Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Vairums eirozonas dalībvalstu nākamajā mēnesī pārtrauks laist apgrozībā 500 eiro banknotes saistībā ar bažām, ka tās bieži tiek izmantotas nelegālos skaidras naudas darījumos.

«No 2019.gada 27.janvāra 17 no 19 eirozonas nacionālajām centrālajām bankām vairs neemitēs 500 eiro banknotes,» norādīja Eiropas Centrālajā bankā (ECB).

Taču Austrija un Vācija turpinās šo banknošu drukāšanu līdz 26.aprīlim, tādējādi cenšoties nodrošināt netraucētu pāreju un saistībā ar loģistikas iemesliem, skaidroja ECB.

Tāpat bankā uzsvēra, ka apgrozībā esošās šī nomināla banknotes joprojām būs likumīgs maksāšanas līdzeklis arī pēc tam, kad tiks pārtraukta jaunu banknošu laišana apgrozībā.

Arī Latvijas Bankā norādīja, ka iedzīvotājiem nav jādodas mainīt 500 eiro banknotes. «Cilvēkiem un uzņēmējiem būtiski zināt, ka nekur nav jādodas, 500 eiro banknotes nav jāmaina, tās nezaudēs savu vērtību. Arī pēc tam, kad tiks pārtraukta šī nomināla eiro banknošu drukāšana un emisija, tās saglabās likumīga maksāšanas līdzekļa statusu, tās varēs izmantot uzkrājumiem un norēķinos. Nākotnē, ja tiks nolemts no šo banknošu izmantošanas apgrozībā atteikties, tās nezaudēs savu vērtību un tās mūžīgi, līdzīgi kā latus pret eiro, varēs apmainīt pret citu nominālu eiro naudas zīmēm,» pauda Latvijas Bankā.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Mario Dragi Frankfurtē publiskoja jauno 20 eiro banknoti un paziņoja, ka tā tiks laista apgrozībā šā gada 25. novembrī, informē Latvijas Banka.

Jaunās 20 eiro banknotes hologrammā iestrādātais logs ar portretu ir novatorisks risinājums banknošu izgatavošanas tehnoloģijā.

Jaunā 20 eiro banknote nonāks apgrozībā 25. novembrī, nodrošinot banknošu apstrādes iekārtu ražotājiem, skaidrās naudas apstrādātājiem un citām iesaistītajām pusēm deviņu mēnešu ilgu periodu, lai sagatavotos jaunās banknotes ieviešanai.

Eiro banknotes tagad izmanto 338 miljoni cilvēku 19 valstīs, un to kopējā nominālvērtība ir viens triljons eiro.

Jaunās banknotes hologrammā iestrādāts inovatīvs pretviltošanas elements – logs ar portretu. Aplūkojot banknoti pret gaismu, logs kļūst caurskatāms un tajā no abām banknotes pusēm redzams mitoloģijas tēla Eiropas portrets. Tāpat kā uz jaunās 5 eiro un 10 eiro banknotes, arī uz jaunās 20 eiro banknotes ir smaragdzaļš skaitlis un ūdenszīmē iestrādāts Eiropas portrets.

2014. gada beigās Latvijas Bankas (LB) emitēto eiro banknošu un monētu kopsumma apgrozībā sasniedza 735,7 miljonus eiro, no tās 94,1% jeb 692 miljoni eiro bija banknotes, savukārt 5,9% jeb 43,7 miljoni eiro – monētas, liecina centrālās bankas dati.

Pēc skaita visvairāk no LB emitētajām eiro banknotēm apgrozībā 2014. gada beigās bija 20 eiro un 50 eiro naudas zīmes (attiecīgi 13,6 miljoni gab. un 9,6 miljoni gab.), savukārt no Latvijas Bankas emitētajām monētām – 1 un 2 centu monētas (attiecīgi 42,4 miljoni gab. un 36,8 miljoni gab.).

No bankām saņemtās skaidrās naudas nolietotības pakāpes un īstuma pārbaudi nodrošināja automātiskās naudas apstrādes sistēmas, 2014. gadā apstrādājot 133,4 miljoni gab. banknošu. 15,2% (20,3 miljoni gab.) no apstrādātajām banknotēm tika atzītas par apgrozībai nederīgām un tika iznīcinātas.

