Šā gada īpatnība Ziemassvētku eglīšu tirdzniecībā ir Krievijas tirgum paredzētās importa eglītes, kas, nenonākušas galapunktā, tiek tirgotas laukumos pie lielveikaliem, krasi pazeminot vietējo eglīšu cenas un izjaucot ierasto tirgus līdzsvaru, aģentūrai LETA atzina Stādu audzētāju biedrības vadītājs SIA Dimzas īpašnieks Andrejs Vītoliņš.

«Pāris nedēļas pirms Ziemassvētkiem eglīšu cenas, salīdzinot ar attiecīgo laiku pērn, bija augstākas par 20%, taču tieši pirms svētkiem tās strauji kritās cenu dempinga dēļ. Lielveikalos tirdzniecībā pēkšņi nonāca izcili skaistas sudrabegles, kas bija domātas Krievijas tirgum. Tā kā vietējie kaimiņvalstī eglītes nepārdod, šis bija galvenokārt poļu un citu Eiropas valstu eglīšu reeksports, kas nenonāca galapunktā. Iznākumā vietējās un importa eglītes cena ir viens pret vienu. Tirgus faktiski tiek sagrauts,» sacīja Vītoliņš.

Vienlaikus viņš atzina, ka eglīšu audzēšanas bizness joprojām ir ienesīgs, lai gan šogad tirgū parādījušies vairāki jauni dalībnieki un nākamajā sezonā pārprodukcijas dēļ audzētājiem gaidāmas problēmas.

Arī šogad vides pakalpojumu uzņēmums "Clean R" nodrošinās svētku eglīšu savākšanu pēc Ziemassvētku un Jaunā gada sagaidīšanas svinībām, pārstrādājot tās, piemēram, šķeldā.

"Vislielākais pieprasījums pēc eglīšu centralizētas savākšanas ir pilsētās, kur iedzīvotājiem nav iespēju eglītes nokurināt malkā vai kompostēt. "Clean R" centralizēti savāc eglītes gan Rīgā, gan arī citās Latvijas pilsētās, piemēram, Jūrmalā, Liepājā un citviet," komentēja "Clean R" izpilddirektors Valerijs Stankevičs.

Katrā no pašvaldībām ir atšķirīgi eglīšu savākšanas nosacījumi, tāpēc uzņēmums aicina iedzīvotājus interesēties par eglīšu savākšanu pie sava atkritumu apsaimniekotāja vai pašvaldībā.

Šobrīd uzņēmums jau savācis pirmās eglītes, taču, kā rāda pieredze, visaktīvāk iedzīvotāji no eglītēm atbrīvojas janvāra otrajā pusē, daudz eglīšu tiek novietotas pie konteineriem arī februārī.

Ziemassvētku eglītes savu misiju ir izpildījušas; DB pēta, kā eglītes mūžu pagarināt

Ik gadu pieaug to pircēju skaits, kas iegādājas podiņos stādītās eglītes. Kokaudzētava Īve īpašnieks Dainis Ozoliņš akcentē, ka eglītes uzglabāšanas process līdz pārstādīšanai var būt piņķerīgs. Īpašu piepūli tas prasa tiem, kas dzīvo dzīvokļos. «Istabas temperatūrā uzsildītai eglītei, kuras šūnās sācis cirkulēt ūdens un kāds pumpurs jau pārsprādzis, pārziemošanai jāievēro vairāki noteikumi. Tā jāuzglabā gaismā, no 0 līdz 10 grādu temperatūrā un aprīlī jāpārstāda,» viņš turpina. Reizēm cilvēki eglīti uzglabā iestiklotā lodžijā vai neapsildītā garāžā, bet šāds variants ir optimāls tikai tādā gadījumā, ja ziemā termometra stabiņš nenoslīd līdz mīnus divdesmit grādu atzīmei. Savukārt, ja eglīti podiņā līdz pavasarim uzglabā tumšā pagrabā, jāņem vērā, ka pavasarī kociņu pie saules stariem jāpieradina pakāpeniski. Pretējā gadījumā eglītei var rasties saules apdegums. Nedrīkst aizmirst eglīti vismaz reizi mēnesī apliet, lai līdz pavasarim augsne nepārvērstos par putekļiem.

