kad ministriju darbinieku telefonsarunu apmaksa vairāk līdzinās līdzekļu šķiešanai. Ņemot vērā straujās izmaiņas gan tehnoloģiju jomā, gan tirgū, optimālā variantā šādi iepirkumi ministrijām būtu jārīko reizi gadā. Šeit nav būtiski, kura kompānija katru gadu uzvarētu – LMT vai kāda cita. Svarīgi ir tas, lai par nodokļu maksātāju naudu tiktu apmaksāts ekonomiski izdevīgākais piedāvājums. Bet tas, kāda ir politika vienam otram Latvijā strādājošam, turklāt ļoti labi atpazīstamam mobilajam operatoram, jau sen nav noslēpums – sadarbības nosacījumi kļūst pievilcīgāki vien tajā brīdī, kad klients piedraud ar pāriešanu pie konkurenta. Turklāt, lai vēl vairāk palielinātu iespēju ietaupīt, varbūt gluži nevajadzētu noteikt, ka datu pārraides vai interneta pārklājumam jābūt katrā pludmalē un pat purvā. Grūti iedomāties, kā ministriju darbinieki kārto valstiski svarīgas darīšanas, gozējamies pludmalē, it īpaši ņemot vērā, ka daudzi no viņiem savus darba kabinetus labprātīgi parasti nepamet. Tāpat diez vai perfektam pārklājumam jābūt teju visās pasaules valstīs.