2014. gadā turpinājās lata banknošu izņemšana no apgrozības. Gada beigās apgrozībā bija lata banknotes vairs tikai 54,7 miljonu latu vērtībā un lata monētas 45,5 miljonu latu vērtībā. Pēc skaita visvairāk apgrozībā 2014. gada decembra beigās bija 5 latu un 20 latu banknotes (attiecīgi 1,8 un 1.1 milj. gab.), savukārt no monētām – un 1 un 2 santīmu monētas (attiecīgi 151,8 un 91,4 milj. gab.).

Divas nedēļas pēc eiro ieviešanas Lietuvā jaunās valūtas apmērs apgrozībā veido vairāk nekā pusi jeb 59% no visas valstī apgrozībā esošās naudas, ceturtdien, kas ir pēdējā diena, kurā norēķini ir iespējami gan eiro, gan litos, paziņoja Lietuvas centrālā banka.

Lietuvas Bankas dati liecina, ka ceturtdienas rītā apgrozībā bija 1,455 miljardi eiro (59% no apgrozībā esošās naudas) un apgrozībā esošo litu vērtība sasniedza 991 miljonu eiro (41%).

«Vērtības izteiksmē eiro apmērs apgrozībā tagad pārsniedz litu apmēru par vairāk nekā 50%. Eiro savu ceļu Lietuvā iet mierīgi un neatlaidīgi. Cilvēki pierod pie jaunās valūtas, kas raiti ir nomainījusi litus, kas apgrozībā bija vairāk nekā divdesmit gadu,» sacīja Lietuvas centrālās bankas prezidents Vits Vasiļausks.

1.-14.janvārī no apgrozības tika izņemti liti 695,1 miljona eiro vērtībā, tostarp 22,2 miljoni banknošu un 38,8 miljoni banknošu. No 2014.gada 1.janvāra kopumā no apgrozības izņemti liti 2,46 miljardu eiro vērtībā, tostarp 421,6 tonnas monētu un 61,2 tonnas banknošu.

Igaunijas centrālā banka vēlas izbeigt monētu ar viena un divu eiro centu nomināla kalšanu, norādot gan uz ieguvumiem videi, gan veikalnieku darba atvieglošanu.

Igaunijas Bankas vērtējumā, atteikšanās no divu mazāko nominālu monētām inflāciju nepalielinās.

Centrālās bankas skaidras naudas un infrastruktūras nodaļas vadītājs Raits Rozve paziņoja, ka institūcija vēlētos mainīt cenas noapaļošanas nosacījumus, kas ļautu vairs neizmantot viena un divu centu monētas.

Eiropas Komisija var centrāli noteikt cenu noapaļošanu līdz pieciem centiem, tomēr vairākas valstis pret to iebilstot, pauda centrālās bankas pārstāvis. Vienlaikus viņš sacīja, ka piemēram, Somija, Nīderlande, Beļģija, Īrija, Itālija un Slovākija ir noteikušas nacionāla līmeņa cenu noapaļošanas normas.

Rozve sagaida, ka Igaunijā grozījumi tiks pieņemti gada vai pusotra laikā.

Šā gada oktobrī Latvijas Bankas izsniegto ilgāka termiņa (līdz 3 mēnešiem) refinansēšanas aizdevumu apjoms samazinājās par 6 miljoniem eiro, liecina centrālās bankas bilance.

Savukārt ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju rezultātā izsniegto aizdevumu apjoms saglabājās nemainīgs 25 miljonu eiro apjomā.

Ievērojot to, ka eiro skaidro naudu apgrozībā laiž visas Eirosistēmas nacionālās centrālās bankas (NCB), katra NCB banknotes apgrozībā savā bilancē uzrāda nevis faktiski emitētajā apjomā, bet proporcionāli tās Eiropas Centrālās bankas kapitāla daļai kopējā Eirosistēmas emitēto eiro banknošu apjomā. Tā rezultātā faktiski emitētais naudas apjoms bilancē tiek koriģēts (Latvijas Bankas gadījumā – palielināts), jo Latvijas Bankas proporcionālā daļa kopējā Eirosistēmas emitēto banknošu apjomā ir lielāka nekā Latvijā emitētais eiro banknošu apjoms.

Gada laikā palielinājies visu nominālu banknošu un monētu daudzums apgrozībā, tomēr visvairāk audzis 20 un 100 latu banknošu apjoms.