Ziemassvētku eglīšu un piegādes cenas šogad kāpušas par vidēji 10-20%, savukārt pieprasījums pēc tām, salīdzinot ar citiem gadiem, palicis nemainīgs, sacīja aptaujātie tirgotāji.

SIA "Egļu serviss" pārstāve Ingrīda Buliņa norādīja, ka pieprasījums ir tikpat augsts, cik pērn. Šogad uzņēmumā pieprasītākas ir mazākas eglītes, "Nordmann" šķirnes eglītes un egles podiņos.

Taujāta par inflācijas ietekmi uz eglīšu tirdzniecību, Buliņa sacīja, ka šogad uzņēmums bijis spiest eglīšu cenas celt par aptuveni 10%, savukārt pakalpojumu cenas, piemēram, piegādēm bijis jāceļ par aptuveni 20%.

Komentējot pircēju paradumus, uzņēmuma pārstāve atklāja, ka līdz ar pandēmijas sākumu novērots, ka cilvēki par svētku noskaņu sāk domāt laikus. Cita starpā "Egļu serviss" tirdzniecības sezona sākta jau oktobrī. Viņa pieļauj, ka vēlme par svētkiem domāt agrāk saistīta ar attālināto darbu un vēlmi svētku sajūtu uzturēt ilgāk.

2014. gadā Latvija eksportēja 18,2 tūkstošus Ziemassvētku eglīšu 248,2 tūkstošu eiro vērtībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Salīdzinot ar 2013. gadu, eglīšu eksporta vērtība ir pieaugusi gandrīz septiņas reizes. 2015. gada desmit mēnešos Ziemassvētku eglītes vēl nav eksportētas, savukārt importētas 72 eglītes 297 eiro vērtībā. Pēdējos trijos gados Ziemassvētku eglīšu eksporta vērtība ievērojami apsteidz importa vērtību.

Ziemassvētku eglīšu eksporta rādītāji pēdējā desmitgadē ir bijuši ļoti mainīgi – līdz 2008. gadam eksports kāpa, eksporta vērtībai sasniedzot 110,8 tūkstošus eiro. No 2009. līdz 2011. gadam bija vērojams būtisks eglīšu eksporta kritums. Rādītāji būtiski pieauga 2012. gadā, eksporta vērtībai sasniedzot 154,3 tūkstošus eiro un apsteidzot pirmskrīzes līmeni 2008. gadā.

Lietuvā 11 pilsētās otrdien sākas tradicionālā ziemas akcija, kurā tiek vāktas Ziemassvētku eglītes biodegvielas ražošanai, paziņoja Lietuvas Vides ministrija.

Ziemassvētku eglītes, kurām ir noņemti visi rotājumi, var atstāt speciālos konteineros ar kampaņas marķējumu, kas izvietoti pilsētās.

Kampaņas mērķis ir mudināt cilvēkus nodot Ziemassvētku eglītes pārstrādei, tādējādi padarot tās noderīgas arī pēc svētkiem. Savāktās eglītes tiks pārstrādātas un nodotas katlumājām, kas strādā ar biodegvielu. Tādā veidā iegūtā enerģija tiks izmantota māju apkurē.

Akcija Lietuvā notiek jau astoto gadu pēc kārtas.

Katoļticībā, kam pieder lielākā daļa Lietuvas iedzīvotāju, tradicionāli Ziemassvētku eglītes tiek iznestas no mājas Zvaigznes dienā, kas ir 6.janvāris.

Godātā redakcija, šai laikā, kad visas sabiedrības uzmanība safokusējusies uz valdības veidošanu, publikas nemanīta ir notikusi viena cilvēciska ķeza. Proti, notikumu virpulī kāds rūķis vai cits Ziemsvētku steigas pārmākts pārcilvēcīgs subjekts bija izkaisījis un pazaudējis Saeimas frakciju kolektīvās vēstules Ziemsvētku vecītim. Lai arī samirkušas un saburzītas, savācu tās gandrīz visas. Tiesa, tās bija sajauktas, no frakciju zeķēm izņemot, tādēļ saklasificēju tās pa dāvanu grupām – līdzīgi kā ģimenē. Proti, ko likt zem eglītes, ko pasniegt skaisti iepakotu, bet ko apsolīt uz vēlāku laiku.

Dabiskā kārtā vēstulītēs bija lūgtas dāvanas, ko vēlējās vairāki rakstītāji, tādēļ tabulā ir atrodams to skaits. Kā Ziemsvētku vecītis tiks galā ar situāciju, ja vairumā jāgādā ir ne tikai masveidā ražots telefons, es nezinu. Tā, piemēram, kāds oriģināls eglītes rotājums, ko iekārojušas pat četras frakcijas, iespējams, būs jāklonē. Bet es paļaujos uz ticību saulgriežu brīnumam.

Lai arī frakciju vēstulītes bija sajauktas, manā ieskatā nevajadzētu būt nekādām grūtībām dāvanas pareizi sadalīt, jo sarakstā nav nekā pārāk negaidīta vai grūti izskaitļojama. Un tās galu galā ir frakciju kolektīvās vēlmes, pieņemu, ka deputāti arī katrs atsevišķi sūta savus lūgumus, bet tie pašlaik manās rokās nav nonākuši.

Vecumnieku novada Valles pagasta saimniecībā «Dzērves» audzētās Ziemassvētku eglītes gatavo eksportam, reģionālajam medijam «Bauskas Dzīve» pavēstījis īpašnieks Māris Kaminskis.

Eglītes Valles audzētāji savulaik sāka tirgot «Statoil» degvielas uzpildes staciju (DUS) tīklā, un šogad tās nopērkamas arī uzņēmuma «Virši A» DUS visā Latvijā.

«Lai nodrošinātu pieprasījumu, eglīšu audzēšanā kooperējamies ar dažiem citiem Latvijas audzētājiem,» stāsta M. Kaminskis, «esam sasnieguši tādu līmeni, ka orientējamies uz eksportu, veidojot zīmolu «Christmastrees.lv».

«Dzērvēs» audzē noteiktu šķirņu eglītes, tās tirgo podos ar atzīmēm, kā tās pavasarī izstādāmas zemē.

Tuvojoties 2010. gada Ziemassvētkiem Tallinā eglītes cenas bija vidēji 100 kronas (6 eiro) par katru metru, savukārt šogad svētku eglītes cena ir aptuveni 10 eiro par katru metru, ziņo BNN.

Eglīšu tirgotāji Tallinā uzskata, ka cena ir normāla, jo pieprasījums joprojām esot. «Es nedomāju, ka cena samazināsies, jo egles ir speciāli audzētas šim mērķim, turklāt atalgojums un degvielas cenas aug,» norāda viens no tirgotājiem.

Latvijā šogad eglītes maksā divi līdz trīs lati par eglīti garumā līdz metram, bet metru vai nedaudz garākas eglītes cena jau ir pieci lati, iepriekš vēstīja portāls Tvnet.lv.

Vēloties dzīvot pēc iespējas videi draudzīgāk, rodas jautājums, vai šogad Ziemassvētkos izvēlēties īstu vai mākslīgu svētku eglīti? Ir vairāki apsvērumi, kurus būtu vērts ņemt vērā.

Mākslīgo kociņu galvenais mīnuss ir tas, ka tie ir izgatavoti no plastmasas un tiek piegādāti no tālienes, parasti no Ķīnas, kur tie tiek masveidā ražoti. Lai saražotu mākslīgo eglīti, nepieciešams daudz lielāks energoresursu patēriņš nekā īsta koka gadījumā, turklāt to nevar pārstrādāt.