Savukārt starp monētām vislielākais pieaugums ir viena lata monētām.

Kā liecina Latvijas Bankas apkopotā informācija, laika posmā no 2011. gada 1. jūlija līdz šā gada 1. jūlijam apgrozībā esošās skaidrās naudas apjoms palielinājies par 19% un šā gada 1. jūlijā bija 1,136 miljardi latu.

1,068 miljardi latu jeb 94% kopējā skaidras naudas apjomā ir banknotes un 67,9 miljoni latu jeb 6% ir monētas. No visu papīra naudas zīmju kopsummas piecu latu naudas zīmes veido 6,4%, Ls 10 – 6,7%, Ls 20 – 53,5%, Ls 50 – 8,5%, simts latu banknotes – 16,7%, Ls 500 – 8.2%.

Savukārt no monētu kopsummas divu latu monētas veido 12,8%, viena lata monētas – 53,3%, Ls 0,50 – 12,2%, Ls 0,20 – 7%, bet citas monētas – 0,9%–4,3% katrs nomināls.

Patlaban pret eiro nav apmainītas latu baknotes 77 miljonu eiro apjomā, liecina Latvijas Bankas bilances dati.

2015. gada janvārī Latvijas Banka palielināja tās ieguldījumus ārpus eirozonas esošo valstu rezidentu un eirozonas valstu rezidentu vērtspapīros, kas bija noteicošais faktors pieaugumam vairākos bilances posteņos 699 miljonu eiro apjomā.

2015. gada janvārī Latvijas Bankas ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju rezultātā izsniegto aizdevumu apjoms bija nemainīgs 85,5 miljonu eiro apjomā.

Ievērojot to, ka eiro skaidro naudu apgrozībā laiž visas Eirosistēmas nacionālās centrālās bankas (NCB), katra NCB banknotes apgrozībā savā bilancē uzrāda nevis faktiski emitētajā apjomā, bet proporcionāli tās ECB kapitāla daļai kopējā Eirosistēmas emitēto eiro banknošu apjomā. Tā rezultātā faktiski emitētais naudas apjoms bilancē tiek koriģēts, jo Latvijas Bankas proporcionālā daļa kopējā Eirosistēmas emitēto banknošu apjomā ir lielāka nekā Latvijā emitētais eiro banknošu apjoms.

Pagājušā gada beigās apgrozībā bija 15,69 miljardi eiro banknošu un 102 miljardi eiro monētu, liecina Eiropas centrālās bankas apkopotā statistika.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada beigām, monētu skaits audzis par 4,3%, savukārt banknošu skaits – par gandrīz 5%.

Lielākā daļa jeb 41% no apgrozībā esošajām banknotēm ir 50 eiro banknotes, kuru skaits pērnā gada beigās bija 6,44 miljardi, bet 19% veidoja 20 eiro banknotes – 2,988 miljardi. 13,8% no kopējā banknošu skaita bija desmit eiro banknotes – 2,17 miljardi.

Kopējā banknošu vērtībā pagājušā gada decembrī bija 912,6 miljardi eiro, savukārt monētu vērtība – 23,66 miljardi eiro.

No monētām vislielākais skaits apgrozībā ir viena centa monētas – 26,17 miljardi, divu centu monētas ir 20,57 miljardi, bet piecu centu – 16,57 miljardi. Savukārt desmit centu monētas pērnā gada beigās apgrozībā bija 12,4 miljardi. Tāpat apgrozībā cirkulēja 9,57 miljardi 20 centu monētu un 5,34 miljardi 50 centu monētas. Savukārt viena eiro monētu skaits apgrozībā pagājušā gada beigās bija 6,47 miljardi, bet divu eiro – 4,93 miljardi monētu.

Septiņus mēnešus pēc eiro ieviešanas Latvijā nedaudz samazinājies apgrozībā esošo 1 eiro monētu ar Mildas attēlu skaits, liecina bankas Citadele veiktā monitoringa rezultāti.

Bankas dati rāda, ka aprīļa sākumā Mildas attēls rotāja 90% Latvijā apgrozībā esošo eiro monētu, savukārt jūlijā tas sarucis līdz 84%, informēja kredītiestādes pārstāve Baiba Ābelniece.