Turpretī īstus kokus var iegādāties uz vietas, kā arī pārstādīt vai pārstrādāt. Un, lai arī ideja par koku nozāģēšanu nešķiet videi draudzīga, Ziemassvētku eglītes kā jebkura cita lauksaimniecības kultūra pēc novākšanas tiek aizstātas ar jaunu ražu. "Nordmann", kas ir vispopulārākā Ziemassvētku eglīte, un citas šķirnes tāpat kā pārējie koki augot spēj pārveidot oglekļa dioksīdu skābeklī, tādējādi attīrot gaisu, un absorbē transportlīdzekļu radīto piesārņojumu.

Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.

Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.

Ilze Siliņa, Statoil Fuel & Retail Latvia izpilddirektore

Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.

Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.

Kārlis Danēvičs, SEB bankas valdes loceklis, finanšu direktors

Latvijas Banka rīt, 9. decembrī, laidīs apgrozībā jaunu 1 lata monētu ar piparkūku sirds attēlu reversā.

Tā ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā. Monētas nonāks apritē tāpat kā cita apgrozības nauda – ar banku starpniecību sasniedzot tirdzniecības un citus uzņēmumus un iedzīvotājus.

Monētas grafisko dizainu veidojusi māksliniece Rūta Briede un ģipša modeli – tēlniece Laura Medne. Jaunās 1 lata monētas kaltas Nīderlandes kaltuvē Koninklijke Nederlandse Munt.

Latvijas Bankas iedibinātajai īpašo apgrozības vienlatnieku tradīcijai nu jau desmit gadu, to iesāka monēta ar stārķi, un jau kopš 2004. gada tiek kaltas divas šādas monētas gadā – viena uz Jāņiem un otra uz Ziemassvētkiem. «Piparkūkas ir unikāls kārums, kas uzrunā gandrīz katru un rada svētku sajūtu arī tad, ja Ziemassvētku eglītes un pārējo šiem svētkiem raksturīgo atribūtu tuvumā nav. Piparkūku sirds, protams, ir visu piparkūku karaliene un ne tikai Ziemassvētkos,» skaidro centrālā banka.

Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.

Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.

Gunārs Ķirsons, a/s Lido īpašnieks

Līdz septiņu gadu vecumam ar ģimeni dzīvoju Sibīrijā, un no šī laika manas vienīgās Ziemassvētku atmiņas saistās ar pieklusinātiem svētkiem ģimenes lokā, kad māte iekāra kādu konfekti eglītē. Atminos arī, ka, ejot ārā, es apāvu vaļinkus, lai kājām būtu siltāk. Padomijas gados Ziemassvētku svinēšana tika oficiāli liegta, tādēļ Sibīrijā tos atzīmējām klusi un mierīgi.

2023. gadā atbilstoši Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center datiem (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), Latvija pēc eglīšu un citu lapotu koku un koku zaru eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju bija 7. vietā pasaulē.

Arī šogad daudzi Latvijas iedzīvotāji gatavojas svinēt Ziemas saulgriežus un Ziemassvētkus pie izpušķotas eglītes. Šo tradīciju ilgstoši atbalsta AS Latvijas Valsts meži, kas katru gadu decembrī Latvijas iedzīvotājiem atļauj uzņēmuma apsaimniekotajos mežos - meža ceļu trasēs, grāvjos, stigās un zem elektrolīnijām - nocirst vienu eglīti savām vajadzībām.

Tomēr jāatzīmē, ka latviešu tradīcijās izpušķotai eglītei kā Ziemassvētku svinību sastāvdaļai nav ļoti sena vēsture. Savulaik vairāki uzņēmumi savas Ziemassvētku laika reklāmas kampaņas balstīja uz saukli, ka Rīga ir Ziemassvētku eglītes dzimtene. Tika atrastas senāko hroniku liecības par to, ka vēl 15. gadsimta laikā šad un tad Rīgas zemākās kārtas ļaudis esot decembrī dejojuši ap izpušķotu eglīti. Rīga tika pozicionēta kā Eiropas Ziemassvētku galvaspilsēta, kā vieta, kur pirmoreiz pasaules vēsturē bija pušķota un dedzināta Ziemassvētku egle. Tomēr šādas vai līdzīgas ziemas laika karnevālu izdarības ar un ap dažādiem kociņiem var atrast teju vai visu senāku Eiropas pilsētu hronikās. Ziemassvētku svinēšana, ienesot telpās izpušķotu egli, nav ļoti sena latviešu tradīcija.

LIDO lielā Ziemassvētku egle pirmo reizi tika uzstādīta 2000.gadā uz LIDO Atpūtas centra atklāšanas svētkiem. Lielās Ziemassvētku egles idejas autors ir AS LIDO īpašnieks Gunārs Ķirsons, stāsta AS LIDO valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa.

2000.gadā, kad Rīgā Ziemassvētku rotājumi vēl nebija sasnieguši tādu popularitāti kā šobrīd un nebija iespēju smelties idejas no citiem Latvijā, LIDO mākslinieki devās iegūt pieredzi pat uz ASV.

LIDO Ziemassvētku egle ir 23 m augsta - rotāta, izmantojot dažādu krāsu lampiņas, zvaniņus, bantītes un lentas. To izvietošanai patērētas vairāk nekā 2000 darba stundas - egles uzstādīšanas un rotāšanas darbi ilgst 3 - 4 nedēļas.

Šogad Ziemassvētkos LIDO mākslinieki iekštelpu un teritorijas dekorācijās un noformējumā akcentē dabīgos materiālus, dekorācijas top no zariem, lapām, vilnas kamolīšiem, rudzu un miežu vārpām, pļavas puķēm un citiem materiāliem. LIDO Atpūtas centra teritorijā ziemas laikā arī tiek izstādītas aptuveni 2000 mazas dzīvās eglītes, kuras iegūst no mežsaimniekiem pēc tam, kad tie attīra grāvju un stigu malas. Eglītes noder gan svētku un ziemas sajūtu radīšanai, gan arī pasargā LIDO Atpūtas centra dārza puķu stādus no sala. Ik gadu labākajiem LIDO māksliniekiem uzņēmums sniedz iespēju apmeklēt lielāko vispasaules izstādi Vācijā CHRISTMASWORD.

Deviņas no desmit Ziemassvētku eglītēm somu mājās ir audzētas Somijā, tomēr ir arī tādi svētku kociņi, kas importēti no Dānijas. Tie nopērkami galvenokārt reģionā ap valsts galvaspilsētu Helsinkiem un rada problēmas vietējā tirgū, raksta eurotopics.net.

«Dānijai ir gan Ziemasvētku eglīšu, gan Ziemassvētku šķiņka pārpalikums, un to, kas pašiem nav vajadzīgs, dāņi pārdod kaimiņvalstīs par dempinga cenām, lai nevajadzētu kaitēt pašu tirgum,» raksta laikraksts Maaseudun Tulevaisuus.

Galvaspilsētas reģionā dažās vietās ārvalstu mazumtirgotāju ķēdes dod eglītes tikpat kā par velti – tās tiek pārdotas par cenām, kas ir vēl mazākas par ražošanas izmaksām. Šāda prakse negatīvi ietekmē cenas tirgū, kā arī samazina vietēji audzēto Ziemassvētku eglīšu pārdošanas ciparu, rakta laikraksts.

«Tās eglītes, kas palikušas pāri, tiek sadedzinātas vai izsviestas miskastē. Tas dažkārt ir ne vien nelegāli, bet arī neveselīgi,» pārliecināts medijs. «Par laimi daudzi somi labprātāk izvēlas pirkt Somijā ražotas preces arī Ziemassvētku laikā,» laikraksts uzsver.