Monitorējot apgrozībā esošās 1 eiro monētas trīs Latvijas pilsētās, atklājies, ka 16% no 3000 monētām ir citu valstu. Visvairāk ārvalstu 1 eiro monētas Latvijā ieplūdušas no Vācijas, veidojot 4% no kopējā 1 eiro monētu skaita, no Itālijas - 3%, no Spānijas - 2%, Somijas - 2%. Mazāk monētu apgrozībā Latvijā bija no Igaunijas, Austrijas, Beļģijas, Grieķijas, Īrijas, Portugāles, Luksemburgas, Nīderlandes, Kipras un Slovākijas.

«Iespējams, ka tieši vasara ir laiks, kad notiek straujāka Latvijas un citu Eiropas valstu eiro samaisīšanās, jo ir vērojams ārzemju viesu pieplūdums. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, lielākais tūristu pieaugums šā gada pirmajā ceturksnī bija vērojams no Polijas - 56%, Vācijas - 42% un Lielbritānijas - 27%, un tāpēc nereti mūsu naudasmakos nonāk tieši Vācijas eiro monētas,» komentē bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile.

No otrdienas, 28. maija, apgrozībā nonāks jaunās Eiropas sērijas banknotes - 100 eiro un 200 eiro, tā noslēdzot vērienīgo modernāka dizaina un drošāku banknošu ieviešanu, kas tika uzsākta vēl pirms Latvijas pievienošanās eiro zonai - 2013. gadā, apgrozībā laižot jauno 5 eiro banknoti, informē Latvijas Bankā.

Db.lv jau vēstīja, ka jaunās 100 eiro un 200 eiro banknotes papildinās Latvijā un citur eiro zonā jau ierastās 5, 10, 20 un 50 eiro banknotes ar atjaunotu dizainu un uzlabotiem pretviltošanas elementiem.

Eiropas sērijas banknotes nodrošina labāku aizsardzību pret viltošanu, jo veikti banknošu drošības uzlabojumi. 100 eiro un 200 eiro banknotēm ir tādi paši pretviltošanas elementi kā 50 eiro banknotei, piemēram, portrets ūdenszīmē un hologrammā, kā arī jauni un uzlaboti elementi, kas padara tās grūtāk viltojamas, bet ir viegli pārbaudāmi.

2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms ir samazinājies par 8,1 miljonu tonnu jeb 6,6 %. Būtiskākais pārvadāto kravu kritums par 7,8 miljoniem tonnu jeb 14,1 % bija dzelzceļa transportā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pārvadāto kravu dati uzrāda mazāko apjomu kopš 2010. gada, kad tas bija 101,6 miljoni tonnu.

Ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadātās kravas samazinājās par 6,6 %, bet kravu apgrozība – par 11,1 %. Kravu pārvadājumi pa dzelzceļu samazinājās par 7,8 miljoniem tonnu jeb 14,1 %, bet kravu apgrozība dzelzceļa transportā samazinājās par 16 %. Ar autotransportu pārvadāto kravu apjoms pieauga par 0,8 miljoniem tonnu jeb 1,3%, bet kravu apgrozība samazinājās par 3,1 %. Pa maģistrālo naftas produktu cauruļvadu transportēto naftas produktu apjoms samazinājās par 1,1 miljonu tonnu jeb 23,3 %, bet kravu apgrozība – par 23,3 %.

No Latvijas ostām 2016. gadā nosūtīja un ostās saņēma 63,1 miljonu tonnu kravu, kas ir par 9,3 % mazāk nekā gadu iepriekš. Tas ir zemākais rezultāts kopš 2010. gada, kad kravu apgrozība ostās bija 61,2 miljoni tonnu.

Šā gada novembrī Latvijas Bankas ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju rezultātā izsniegto aizdevumu apjoms saglabājās nemainīgs 25 miljonu eiro apjomā, liecina Latvijas Bankas bilances dati.

Ievērojot to, ka eiro skaidro naudu apgrozībā laiž visas Eirosistēmas nacionālās centrālās bankas (NCB), katra NCB banknotes apgrozībā savā bilancē uzrāda nevis faktiski emitētajā apjomā, bet proporcionāli tās ECB kapitāla daļai kopējā Eirosistēmas emitēto eiro banknošu apjomā. Tā rezultātā faktiski emitētais naudas apjoms bilancē tiek koriģēts (Latvijas Bankas gadījumā – palielināts), jo Latvijas Bankas proporcionālā daļa kopējā Eirosistēmas emitēto banknošu apjomā ir lielāka nekā Latvijā emitētais eiro banknošu apjoms.