Uzņēmumu mājvietu izdekorēšana rada prieku ne vien pašiem darbiniekiem, bet arī ciemiņiem

Amplitūda budžetam, kas tiek atvēlēts rotājumiem, ir plaša – no dažiem simtiem līdz dažiem tūkstošiem eiro, atklāj laikraksta Dienas Bizness aptaujātie.

Kā katru gadu, valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) darba vietas rotāšanai izvēlas savās kokaudzētavās audzētas eglītes podiņos, kā arī no koka gatavotus rotājumus – čiekurus un sniegpārslas. Eglītes ik gadu ir citas, bet rotājumi tiek izmantoti vairākkārt.

Sākoties Adventes laikam, Latvijas Mobilā Telefona (LMT) ēkas fasādes logos tiek izvietoti sveču trijstūri, bet, tuvojoties Ziemassvētkiem, ar gaismas virtenēm tiek izdekorēti koki biroja priekšā, priekšpagalmā novietota egle. Ārtelpu dekorācijas lielākoties tiek izmantotas vairākus gadus, periodiski tās tiek atjaunotas.

Valērija Maligina meitas Irina Maligina un Nika Saveļjeva, kā arī «Olainfarm» lielākā akcionāra «Olmafarm» valdes loceklis Pēteris Rubenis ir vērsušies Rīgas apgabaltiesā ar sūdzību par zvērinātas notāres Līgas Eglītes rīcību, prettiesiski sagatavojot apliecinājumus līdzmantinieku parakstītiem dokumentiem, kas iesniegti Uzņēmumu reģistrā.

«Zvērināta notāre Līga Eglīte šajā gadījumā ir rīkojusies vai nu neprofesionāli, nepārbaudot informāciju, ko apstiprina, vai arī apzināti radījusi prettiesiskus apliecinājumus. Pirmkārt, nekad nav ticis iecelts «Olmafarm» dalībnieku kopīgais pārstāvis, jo attiecīgu lēmumu ir parakstījuši nevis visi līdzmantinieki, kā to pieprasa Komerclikums, bet gan tikai divi no tiem. Turklāt apliecinājumos ir nepatiesi norādīta informācija, ka 2018. gada nogalē zvērinātas notāres Līgas Eglītes klātbūtnē tika pieņemts «Olmafarm» kopīpašnieku lēmums,» skaidro «Olainfarm» lielākā akcionāra «Olmafarm» valdes loceklis Pēteris Rubenis.

L. Eglīte šā gada 13. jūnijā ir apliecinājusi parakstus nedalītā mantojuma pārvaldnieka / kopīgā pārstāvja lēmumam, «Olmafarm» statūtiem, kas izteikti jaunā redakcijā, un «Olmafarm» dalībnieku jaunā reģistra nodalījumam. Sūdzības iesniedzēji norāda, ka, šādi rīkojoties, notāre ir pārkāpusi Notariāta likumu, jo, apliecinot parakstu īstumu uz dokumentiem, nav pienācīgā un normatīvajos aktos noteiktā kārtībā pārliecinājusies par parakstītājpersonu tiesībām parakstīt dokumentus «Olmafarm» dalībnieku vārdā. Turklāt visi minētie dokumenti ar attiecīgajiem notāres apliecinājumiem tajā pašā dienā tikuši iesniegti Uzņēmumu reģistrā.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) saņēmis a/s Olainfarm sūdzību, kurā tiek lūgts ierosināt disciplinārlietu pret Rīgas apgabaltiesas zvērinātu tiesu izpildītāju Aināru Šustu par viņa iespējamajiem pārkāpumiem notariālo izpildu aktu izpildes procesā, kas saistīti ar bijušo Olainfarm padomes locekļu Haralda Velmera un Kārļa Krastiņa pretenzijām pret Olainfarm par atlaišanas kompensāciju izmaksu, otrdien raksta laikraksts Diena.

Vienlaikus sūdzībā tiek lūgts uz disciplinārlietas izskatīšanas laiku atstādināt A. Šustu no amata darbību veikšanas, kā arī piemērot disciplinārsodu.

J. Bordāna padomnieks Andris Vitenburgs Dienai norāda: «Lai izvērtētu iesniegumā norādītos apstākļus, saskaņā ar Tiesu izpildītāju likumu no zvērināta tiesu izpildītāja ir pieprasīta rakstveida informācija un izpildu lietas materiāli. Pēc visu materiālu un informācijas saņemšanas tiek izvērtēti iesniegumā norādītie apstākļi, un tad tiek lemts par turpmāko rīcību saskaņā ar Tiesu izpildītāju likumā noteikto attiecībā uz zvērinātu tiesu izpildītāju disciplināro atbildību.»

Dienas rīcībā esošā informācija liecina, ka strīda pamatā ir zvērinātas notāres Kristīnes Kreiles 2021. gada 2. septembrī izdoti notariālie izpildu akti par 132 416,02 eiro piedziņu par labu H. Velmeram un 132 414,30 eiro piedziņu par labu K. Krastiņam. Šo summu pamatā ir atbrīvoto padomes locekļu kompensācijas pieprasījums 12 mēnešu fiksētās atlīdzības apjomā. Uzņēmuma padomi, kurā darbojās arī H. Velmers un K. Krastiņš, apstiprināja 2019. gada 1. aprīļa akcionāru sapulcē, tās pilnvaras nosakot uz pieciem gadiem. Taču šogad 17. jūnija Olainfarm akcionāru sapulcē tika nolemts iepriekšējo padomi atlaist un ievēlēt jaunu.

Kad gaisā virmo pašu ceptu piparkūku un pīrāgu smarža, tiek rotāta eglīte un rūpētas Ziemassvētku dāvanas, pavisam nemanot piezogas bērnības sajūtas.

Kāds atceras Ziemassvētku vecīša gaidīšanu, citam nāk prātā Salatēti un Sniegbaltīte, kas ieradās nevis Ziemassvētkos, bet gan Vecgada vakarā. Bez pantiņa skatīšanas pie eglītes saviesīgos pasākumos nav izšmaucis neviens. Arī ticību vecītim un bailes no žagariem droši vien ir piedzīvojis ikviens bērns. Iespējams, ka kāds Ziemassvētku vecītim tic vēl šobaltdien. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, kuri stāsta par savām atmiņām, par Ziemassvētkiem un to īpašo gaisotni, kas piepildīja viņu mājas un sirdis šajā skaistajā brīnumu gaidīšanas laikā.

Kristaps Amsils, a/s Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs

Entuziasti, avantūristi vai varbūt fanātiski cilvēki pat ziemā nepārstāj nodarboties ar sporta veidiem, kas klasiski it kā piedien vasarai, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ja redzat cilvēkus, kas ziemas spelgonī peldas ledainā ūdenī, aktīvistus, kas plandošos vasaras šortus nomainījuši pret siltām ziemas jakām un traucas ar veikborda dēli pa ledus tramplīniem, tad zin – šie sajūtu ķērāji ir konkrētā sporta veida lietpratēji, jo bez pieredzes, treniņiem un zināšanām šādas trakulības neesot vēlams praktizēt.

Sajūtas, kas gūstamas, nirstot zem ledus, nevarot aprakstīt, tas būtu jāizjūt katram pašam. Šādu avantūru nepieredzējušiem nirējiem nebūtu vēlams izmēģināt, jo tā ir saistīta ar risku un ar to var nodarboties tikai nirēji ar pieredzi.

Nirt ziemā zem ledus ir pavisam citādāk nekā vasarā, ir jāsaprot, ka izeja nav tur, kur ienāk prātā, bet gan konkrētā vietā. «Zemledus niršana galvenokārt ir mūsu hobijs un pozitīvu emociju gūšanas veids, par biznesu to ir grūti nosaukt. Visa nopelnītā nauda tiek ieguldīta centra attīstībā, jauna aprīkojuma iegādē. Ziemā piedāvājam teorētiskās nodarbības un praktisko niršanu baseinā, kā arī braucienus uz Sarkano jūru,» stāsta Coral Latvia DC valdes locekle Liāna Dzirkale. Zemledus niršanu parasti izmēģinot privātpersonas, pieredzējuši nirēji, bet esot bijuši arī korporatīvie klienti. Katru gadu neatkarīgi no tā, ir vai nav ledus, Vecgada dienā tiek organizēts zemledus ieniršanas un eglītes iedegšanas pasākums. Tas ir gan zemūdens, gan virsūdens pasākums daivinga entuziastiem un tā ir jau vairākus gadus piekopta tradīcija, viņa turpina.