30. novembra bilances postenis ietver faktiski apgrozībā laistās eiro banknotes 636,5 miljonu eiro apjomā, kā arī apgrozībā esošās lata banknotes, kas vēl nav apmainītas pret eiro – 79 miljonua eiro. Latvijas Bankas emitētās eiro monētas un neapmainītās lata monētas attiecīgi 41,6 miljonu eiro un 64,8 miljonu eiro apjomā, skaidro centrālās bankas eksperts Jānis Caune.

Jūrmalas pilsētas pašvaldība 27. decembrī ārkārtas sēdē apstiprinājusi investīciju programmu no 2014. līdz 2016. gadam, kas paredz, ka šajā laika posmā tiks īstenoti investīciju projekti 106,8 miljonu latu apjomā.

Nākamgad tiek plānotas investīcijas 39,7 miljonu latu apjomā, 2015.gadā - 34 miljonu latu apjomā, bet 2016.gadā - 33 miljonu latu apjomā. Savukārt periodā no 2017. līdz 2020. gadam iezīmētas investīcijas 76 miljonu latu apjomā.

2014. gadā apjomīgākās investīcijas paredzētas Jūrmalas ūdenssaimniecības projekta 2. un 3.kārtas īstenošanai - līdz 2014. gadam šajā projektā ieguldīti 4,84 miljoni latu, nākamgad paredzēti 11,3 miljoni latu, no kuriem 7,4 miljoni būs Eiropas Savienības līdzfinansējums, 3,5 miljoni latu - pašvaldības līdzekļi, bet 295 000 latu - cits finansējums. 2015. gadā ūdenssaimniecības projekta pabeigšanai tiek plānoti vēl 7,9 miljoni latu. Tādējādi kopējās investīcijas ūdens sagatavošanas ietaišu uzlabošanā un ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšanā Jūrmalā sasniegs 24,1 miljonu latu.

Ar jaunās 10 eiro banknotes ieviešanu Latvijā neradīsies sarežģījumi, apliecina Latvijas Bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs Andris Tauriņš .

Pirmkārt, Latvijā kā jaunā eiro zonas dalībvalstī izmantotās naudas apstrādes iekārtas esot modernas un lielākoties izgatavotas laikā, kad par ECB plāniem laist klajā Eiropas sērijas banknotes bija zināms.

Otrkārt, uzņēmējiem esot dots pietiekami ilgs laiks, lai sagatavotos jaunās banknotes laišanai apgrozībā (jaunie 10 eiro apritē nonāks šā gada 23. septembrī).

Turklāt, lai novērstu jebkādas šaubas, Latvijas Bankā laicīgi – vēl pirms oficiālās laišanas apgrozībā – būšot pieejamas jaunās 10 eiro banknotes, kuras varēs izmantot naudas apstrādes iekārtu testiem.

Sekmīga sadarbība ar uzņēmējiem šajā jomā īstenota arī laikā, kad apgrozībā tika laistas jaunas latu banknotes, un nekādas būtiskas problēmas neradās, uzsver LB eksperts. Līdz ar to, kā ierasts, neskaidrību un jautājumu gadījumā uzņēmēji aicināti konsultēties ar Latvijas Bankas naudas tehnoloģiju ekspertiem.

Šā gada 1. pusgadā no apgrozības izņemts aptuveni 331 000 viltotu eiro banknošu – par 25% mazāk nekā 2015. gada 2. pusgadā, liecina Eiropas Centrālās bankas dati.

Viltojumu skaits joprojām ir ļoti neliels salīdzinājumā ar pieaugošo apgrozībā esošo īsto banknošu skaitu, kas 2016. gada 1. pusgadā bija vairāk nekā 18,5 miljardi.

Kopš pirmā izlaiduma eiro banknošu nonākšanas apgrozībā Eirosistēma, t.i., ECB un 19 eirozonas nacionālās centrālās bankas, iesaka iedzīvotājiem saglabāt modrību, saņemot banknotes. Īstas banknotes atpazīstamas, izmantojot ECB interneta vietnes sadaļā par eiro un Eirosistēmas nacionālo centrālo banku interneta vietnēs aprakstīto vienkāršo pārbaudi, banknotes aptaustot, apskatot un pagrozot.

Eirosistēma veic dažāda veida komunikāciju, lai palīdzētu sabiedrībai atšķirt īstas banknotes no viltotām, kā arī palīdzētu profesionāliem skaidrās naudas apstrādātājiem nodrošināt, ka skaidrās naudas apstrādes iekārtas spēj droši noteikt viltojumus, un izņemt tos no apgrozības.

2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms ir pieaudzis par 13,4 miljoniem tonnu jeb 11,7 %, bet kravu apgrozība – par 8,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Kopējie kravu pārvadājumi pērn pieauga par 13,4 miljoniem tonnu jeb 11,7 %, bet kravu apgrozība – par 8,2 %. Kravu pārvadājumi pa dzelzceļu pieauga par 5,5 miljoniem tonnu jeb 12,5 %, bet kravu apgrozība – par 19 %. Ar autotransportu pārvadāto kravu apjoms pieauga par 8,7 miljoniem tonnu jeb 12,8 %, bet kravu apgrozība saglabājās iepriekšējā gada līmenī (pieaugums par 0,2 %). Pa maģistrālo naftas produktu cauruļvadu transportēto naftas produktu apjoms samazinājās par 21,3 %, bet kravu apgrozība – par 21,4 %.

Ostās pieaug kravu apgrozījums No Latvijas ostām 2018. gadā nosūtīja un ostās saņēma 66,2 miljonus tonnu kravu, kas ir par 6,9 % vairāk nekā 2017. gadā. Kravu apgrozījums Rīgas ostā bija 36,4 miljoni tonnu, par 8,2 % vairāk, Ventspils ostā – 20,3 miljons tonnu jeb par 1,5 % vairāk, Liepājas ostā – 7,5 miljoni tonnu jeb par 14,4 % vairāk, bet mazajās ostās – 1,9 miljoni tonnu, par 19,1 % vairāk nekā 2017. gadā.

Ir pagājuši 8 gadi, kopš globālās finanšu krīzes, kas satricināja pasaules ekonomiku. Neraugoties uz monetārās politikas pūliņiem, pasaules attīstīto valstu tautsaimniecībās nav atgriezies līdz krīzei novērotais optimisms un izaugsme.

Gluži otrādi, Japānas centrālās bankas pūles ir koncentrētas, lai nepieļautu tautsaimniecības nonākšanu deflācijas spirālē, eirozonas centrālās bankas cenšas pārtraukt ieilgušo pārlieku zemas inflācijas posmu, bet ASV atgriešanās pie normāla procentu likmju līmeņa norit lēnāk, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Pasaules attīstītajās valstīs tautsaimniecības reakcija uz monetāras politikas stimuliem ir kļuvusi neelastīgāka, un centrālo banku izmantoto instrumentu arsenāls, šķiet, ir tikpat kā izsmelts.

Veicot apjomīgo aktīvu pirkšanas programmu, Eirosistēmas jeb eiro zonas centrālās bankas ir veicinājušas kopējā ārpus banku sistēmas apritē esošā plašās naudas apjoma kāpumu, tomēr eirozonas tautsaimniecības izaugsme turpina stagnēt, lai gan izdevies novērst deflācijas draudus.

Eiropas Centrālā banka (ECB) šodien publiskoja jauno 50 eiro banknoti, kas nonāks apgrozībā 2017. gada 4. Aprīlī, informē Latvijas Banka.

Jaunās banknotes ieviešana ir pēdējais solis eiro banknošu drošības uzlabošanā. 50 eiro banknote, pirms kuras jau ieviesta 5 eiro, 10 eiro un 20 eiro banknote, ir ceturtā banknote eiro banknošu otrajā izlaidumā, ko dēvē arī par Eiropas sēriju.

«Jaunās 50 eiro banknotes ieviešanas rezultātā mūsu nauda kļūs vēl drošāka,» sacīja ECB Valdes loceklis Īvs Meršs (Yves Mersch). «Tās modernie pretviltošanas elementi palīdz aizsargāt mūsu naudu. Tā ir daļa no mūsu nerimstošajiem centieniem saglabāt eiro kā stabilu valūtu, valūtu, kurai 338 miljoni iedzīvotāju visā eiro zonā uzticas katru dienu. Pakāpeniski ieviešot jaunās eiro banknotes ar jauniem un uzlabotiem pretviltošanas elementiem, arī tiek uzsvērta Eirosistēmas apņemšanās saglabāt skaidro naudu kā uzticamu un efektīvu maksāšanas līdzekli.»