«Viens no pēdējiem hītiem bija t.s. spineri – vienā brīdī pieprasījums uzauga kosmosā, pirmās kastes tika iztirgotas strauji, bet vienā mirklī šis process pēkšņi apstājās. Mums vēl noliktavā stāv kastes, nevienam tos vairs nevajag, var mest ārā,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness stāsta Mārtiņš Švāns, Xnet.lv un SexyStyle.lv līdzīpašnieks.

«Preces, kam strauji mainās cenas, ir katra tirgotāja risks. Mēs regulāri veicam noliktavas tīrīšanu, regulāri ir kaudzīte ar precēm, kas tiek pārdotas zem iepirkuma cenām, jo no tām vienkārši jātiek vaļā un jādara tas tagad, jo pēc diviem mēnešiem cena būs jālaiž vēl zemāk un zaudējumi būs vēl lielāki,» atzīst tirgotājs.

Jautāts, kas ir Ziemassvētku laika top preces, viņš teic:

«Laikam diezgan pārliecinoši tie aizvien ir telefoni. Tāpat dāvina datortehniku, tomēr mazāk. Protams, numur viens ir smaržas. Dāvina arī dažāda veida mazo sadzīves tehniku – skuvekļus, pavisam mazās lietas. Reizēm cilvēki iepērk sev kaut ko iztrūkstošu, piemēram, izdomā uzdāvināt sev ledusskapi. Tomēr lielā sadzīves tehnika svētku laikā tiek pirkta salīdzinoši reti, biežāk tās ir nelielas lietas par kādiem 15 līdz 20 eiro, lai var palikt zem eglītes. Patiesībā nevar pateikt tādu vienu konkrētu kategoriju, ko vairāk pērk. Ziemassvētkos pērk visu, kas ir aktuāli konkrētajā sezonā. Ir bijuši pārsteigumi, piemēram, Ziemassvētkos pārdodam zāles pļāvēju. Cilvēks saprot, ka tobrīd ir laba cena un pērk.

Latvijas Banka rīt, 7. jūnijā, laidīs apgrozībā jaunas 1 lata apgrozības monētas ar eža attēlu reversā. Tās ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā. Monētas nonāks apritē tāpat kā cita apgrozības nauda – ar banku starpniecību sasniedzot tirdzniecības un citus uzņēmumus un iedzīvotājus.

Monētas grafisko dizainu veidojis mākslinieks Andris Vītoliņš, un ģipša modeli – tēlniece Laura Medne. Jaunās 1 lata monētas kaltas Vācijas kaltuvē Staatliche Münzen Baden-Württemberg.

Latvijas Bankas iedibinātajai īpašo apgrozības vienlatnieku tradīcijai nu jau vienpadsmit gadu; to iesāka monēta ar stārķi, un jau kopš 2004. gada tiek kaltas divas šādas monētas gadā – viena uz Jāņiem un otra uz Ziemassvētkiem.

Ezis ir Latvijas iedzīvotāju iemīļots lauku sētu un pat pilsētpagalmu iemītnieks un viesis, kam ir arī sava vieta latviešu folklorā, literatūrā un mitoloģijā. Ticējums vēsta, ka vienu eža adatiņu vajag nēsāt visur līdzi iespraustu svārkos vai cimdā, tad vienmēr labi klājas. Mazinot draudus eža kažokam, veiksmei un labklājībai kaldināts makā liekams talismans, norāda centrālā banka.