Neskatoties uz to, ka pandēmijā augusi cilvēku vēlme norēķināties ar kredītkartēm – sevišķi bezkontakta šādām kartēm – arī apgrozībā esošo “skaidro” eiro apmērs pamatīgi kāpis, liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) dati.

Proti, apgrozībā esošo eiro banknošu un monētu apmērs šogad pietuvojies 1,5 triljonu eiro atzīmei. Pirms pandēmijas šis apmērs bija tuvāk 1,25 triljoniem eiro. Kopumā skaidru eiro apjoms apgrozībā 2020. gadā pieaudzis par 11%, kas ir visai daudz.

Pamatā šis fenomens tiek skaidrots ar diviem faktoriem. Viens ir tas, ka pēc eiro liels pieprasījums saglabājies no reģioniem, kas nav eirozonas sastāvā. Tāpat paši vecā kontinenta iedzīvotāji tieši skaidro naudu mīl izmantot, lai uzglabātu savu bagātību. Tiek norādīts, ka reāliem maksājumiem no šīs skaidrās naudas eirozonā tiek izmantota vien aptuveni piektā daļa. Pētījumi liecina, ka 30%līdz 50% šādu eiro tiek izmantoti ārpus monetārās savienības, jo daudzos pasaules reģionos iztrūkst uzticama maksājumu infrastruktūra un citi daudzmaz uzticami maksāšanas un vērtības saglabāšanas instrumenti.

Pērnā gada decembrī Latvijas Bankas aizdevumu apjoms ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju rezultātā palielinājās par 33,2 miljoniem eiro, liecina Latvijas Bankas dati.

Īstenojot Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes 2015. gada 22. janvāra lēmumu par paplašināto aktīvu pirkšanas programmu (PAPP), 2015. gada decembrī galvenokārt vērtspapīru iegāžu rezultātā bilances postenis Vērtspapīri, kas tiek turēti monetārās politikas mērķiem pieauga par 149,6 miljoniem eiro jeb 9 %.

Ievērojot to, ka eiro skaidro naudu apgrozībā laiž visas Eirosistēmas nacionālās centrālās bankas (NCB), katra NCB banknotes apgrozībā savā bilancē uzrāda nevis faktiski emitētajā apjomā, bet proporcionāli tās ECB kapitāla daļai kopējā Eirosistēmas emitēto eiro banknošu apjomā. Tā rezultātā faktiski emitētais naudas apjoms bilancē tiek koriģēts (Latvijas Bankas gadījumā – palielināts), jo Latvijas Bankas proporcionālā daļa kopējā Eirosistēmas emitēto banknošu apjomā ir lielāka nekā Latvijā emitētais eiro banknošu apjoms.

Šā gada septembrī Latvijas Bankas ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju rezultātā izsniegto aizdevumu apjoms pieauga par 30 miljoniem eiro, liecina Latvijas Bankas bilances dati.

Savukārt aizdevumi galveno refinansēšanas operāciju rezultātā pieauga par 5 miljoniem eiro.

Īstenojot Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes 2015. gada 22. janvāra lēmumu par paplašināto aktīvu pirkšanas programmu (PAPP), 2015. gada septembrī galvenokārt vērtspapīru iegāžu rezultātā bilances postenis Vērtspapīri, kas tiek turēti monetārās politikas mērķiem pieauga par 185,4 miljoniem eiro jeb 17,6%.

Ievērojot to, ka eiro skaidro naudu apgrozībā laiž visas Eirosistēmas nacionālās centrālās bankas (NCB), katra NCB banknotes apgrozībā savā bilancē uzrāda nevis faktiski emitētajā apjomā, bet proporcionāli tās ECB kapitāla daļai kopējā Eirosistēmas emitēto eiro banknošu apjomā. Tā rezultātā faktiski emitētais naudas apjoms bilancē tiek koriģēts (Latvijas Bankas gadījumā – palielināts), jo Latvijas Bankas proporcionālā daļa kopējā Eirosistēmas emitēto banknošu apjomā ir lielāka nekā Latvijā emitētais eiro banknošu apjoms.